Court partially allowed unpaid vacation pay claim against employer, dismissing base wage claim due to procedural issues.

Lieta Nr.C33330119

Lietvedības Nr.CA-1394-20/1

ECLI:LV:RAT:2020:1217.C33330119.13.S

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2020.gada 17.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Madara Ābele,

tiesnese Gunta Ozoliņa,

tiesnesis Valdis Vazdiķis,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “REPLACEiT” par darba samaksas piedziņu sakarā ar SIA “REPLACEiT”

apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2019.gada 17.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 1.aprīlī prasītājs /pers. A/ cēlis Rīgas rajona tiesā prasību pret atbildētāju SIA “REPLACEiT” par darba samaksas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] 2015.gada 25.februārī prasītājs ticis pieņemts darbā SIA “REPLACEiT” par datortehniķi.

Stājoties darbā, prasītājs un SIA “REPLACEiT” noslēdza Darba līgumu.

Pastāvot darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs pildīja viņam uzliktos darba pienākumus. Darba attiecību laikā darba devējs netika izteicis

darbiniekam aizrādījumus vai piemērojis sodu.

Prasītājam bija iespējams savus darba pienākumus pildīt attālināti.

[1.2] 2018.gada 20.novembrī prasītājs saņēmis darba devēja paziņojumu, ar kuru SIA “REPLACEiT” informējusi, ka 2018.gada 29.novembrī

plāno uzteikt darbu. Paziņojums ticis pamatots ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu un 103.panta pirmās daļas 2.punktu.

Pēc paziņojuma saņemšanas prasītājs netika ielaists darba devēja telpās un netika pielaists pie darba pienākumu izpildes.

Neskatoties uz to, ka darba uzteikums netika sastādīts, prasītājs uzskata, ka darba tiesiskās attiecības tikušas izbeigtas 2018.gada 29.novembrī.

[1.3] 2019.gada 8.martā prasītājs sastādījis pretenziju un vērsies pie darba devēja ar prasību izsniegt dokumentus, pamatojoties uz kuriem tikušas

izbeigtas darba tiesiskās attiecības, izmaksāt visu darbiniekam pienākošo naudu un izsniegt darba samaksas aprēķinu.

Prasītājs konstatējis, ka pēdējo reizi viņam darba alga tikusi izmaksāta 2018.gada 15.augustā par 2018.gada jūliju. Ņemot vērā minēto, prasītājam

pienākas darba alga par laiku no 2018.gada augusta līdz 2018.gada 29.novembrim.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav izsniegusi prasītājam darba samaksas aprēķinu, prasītājs aprēķinājis vidējo darba algu pēc nodokļu nomaksas

saskaņā ar pēdējiem divpadsmit kalendārajiem mēnešiem, kad alga faktiski tikusi izmaksāta, t.i. par laiku no 2017.gada augusta līdz 2018.gada jūlijam.

Prasītāja vidējā darba alga ir 131,33 euro mēnesī. Kopējā neizmaksātā darba alga pirms nodokļu nomaksas 519,35 euro. Neizmaksātās atvaļinājuma

kompensācija131,33 euro.

Atbildētājas pienākums bija izmaksāt darba algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas dienā. Atbildētāja minēto pienākumu

neizpildīja. Līdz ar ko atbildētājai ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus 15,62 euro.

[1.4] Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, Darba likuma 59.pantu, 128.panta pirmo

daļu, 149.panta piekto daļu, lūdz: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam darba samaksu pēc nodokļu nomaksas 519,35 euro; piedzīt kompensāciju

par neizmantoto atvaļinājumu 131,33 euro; piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 15,62 euro; uzlikt par pienākumu atbildētājai aprēķināt visus ar

aprēķināta darba samaksas piedziņu saistītus nodokļus un veikt to samaksu; noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% no simta gadā.

[2] 2019.gada 9.maija rakstveida paskaidrojumos atbildētāja SIA “REPLACEiT” norādījusi, ka prasību neatzīst.

Prasītājs ticis nodarbinās SIA “REPLACEiT” kā uzņēmuma tehniskais direktors uz laiku no 2015.gada 25.februāra līdz 2018.gada 29.novembrim.

Sakarā ar to, ka prasītājs, sākot ar 2018.gada 1.augustu, pārstāja ierasties darbā un pildīt darba pienākumus, nesniedza nekāda veida paskaidrojumus,

un/vai attaisnojošus dokumentus savai prombūtnei, prasītājs ticis atstādināts no darba pienākumu izpildes. Darba alga par minēto laiku netika izmaksāta.

Minēto apliecina darba laika uzskaites saraksti, 2018.gada 6.novembra vēstule, kurā darbiniekam tika pieprasīts sniegt paskaidrojumus par neierašanās

iemeslu darbā, 2018.gada 20.novembra vēstule ar brīdinājumu par darba līguma izbeigšanu.

Darba tiesiskās attiecības tikušas izbeigtas 2018.gada 29.novembrī, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta 1.1.punktu. Darba uzteikums nav

ticis apstrīdēts, līdz ar ko ir stājies spēkā.

[3] 2019.gada 29.maija rakstveida paskaidrojumos prasītājs norādījis, ka viņa darba pienākumos ietilpa pieņemt remontam un izsniegt pēc

remonta sakaru tehniku un līdzekļus, kā arī uzturēt uzņēmuma mājas lapu, koordinēt sūtījumu un pakalpojuma virzienu. Komunikācija ar klientiem, preču

pasūtījuma veikšana un apstrāde, nepieciešamo rēķinu izsniegšanas apkopojums un ierīču remonts.

Prasītājs ir SIA “REPLACEiT” dalībnieks un iepriekš bijis uzņēmuma valdes loceklis.

Prasītājam pastāvēja darba tiesiskās attiecības arī citos ar atbildētāju saistītos uzņēmumos, t.i. SIA “HVRS” un SIA “NNGE2”, kuri tāpat kā SIA

“REPLACEiT” nodarbojās ar sakaru tehnikas remontu.

Visos šajos uzņēmumos tikušas izbeigtas prasītāja darba tiesiskās attiecības un nav tikusi veikta darba samaksa.

[3.1] Prasītajam netika noteikta konkrēta darba vieta. Prasītājs savus darba pienākumus pildījis gan biroja telpās, gan strādājot attālināti,

izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Faktu, ka prasītājs strīdus laikā pildījis savus darba pienākumus apliecina atbildētājas sarakste ar citiem darbiniekiem /pers. B/ un ar vienu no

atbildētājas valdes locekļiem /pers. C/. Prasītājam bija sarakste ar klientiem un arī tika veikta preču pasūtīšana, informācijas apkopošana un

komunikācija ar klientiem.

