Administrative court dismissed appeal against grant rejection due to insufficient evidence of cost reduction and market share goals.

NORAKSTS Lieta Nr.A 42501806 A2774-07/17 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 28.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis

piedaloties atbildētājam – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes, Valsts reģionālās atttīstības aģentūras pilnvarotajiem pārstāvjiem Zigmāram Grūbem un Katrīnai Inkušai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosinātā pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ķērkliņi” pieteikuma par Valsts Reģionālās attīstības aģentūras 2006.gada 24.jūlija lēmuma Nr. 1-07/2779 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 11.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Ķērkliņi” (turpmāk arī-Pieteicēja) pieteikums (reģistrācijas Nr. 12529) par Valsts Reģionālās attīstības aģentūras 2006.gada 24.jūlija lēmuma Nr.1-07/2779 atcelšanu. Pieteikumā norādīti sekojoši apsvērumi: [1.1] 2006.gada 24.jūlijā Valsts reģionālā attīstības aģentūra (turpmāk tekstā -VRAA) pieņēma lēmumu Nr. l-07/2779 par grantu shēmas „Atbalsts ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās" ietvaros iesniegtā projekta iesnieguma "Konkurētspējīga, lauksaimniecības pakalpojumu nozares uzņēmuma izveide Zvārdes pagastā" (reģistrācijas Nr. VPDl/ ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0150,) (turpmāk tekstā-projekta iesniegums) atzīšanu kā neatbilstošu projekta kvalitātes un specifiskajiem kritērijiem un projekta iesnieguma noraidīšanu. [1.2] Lēmumā minēts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (turpmāk arī – RAPLM) izveidotā Starpinstitūciju projektu vērtēšanas komisija (turpmāk arī – Komisija) izvērtējot Projekta iesniegumu devusi negatīvu vērtējumu par projekta iesnieguma atbilstību specifiskajam vērtēšanas kritērijam un līdz ar to netiek ieteikts finansējuma saņemšanai. [1.3] Pieteicēja nepiekrīt šim lēmumam jo uzskata, ka Komisija nav iedziļinājusies projekta iesniegumā ietvertajā informācijā un projekta iesniegumā sniegtā informācija ir pietiekama, lai tas atbilstu specifiskajiem vērtēšanas kritērijam darba drošības, vides un patērētāju aizsardzības jomās. [1.4] Projekta iesnieguma atbilstību specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vērtē pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk arī – MK) 2006.gada 7.februāra noteikumu Nr.l03 "Noteikumi par projektu iesniegšanas un finansēšanas kārtību grantu shēmā ,,Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās" 5 .pielikumā norādītajiem projektu kvalitātes un specifiskajiem kritērijiem, kuros minēts, ka lai projekta iesniegums saņemtu pozitīvu vērtējumu tajā jābūt identificētiem standartiem un prasībām ES un Latvijas likumdošanā , tālāk minētajām jomās: darba drošības ,vides un patērētāju aizsardzības jomas. [1.5] Lai projekta iesniegums atbilstu specifiskajam vērtēšanas kritērijam vides jomā, tam jāpierāda, ka uzņēmums projekta īstenošanas rezultātā sasniegs kvantitatīvi mērāmu samazinājumu ietekmei uz vidi, kā arī izdevumu samazinājumu. [1.6] Ņemot vērā, ka uzņēmums plāno darboties lauksaimniecības pakalpojumu nozarē, gatavojot projekta pieteikumu, tika noskaidrots, ka šajā nozarē nav likumdošanā noteiktu speciālu prasību un standartu attiecībā uz apkārtējo vidi, kuri būtu jāievēro sniedzot projekta iesniegumā minētos pakalpojumus.

