Appeal court dismissed appeal against traffic violation fine for improper left turn at equal-significance intersection.

NORAKSTS Lieta Nr.A42622807 143/AA43-1425-09/13

SPRIEDUMS

Rīgā 2009.gada 10.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Kanenberga, tiesneši U.Mihailova un E.Puriņš,

piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvim A.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo pārkāpuma lietu par G.P., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.11panta pirmo daļu, sakarā ar G.P. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.oktobra spriedumu. Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 15.aprīlī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA289545 par to, ka 2007.gada 15.aprīlī plkst.00:12 Rīgā, 11.Novembra krastmalas – Kaļķu ielas – Akmens tilta krustojumā notika sadursme starp automašīnu Ford Sierra, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, vadītājs G.P. (turpmāk arī – pie administratīvās atbildības saucamā persona) un automašīnu Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, vadītājs A.D.. Protokolā norādīts, ka G.P. ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi) 150.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.11panta pirmajā daļā.

[2] 2007.gada 16.aprīlī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka lēmumā Nr.050/PA289545 konstatēts, ka G.P. ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 150.punktu, tādējādi viņš saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.11panta pirmās daļas un sodīts ar naudas sodu Ls 10 apmērā. Nosakot administratīvo sodu, netika konstatēti ne atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar LAPK 33.pantu, ne atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar LAPK 34.pantu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pie administratīvās atbildības saucamā persona to apstrīdēja.

[3] Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 26.jūlija lēmumu Nr.1657 (turpmāk arī

– Lēmums) pārsūdzētais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākā inspektora sastādītajā Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ028630 nav norādīti ceļu satiksmes negadījuma aculiecinieki. [3.2] Izvērtējot Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr.EZ028630 shēmu, konstatēts, ka ceļu satiksmes negadījums noticis 11.Novembra krastmalas – Kaļķu ielas – Akmens tilta krustojumā, kur satiksme tiek regulēta ar ceļa zīmēm. Minēto krustojumu pēc plkst.22:00 pa 11.Novembra krastmalu no Vanšu tilta puses 13.janvāra ielas virzienā transportlīdzekļiem atļauts šķērsot taisnā virzienā. [3.3] Izvērtējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu transportlīdzekļu vadītāju paskaidrojumus, var konstatēt, ka dotajā situācijā automašīnas Ford Sierra vadītājs, veicot kreisā pagrieziena manevru 11.Novembra krastmalas – Kaļķu ielas – Akmens tilta krustojumā, nav devis ceļu automašīnas Mercedes Benz vadītājam, kas krustojumu šķērsoja taisnā virzienā. Ievērojot minēto automašīnas Ford Sierra vadītājs nebija rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 150.punkta prasībām, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pie vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežoties pa labi.

[4] 2007.gada 31.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts G.P. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pie administratīvās atbildības saucamā persona pieteikumā norādīja, ka iestāde, pieņemot Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, nav pilnībā izvērtējusi lietas apstākļus.

[5] 2007.gada 22.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – atbildētāja) rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētāja norādījusi, ka G.P. pieteikumu neatzīst, jo Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 2.oktobra lēmumu nolemts administratīvajā pārkāpuma lietā kā trešo personu bez pastāvīgiem prasījumiem pieaicināt A.D. (turpmāk arī – trešā persona).

[7] 2008.gada 15.oktobra Administratīvās rajona tiesas sēdē G.P. iesniedza pieteikuma papildinājumus, norādot, ka nepiekrīt atbildētājas apgalvojumam, ka ceļu satiksmes negadījuma vieta uzskatāma par krustojumu starp Akmens tiltu – Kaļķu ielu un 11.Novembra krastmalu. G.P. ieskatā sadursmes vieta ir „T” veida krustojums starp 11.Novembra krastmalu un Uzvaras bulvāri. 11.Novembra krastmalas atzars beidzas pie Uzvaras bulvāra, tādējādi veidojot „T” veida krustojumu. Līdz ar to secināms, ka trešajai personai bija jādod G.P. ceļš.

Tāpat G.P. norādīja, ka atbildētāja nav vērtējusi trešās personas atbildību saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 39.3.punktu, jo vizuāli trešā persona izskatījies noguris, proti, visticamāk trešā persona bija pavadījis visu dienu Rīgā, kā rezultātā bija noguris, tādēļ nav pārliecinājies, ka pa galveno ielu pārvietojas G.P. vadītais transportlīdzeklis.

[8] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.oktobra spriedumu pie administratīvās atbildības saucamās personas G.P. pieteikums par Lēmuma atcelšanu noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [8.1] Ceļu satiksmes noteikumu 150.punkts nosaka, ka nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. LAPK 149.11panta pirmā daļa nosaka, ka par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit latu līdz piecdesmit latiem. [8.2] Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds par faktiskajiem apstākļiem, proti, par to, ka G.P. vadītais transportlīdzeklis, veicot pagriezienu uz Akmens tiltu, ir sadūries ar trešās personas vadīto transportlīdzekli.