[3.2] Darba tiesisko attiecību laikā darba devējs neuzrādīja darbiniekam darba laika uzskaites tabeles. Prasītājs minētās tabeles nav parakstījis, līdz

ar ko nav iepazīstināts ar tām.

[4] Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 17.oktobra spriedumu prasītāja prasība apmierināta daļēji. No atbildētājas par labu prasītājam piedzīta

neizmaksātā darba samaksa 519,35 euro pēc nodokļu ieturējuma, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensācija 131,33 euro apmērā pēc nodokļu

ieturējuma, likumiskie procenti 15,62 euro un tiesas izdevumi. Prasītājam noteiktas tiesības saņemt likumiskos 6% no pamatparāda par laiku līdz

sprieduma pilnīgai izpildei. Tiesvedība prasības daļā par pienākuma uzlikšanu atbildētājai aprēķināt un nomaksāt nodokļus izbeigta.

[4.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka, lai arī lietas materiālos nav atrodams pušu noslēgts darba līgums, darba tiesisko attiecību pastāvēšanu

puses nav apstrīdējušas.

Prasītāja darba tiesiskās attiecības izbeigtas 2018.gada 29.novembrī, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu. Darba

līguma izbeigšanas fakts nav ticis apstrīdēts.

Pusēm pastāv strīds jautājumā par neizmaksāto darba algu un atvaļinājuma kompensāciju. Prasītājs norādījis, ka nav saņēmis vidējo darba algu par

laiku no 2018.gada 1.augusta līdz 2018.gada 29.novembrim.

Atbilstoši Darba likuma 31.panta pirmajai daļai, prasītājam, iesniedzot prasību tiesā 2019.gada 1.aprīlī, bija tiesības prasīt darba algas piedziņu par

laiku no 2018.gada 1.augusta.

[4.2] Atbildētāja nav pierādījusi savos paskaidrojumos norādītos apstākļus, ka prasītājs laikā no 2018.gada 1.augusta līdz 2019.gada

29.novembrim ticis atstādināts no darba pienākumu izpildes. Neskatoties uz tiesas pieprasījumiem par pierādījumu iesniegšanu, atbildētāja nav iesniegusi

pierādījumus, uz kuriem atsaucas savos paskaidrojumos. Tāpat pārstāvis nepiedalījās tiesas sēdē un nesniedza paskaidrojumus. Tā kā pierādījumu par

šāda atstādināšanas rīkojuma esamību lietā nav, tad tiesas ieskatā atbildētāja nav pierādījusi savu iebildumu pamatotību. Līdz ar ko likums uzliek par

pienākumu atbildētājai izmaksāt darba samaksas parādu prasītājam par laiku no 2018.gada 1.augusta līdz 2018.gada 29.novembrim 519,35 euro, kā arī

kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu 131,33 euro.

[4.3] Attiecībā uz vidējās izpeļņas aprēķināšanas metodiku atbildētāja iebildumus nav sniegusi, līdz ar ko tiesa atzīst par pamatotu prasītāja veikto

aprēķinu par vidējās izpeļņas apmēru 131,33 euro mēnesī.

[5] Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu iesniegusi atbildētāja SIA “REPLACEiT”.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiek pārsūdzēts pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru apmierināta prasība. Lūdz noraidīt prasību par

darba samaksas un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu no atbildētājas par laiku no 2018.gada 1.augusta līdz 29.novembrim.

[5.1] Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apstākļi.

Atbildētājai tikusi apturēta saimnieciskā darbība un sabiedrībai nav līdzekļu, lai nodrošinātu sev juridisko palīdzību izskatāmajā lietā. Tādējādi nevar

piekrist pirmās instances tiesas secinājumam, ka juridiskai personai jāspēj nodrošināt pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdē.

[5.2] Tā kā atbildētājas valdes locekļiem nav juridiskas zināšanas, sākotnējie atbildētājas paskaidrojumi ir neprecīzi. Minēto iemeslu dēļ atbildētāja

vēlās atkārtoti norādīt uz lietas faktiskajiem apstākļiem.

Kopš 2015.gada starp atbildētājas valdes locekļiem /pers. D/, /pers. C/ un prasītāju pastāvēja cieša sadarbība, kura izpaudās kā kopīga biznesa

vadīšana.

Atbildētāja nodarbojās ar telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos un ar mobilo telefonu un līdzīgu ierīču remontu.

2018.gada vasarā atbildētājas komercdarbībai sākās lejupslīde, jo atbildētājas piedāvātais pakalpojums zaudēja aktualitāti.

Prasītājs pieņēma lēmumu meklēt citas pelnīšanas iespējas un sākot ar 2018.gada augustu pārstāja ierasties darbā un pildīt darba pienākumus.

Prasītājs neizrādīja nekāda veida interesi par atbildētājas komercdarbību un faktiski tajā nepiedalījās.

Pušu starpā pastāvēja draudzīgas attiecības un atbildētājas valdes locekļiem nebija pamata uzskatīt, ka prasītājs rīkosies negodprātīgi, pušu darba

tiesiskās attiecības uzreiz netika pārtrauktas. Atbildētāja uzskatīja, ka darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas pusēm vienojoties. Tomēr minētais

netika panākts.

2018.gada 6.novembrī prasītājam tika nosūtīta vēstule ar lūgumu izskaidrot iemeslus, kuru dēļ darbinieks ilgstoši neierodas darbā. Atbilde uz

minēto vēstuli netika saņemta.

2019.gada 20.novembrī atbildētāja nosūtījusi prasītājam paziņojumu par darba līguma uzteikumu, sākot ar 2018.gada 29.novembri.

[5.3] Izskatāmajā lietā izšķiroša nozīme ir tam, ka prasītājs laikā no 2018.gada 1.augusta līdz 2018.gada 29.novembrim nebija darbā un neveica

darba pienākumus. Tādējādi prasītājs nevar pretendēt uz darba algas samaksu. Atbildētājai nav pienākums izmaksāt prasītājam darba algu par laiku,

kad prasītājs tikai formāli skaitījās nodarbināts, bet faktiski neveica nekādus darba pienākumus.

