Administrative court dismissed political party's appeal against election results due to lack of evidence for recount. The court rejected the party's claim that the 5% threshold rule violates democracy principles. The court held that the party failed to prove procedural violations or recount necessity. The court ruled that the 5% threshold is constitutional and valid. The court emphasized the burden of proof lies with the party. The court found no evidence of voting irregularities. The court upheld the Central Election Commission's decision. The court rejected the constitutional challenge to the threshold rule.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A43013413 A43-0134-13/15 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 18.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

piedaloties pieteicējas partijas „/partijas nosaukums/” pārstāvim A.K. un Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjiem A.C. un D.P., kā arī Aizkraukles novada Vēlēšanu komisijas pārstāvēm B.Š. un R.G.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz partijas „/partijas nosaukums/” pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2013.gada 6.jūnija lēmuma Nr.28 „Par politiskās partijas „/partijas nosaukums/” iesniegumu” atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk – CVK) 2013.gada 6.jūnija lēmumu Nr.28 „Par politiskās partijas „/partijas nosaukums/ iesniegumu” (turpmāk – Lēmums) noraidīts partijas „/partijas nosaukums/” (turpmāk – /partijas nosaukums/) 2013.gada 1.jūnija pieteikums par Aizkraukles novada domes vēlēšanu rezultātu atcelšanu. Lēmums pamatots šādi. [1.1] CVK iesniegumu var izskatīt un vērtēt no lietā esošiem materiāliem un pieaicināto personu paskaidrojumiem. Lai gūtu apstiprinājumu iesnieguma pamatotībai, pierādījumiem jābalstās uz faktiem un dokumentiem.

Pieteikuma iesniedzējs papildus dokumentus, kas pierādītu iesniegumā minētos faktus, nav iesniedzis. [1.2] CVK sēdē 2013.gada 6.jūnijā CVK /amats/ R.E. paskaidroja, ka pēc Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 41.panta otrās daļas piecu procentu barjeru rēķina no nodoto balsu kopskaita, par ko uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits, nevis visu derīgo vēlēšanu zīmju kopskaits. Aplokšņu skaits ir mazliet lielāks, jo aploksne var būt tukša vai tajā var būt ieliktas visu sarakstu vēlēšanu zīmes u.tml.

Aizkraukles novada domes vēlēšanās konstatētas 2760 derīgas vēlēšanu aploksnes, attiecīgi 5% no tām ir 138. /partijas nosaukums/ ieguvusi 137 balsis. Vērtējot Aizkraukles novada /numurs/.vēlēšanu iecirkņa darbību, CVK saņemts iecirkņa komisijas priekšsēdētājas paskaidrojums, kura norāda, ka ziņojumā klātesošiem par kandidātu sarakstu saņemtajām vēlēšanu zīmēm viņa nolasījusi, ka par /partijas nosaukums/ konstatētas 52 derīgas vēlēšanu zīmes, kas neatbilst pieteikumā minētajam. [1.3] CVK sēdē 2013.gada 6.jūnijā CVK priekšsēdētāja vietnieks K.K. norādīja, ka ir sazinājies ar Aizkraukles novada /numurs/.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju, kura apstiprināja, ka attiecīgais novērotājs rezultātu konstatēšanas laikā vairākkārtīgi pārjautājis rezultātu, lai to precizētu, kā rezultātā, iespējams, pārklausījies galarezultātu.

Vērtējot Aizkraukles novada 267.vēlēšanu iecirkņa komisijas darbību, nesaskata no /partijas nosaukums/ puses kādu sūdzību, kā arī norāda, ka /partijas nosaukums/ novērotāja pati pametusi iecirkni, no kā nav iespējams secināt kādu pārkāpumu. [1.4] CVK sēdē 2013.gada 6.jūnijā konstatēts, ka /partijas nosaukums/ pārstāvja rīcībā nav informācijas, vai /partijas nosaukums/ novērotājs nekavējoties ziņojis par /numurs/.vēlēšanu iecirknī konstatēto neatbilstību. [1.5] Uzklausījis /partijas nosaukums/ pārstāvja ziņojumu, CVK loceklis P.D. secināja, ka viss minētais ir ar faktiem nepamatots iesniedzēja pieņēmums.