Strīds lietā ir par to, vai sadursmes vieta ir uzskatāms par „T” veida krustojumu, vai arī par krustojumu ar četriem atzariem. [8.3] Izvērtējot notikuma shēmu tiesa atzina par pamatotu atbildētājas pozīciju, ka krustojums sastāv no četriem atzariem, proti, 11.Novembra krastmala šķērso transportlīdzekļu plūsmu, kas no Akmens tilta dodas uz Kaļķu ielu (Vecrīgas virzienā). Tiesas ieskatā nav pamatots G.P. arguments, ka 11.Novembra krastmala (vai tās atsevišķa josla) beidzas pie uzbrauktuves uz Akmens tiltu. Viena no 11.Novembra krastmalas ceļa joslām, gan atbilstoši zīmēm, gan faktiski pieļauj, šķērsot Akmens tilta – Kaļķu ielas klātni (divas joslas virzās caur tuneli, tiešā veidā nešķērsojot krustojumu. [8.4] Tiesa konstatēja, ka abi transportlīdzekļu vadītāji virzījās pa 11.novembra krastmalu pretējos virzienos.

Krustojumā starp 11.Novembra krastmalu un Akmens tiltu – Kaļķu iela, izvietotās zīmes „Dodiet ceļu”, nosaka, ka galvenais ceļš ir Akmens tilts – Kaļķu iela, tādējādi abi ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki virzījās viens otram pretī pa vienādas nozīmes ceļu. Krustojumā ar Akmens tilta – Kaļķu ielas klātni, G.P. veica kreiso pagriezienu, tādējādi tā pienākums bija dot priekšroku taisni braucošajam transportlīdzeklim. [8.5] Tiesa atzina, ka iespējams krustojuma šķērsošanu var atzīt par pietiekami sarežģītu, jo krustojumā, kuru neregulē luksofors, krustojās divvirziena ceļi ar vairākām joslām, pie tam zīmes, kas pieļauj šķērsot Akmens – Kaļķu ielas klātni virzoties no ostas teritorijas puses darbojas tikai pēc plkst.22:00.

Vienlaicīgi minētie faktori nevar ietekmēt tiesas secinājumu, ka atbildētāja lēmumā konstatētie fakti un to juridiskā analīze ir pareiza. Tiesas ieskatā nav nozīmes lietas izskatīšanā ar G.P. izteiktajiem pieņēmumiem, ka trešā persona iespējams bija noguris. Šāds arguments neatbrīvo G.P. no pienākuma ievērot ceļa zīmes.

[8.6] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secināja, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, ir pierādīts, ka G.P. ir izdarījis LAPK 149.11panta pirmajā daļa norādīto pārkāpumu. Par pārkāpuma G.P. piemērots minimālais iespējamais sods, kas tiesas ieskatā atbilst pārkāpuma raksturam.

[9] Par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.oktobra spriedumu G.P. iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka minētais nolēmums ir nepareizs – neatbilstošs lietas faktiskajiem apstākļiem un likuma normām. G.P. apelācijas sūdzībā norāda, ka Administratīvā rajona tiesa nav ņēmusi vērā, kā arī nav vērtējusi, iesniegto izdruku no Rīgas domes ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu bāzes. No minētās izdrukas redzams, ka vieta, kur notika avārija, faktiski uzskatāms par „T” veida krustojumu starp 11.Novembra krastmalu un Uzvaras bulvāri, kas ceļu satiksmes negadījuma shēmā norādīts kā Akmens tilts. Uzvaras bulvāris pēc tilta šķērsošanas turpinās līdz pat 11.Novembra krastmalai virzienā uz Vanšu tiltu pie Kaļķu ielas. 11.Novembra krastmalas plūsma, kas virzās Dzelzceļa tilta virzienā, sadalās divās plūsmas – viena, kas virzās zem tilta, otra, kas beidzas pie Uzvaras bulvāra un turpinās pēc tā. Ievērojot minēto G.P. paskaidro, ka 2007.gada 15.aprīlī, nogriežoties pa kreisi no 11.Novembra krastmalas, atradies Uzvaras bulvārī un trešajai personai, ņemot vērā ceļa zīmi Nr.206 „Dodiet ceļu”, bija jādod G.P. ceļš.

[10] 2008.gada 3.decembrī Administratīvajā apgabaltiesā saņemts atbildētājas rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētāja, pamatojoties uz Lēmumā un iepriekš sniegtajā rakstveida paskaidrojumā minēto argumentu pamata, norāda, ka G.P. apelācijas sūdzību neatzīst. Atbildēja uzskata, ka Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.oktobra spriedums ir likumīgs un pamatots.