Minēto apliecina darba laika uzskaites tabeles, kam pirmās instances tiesa nav piešķīrusi nozīmi un nav tās analizējusi. Tāpat pirmās instances tiesa

nav vērtējusi atbildētājas 2018.gada 6.novembra vēstuli.

Prasītāja apgalvojums par to, ka viņš nav ticis ielaists savā darba vietā nav pierādīts.

[5.4] Atbildētāja atzīst prasību par atvaļinājuma kompensācijas izmaksu, taču neatzīst tās apmēru, kuru prasītājs ir norādījis prasībā un pirmās

instances tiesa spriedumā. Atbildētāja atzīst, ka par laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.augustam prasītājam izmaksājama kompensācija par

neizmantoto atvaļinājumu. Tomēr kompensācijas summa ir mazāka, jo tā neietver laiku no 2018.gada 1.augusta līdz 2018.gada 29.novembrim.

[6] 2020.gada 20.maija rakstveida paskaidrojumos uz apelācijas sūdzību prasītājs norādījis, ka darba laika uzskaites tabelēs par 2008.gada

augustu, septembri, oktobri norādītais, ka prasītājam piešķirts bezalgas atvaļinājums, neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Prasītājs neatzīst, ka ir izmantojis

jebkādu atvaļinājumu.

No atbildētājas paskaidrojumiem izriet, ka prasītājs ticis atstādināts visu strīdus laiku, tašu minētais neatbilst Darba likuma 58.panta noteikumiem,

kuri paredz, ka darbinieka atstādināšanas maksimālais termiņš ir trīs mēneši.

Tas, ka prasītājs nav apstrīdējis darba līguma uzteikumu nenozīmē, ka prasītājs ir piekritis šim uzteikumam un būtu atzinis jebkādu pārkāpumu.

[7] 2020.gada 25.maija rakstveida paskaidrojumos atbildētāja sniegusi plašu apstākļu izklāstu, kādi radušies prasītājam, izbeidzot darbu citos

uzņēmumos. Norādīts uz prasītāja, atbildētājas un citu uzņēmumu strīdiem tiesā. Tāpat norādīts uz prasītāja un citu valdes locekļu sarunām par

prasītājam piederošu kapitāla daļu iegādāšanos.

Atbildētāja paskaidrojusi, ka darba laika uzskaites tabelē norādītais apzīmējums “AB” nozīmē bezalgas atvaļinājums. Darbiniekam šis apzīmējums

norādīts nepareizi. Pareizi būtu norādīt “KN”, kas nozīmē neattaisnotu kavējumu. Kļūdaino apzīmējumu izdarīja SIA “Profinserv”, kura atbildētājai

sniedza grāmatvedības pakalpojumus.

Attālināts darbs bija atļauts vienīgi ārkārtējā situācijā un tikai uzņēmuma valdes locekļiem, nevis darbiniekam. Lai nodrošinātu uzņēmumu operatīvo

vadību un izpildītu savu kā valdes locekļa noteikto sabiedrības pārvaldības pienākumu, bija pieļaujams, ka nepieciešamības gadījumā partneri izpilda

valdes locekļa funkciju arī ārpus darba vietas un/vai darba laika. Darbiniekiem bija noteikta darba vieta birojā un darba laiks.

Prasītājam nebija noteikts un atļauts veikt darbu attālināti.

Prasītāja lietai pievienotā sarakste ar darbiniekiem, kurjeru un klientiem nepierāda darba pienākumu veikšanu pie atbildētājas. Darbības nav veiktas

atbildētājas vārdā. Prasītājs bija atbildētājas valdes loceklis, līdz ar ko varēja komunicēt ar darbiniekiem, klientiem un personālu, taču tas nekādā mērā

nepierāda darba pienākumu veikšanu pie atbildētājas.

Darba uzskaites tabeles un algu saraksti pieder pie atbildētājas iekšējiem grāmatvedības dokumentiem un to sastādīšanai nav nepieciešama

prasītāja piekrišana vai saskaņojums. Fakts, ka prasītājs ar tām nekad netika iepazīstināts ir likumsakarīgs un neietekmē šo dokumentu spēkā esību.

[8] 2020.gada 2.jūnija rakstveida paskaidrojumos tiesai prasītājs paskaidrojis, ka atbildētājas 2020.gada 25.maija paskaidrojumos minētie

apstākļi attiecībā par citām prasītāja prasībām nav attiecināmi uz izskatāmo lietu.

[9] 2020.gada 25.augusta rakstveida paskaidrojumos atbildētājas norādījusi uz apstākļiem, kurus iepriekš bija norādījusi apelācijas sūdzībā un

2020.gada 25.maija paskaidrojumos.

[10] Saskaņā ar Covid -19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu civillieta noteikta izskatīšanai rakstveida procesā, par ko lietas

dalībnieki tikuši informēti 2020.gada 11.novembrī.

2020.gada 3.novembra tiesas sēdē atbildētājas SIA “REPLACEiT” pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ norādījis, ka apelācijas sūdzību uztur un prasību

neatzīst. Paskaidroja, ka atzīst prasību par atvaļinājuma kompensācijas piedziņu, bet neatzīst laiku par kādu kompensācijas piedziņa tiek veikta.

Atvaļinājuma kompensācija 131,33 euro piedzenama par laiku no 2018.gada janvāra līdz augustam. Prasītājam samaksa par valdes locekļa pienākumu

pildīšanu nebija paredzēta. Prasītājs kā valdes loceklis veica preču pasūtījumus un komunicēja ar preču piegādātājiem. Prasītāja darba vieta bija /adrese

A/.

Prasītājs/pers. A/ un viņa pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs uzturēja prasību un neatzina apelācijas sūdzību. Paskaidroja, ka

saskaņā ar Komerclikuma 169.pantu valdes loceklis vada un pārstāv sabiedrību. Prasītāja veiktie darba pienākumi neietilpa valdes locekļa pienākumos.

Prasītājam bija jābrauc pie klienta, jāatmuito prece, jāveic materiālu piegāde un bija jāremontē telefona aparāti. Darba vieta bija /adrese A/, bet

darbiniekam bija jābrauc pēc detaļām un pie klienta. Darba pienākumos ietilpa tīrīt ekrānus, pasūtīt preces, braukt pie klientiem. Darba samaksa visiem

valdes locekļiem bija vienāda, jo visi trīs bija uzņēmuma dibinātāji. Mēneša vidējā darba alga bija 1000 euro.