Vienīgie noteikumi, kurus šajā gadījumā varētu tikt piemēroti, attiecas uz pakalpojumu sniegšanā izmantoto tehniku. [1.7] MK noteikumos Nr.277 "Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju maināmu velkamo mašīnu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" (pieņemti 2005. gada 19.aprīlī) nosaka prasības vides jomā tikai attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo traktoru izplūdes gāzu emisiju. Tā kā visa plānotā tehnika atbilst ES prasībām, ko apliecina ES prasības apstiprinoši sertifikāti, var uzskatīt, ka projektā ir identificētas prasības vides aizsardzības joma, jo projekta iesnieguma veidlapas 2.9. punktā ir minēts, ka ,, Projekta ietvaros iegādātā tehnika atbildīs ES un Latvijā noteiktajām drošības un nekaitīguma normām." [1.8] Attiecībā uz vides jomā nepieciešamo kvantitatīvi mērāmu samazinājumu ietekmei uz vidi, var teikt, ka tas tiek atspoguļots projektu iesnieguma veidlapas 2.4.punktā kurā ir teikts, ,,Arī tehnoloģiskā ziņā SIA "Ķērkliņi" piedāvātie pakalpojumi ir konkurētspējīgi, - ja tiks veikti ar jaunu modernu tehniku, kas daļēji nodrošinās vairāku tehnoloģisko operāciju veikšanu vienlaikus, tādejādi nodrošinot degvielas ekonomiju par 15- 30%.". [1.9] Projekta iesnieguma 2.6.punktā ir minēts, ka ,,Iegādātā tehnika ir piemērota kvalitatīvai darbu veikšanai arī nelabvēlīgos laika apstākļos tā nodrošinās energoresursu taupīšanu un atstās labvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Ņemot vērā to, ka izplūdes gāzu emisija rodas sadegot degvielai, samazinoties patērētajam degvielas daudzumam samazināsies arī izplūdes gāzu daudzums, kas nokļūst apkārtējā vidē veicot projekta iesniegumā minētos darbus.

[1.10] Darba drošības jomā uzņēmumam jāpierāda darba vides riska samazinājums līdz likumdošanā noteiktajai robežai. [1.11] Uzņēmums ir identificējis Latvijas likumdošanā noteiktās prasības darba drošības jomā ,un kā indikators tiek minēta darba aizsardzības sistēmas izveide uzņēmumā (projekta iesnieguma 2.7 un 2.9 punkts un projekta iesnieguma 8. pielikums). [1.12] Projekta iesnieguma 2.7.punktā "Projekta īstenošanas apraksts" ir minēts ,ka " Darba drošības sistēmas sakārtošanai uzņēmumā , tiks nolīgts darba aizsardzības speciālists, kurš veiks personāla apmācību un nodrošinās darba drošības prasību ieviešanu uzņēmumā".

Līdz ar to tiek identificētas Latvijas likumdošanā noteiktās prasības attiecībā uz darba vides riska samazinājumu līdz likumdošanā noteiktajai robežai var minēt, ka projekta ietvaros šī norma tiks sasniegta, jo darba aizsardzības sistēma, kuru plānots izveidot uzņēmumā, projekta realizācijas laikā, ietver darba vides riska novērtēšanu atbilstoši MK noteikumu Nr.379 ,,Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība" (pieņemti 2001.gada 23.augustā) 15.punkta prasībām un Darba aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas prasībām. [1.13] Tā kā uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi uzņēmums vēl nebija uzsācis reālu saimniecisko darbību un tā īpašumā nebija plānotajai komercdarbībai nepieciešamo pamatlīdzekļu, nebija iespējama darba vides riska novērtēšana.

Tā ir iespējama projekta realizācijas laikā iegādājoties plānoto tehniku un izveidojot darba vietas, kā rezultātā radīsies darba vide — darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu; (Darba aizsardzības likums (1.panta sestā daļa)), kurā būs iespējams veikt darba vides riska novērtējumu un veikt pasākumus tā samazināšanai līdz likumdošanā noteiktajai robežai (darba vides risks — varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe) (Darba aizsardzības likums (l. panta astotā daļa)); [1.14] Patērētāju aizsardzības jomā uzņēmumam jāpierāda ,ka projekts palīdzēs sasniegt mērāmu izmaksu samazinājumu, produktivitātes apgrozījuma un eksporta pieaugumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta trešajā daļā ir definēts ,kas ir patērētājs; " patērētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar tās uzņēmējdarbību;" Tātad ņemot vērā plānoto uzņēmuma darbības veidu —lauksaimniecības pakalpojumus, lielākā daļa pakalpojumu ņēmēju , šī likuma izpratnē nav patērētāji, jo pakalpojumus izmanto savas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Līdz ar to, likumdošanā nav izstrādātas speciālas prasības un standarti patērētāju aizsardzības jomā, kas attiektos uz lauksaimniecības pakalpojumiem. Runājot par pārējiem pakalpojumu ņēmējiem, kurus var uzskatīt par ,,patērētājiem" iepriekš minētā likuma izpratnē, projekta iesnieguma veidlapā ir sniegta pietiekama informācija, kas pierāda, ka projekts palīdzēs sasniegt mērāmu izmaksu samazinājumu. [2] 2006.gada 05.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Valsts reģionālās attīstības aģentūras paskaidrojumi (reģ.

