Court dismisses appeal against traffic fine for driving an unregistered light taxi vehicle.

Lietas arhīva Nr. 1-0103-18/15

ECLI:LV:RLPT:2018:0601.1A29021517.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 1.jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Dagnija Bērziņa 2018.gada 22.maijā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības

iesniedzēja) sūdzībā par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk tekstā - iestāde) 2017.gada 5.septembra lēmumu Nr. D57-AK-17-36-35.

Aprakstošā daļa

Rīgas pašvaldības policijas inspektors A.Sloka 2017.gada 21.augustā sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV224632 par to, ka

2017.gada 21.augustā plkst. 14:54 uz brauktuves Rīgā, Uzvaras bulvārī 16 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli NISSAN, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, kas aprīkots ar noteikto vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem (taksometra nolīgšanas telefona numurs un informācija

par pārvadātāju (/Nosaukums A/), bet noteiktā kārtībā nav reģistrēts kā taksometrs, pārkāpjot Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 ,,Ceļu satiksmes

noteikumu” 225.3 apakšpunktā noteiktās prasības.

Ar 2017.gada 5.septembra Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr. D57-AK-17-36-35 /pers. A/ sodīts pēc Latvijas APK 149. 32

panta 7.daļas ar naudas sodu 170,00 EUR apmērā.

Nepiekrītot iestādes lēmumam, /pers. A/ iesniedza sūdzību, kas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta 2017.gada 20.oktobrī. Ar

tiesneses 2017.gada 24.oktobra lēmumu tika ierosināta tiesvedība un nolemts izskatīt lietu rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apmērā šādu apsvērumu dēļ.

Iesniedzējs norāda, ka paņēma automašīnu Nissan ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ savām privātām vajadzībām, dienas laikā iesniedzēju

apstādināja Rīgas pašvaldības policija un informēja, ka automašīna ir aprīkota ar noteikto vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem.

Automašīnā Nissan ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ bija uzlīmētā /Nosaukums A/ uzlīme, kura bija izvietota uz aizmugurējām durvīm

pasažiera puse.

Sniedzot pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus Latvijā, jāievēro vairāki normatīvie akti, tostarp - Autopārvadājumu likumu, Ministru kabineta

noteikumus Nr. 468 „Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”, saistošus noteikumi.

Saskaņā ar Autopārvadājuma likumu 29.panta 2.punktu vieglais taksometrs ir vieglais automobilis, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai pēc

individuāla pasūtījuma un apgādāts ar ierīci, kura uzrāda pakalpojuma maksu un kuras rādījumi tiek izmantoti ienākumu uzskaitē.

Pamatojoties uz MK Noteikumiem 468 Noteikumu par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem

Taksometriem” 8 punkts nosaka taksometra aprīkojumu kas atbilsts normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajām prasībām , kā arī papildus ir

aprīkots un apgādāts ar (pazīšanas zīmi, taksometra numuru zīmi, gaismas kontrolsignālu taksometra skaitītāju, vizītkarti ar taksometra vadītāja

fotogrāfiju), p. 8.6 informāciju par taksometra dienas un nakts pakalpojumu tarifu (maksu), norādot

taksometra nolīgšanas tarifu, attāluma tarifu (maksa par kilometru) un laika tarifu (braukšana un stāvēšana) t. maksa par minūti). Šo informāciju

norāda ārpusē uz transportlīdzekļa labās puses aizmugurējām durvīm (neizmantojot durvju stikloto daļu) ar transportlīdzekļa pamatkrāsu kontrastējošas

krāsas burtiem un cipariem, kuru augstums ir ne mazāks par 40 milimetriem. Ja taksometram labajā pusē ir tikai vienas durvis, informāciju par taksometra

pakalpojumu tarifu (maksu) norāda taksometra labās puses aizmugurējā daļā. Vietā, kurā paredzēta informācija par taksometra pakalpojumu tarifu

(maksu), nedrīkst izvietot citu informāciju vai klientu maldinošu informāciju par piedāvātā pakalpojuma faktisko maksu; p. 8.7. informāciju par

pārvadātāju (nosaukums, emblēma, visu to pašvaldību nosaukumi, kurās izsniegta speciālā atļauja (licence) vai licences kartīte) - transportlīdzekļa ārpusē

uz abām priekšējām durvīm. Ja pārvadātājs saņēmis vairākas speciālās atļaujas (licences), uz taksometra durvīm var norādīt vienas pašvaldības emblēmu;

kurā izsniegta speciālā atļauja (licence);

2017.gada 4.septembrī iesniedzējs sazinājās ar /Nosaukums A/ vadību, lai noskaidrotu vai /Nosaukums A/ ir reģistrēts, kā pasažieru pārvadātājs

un saņēmu atbildi, ka /Nosaukums A/ ir reģistrēta LR patentu valde, bet /Nosaukums A/ nekad nebija reģistrēta kā pasažieru pārvadātājs neviena

administratīvajā teritorijā Latvijā.

Ņemot vērā to, ka automašīnai Nissan ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ nebija taksometra pazīmes un /Nosaukums A/ nekad nebija reģistrēta

kā pasažieru pārvadātājs, iesniedzējs lūdz tiesu acelt iestādes lēmumu un izbeigt lietu.

2017.gada 24.novembrī tiesā no iestādes saņemts paskaidrojums par /pers. A/ sūdzību. Paskaidrojumā iestāde norāda, ka iesniedzēja sūdzības

raksturs ļauj secināt, ka sūdzības iesniedzējam ir zināmas taksometru aprīkojuma likumiskās prasības, pretēji Komisijas sēdē un notikuma vietā

paskaidrotajam, kas, Komisijas ieskatā, norāda uz personas interesi sniegt paskaidrojumus atkarībā no pastāvošās situācijas, nevis patiesajiem rīcības

motīviem.

Uz transportlīdzekļa izvietotais uzraksts /Nosaukums A/” - tehniski un vizuāli atbilst tam komersanta SIA /Nosaukums A/ logo, kas nodarbojas ar

taksometra pakalpojumu sniegšanu un par kuru informācija sniegta /tīmekļa vietnes nosaukums/ internēta vietnē. Tāpat arī internēta vietnē /tīmekļa vietnes

nosaukums/ viens no pieejamajiem tālruņa numuriem, kas paredzēts taksometra izsaukšanai ir /numurs/, kas atbilst tālruņa numura zīmju virknējumam,

kas 21.08.2017. bija izvietots uz transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/. Minētais ļauj secināt, ka neskatoties uz to, ka

speciālā aprīkojuma elementi neatbilst likumiski noteiktajam tādā apmērā, lai varētu atzīt, ka taksometra aprīkojums neatbilst normatīvi noteiktajam,

konkrētajā gadījumā ir atzīstams, ka transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ aprīkojums bija tāds, kas var maldināt citus

ceļu satiksmes dalībniekus.

Ņemot vērā minēto un iestādes lēmumā veiktos secinājumus, iestāde sūdzības iesniedzējas sūdzību neatzīst un uzskata, ka iestādes lēmums ir

atstājams negrozīts.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantā noteikto, tiesa iesniedzēja sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā ,,a”

nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 5.septembra lēmumu Nr. D57-AK-17-36-35, pārbaudījusi

lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas APK 289.12 panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Savukārt Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmā daļa noteic, ka pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir

saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz pašvaldība. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu, kā arī nosaka

pašvaldības atšķirības zīmi un tās izvietojumu ārpusē uz taksometra virsbūves.

MK noteikumu Nr. 279 225.3.punkts noteic, ka aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni,

skaņas signālu, plafonu, gaismas kontrolsignālu u. tml.) un speciālo krāsojumu, kas saskaņā ar standartu LVS 63:2009 "Operatīvie transportlīdzekļi,

krāsojums, aprīkojums" ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem

taksometriem ir paredzēti taksometriem un var maldināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

Speciālo Noteikumu norma noteic prasības taksometra aprīkojumam un speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes noformējumam.

Taksometra aprīkojums atbilst normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajām prasībām, kā arī papildus ir aprīkots un apgādāts ar pazīšanas zīmi –

īpašu izgaismotu taksometru pazīšanas zīmi, kas ir nostiprināta uz transportlīdzekļa jumta. Pazīšanas zīme ir ieslēgta, ja taksometrs ir brīvs, un izslēgta, ja

tas ir aizņemts. Pazīšanas zīmes priekšpusē un aizmugurē ir attēlota taksometra atšķirības zīme. Tā ietver lielo burtu "T" un tam abās pusēs divās rindās

šaha veidā izvietotus melnus kvadrātus uz balta fona. Minimālais kvadrātu skaits katrā pusē burtam ir pieci, divi kvadrāti izkārtoti augšējā rindā, trīs –

apakšējā rindā.