Motīvu daļa

[11] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, noklausījusies lietas izskatīšanas laikā pušu sniegtos paskaidrojumus,

pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un daļēji apmierināma.

[12] Ņemot vērā, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu prasītāja prasība tikusi apmierināta daļēji un apelācijas sūdzības iesniedzēja ir atbildētāja

SIA “REPLACEiT”, apelācijas kārtībā izskatāma prasītāja prasība par neizmaksātās darba samaksas 519,35 euro pēc nodokļu ieturējuma, ikgadējās

atvaļinājuma kompensācijas 131,33 euro pēc nodokļu ieturējuma un likumisko nokavējuma procentu 15,62 euro piedziņu. Tā kā prasītājs apelācijas

kārtībā nav pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru izbeigta tiesvedība daļā par pienākumu uzlikšanu atbildētājai aprēķināt un

nomaksāt nodokļus, pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā stājies likumīgā spēkā un apelācijas kārtībā netiek izvērtēts.

[13] Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka pušu starpā pastāv strīds par darbinieka tiesībām saņemt darba samaksu laikā, kad starp pusēm

pastāvēja darba tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka darbinieks bijis apstiprināts SIA “REPLACEiT” valdes locekļa

amatā.

Pusēm nav strīda par darbinieka tiesībām saņemt atvaļinājuma kompensāciju par 2018.gadu. Darba devējs paskaidrojis, ka viņam būtu izdevīgāk

atzīst piedzenamās summas apmēru par visu 2018.gadu, jo nevēlās veikt finansiālu ieguldījumu faktiski piedzenamās summas apmēra noteikšanai saskaņā

ar grāmatvedības datiem. Uzskata, ka pēc 2018.gada 1.augusta, kad darbinieks pārstāja pildīt darba pienākumus, atvaļinājuma kompensācija viņam

nepienākas.

[14] Lietas izskatīšanas laikā konstatēts, ka ar 2015.gada 25.februāri prasītājs ticis pieņemts darbā SIA “REPLACEiT”.

Apelācijas instances tiesās SIA “REPLACEiT” iesniegusi 2015.gada 24.februāra Darba līgumu Nr.1, noslēgtu starp SIA “REPLACEiT” prasītāju

(turpmāk – darba līgums).

Saskaņā ar darba līgumu prasītājs ticis pieņemts darbā par tirdzniecības struktūrvienības vadītāju veikalā /adrese A/. Darba līgums ticis noslēgts uz

nenoteiktu laiku. Darba līgumā norādīts, ka pamatalga ir ar 2,166 euro stundas tarifa likmi. Darba laiks ir piecas stundas sešu dienu nedēļā.

Kā redzams no komercreģistra datiem, tad kopš 2015.gada 30.janvāra līdz 2018.gada 27.novembrim un no 2019.gada 16.jūlija līdz 2019.gada

28.oktobrim prasītājs bijis apstiprināts SIA “REPLACEiT” valdes locekļa amatā.

Atlīdzību par valdes locekļu pienākumu pildīšanu valdē ievēlētās personas ir tiesīgas saņemt, ja attiecīgajā jautājumā ir pieņemts sabiedrības

dalībnieku lēmums (sk. Komerclikuma 221.panta astoto daļu).

Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka SIA “REPLACEiT” dalībnieki nebija pieņēmuši lēmumu par atlīdzības par valdes locekļa pienākumu

pildīšanu noteikšanu prasītājam. Tātad atlīdzība valdes locekļu pienākumu izpildei prasītājam nebija paredzēta.

Lietas izskatīšanas laikā puses apliecināja, ka nav strīda par to, ka prasītājs pildījis SIA “REPLACEiT” valdes locekļa pienākumus saskaņā ar

Komerclikumu un vienlaicīgi darbinieka pienākumus saskaņā ar Darba likumu.

[14.1] Civillietu tiesas kolēģija lietas izskatīšanas laikā konstatējusi, ka starp SIA “REPLACEiT” un prasītāju noslēgtais darba līgums pamato

prasītāja darba tiesiskās attiecības.

Atbilstoši Komerclikuma 224.panta pirmās daļas un 305.panta pirmās daļas noteikumiem, valdes loceklis savu statusu kapitālsabiedrībā iegūst ar

dalībnieku sapulces lēmumu, uz kuru pamatojoties komercreģistrā tiek izdarīti attiecīgi ieraksti par sabiedrības amatpersonām.

Lai kļūtu par valdes locekli un iegūtu atbilstošu tiesību un pienākumu loku, kas nepieciešams šī amata veikšanai, ir nepieciešams dalībnieku lēmums.

Nekāda cita civiltiesiska līguma, tostarp darba līguma noslēgšana, nav nepieciešama (skat. Senāta 2012.gada 21.marta sprieduma lietā Nr.SKC –

238/2012 7.2 punktu).

Nav strīda par to, ka tirdzniecības struktūrvienības vadītāja prasītāja darba pienākumi (darbs servisā, mobilo ierīču remonts, darbinieku apmācība,

ierīču ekrāna maiņa, roku darbs mobilo ierīču stikla tīrīšanai un atjaunošanai, iekārtas nodošana vai pieņemšana no klienta, rēķinu sagatavošana un

izsniegšana klientam) neietilpa valdes locekļa pienākumu izpildē. Minētie darbi nav saistīti ar sabiedrības pārstāvību un vadīšanu Komerclikuma 221.panta

pirmās daļas izpratnē, kur teikts, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību. Minētie darbi bija saistīti ar darba pienākumu

izpildi Darba likuma 28.panta otrās daļas izpratnē.

[14.2] Civillietu tiesas kolēģijai ir pamats uzskatīt, ka prasītājs nosauktos darbus, kas bija saistīti ar tehnikas un detaļu iepirkumu Ķīnā, pildījis kā

atbildētājas valdes loceklis. Minētais darbs bija saistīts ar sabiedrības pārstāvību un sabiedrības pamatdarbības nodrošināšanu. Minēto lietas izskatīšanas

laikā apliecinājušas puses un liecinieki /pers. B/ un /pers. F/. Turklāt kā izriet no lietas materiāliem 2016.gada 22.augustā prasītājs nodibinājis uzņēmumu

SIA “JVVR”, kur bijis iecelts par valdes locekli, bet SIA “HVERS” un SIA “NNGE2” nodarbināts par datortehniķi. SIA “NNGE2” 2016.gada

30.maijā nodibinājis /pers. C/, bet SIA “HVERS” 2017.gada 3.novembrī - /pers. D/. Visi nosauktie uzņēmumi nodarbojušies ar vienu un to pašu

darbības veidu un atradušies vienās biroja telpās /adrese A/.