[11] Uz tiesas sēdi pie administratīvās atbildības saucamā persona G.P. un trešā persona A.D. nav ieradušies. Par tiesas sēdes laiku un vietu minētajām personām paziņots. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka G.P. adresētie pasta sūtījumi uz pieteikumā norādīto adresi un uz deklarēto dzīvesvietu par tiesas sēdes laiku un vietu ir atsūtīti atpakaļ apgabaltiesai, beidzoties glabāšanas termiņam, jo adresāts nav pieprasījis sūtījumu. Uz pasta sūtījuma ir izdarīta atzīme, ka adresātam ir atstāts aicinājums sūtījuma saņemšanai. Apgabaltiesa ir izpildījusi likumā noteikto pienākumu – paziņojusi par tiesas sēdes laiku un vietu, tādēļ uzskata, ka pieteicējam ir paziņots par tiesas sēdi. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka neiebilst skatīt lietu bez pie administratīvās atbildības saucamās personas G.P. un trešās personas klātbūtnes. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka tiesa nekonstatē APL 268. un 269.pantā minētos apstākļus, kas būtu par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, kā arī atbildētāja pārstāvis piekrīt lietu skatīt bez pie administratīvās atbildības saucamās personas G.P. un trešās personas klātbūtnes, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez pie administratīvās atbildības saucamās personas G.P. un trešās personas klātbūtnes.

Atbildētājas pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina uz pārsūdzētajā Lēmumā norādīto argumentu un sniegto paskaidrojumu pamata. Lūdza apelācijas sūdzību un pieteikumu noraidīt. Motīvu daļa [12] Izvērtējusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un Lēmums atstājams negrozīts.

[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[14] G.P. apelācijas sūdzībā norāda, ka Administratīvā rajona tiesa nav ņēmusi vērā, kā arī nav vērtējusi, iesniegto izdruku no Rīgas domes ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu bāzes. No minētās izdrukas redzams, ka vieta, kur notika avārija, faktiski uzskatāms par „T” veida krustojumu starp 11.Novembra krastmalu un Uzvaras bulvāri, kas ceļu satiksmes negadījuma shēmā norādīts kā Akmens tilts. Uzvaras bulvāris pēc tilta šķērsošanas turpinās līdz pat 11.Novembra krastmalai virzienā uz Vanšu tiltu pie Kaļķu ielas. 11.Novembra krastmalas plūsma, kas virzās Dzelzceļa tilta virzienā, sadalās divās plūsmas – viena, kas virzās zem tilta, otra, kas beidzas pie Uzvaras bulvāra un turpinās pēc tā.

Rīgas domes Satiksmes departaments 2009.gada 21.janvāra vēstulē ir norādījis, ka 11.novembra krastmalas un Kaļķu ielas, kas pāriet Uzvaras bulvārī (Akmens tilts) krustojumā galvenais ceļš ir Kaļķu ielai – Uzvaras bulvārim, par ko liecina ceļa zīmes Nr.206 „Dodiet ceļu” un ceļu horizontālais apzīmējums, respektīvi, pa 11.novembra krastmalu braucošajiem transportlīdzekļiem ir jādod ceļš pa Kaļķu ielu un Uzvaras bulvāri braucošajiem transportlīdzekļiem. Braukšanas josla 11.novembra krastmalā pie krustojuma ar Kaļķu ielu pretī Rīgas Tehniskās universitātes ēkai ir uzskatāma par apgriešanās vietu braukšanai pretējā virzienā, kura ir atdalīta no pārējās braucamās daļas ar ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.920.

Izvērtējot pieteicēja argumentu, G.P. iesniegto izdruku no Rīgas domes ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu bāzes un Rīgas domes Satiksmes departaments vēstules saturu tos savstarpējā kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem, apgabaltiesa uzskata, ka atbildētāja un pirmās instances tiesa ir pareizi atzinusi, ka abi transportlīdzekļu vadītāji virzījās pa 11.novembra krastmalu pretējos virzienos. Krustojumā starp 11.Novembra krastmalu un Akmens tiltu – Kaļķu iela, izvietotās zīmes „Dodiet ceļu”, nosaka, ka galvenais ceļš ir Akmens tilts – Kaļķu iela, tādējādi abi ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki virzījās viens otram pretī pa vienādas nozīmes ceļu.

Krustojumā ar Akmens tilta – Kaļķu ielas klātni, G.P. veica kreiso pagriezienu, tādējādi tā pienākums bija dot priekšroku taisni braucošajam transportlīdzeklim. Līdz ar to automašīnas Ford Sierra vadītājs nebija rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 150.punkta prasībām, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pie vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežoties pa labi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu, 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2007.gada 26.jūlija lēmumu Nr.1657 par G.P., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.11panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, bet G.P. pieteikumu (sūdzību) noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Kanenberga

Tiesneši (paraksts) U.Mihailova (paraksts) E.Puriņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Kanenberga Rīgā, 2009.gada 10.decembrī