Nr. 15670), kuros norādīts: [2.1] Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma 18. panta piektās daļas 2.punkts nosaka projekta izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas secīgumu, proti, lēmumu par grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem grantu shēmas apsaimniekotājs grantu shēmas projekta gadījumā – pēc grantu shēmas projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta vērtēšanas kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. [2.2] Savukārt 2006. gada 7. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 103 ,,Noteikumi par projektu iesniegšanas un finansēšanas kārtību grantu shēmā „Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās" (turpmāk tekstā – MK noteikumi 103), kas detalizēti regulē projektu vērtēšanas procedūru, 40.punkts nosaka, ka Ministrijas izveidota starpinstitūciju vērtēšanas komisija izvērtē projektus saskaņā ar projektu kvalitatīvajiem un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, un, pamatojoties uz katra vērtēšanas komisijas locekļa vērtējumu, sniedz kopējo vērtējumu par katru projektu". [2.3] MK noteikumu Nr.103 43.punkts nosaka, ka viens no VRAA pieņemtā lēmuma pamatojumiem par projekta iesnieguma noraidīšanu vai apstiprināšanu ir Komisijas ieteikums, kas savukārt balstīts uz Komisijas veikto projekta vērtēšanu saskaņā ar MK noteikumu 103 5.pielikumā noteiktajiem projektu kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

Otrs pamatojums lēmumam ir VRAA veiktās pirmslīguma pārbaudes rezultāti projekta īstenošanas vietā, kuras tiek veiktas tikai tad, ja projekta iesniegums atbilst kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. [2.4] No augstāk minēto tiesību normu uzskaitījuma izriet, ka tikai Ministrijas izveidotas starpinstitūciju vērtēšanas komisijas kompetencē ir veikt projektu vērtēšanu atbilstoši kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, un VRAA kā lēmuma pieņēmējai par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu nav tiesības vēlreiz veikt pārvērtēšanu saskaņā ar šiem kritērijiem.

MK noteikumu 103 41. punkts nosaka, ka tikai Komisijas kompetencē ir ieteikt vai neieteikt projekta iesniegumu finansējuma saņemšanai, tāpēc šāds Komisijas ieteikums VRAA kā lēmuma pieņēmējai ir saistošs. [3] 2006.gada 20.oktobrī Administratīvā rajona tiesa izskatīja lūgumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu. Ar lēmumu tika konstatēts, ka administratīvais akts ir pirmšķietami tiesisks, līdz ar to pagaidu aizsardzības līdzekļi nav piemērojami. [4] Apelācijas kārtībā, izskatot blakus sūdzību par 2006.gada 20.oktobra tiesas lēmumu, Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicēja pagaidu noregulējuma līdzeklis (līguma noslēgšana) pārsniedz iespējamo tiesas sprieduma robežas, izlaižot divas procedūras.

Līdz ar to tiesa secināja, ka lūgums par pagaidu noregulējuma piemērošanu ir noraidāms. [5] Uz tiesas sēdi 2007.gada 21.novembrī Pieteicējas pārstāvji nav ieradušies un rakstveidā lūguši izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes. Atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē prasījumu neatzina par pamatotu un norādīja, ka konkursā paredzētā vērtēšanas procedūra par specifiskajiem atbilstības kritērijiem paredzēja tikai divus rezultātus , proti, pieteikums atbilst šiem kritērijiem, vai pieteikums neatbilst kritērijiem.

Konkrētajā gadījumā projekts nesatur pārliecinošu informāciju par to, ka šie kritēriji tiks izpildīti.