Saistība ar minēto prasītājs lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka starp /pers. C/, viņu un /pers. D/ pastāvēja vienošanās, ka preces un rezerves

daļas pasūtīšanu veic prasītājs, ka par tehnikas realizāciju veikalā atbildīgs /pers. C/, bet par finansiālajiem jautājumiem /pers. D/.

[14.3] Lietas izskatīšanas laikā prasītājs iesniedzis pierādījumus, kuri prasītāja ieskatā pierāda viņa darba pienākumu izpildi SIA “REPLACEiT”.

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata uzskatīt, ka minētie pierādījumi pierāda prasītāja darba pienākumu izpildi SIA “REPLACEiT”.

2018.gada 7.augsta e-pasta pasūtītājs /serviss Nr. A/ nosūtījis lūgumu adresētu prasītājam iegādāties preci. 2018.gada 13.augusta e-pastā /pers.

C/ norādījis prasītājam uz detaļu nepieciešamību. 2018.gada 4.septembra e-pastā pasūtītājs /serviss Nr. A/ lūdzis no interneta adreses iegādāties preci.

2018.gada 12.septembra e-pastā pasūtītājs /serviss Nr. A/ lūdzis prasītājam iegādāties preces un pārbaudīt to kvalitāti. 2018.gada 15.oktobra e-pastā

pasūtītājs /serviss Nr. A/ lūdzis no interneta adresēm iegādāties preces. 2018.gada 2.oktobra e-pastā adresāts /adresāts Nr. A/ interesējies par

remontdarbu nepieciešamo preci. 2018.gada 17.oktobra e-pastā pasūtītājs /serviss Nr. A/ lūdzis no interneta adreses iegādāties preci. 2018.gada

25.septembra e-pastā adresāts /adresāts Nr. B/ informējis par rēķinu apmaksu. 2018.gada 10.oktobra e-pasts apliecina rēķina nosūtīšanu SIA

“Autopasts”. 2018.gada 11.septembra, 8.oktobra, 9.novembra un 11.decembra e-pastā prasītājs nosūtījis /pers. B/ preču sarakstu. 2018.gada

16.novembrī un 17.decembrī SIA “REPLACEiT” sastādīti rēķini.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka pie apstākļiem, kad prasītājs pildīja SIA “JVVR” valdes locekļa pienākumus un SIA “HVERS” un SIA

“NNGE2” datortehniķa pienākumus, lietas izskatīšanas laikā netika gūts apstiprinājums tam, ka klienti vērsās pie prasītāja kā SIA “REPLACEiT”

darbinieka. Tāpat nav pierādījumu tam, ka pasūtītāja lūgums ticis izpildīts un, ka rēķini tikuši nodoti klientiem. Apstāklis, ka preču saraksts ticis nosūtīts

/pers. B/ neliecina par to, ka prasītājs pildījis darba pienākumus, jo šādu darbību varēja veikt arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Turklāt e-pasta

sarakste kopumā liecina par preču pasūtīšanu, piegādi un apmaksu, ar ko nodarbojās prasītājs kā SIA “REPLACEiT” valdes loceklis. Lietas

izskatīšanas laikā prasītājs nav apstrīdējis faktu, ka pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas viņš turpinājis būt par valdes locekli un pildīt tam noteiktos

pienākumus.

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata atsaukties uz SIA “EKL/LS” 2019.gada 28.maija atsauksmi par sadarbību. Lietas izskatīšanas laikā netika

norādīts uz darbinieka pieprasījumu snieg šādu informāciju saturu un netika norādīts uz pamatojumu šādas vēstules iesniegšanai, ja nebija šķēršļu uzaicināt

SIA “EKL/LS” pārstāvi piedalīties tiesas sēdē un sniegt liecības saskaņā ar pušu uzdotajiem jautājumiem.

[14.4] Prasītājs, ņēmis vērā viņam pēdējos 12 kalendārajos mēnešos izmaksāto darba algu, t.i. laikā no 2017.gada augusta līdz 2018.gada jūlijam,

un secinājis, ka viņa vidējo darba algu veido 131,33 euro mēnesī. Laikā no 2018.gada augusta līdz 2018.gada 29.novembrim prasītājam izmaksājamā

darba samaksa būtu 519,35 euro.

Ņemot vērā, ka darba devēja pienākumos ietilpst veikt darbiniekam izmaksājamo darba algas aprēķinu atbilstoši darba devēja rīcībā esošajiem

grāmatvedības dokumentiem un lietas izskatīšanas laikā atbildētāja apliecinājusi, ka tai nav iebildumu darbinieka aprēķinātai vidējai darba algai, Civillietu

tiesas kolēģijai nav pamata uzskatīt, ka darbinieka aprēķinātā vidējā darba alga ir kļūdaina. Pie šādiem apstākļiem secināms, ka nav strīda par

darbiniekam izmaksājamās darba algas apmēru.

[14.5] Prasītāja darba attiecības SIA “REPLACEiT” tikušas izbeigtas 2018.gada 29.novembrī saskaņā ar SIA “REPLACEiT” paziņojumu par

darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu un 103.panta pirmās daļas 2.punktu un SIA

“REPLACEiT” 2018.gada 29.novembra rīkojumu Nr.1A/18.

Prasītājs, iesniedzot prasību, apgalvojis, ka viņam nav tikusi veikta darba samaksa laikā no 2018.gada augusta līdz 2018.gada 29.novembrim

519,35 euro.

Darba likuma 28.panta otrā daļa paredz, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un

darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba likuma 59.pants paredz, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos

aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Kā izriet no minētajām tiesību normām ar darba līguma noslēgšanu darbinieks uzņemas veikt noteiktus darba pienākumus, bet darba devējs –

maksāt nolīgto darba samaksu.

Senāts 2010.gada 13.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC – 98 norādījis, ka “primārais darba līgumā ir noteikta darba veikšana, kas rada darba

devēja pienākumu samaksāt par padarīto darbu. Darba likuma 59.pantā definēts darba samaksas jēdziens – darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība

par darbu, kā arī Darba likuma 3.pants, kas noteic, ka darbinieks (..) uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu (..). Tātad

tiesības saņemt darba samaksu nerada noslēgtais darba līgums, bet līgumā noteiktā darba izpilde”.