Turklāt informēja klātesošos, ka mājas lapā publicētajai informācijai ir tikai informatīvs raksturs, savukārt par tiesiski saistošu ir uzskatāma informācija, kas pieejama vēlēšanu dokumentos. [1.6] Līdz ar to CVK konstatē, ka šādos apstākļos nav pamata lemt par Aizkraukles novada domes vēlēšanu rezultātu atcelšanu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, /partijas nosaukums/ (turpmāk – pieteicēja) vērsās Administratīvajā apgabaltiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atcelt Lēmumu un uzlikt Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] 2013.gada 1.jūnijā notika Aizkraukles novada domes vēlēšanas. Saskaņā ar izsludinātajiem rezultātiem /partijas nosaukums/ saraksts ieguva

137 balsis. Kopumā pašvaldībā bija nodotas 2760 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās tika atrastas 2735 derīgas velēšanu zīmes. Burtiski piemērojot Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma (turpmāk – Vēlēšanu likums) 41.panta otro daļu, tika secināts, ka /partijas nosaukums/ saraksts neiegūst deputāta vietas, jo tam pietrūkstot 1 balss, lai gan saraksts guva vairāk nekā 5 procentus no derīgo vēlēšanu zīmju skaita. [2.2] Pieteicēja uzskata, ka Vēlēšanu likuma 41.panta otrā daļa ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu, kas nostiprina demokrātijas principu, jo šī likuma norma liek, sadalot deputātu vietas, ņemt vērā to vēlētāju, kas nav izteikuši savu gribu, iesniegtās derīgās vēlēšanu aploksnes (bez derīgām vēlēšanu zīmēm). [2.3] /partijas nosaukums/ apstrīdēja lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu CVK, norādot gan uz apšaubāmu likuma piemērošanu, nosakot nodoto balsu kopskaitu, gan uz to, ka /partijas nosaukums/ novērotājs S.F. /numurs/.iecirknī konstatējis /partijas nosaukums/ par 5 balsīm vairāk nekā apstiprinātajos rezultātos, gan uz citiem šaubu pamatiem.

CVK 2013.gada 6.jūnijā noraidīja /partijas nosaukums/ pieteikumu. [2.4] Pieteicēja norāda, ka tās pamatotās aizdomas par to, ka kādas no vēlēšanu zīmēm, kas derīgajās aploksnēs tika nodotas par /partijas nosaukums/, tika pretlikumīgi pasludinātas par nederīgām, apstiprina tas fakts, ka Aizkraukles novads ir viena no nedaudzajām pašvaldībām ar aizdomīgi augstu nederīgo zīmju īpatsvaru derīgajās aploksnēs. No pašvaldībām ar lielāko nodoto vēlēšanu zīmju skaitu vienīgi Daugavpilī šis īpatsvars ir augstāks.

Daugavpilī pēc apstiprinātajiem rezultātiem „/partijas nosaukums 2/” un /partijas nosaukums 3/ sarakstam pietrūka 2 balsis, lai sasniegtu 5 procentu barjeru. Daugavpils gadījumā CVK pēc minēto partiju pieteikuma atcēla lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un uzdeva pārskaitīt balsis. [2.5] Pieteicējai izraisa bažas rezultāti /numurs 2/.vēlēšanu iecirknī. Tajā /partijas nosaukums/ rezultāti salīdzinājumā ar 2009.gada vēlēšanu rezultātiem (kad iecirkņi bija izvietoti analoģiski, novada teritorija bija tāda pati un arī /partijas nosaukums/ saraksta līdere bija tā pati L.U.) samazinājās četras reizes, lai gan visos pārējos novada iecirkņos /partijas nosaukums/ rezultāti manāmi auguši salīdzinājumā ar 2009.gada vēlēšanu rezultātiem.