Mo t ī v u d a ļ a

[6] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 249.pantu, tiesa taisa spriedumu par Pieteicējas norādīto pieteikuma priekšmetu. [8] Pieteicēja pieteikumā un tā papildinājumos ir lūgusi atcelt Valsts Reģionālās attīstības aģentūras 2006.gada 24.jūlija lēmumu Nr.1-07/2779 un izdot jaunu administratīvo aktu. [9] Finansējuma izsniegšana grantu shēmā „Atbalsts ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” projekta Nr. VPD/ERAF/CFLA/06/GSW/2.2.1.2 bija iespējama līdz 2006.gada 31.decembrim, līdz ar to šobrīd tiesai nav iespējams apmierināt prasījumu par jauna administratīvā akta izdošanu, jo lēmuma pieņemšana dotā projekta ietvaros vairāk nav iespējama. Līdz ar to prasījuma pārbaude saglabājas tikai daļā 2006.gada 24.jūlija lēmuma Nr.1-07/2779 tiesiskumu, proti, tiesa skata prasījumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku. [10] Pieteicēja nav atteikusies no prasījuma un lūgusi izskatīt lietu bez tās pārstāvju klātbūtnes. Līdz ar to tiesa pieņemt, ka Pieteicēja uztur prasījumus, tai skaitā arī daļā par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku. [11] Saskaņā ar Aģentūras 2006.gada 24.jūlija lēmumu Nr.1- 07/2779 (lietas 8.-10.lapa), projekts ir saņēmis negatīvu vērtējumu par projekta iesnieguma atbilstību specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

Lēmumā ir norādīts, ka projekta iesnieguma veidlapā sniegtā informācija ir nepilnīga, lai :

- izvērtētu vai projekta īstenošanas rezultātā darba vides risks tiktu samazināts līdz likumdošanas noteiktajai robežai;

- izvērtētu vai projekta īstenošanas rezultātā patērētāju aizsardzības jomā projekts palīdzēs sasniegt mērāmu izmaksu samazinājumu, produktivitātes, apgrozījuma vai eksporta pieaugumu;

- izvērtētu vai projekta īstenošanas rezultātā uzņēmums sasniegs kvantitatīvi mērāmu samazinājumu ietekmei uz vidi, kā arī izdevumu samazinājumu. [12] Dotie specifiskie atbilstības kritēriji ir doti Ministru Kabineta 2006.gada 07.februār noteikumu Nr.103 5.pielikumā. No pielikuma redzams, ka tiks vērtēts, vai projekta iesniedzējs identificējis standartus un prasības ES un Latvijas likumdošanā darba drošības, vides un patērētāju aizsardzības jomās, kuriem uzņēmumam jāatbilst: 1) vides jomā uzņēmums sasniedz kvantitatīvi mērāmu samazinājumu ietekmei uz vidi, kā arī izdevumu samazinājumu vai 2) darba drošības jomā uzņēmumam jāpierāda darba vides riska samazinājums līdz likumdošanā noteiktajai robežai, vai 3) patērētāju aizsardzības jomā uzņēmējam jāpierāda, ka projekts palīdzēs sasniegt mērāmu izmaksu samazinājumu, produktivitātes, apgrozījuma vai eksporta pieaugumu . [13] Specifiskie atbilstības kritēriji tiek vērtēti divu vērtējumu sistēmā, proti, projekts izpilda kritēriju vai projekts neizpilda kritērija prasības. Tātad nav iespējams novērtēt projektu, kā daļēji atbilstošu kritērijam. Tas nozīmē, ka komisija var dot pozitīvu vērtējumu vienīgi tajos gadījumos, ja pārliecinoši konstatē kritērija izpildi. [14] Tiesa piekrīt Pieteicējas viedoklim, ka projekta 2.3, 2.4, 2.5, 2.9, 2.10., 2.12..punktos ir sniegta informācija par projekta iespējamiem rezultātiem kritēriju norādītajās jomās (lietas 13.-20.lapa). [15] Projekta 2.10.punktā (lietas 18.lapa) ir norādīts, ka projekts ir neitrāls attiecībā uz vidi, tātad tiesa konstatē, ka projekts nav vērsts uz vides aizsardzību un nevar tikt atzīts, ka ar projektu tiks sasniegts kvantitatīvi mērāms samazinājums uz vidi. [16] Projekta 2.12. punktā ir norādīts, ka realizējot projektu paredzēts pieņemt darbā divus mehanizatorus, kuru pienākumos ietilpst nopirktās tehnikas apkalpošana. Projekta 2.7. punktā ir norādīts, ka darba drošības sistēmas sakārtošanai uzņēmumā tiks nolīgts darba aizsardzības speciālists.

No dotā teksta ir konstatējams, ka pati par sevi tehnikas iegāde neietekmē darba aizsardzības uzlabošanu un kopumā nav vērsta uz to, lai samazinātu Pieteicējas patreizējā darbībā esošos darba vides riskus. Vispārēji apsvērumi, ka jauna tehnika ir drošāka par vecu, tiesas vērtējumā neļauj uzskatīt, ka projekts ir vērsts uz to, lai palielinātu darba drošību, jo tas neliecina, ka vecā tehnika vairāk netiks lietota. [17] Tiesas vērtējumā projekts pamatā bija vērsts uz konkurētspējīga uzņēmuma izveidošanu. Līdz ar to projekts kopumā varēja pretendēt uz to, ka tiks atzīts, ka projekts aizsargās patērētāju intereses.

Projektā norādītie pakalpojuma ņēmēji ir zemnieku saimniecības, kurām nav sava tehnika zemes apsaimniekošanai. Līdz ar to projektā būtu jākonstatē, ka tehnikas iegāde samazinās pakalpojuma cenu dotajā tirgus segmentā. [18] Kritērijos ir norādīts, ka patērētāju aizsardzības jomā uzņēmējam jāpierāda, ka projekts palīdzēs sasniegt mērāmu izmaksu samazinājumu, produktivitātes, apgrozījuma vai eksporta pieaugumu. [19] Ņemot vērā, ka Pieteicēja ir jaundibināts uzņēmums, tad nav iespējams pierādīt, ka pašai Pieteicējai samazināsies izmaksas un pieaugs produktivitāte, jo nav dati ar ko varētu salīdzināt.

Līdz ar to Pieteicējai ir jāpierāda, ka uzņēmuma izveide būtiski samazinās pakalpojuma cenu. [20] Par pakalpojuma cenu projekta 2.4 punktā ir norādīts, ka augsnes aršanas pakalpojums tiks sniegts par 25 Ls/ha, planēšana 10Ls/ha, sēja 15 Ls/ha. Šajā pašā sadaļā ir norādīts, ka 2004.-2005.gadā dotā pakalpojuma cena bija aršanai no 22-27 Ls/ha, augsnes planēšanai no 8-12 Ls/ha, sējai no 10-18 Ls/ha. Tiesa secina, ka sniegtā informācija neuzrāda pakalpojuma cenu samazinājumu, bet norāda, ka Pieteicēja piedāvās pakalpojumu par tādām pašām cenām, kādas pat reiz ir tirgū.

Ja Pieteicēja piedāvās pakalpojumu par tādām pašām cenām kā pat reiz, tad nevar droši apgalvot, ka patērētāji izvēlēsies saņemt pakalpojumus no Pieteicējas. Ņemot vērā, ka Pieteicēja tikai domā uzsākt uzņēmējdarbību, tad savu mērķu sasniegšanai tai būs nepieciešams veikt virkni darbību, kas nodrošinātu to, ka patērētājs (zemnieku saimniecības) izvēlētos tieši Pieteicējas sniegto pakalpojumus. Tiesa no projektā esošās informācijas negūst pārliecību, ka Pieteicēja spēs iegūt tādu tirgus daļu, kādu tā norāda naudas plūsmā 2008.un turpmākajiem gadiem (gada ieņēmumi sēšanai 21 000,-Ls, planēšana 15000 Ls, aršana 25000,- Ls).

Projekts balstās vienīgi uz piesaistītiem resursiem, proti, sabiedrības pamatkapitāls ir ievērojami mazāks nekā kredītu summas. Līdz ar to projekta nosprausto mērķu sasniegšana tiesas skatījumā nav pietiekami pierādīta. [21] Tiesas vērtējumā no projektā ietvertās informācijas nevar pārliecinoši konstatēt, ka patērētāji saņems lētāku pakalpojumu, kā arī nevar konstatēt, ka norādītā cena ir noteikta pamatoti , jo bez pierādījumiem par sniedzamo pakalpojuma apjomu, nevar izrēķināt pakalpojuma pašizmaksu. Ņemot vērā, ka projektu var atzīt par atbilstošu izvēlētajam kritērijam, tad, ja pārliecinoši var konstatēt, ka kritērija izpilde būs sasniedzama, uzskatāms, ka VRAA pamatoti ir atzinusi, ka projekts nesatur informāciju, kas ļautu konstatēt, ka ir izpildīti specifiskie vērtēšanas kritēriji.

Līdz ar to prasījums par 2006.gada 24.jūlija lēmuma Nr.1-07/2779 atzīšanu par prettiesisku nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251., 253.panta ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ Ķerkliņi” pieteikumu par Valsts reģionālās attīstības aģentūras 2006.gada 24.jūlija lēmuma Nr.1-07/2779 atzīšanu par prettiesisku..

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas Tiesnesis_______________ V.Poķis Rīgā, 2007.gada 28.novembrī