Atbildētāja paskaidrojusi tiesai, ka laikā no 2018.gada augusta līdz 2018.gada 29.novembrim prasītājs neveica darba pienākumus SIA

“REPLACEiT”, līdz ar ko viņam nav veicama darba samaksa.

Civillietu tiesas kolēģija atbildētājas iebildumus atzīst par pamatotiem. Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka lietas izskatīšanas laikā atbildētāja

iesniegusi pietiekošus pierādījumus tam, ka laikā no 2018.gada augusta līdz 2018.gada 29.novembrim prasītājs neatradās darbā un nepildīja savus darba

pienākumus.

[14.6] Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā atbildētājas 2018.gada 20.novembra paziņojuma, ar 2018.gada 29.novembri uzteikts prasītāja

darba līgums. Darba uzteikums pamatots ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu un Darba likuma 103.panta pirmās daļas 2.punktu. Kā izriet

no 2018.gada 20.novembra paziņojuma pamatojums darba tiesisko attiecību izbeigšanai bija tas, ka prasītājs nav atbildējis uz atbildētājas 2018.gada

6.novembra vēstuli, kurā prasītājam tika lūgts paskaidrot iemeslus, kuru dēļ viņš trešo mēnesi neierodas darbā un nepilda savus darba pienākumus.

2018.gada 29.novembrī atbildētāja izdevusi rīkojumu Nr.1A/18 par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Darba likuma 122.panta kārtībā darbinieks nav cēlis tiesā prasību par atbildētājas 2018.gada 29.novembra darba uzteikuma atzīšanu par spēkā

neesošu. Līdz ar ko atbildētājas pamatojums darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar prasītāju ir tiesiski pamatots un atzīstams par pierādījumu darba

devēja apgalvojumam, ka darbinieks neieradās darbā un nepildīja viņam noteiktos darba pienākumus.

Lietas izskatīšanas laikā prasītājs neapstrīdēja faktu, ka gan 2018.gada 6.novembra vēstule, gan 2018.gada 20.novembra paziņojums ticis izsniegts

prasītājam.

[14.7] Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja iesniegusi lietā darba laika uzskaites saraksti.

Kā redzams no darba laika uzskaites sarakstes par 2018.gada augustu, septembri un oktobri ailītē pretī prasītājam norādīti apzīmējamie burti

“AB”, kas nozīmē bezalgas atvaļinājums. Darba laika uzskaites sarakstā par 2018.gada novembri ailītē pretī prasītājam nav norādīti apzīmējamie burti

un ir tukšums.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja iesniegusi paskaidrojumus, kuros norādījusi, ka darba laika uzskaites sarakstā ailītē pretī prasītājam kļūdaini

norādīts apzīmējuma burts “AB”. Sabiedrības grāmatvedības pakalpojumus sniedza firma, kura nav pareizi fiksējusi prasītāja prombūtni. Pareizi bija

norādīt apzīmējumu burtus “KN” neattaisnots kavējums. Apelācijas instances tiesā atbildētāja iesniegusi darba laika uzskaites sarakstus par 2018.gada

augustu, septembri, oktobri un novembri, kuros precizējusi darbinieka prombūtnes pamatu un norādījusi, ka prasītājam bija neattaisnots kavējums.

Darba devējam ir pienākums veikt darba laika uzskati un sagatavot algu aprēķinu. Darba devēja pienākums nav iepazīstināt darbinieku ar darba

laika uzskaites sarakstu.

Lietas izskatīšanas laikā tika pierādīts, ka laikā, kad darbinieks pildīja darba pienākumus un pušu starpā nebija strīda, atbildētāja veica darba laika

uzskaiti un saskaņā ar šīs uzskaites datiem veica darba algas aprēķinu. Līdz ar ko nepamatots ir prasītāja paskaidrojums, ka darbinieks netika

iepazīstināts ar darba laika uzskaites saraktu un šāds saraksts nav bijis iepriekš sastādīts. Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka nav būtiskas nozīmes

apstāklim, ka darba laika uzskaites sarakstā kļūdaini veikti apzīmējumi darbinieka prombūtnei. Darba devēja veiktā darba laika uzskaite pārbaudāma

Civillietu tiesas kolēģijai, izvērtējot pārejos lietā esošos pierādījumus to savstarpējā sakarībā.

[14.8] Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja iesniegusi aktus, ar kuriem atbildētājas valdes locekļi /pers. D/ un /pers. C/ fiksējuši, ka laikā no

2018.gada 1.augusta līdz 2018.gada 29.novembrim prasītājs nav ieradies darbā un nav pildījis darba pienākumus.

Lietas izskatīšanas laikā prasītājs neatzina minēto pierādījumu, paskaidrojot, ka šie akti netika iesniegti pirmās instances tiesā un tādēļ tapuši vēlāk.

Civillietu tiesas kolēģija prasītāja iebildumu vērtē kā nepamatotu. Lietas izskatīšanas laikā atbildētājai tika piemērota procesuāla sankcija saistībā ar

neattaisnotu pierādījumu iesniegšanu apelācijas instances tiesā un lietas izskatīšanas novilcināšanu.

Lietas izskatīšanas laikā objektīvi pierādījumi un arī apstākļi, kas apšaubītu aktu patiesumu, netika nedz iesniegti, nedz norādīti. Tā kā akti ir vienas

puses – darba devēja sastādīti, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka tie ir pierādījumi, kuru izvērtējami kopsakarā ar pārējiem lietā esošajiem

pierādījumiem un pušu paskaidrojumiem.

[14.9] Atbildētājas paskaidrojumus par to, ka prasītājs nebija darbā un nepildīja darba pienākumus apliecina zvērināta tiesu izpildītāja Roberta

Kučinska 2020.gada 21.oktobra akts par fakta fiksēšanu.

Zvērināts tiesu izpildītājs fiksējis ziņojumu SMS sarakstei starp tālruņa numuriem /numurs A/, /numurs B/, /numurs C/ laikā no 2018.gada

13.decembra līdz 2018.gada 14.decembrim. Kā redzams no SMS sarakstes prasītājs vēstulē /pers. D/ un /pers. C/ norādījis, ka 2018.gada jūlijā

pieņēmis lēmumu par darba attiecību izbeigšanu ar atbildētāju un pakāpenisku aiziešanu no kompānijas. Prasītājs norādījis, ka darba attiecības izbeidz

2018.gada augustā. Prasītājs piedāvājis esošajiem akcionāriem izpirkt viņa daļas.

Lietas izskatīšanas laikā prasītājs nevarēja atcerēties šādu saraksti un atsaucās uz atbildētājas pārstāvja sniegto paskaidrojumu, ka pēc sarakstes

/pers. D/ tālruņa sarakstā mainīts prasītāja vārds uz /vārds A/, līdz ar ko sarakstē uzrādīta nepazīstama persona ar vārdu /vārds A/.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasītāja iebildumi nav pamatoti. Prasītājs neapstrīdēja pierādījumu fiksēšanas faktu un arī saturu. Savukārt

apstāklim, ka tālrunī ticis mainīts prasītāja vārds, nav nozīmes. 2020.gada 27.oktobrī SIA “Bite Latvija” izsniegusi izziņu, kurā norādījusi, ka 2019.gada

26.februārī prasītājs iesniedzis iesniegumu par tālruņa numura /numurs C/ pārslēgšanu no SIA “REPLACEiT” uz fizisku personu prasītāju. Zvērināta tiesu

izpildītāja Roberta Kučinska 2020.gada 21.oktobra aktā fiksēts, ka /pers. D/ tālruņa numurs ir /numurs A/.

[14.10] Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka ar liecinieku liecībām ir pierādīts tas, ka prasītājs darba pienākumus SIA “REPLACEiT” izbeidza

2018.gada augustā.

Lietas izskatīšanas laikā noklausītas SIA “REPLACEiT” bijušo darbinieku /pers. B/ un /pers. F/ liecības.

Liecinieks /pers. B/ liecināja, ka 2018.gada jūlijā, augustā viņš ticis brīdināts no atbildētājas vadības puses, ka sadarbība ar prasītāju ir beigusies

un viņš vairs nestrādās SIA “REPLACEiT”. Šāds paziņojums tika izteikts atbildētājas darbinieku sapulcē. /pers. B/ pārņēma prasītāja darba

pienākumus. Laikā no 2018.gada augusta prasītājs sazinājās ar liecinieku, bet rezerves daļas no viņa vairs netika saņemtas. Laikā, kad prasītājs strādāja

SIA “REPLACEiT”, viņš komunicējis un apmācījis jaunos darbiniekus. Veicis preču sūtījumu noformēšanu un pieņemšanu. Komunikācija notika e-pastā

un whatsapp sarakstē.

Liecinieks nevarēja nosaukt tādu gadījumu, kad prasītājs nav ticis ielaists savā darba vietā.

Liecinieks/pers. F/ liecināja, ka 2018.gada vasaras sākumā, vidū atbildētājas darbinieku sapulcē ticis paziņots, ka prasītājs vairs nestrādās SIA

“REPLACEiT”. Darbinieku sapulcē tika paziņots, ka juridiski viņš paliks kā valdes loceklis, bet nestrādās kā darbinieks. Prasītāja darba pienākumus

pārņēma /pers. B/. Liecinieks paskaidroja, ka biroja telpās durvju atslēgas netika mainītas. Liecinieks strādāja veikalā un komunicēja ar /pers. B/.

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata liecinieku liecības atzīt par neobjektīvām. Lietas izskatīšanas laikā tās netika apstrīdētas un kopumā atbilst

pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem.

[14.11] Lietas izskatīšanas laikā prasītājs paskaidrojis, ka vairākkārt atradies ārpus darba vietas un veicis darba pienākumus attālināti.

Lietas izskatīšanas laikā pierādījumi tam, ka darba devējs būtu devis atļauju darbiniekam pildīt darba pienākumus attālināti netika iegūti.

Lietas izskatīšanas laikā Valsts robežsardze sniegusi informāciju par to, ka laika posmā no 2018.gada 29.augusta līdz 2018.gada 5.septembrim un

no 2018.gada 12.novembra līdz 2018.gada 17.novembrim prasītājs šķērsojis valsts robežu.

Paskaidrojumos tiesai prasītājs norādījis, ka laikā no 2018.gada 29.augusta līdz 5.septembrim atradies Turcijā, kur veicis darba pienākumus

attālināti, bet laikā no 2018.gada 12.novembra līdz 17.novembrim - Ķīnā, kur risinājis sarunas par izejmateriālu piegādi.

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata atzīt prasītāja paskaidrojumus par pamatotiem. Lietas izskatīšanas laikā likumam atbilstoši un ticami

pierādījumi tam, ka prasītājs kā atbildētājas pārstāvis atradās ārpus valsts robežas, lai attālināti pildītu darba pienākumus netika iegūti.

[14.12] Civillietu tiesas kolēģija noraida prasītāja paskaidrojumus par to, ka atbildētāja bija pieņēmusi lēmumu par prasītāja atstādināšanu no

darba pienākumu izpildes. Atbildētāja traucēja darbiniekam veikt darba pienākumu izpildi.

Lietas izskatīšanas laikā netika iegūti pierādījumi tam, ka prasītājs bijis atstādināts no darba pienākumu izpildes vai, ka darba devējs būtu pieņēmis

lēmumu par to, ka prasītājs netika ielaists biroja telpās. Kā paskaidroja darba devējs, tad atbildētājas 2019.gada 9.maija paskaidrojumi attiecībā par to,

ka prasītājs ticis atstādināts no darba pienākumu izpildes bijis kļūdains sakarā ar to, ka sabiedrībai pastāvēja apstākļi, kuru dēļ netika saņemta kvalitatīva

juridiskā palīdzība.

[14.13] Pamatota un apmierināma ir prasītāja prasība par neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas izmaksu saskaņā ar Darba likuma 149.panta

piekto daļu. Prasītājs veicis atvaļinājuma kompensācijas aprēķinu par laiku uz 2018.gada 29.novembri, kad darba devējs bija pieņēmis lēmumu izbeigt ar

viņu darba tiesiskās attiecības.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja atzinusi prasību par neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas izmaksu, paskaidrojot, ka iebildumi piedzenamās

summas aprēķinam netiks iesniegti. Attiecībā par laiku, kādā nosakāma neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas piedziņa, Civillietu tiesas kolēģija

uzskata, ka līdz darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanai nevis faktiski nostrādātajam laikam. Minētais atbilst Darba likuma 128.panta pirmās daļas

noteikumiem.

[14.14] Daļēji pamatota un daļēji apmierināma ir prasītāja prasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu 2,57 euro saskaņā ar Civillikuma

1756., 1765.pantu. Likumiskie nokavējumu procenti piemērojami prasībai par neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas piedziņu laikā no 2018.gada

29.novembra līdz 2019.gada 27.martam.