[3] CVK iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka CVK darbību regulē likums „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Atbilstoši šā likuma 4.pantam CVK nodrošina Vēlēšanu likuma izpildi un tā normu vienveidīgu un pareizu piemērošanu. Izskatot sūdzību, CVK vērtē, vai lietā esošie materiāli satur faktus vai ticamus argumentus, kas rada šaubas par vēlēšanu procesa tiesisku norisi. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam CVK, ja nepieciešams, pieprasa papildus paskaidrojumus vai veic padziļinātu izpēti atsevišķu faktu noskaidrošanai. /partijas nosaukums/ pieteikumā minētie apsvērumi par derīgo vēlēšanu zīmju un derīgo aplokšņu skaitu dažādās pašvaldībās un /partijas nosaukums/ balsu skaitu Aizkraukles novadā 2009. un 2013.gadā ne tikai nesatur faktus vai pierādījumus par pārkāpumiem Aizkraukles novada domes vēlēšanās, bet arī liecina par statistisku sakarību un stohastisku (gadījuma) procesu neizpratni vai apzināti tendenciozu interpretāciju. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus norādīja, ka par nederīgām atzītās saplēstās vēlēšanu zīmes, iespējams, ir saskaitītas nepareizi.

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji un Aizkraukles novada domes Vēlēšanu komisijas pārstāves pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt. Pēc pieteicējas pārstāvja lūguma tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki S.F. un J.A. Liecinieks S.F., kurš bija /partijas nosaukums/ novērotājs /numurs/.vēlēšanu iecirknī, paskaidroja, ka vēlēšanu iecirknī ieradās apmēram plkst.21.00 un atradās tur līdz vēlēšanu beigām, apmēram līdz vieniem naktī. S.F. ir sēdējis pie galda, kur tika apstrādātas vēlēšanu zīmes, un vērojis vēlēšanu komisijas darbinieku darbības, sekojis līdzi tam, kā tiek saskaitītas un sašķirotas vēlēšanu zīmes.

Liecinieks īpašu vērību pievērsis tam, kas attiecas uz partiju /partijas nosaukums/. S.F. ievērojis, ka kāds vīrietis no vēlēšanu komisijas esot teicis, ka „šie tiks”, liecinieks norādīja, ka tas tika teikts par /partijas nosaukums/, lai gan vārds „partija” lietots netika. Liecinieks paskaidroja, ka no komisijas darbinieku puses nav dzirdējis minam kādus konkrētus skaitļus. Kad balsis bija saskaitītas, tad uzzinājis, ka par /partijas nosaukums/ nodotas 52 balsis un nebija nevienas nederīgas vēlēšanu zīmes, liecinieks neesot redzējis nekādus vēlēšanas gaitas protokolus.

S.F. paskaidroja, ka ir redzējis, ka komisijas darbinieki ir apvienojuši vienu vēlēšanu zīmi, kas bijusi bez aploksnes, ar vēlēšanu aploksni, kas ir bijusi tukša, taču par pieļautajiem pārkāpumiem nevienam netika norādījis, jo nav zinājis savas tiesības. Lieciniece J.A. paskaidroja, ka bija /partijas nosaukums/ novērotāja vēlēšanu iecirknī Nr./numurs 3/. Lieciniece vēlēšanu iecirknī ieradās apmēram 21.40. J.A. paskaidroja, ka pēc vēlēšanu aplokšņu atvēršanas ievērojusi, ka vienam no balsu skaitītajiem uz galda, kur vajadzēja atrasties 5 kaudzītēm, sākumā ir atradušās tikai 4 kaudzītes.

Lieciniece pirmo reizi piedalījās vēlēšanās kā novērotāja un bija pārsteigta, ka sākotnēji nebija nevienas vēlēšanu zīmes par /partijas nosaukums/. Novērotājiem netika rādīta neviena nederīgā vēlēšanu zīme, parādīja tikai vienu zīmi, kurā latviešu valodā bija rakstīts, ka nav, par ko balsot. Lieciniece nav zinājusi, kādi ir novērotāju pienākumi, ka pēc pārtraukuma tiks turpināta balsu skaitīšana. J.A. no vēlēšanu iecirkņa aizgāja apmēram plkst.00.20. Lieciniecei netika prasīts, vai ir kādi iebildumi pret vēlēšanu komisijas darbu, arī nekādus protokolus lieciniece nav parakstījusi.