Latvijas APK 149. 32 panta 7.daļa noteic, ka par tāda taksometra vadīšanu, kurš aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā

aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktajā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz

trīssimt piecdesmit euro apmērā.

Lietā nepastāv strīds par lietas faktiskajiem apstākļiem.

Lietā ir strīds par to, vai iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 32 panta 7.daļā norādīto prasību

neievērošanu.

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošiem pārbaudītajiem pierādījumiem ir pierādīts fakts, ka iesniedzējs vadīja transportlīdzekli, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, 2017.gada 21.augustā, ko neapstrīd pats iesniedzējs, kas bija aprīkots ar noteikto vieglā taksometra speciālā aprīkojuma

elementiem (taksometra nolīgšanas telefona numurs un informācija par pārvadātāju - /Nosaukums A/).

Iesniedzējs pārkāpuma izdarīšanas laikā nav uzrādījis likumā noteiktā kārtībā izsniegto atļauju, tāds dokuments netika iesniegts arī tiesai.

Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzēja darbībās konstatējams 2.06.2015. MK Noteikumu Nr.279 225.punkta 3.apakšpunktā paredzētās

normas pārkāpums, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149.32 panta 7.daļā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas

(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu

un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta otrā daļa noteic, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas

paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par

priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas

mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un tml.).

Līdz ar to par pierādījumiem lietā var kalpot 21.08.2017. administratīvā pārkāpuma protokols Nr. ZV 224632, 21.08.2017. Rīgas pašvaldības

policijas Zemgales pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora K.A.Slokas ziņojums, CD disks ar videoierakstu, pārkāpuma vietā

veiktie fotoattēli.

Tiesa atzīst, ka no Latvijas APK 149. 32 panta septītās daļas dispozīcijas neizriet, ka pārkāpuma sastāva konstatēšanai ir nepieciešama pasažiera

faktiskā pārvadāšana vai atrašanās kādā no darbības pozīcijām, bet ir noteikts, ka pārkāpums izpaužas, kā piedalīšanās ceļu satiksmē ar

transportlīdzekli, kas aprīkots ar vieglā taksometra aprīkojuma elementiem, bet noteiktā kārtībā nav reģistrēts kā taksometrs. Konkrētajā gadījumā pilnīgi

pietiekoši ir konstatēt faktu, ka attiecīgais taksometrs ir aprīkots, bet nav reģistrēts kā taksometrs.

Tiesa atzīst, ka iestāde, izskatot sūdzību, Latvijas APK nosacījumus un prasības nav pārkāpusi, iestāde konkrētās pārkāpuma lietas izskatīšanas

ietvaros ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu regulējumu.

Iesniedzējam uzlikts minimālais sods, ko par izdarīto pārkāpumu paredz Latvijas APK 149. 32 panta septītās daļas soda sankcija, saskaņā ar

minētā likuma 32.pantā minētajiem soda uzlikšanas noteikumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu augstākas iestādes amatpersonas lēmuma atcelšanai. Pārbaudījusi

lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un sūdzībā izteiktos argumentus, tiesa atzīst, ka sūdzība noraidāma, bet augstākas iestādes

lēmums atstājams negrozīts.

Tas apstāklis, ka iesniedzējam ir cits viedoklis nenozīmē, ka pārkāpums nav noticis. Faktisko apstākļu vērtēšana un pārkāpuma fiksēšana nav

iesniedzējas kompetencē.

Pieņemot /pers. A/ sūdzību, ierosinot lietu un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzēja Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz savu

tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar visiem lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka taksometrs ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, noteiktā kārtībā nebija reģistrēts kā taksometrs, tādējādi iesniedzējs pārkāpa 2.06.2015. MK Noteikumu Nr.279 225.punkta

3.apakšpunktā noteikto, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149.32 panta 7.daļā.

Tādējādi, Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 5.septembra lēmums Nr. D57-AK-17-36-35 un protokols Nr. ZV 224632 ir

sastādīts likumīgi un pamatoti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 246.-250.pantu 289. 6pantu,

289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 5.septembra lēmumu Nr. D57-AK-17-36-35, ar kuru /pers. A/,

personas kods /personas kods/, sodīts pēc Latvijas APK 149. 32 panta 7.daļas ar naudas sodu 170,00 euro apmērā (administratīvā pārkāpuma

protokols Nr. ZV 224632), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2018.gada 1.jūnija.

Tiesnese: (personiskais paraksts) Dagnija Bērziņa