[15] Ņemot vērā, ka atbildētāja pirmās instances tiesā nebija iesniegusi tādu pierādījumu un paskaidrojumu apjomu, kādu iesniedza apelācijas

instances tiesā, Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka pirmās instances tiesas spriedums ticis sastādīts atbilstoši tiem pierādījumiem un apstākļiem, kādi

tie bijuši uz pirmās instances tiesas sprieduma sastādīšanas brīdi. Apelācijas instances tiesā noskaidroti papildus pierādījumi un apstākļi, kas ir par pamatu

prasības daļējai apmierināšanai.

[16] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījuma apmēru, bet

atbildētājam – proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Prasītājs, iesniedzot prasību, ticis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu.

Atbildētāja, iesniedzot apelācijas sūdzību, veikusi valsts nodevas samaksu 97,60 euro.

Pie apstākļiem, kad prasība tiek noraidīta par 529,40 euro piedziņu, kas atbilst 79,82 procentiem no kopējās prasības summas 663,30 euro, no

prasītāja par labu atbildētājai piedzenama valsts nodeva 77,91 euro. Savukārt, no atbildētājas valsts labā piedzenama valsts nodeva 70 euro saskaņā ar

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, ņemot vērā piedzenamās summas apmēru.

Tiesas izdevumu piedziņa pamatojama ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar 2019.gada 11.aprīļa rēķinu par 334,26 euro samaksu un 2019.gada 16.aprīļa maksājuma izdevumu, 2019.gada 10.jūnija rēķinu par

205,70 euro samaksu un 2019.gada 3.jūnija maksājuma uzdevumu, 2019.gada 8.jūlija rēķinu par 231,41 euro samaksu un 2019.gada 9.jūlija

maksājuma uzdevumu, prasītāja ar lietas vešanu saistītie izdevumi kopā ir 771,37 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts paredz atbildētājai atlīdzināt prasītājam ar lietas vešanu saistītos izdevumus 40,17 euro, kas ir

30 procenti no prasījuma apmierinātās daļas.

Ņemot vērā lietā esošo uzziņu, kur norādīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kopā 10,36 euro (tiesas dokumentu, procesa dalībnieku iesniegto

dokumentu nosūtīšanas izmaksas) un to, ka prasītājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 10,36 euro.

[17] Pirmās instances tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 2.punktu noteikusi sprieduma daļā

par darba algas parāda un neizmaksātās atvaļinājuma kompensācijas piedziņu nekavējošu izpildi. 2019.gada 21.oktobrī Rīgas rajona tiesa izsniegusi

izpildu rakstu sprieduma nekavējošai izpildei.

Lietas izskatīšanas laikā puses nenorādīja uz Rīgas rajona tiesas 2019.gada 17.oktobra sprieduma piespiedu izpildi un atbildētāja nelūdza tiesai

lemt jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu.

Civilprocesa likuma 635.panta ceturtā daļa paredz, ja apelācijas instances tiesa noraida prasību lietā, kurā pirmās instances tiesa saskaņā ar šā

likuma 205.pantu pieļāvusi sprieduma izpildīšanu nekavējoties, vai tiesvedību šādā lietā izbeidz vai atstāj prasību bez izskatīšanas, tā vienlaikus izlemj

jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu.

Pie apstākļiem, kad Civillietu tiesas kolēģijas rīcībā nav ziņu par Rīgas rajona tiesas 2019.gada 21.oktobra sprieduma daļā par darba algas parāda

un neizmaksātās atvaļinājuma kompensācijas piedziņu izpildi, Civillietu tiesas kolēģija nav konstatējusi pamatu sprieduma izpildes pagrieziena gatavošanai.

[18] Ņemot vērā, ka prasība par darba algas parāda piedziņu tiek noraidīta un Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 2.punkts paredz

sprieduma par darba samaksas piedziņu nekavējošu izpildi, lai darbinieks nekavējoties varētu saņemt līdzekļus sava uztura nodrošināšanai, spriedumam

daļā par neizmaksātās atvaļinājuma kompensācijas piedziņu nekavējoša izpilde netiek noteikta.

[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīdim līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus sešus no simta gadā no pamatparāda summas.

[20] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu pusēm nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223., 430., 432., 433., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e da

/pers. A/ prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “REPLACEiT”, reģistrācijas Nr.40103866417, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods A/, neizmantotā atvaļinājuma

kompensāciju par 2018.gadu 131,33 euro pēc nodokļu ieturējuma, likumiskos nokavējuma procentus 2,57 euro par laiku no 2018.gada 29.novembra

līdz 2019.gada 27.martam un ar lietas vešanu saistītos izdevumus, kas saistīti ar zvērināta advokāta pakalpojuma izmantošanu, 40,17 euro, kopā

174,07euro.

Samaksa /pers. A/ veicama AS “Swedbank” kontā Nr./konta numurs A/.

Noteikt /pers. A/ tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no piedzītās neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas summas 131,33 euro par

laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles dienai).

Noraidīt /pers. A/ prasību par neizmaksātās darba samaksas piedziņu 519,35 euro un likumisko nokavējuma procentu piedziņu 13,05 euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods A/, par labu SIA “REPLACEiT”, reģistrācijas Nr.40103866417, tiesas izdevumus, kas saistīti

ar valsts nodevas samaksu 77,91 euro.

Piedzīt no SIA “REPLACEiT”, reģistrācijas Nr.40103866417, valsts labā tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu 70 euro.

Piedzīt SIA “REPLACEiT”, reģistrācijas Nr.40103866417, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,36 euro.

Valsts nodevas samaksa valstij veicama kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Valsts kase, konta numurs LV55TREL1060190911200,

NMR90000050138, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: norāda datus personas vai lietas identificēšanai: lietas numurs (ja

ir zināms), kā arī fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods; juridiskai personai - nosaukums un reģistrācijas numurs).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama sekojošā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, konta

numurs LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (prasītāja vārds un uzvārds, ja prasītājs ir fiziska persona, vai juridiskas personas

nosaukums).

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka šajā termiņā Rīgas apgabaltiesā

iesniedzami dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valstij.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas

apgabaltiesas kancelejā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu.

Tiesnese referente M.Ābele

Tiesnese G.Ozoliņa

Tiesnesis V.Vazdiķis