Motīvu daļa [5] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[6] Vēlēšanu likuma 45.1pants noteic, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt CVK. Vēlēšanu likuma 45.2pants noteic, ka CVK lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā. Vēlēšanu likuma 45.3pants noteic, ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem: 1) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu; 2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu; 3) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas. No minētajām tiesību normām secināms, ka likumdevēja griba ir bijusi skaidri uzsvērt šajā administratīvajā procesā tiesā izvērtējamo jautājumu loku, nosakot, ka pamats CVK lēmuma atcelšanai par pašvaldības vēlēšanu rezultātiem ir tādu likuma pārkāpumu konstatēšana vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā, kas ir ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām.

[7] Vēlēšanu likuma 52.pants noteic kārtību, kādā tiesā izskatāmas lietas par CVK lēmumu pārsūdzēšanu. Šā panta ceturtā daļa noteic, ka pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu un pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem. Tātad pieteicējai, ja tā uzskata, ka ir pieļauti pārkāpumi Aizkraukles novada domes vēlēšanu organizācijā un tie ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātus

– deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, ir jāiesniedz tiesā attiecīgi pierādījumi.

[8] Apgabaltiesa konstatē, ka /partijas nosaukums/ pieteikumā nav norādīti konkrēti CVK pieļauti pārkāpumi vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā, bet ir izteiktas šaubas par vēlēšanu norises likumību vairākos Aizkraukles novada domes vēlēšanu iecirkņos. Izvērtējot liecinieka S.F. liecības, apgabaltiesa konstatē, ka minētais liecinieks tiesas sēdē apstiprināja, ka nav dzirdējis no /numurs/.vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu komisijas darbinieku puses informāciju, ka par /partijas nosaukums/ minētajā iecirknī ir nobalsojuši 57 vēlētāji, bet ir dzirdējis, ka par /partijas nosaukums/ ir nobalsojuši 52 vēlētāji. Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir noraidāms kā nepamatots pieteicējas arguments, ka S.F. /numurs/.vēlēšanu iecirknī ir konstatējis par 5 balsīm vairāk nekā apstiprinātajos rezultātos. Tā kā S.F. iebildumi un aizrādījumi par /numurs/.vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu darbībām nav norādīti vēlēšanu gaitas žurnālā, apgabaltiesa nepiešķir ticamību liecinieka liecībām, ka tomēr ir bijuši citi pārkāpumi. Izvērtējot liecinieces J.A. sniegtās liecības, apgabaltiesa secina, ka minētā lieciniece nav konstatējusi jebkādus pārkāpumus /numurs 3/.vēlēšanu iecirkņa darbībās. Apgabaltiesa nepiešķir ticamību liecinieces apgalvotajam, ka vēlēšanu /numurs 3/.iecirknī ir tikusi maldināta par balsu skaitīšanas procedūru, jo minēto neapstiprina citi pierādījumi. Turklāt vēlēšanu norises kārtību, tai skaitā vēlēšanu aplokšņu un zīmju skaitīšanu, regulē normatīvie akti, ar kuriem jebkuram interesentam ir iespējams iepazīties, tai skaitā CVK mājas lapā. Apgabaltiesas ieskatā, pašas partijas interesēs ir nosūtīt uz vēlēšanu iecirkņiem tādus novērotājus, kuri ir iepazinušies ar normatīvajiem aktiem un zina savas tiesības un pienākumus. Konkrētajā gadījumā abi tiesas nopratinātie liecinieki vairākkārt uzsvēra, ka nav zinājuši par savām tiesībām.

[9] Izvērtējot pieteicējas argumentu, ka Aizkraukles novada domes vēlēšanās ir aizdomīgi augsts nederīgo zīmju skaits, kas varētu liecināt par to, ka kādas no vēlēšanu zīmēm, kas derīgās aploksnēs tika nodotas par /partijas nosaukums/, tikušas pretlikumīgi pasludinātas par nederīgām, apgabaltiesa secina, ka pieteicēja nav atbilstoši Vēlēšanu likuma 52.pantam iesniegusi tiesai attiecīgus pierādījumus. Administratīvā apgabaltiesa, ņemot vērā pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē celtos iebildumus par to, ka, iespējams, ir nepamatoti par nederīgām atzītas 2 saplēstās vēlēšanu zīmes, tiesas sēdē pārbaudīja minētās vēlēšanu zīmes un konstatēja, ka 2 par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes (saplēstās vēlēšanu zīmes) ir tikušas nodotas nevis par /partijas nosaukums/, bet gan par citiem sarakstiem. Ievērojot minēto, apgabaltiesa uzskata, ka nav pamata papildus vērtēt, vai minētās zīmes ir atzīstamas par saplēstām (un līdz ar to nederīgām) Vēlēšanu likuma izpratnē, jo tas tāpat nevar ietekmēt vēlēšanu rezultātus attiecībā uz pieteicēju.

[10] Pieteicēja norāda, ka, iespējams, ir notikuši pārkāpumi arī /numurs 2/.vēlēšanu iecirknī, jo šajā iecirknī 2009.gadā par /partijas nosaukums/ ir nobalsojuši 8 vēlētāji, bet 2013.gadā - tikai 2. Apgabaltiesas ieskatā vēlētāju gribas izvērtējums nav administratīvās tiesas kompetences jautājums. Vēlētāju skaita kritumam attiecīgajā vēlēšanu iecirknī var būt gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli, tomēr konkrētajā gadījumā tiesas pienākums ir izvērtēt, vai nav notikuši pārkāpumi vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā. Atbilstoši Vēlēšanu likuma 52.pantam tieši procesa dalībniekiem ir pienākums iesniegt tiesai pierādījumus, kurus tiesa var pārbaudīt. Konkrētajā gadījumā šādi pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem /numurs 2/.vēlēšanu iecirknī tiesai nav iesniegti.

[11] Atbilstoši Vēlēšanu likuma 41.panta otrajai daļai deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits. Pieteicēja norāda, ka Vēlēšanu likuma 41.panta otrā daļa ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu (kas nostiprina demokrātijas principu), jo minētā norma liek, sadalot deputātu vietas, ņemt vērā to vēlētāju, kas nav izteikuši savu gribu, iesniegtās derīgās vēlēšanu aploksnes (bez derīgām vēlēšanu zīmēm). Ievērojot to, ka Vēlēšanu likuma 38.panta sestajā daļā ir precīzi noteikts, kādas vēlēšanu aploksnes ir atzīstamas par nederīgām (proti, saplēstās vēlēšanu aploksnes un tādas, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu), apgabaltiesa uzskata, ka ir nepamatoti neņemt vērā to vēlētāju gribu, kuri ir nobalsojuši, piemēram, ar tukšu aploksni, tādējādi arī paužot savu attieksmi pret visiem attiecīgā vēlēšanu iecirkņa kandidātiem. Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicējas viedoklim, ka demokrātijas princips liek ņemt vērā tikai to vēlētāju gribu, kas ar derīgām vēlēšanu zīmēm ir tieši pauduši savu gribu. Gluži pretēji - apgabaltiesas ieskatā demokrātijas principa pārkāpums būtu tajā gadījumā, ja netiktu ņemta vērā visu vēlētāju paustā griba. Ņemot vērā minēto, pieteicējas lūgums iesniegt pieteikumu par Vēlēšanu likuma 41.panta otrās daļas normas neatbilstību Satversmes tiesai ir noraidāms, jo apgabaltiesa neuzskata, ka tā neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam.

[12] Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un tā atcelšanai nav pamata. Līdz ar to ir noraidāms arī pieteicējas pieteikums par pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 52.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Noraidīt partijas „/partijas nosaukums/” pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2013.gada 6.jūnija lēmuma Nr.28 „Par politiskās partijas „/partijas nosaukums/” iesniegumu” atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga