Administrative court dismissed appeal against land registry data correction due to insufficient proof of building ownership.

ECLI:LV:ADAT:2024:0402.A420242022.8.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420242022

AA43-0110-24/18

SPRIEDUMS

L a t v i j a s t a u t a s v ā r d ā

Rīgā 2024.gada 2.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Anita Šteinberga,

tiesneši Māris Birzgalis un Margarita Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Valsts zemes

dienesta faktiskās rīcības, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā labojot datus par būvju ar kadastra

apzīmējumiem /numurs C/ (šķūnis), /numurs D/ (šķūnis), /numurs E/ (saimniecības ēka) un /numurs F/ (šķūnis) piederības

statusu no piederības statusa „pieder zemes īpašniekam” uz piederības statusu „piederība nav noskaidrota”, atzīšanu par

prettiesisku, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 16.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts zemes dienesta (turpmāk – dienests) Latgales reģionālā pārvalde ar 2022.gada 1.februāra vēstuli Nr.2-13-

L/151 informēja pieteicēju par 2022.gada 1.februārī veikto datu labošanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma), izslēdzot no nekustamā īpašuma /adrese A/ (kadastra apzīmējums

/numurs A/; turpmāk – nekustamais īpašums), sastāva būves ar kadastra apzīmējumiem /numurs C/ (šķūnis), /numurs D/

(šķūnis), /numurs E/ (saimniecības ēka) un /numurs F/ (šķūnis) (turpmāk – strīdus būves).

Nepiekrītot dienesta Latgales reģionālās pārvaldes rīcībai, pieteicēja to apstrīdēja.

[2] Ar dienesta 2022.gada 12.maija lēmumu Nr.2-10/6 dienesta Latgales reģionālās nodaļas rīcība atzīta par tiesisku.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Ieraksti namīpašuma kartītē nesatur informāciju par dokumentiem, kas apliecina īpašuma tiesības uz nekustamajā

īpašumā esošo dzīvojamo māju (kadastra apzīmējums /numurs B/) un būvēm. Namīpašuma kartīte (tehniskās

inventarizācijas dokumenti) pati par sevi, ja to neapliecina kāds no likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu

zemesgrāmatās” 17.pantā minētajiem dokumentiem, nav uzskatāma par dokumentu, kas apliecina būvju tiesisku iegūšanu.

[2.2] Jēkabpils zonālā valsts arhīva 2010.gada 11.augusta izziņa Nr.9-3/R-780 atbilstoši likuma „Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 8.punktam ir uzskatāma par īpašuma tiesības pierādošu dokumentu tikai uz

dzīvojamo māju, bet ne uz būvēm.

[2.3] Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantam Jēkabpils rajona tiesas

1995.gada 4.septembra spriedums lietā Nr.2-211 pats par sevi nevar tikt vērtēts kā būvju tiesisku iegūšanu apliecinošs

dokuments.

[2.4] Lai dienests būtu tiesīgs Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt pieteicēju kā būvju tiesisko valdītāju, pieteicējai ir

jāierosina kadastra datu aktualizācija, iesniedzot tiesisku iegūšanu apliecinošus dokumentus, kas pierāda pieteicējas īpašuma

tiesības uz būvēm. Savukārt, lai pieteicēju reģistrētu kā dzīvojamās mājas tiesisko valdītāju 1/1 domājamās daļas apjomā,

pieteicējai ir jāierosina kadastra datu aktualizācija un jāiesniedz dokumenti, kas pierāda viņas tiesības uz dzīvojamās mājas

atlikušo ½ domājamo daļu, ja minētā mājas daļa mantota no /pers. D/.

[3] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu, lūdzot dienesta rīcību atzīt par prettiesisku.

Pieteikumā norādīts, ka, vēršoties dienestā, pieteicējas pilnvarotā pārstāve neuzdeva dienestam jautājumu par 1993.-

1994.gadā reģistrētās nekustamā īpašuma īpašnieces īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu esību. Vienlaikus nekustamais

īpašums pilnībā piederēja pieteicējas mātei, un pēc pieteicējas mātes nāves pieteicēja to mantoja. Ēku kompleksa piederība

pieteicējas mātei kā mantojuma atstājējai ir pierādīta ar Jēkabpils rajona tiesas spriedumu. Nekustamā īpašuma vērtēšanas

biroja ēku un izbūvju tehniskajā pasē ir vērtēts un aprakstīts viss nekustamā īpašuma ēku un būvju komplekss kā vienots

objekts, un dzīvojamā māja ir viena no šī kompleksa sastāvdaļām. Tā kā Jēkabpils rajona tiesas sprieduma taisīšanas laikā

kadastra numuri ēkām vēl nebija piešķirti, tiesa pēc inventarizācijas lietas varēja norādīt tikai saimniecības ēku skaitu.

[4] Dienests rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

minētajiem argumentiem. Papildus norāda, ka dienestam Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra

likums) 93.pantā ir noteikts pienākums labot kļūdainos kadastra datus Kadastra informācijas sistēmā, ja dienests konstatējis

kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti. Minētā norma neparedz

iestādes rīcības brīvību. Kļūda Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajos datos var tikt konstatēta, tai skaitā izvērtējot arī

kādas personas informācijas pieprasījumu. Tāpat no pieteicējas pieteikuma satura konstatējams, ka starp pieteicēju un /pers.

F/ pastāv civiltiesisks strīds par būvju piederību. Ņemot vērā minēto, šādā situācijā pieteicējai lietderīgāk būtu vispirms

civiltiesiskā kārtībā tiesā atrisināt minēto strīdu un, ja pieteicējai ar vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu tiktu atzītas

īpašuma tiesības uz būvēm, pieteicējas ierosinājums ar tam pievienotu tiesas spriedumu dienestam būtu tiesisks pamats

aktualizēt būvju piederības datus Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu

zemesgrāmatās” 17.panta 6.punktam.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 16.janvāra spriedumu pieteikums tika noraidīts. Spriedums motivēts

šādi.

[5.1] Tiesa atzina, ka, tā kā dienesta rīcībā ir tikai dzīvojamās mājas tiesisku iegūšanu apliecinošs dokuments atbilstoši

likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 8.punktam, proti, Jēkabpils zonālā valsts arhīva

2010.gada 11.augusta izziņa Nr.9-3/R-789, dienests pamatoti konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem, labojot

datus par būvju piederības statusu no piederības statusa „pieder zemes īpašniekam” uz piederības statusu „piederība nav

noskaidrota”.

[5.2] Tiesa atzina, ka, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantā noteikto,

Jēkabpils rajona tiesas spriedums pats par sevi nav vērtējams kā būvju tiesisku iegūšanu apliecinošs dokuments. Lietā kā

mantojuma atstājējas /pers. G/ īpašuma tiesību iegūšanu apliecinošs dokuments ir vienīgi Jēkabpils zonālā valsts arhīva

2010.gada 11.augusta izziņa Nr.9-3/R-789, kas apliecina mantojuma atstājējas /pers. G/ īpašuma tiesības tikai uz dzīvojamo

māju. Pieteicēja nav iesniegusi citus pierādījumus (izņemot Jēkabpils rajona tiesas spriedumu, kas pats par sevi ir uzskatāms

vienīgi kā pierādījums pieteicējas apstiprināšanai mantojuma tiesībās), kas apliecinātu pieteicējas mātes kā mantojuma

atstājējas īpašuma tiesības uz visu nekustamo īpašumu (tostarp būvēm).

[5.3] Atsaucoties uz Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un

kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.263) 2.punktu, tiesa norādīja, ka pieteicēja ir tiesīga jebkurā

laikā ierosināt kadastra datu aktualizāciju, iesniedzot dienestā būvju tiesisku iegūšanu apliecinošus dokumentus.

[5.4] Papildus tiesa uzsvēra, ka dienesta kompetencē neietilpst īpašuma tiesību atzīšana, proti, dienests ir tiesīgs vērtēt

vien tam iesniegto dokumentu saturu un konstatēt, vai iesniegtie dokumenti ir pietiekami datu aktualizācijai vai reģistrācijai

Kadastra informācijas sistēmā. Strīdi par nekustamā īpašuma piederību (no pieteikuma satura kopumā konstatējams, ka

pastāv strīds par mantoto nekustamā īpašuma apmēru) ir risināmi civiltiesiskā kārtībā.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 16.janvāra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, norādot

turpmāk minēto.

[6.1] Civillikuma 699.pants nosaka, ka gribas izteikumam par mantojuma pieņemšanu ir jāattiecas uz visu mantojumu,

tas nevar atteikties uz kādu mantojuma daļu. Pieteikumā tiesai pieteicēja ir paudusi savu gribu pieņemt visu mantojumu.

Atbilstoši Civillikuma normām nav iespējams tas, ka pieteicēja no savas mātes mantojusi tikai dzīvojamo māju, bet par

pārējo īpašumu „piederība nav noskaidrota”.

[6.2] Tiesa nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 153.panta ceturtajā daļā noteikto, ka fakti, kurus likums

uzskata par nodibinātiem, nav jāpierāda.

Tiesai bija jānoskaidro tikai tas, vai pieteicēja ir likumīgi atzīta par mantinieci pēc pieteicējas mātes nāves, un tas, vai

pieteicējas mātei nāves brīdī piederēja viss /Nosaukums B/ saimniecības nekustamais īpašums, ieskaitot būves, par kurām

dienests izdarījis atzīmi, ka to „piederība nav noskaidrota”.

[6.3] No Jēkabpils zonālā valsts arhīva 2022.gada 14.februāra atbildes izriet, ka pēc vīra nāves 1990.gadā pieteicējas

māte bija ģimenes galva un saimniecības personīgajā īpašumā bija 1923.gadā uzbūvētā dzīvojamā māja, kā arī saimniecības

ēkas.

[6.4] Vienīgais būvju tiesiskas iegūšanas apliecinošs dokuments ir Jēkabpils rajona tiesas spriedums pieteicējas

mantošanas lietā. Citu dokumentu pieteicējai nav. Tiesas norāde par to, ka Jēkabpils rajona tiesas spriedums nav atzīstams

par dokumentu, kas apliecina pieteicējas īpašumtiesības uz vectēva 1922.gadā uzceltajām /Nosaukums B/ ēkām, nav

pamatota. Līdz ar to pieteicējai nav pamata ierosināt jaunu kadastra datu aktualizāciju.

[7] Rakstveida paskaidrojumos dienests pieteicējas apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu.

Dienests papildus norāda turpmāk minēto.

[7.1] Dienests nepiekrīt pieteicējas norādei, ka viss ēku un būvju komplekss piederēja pieteicējas mātei. Arhīva izziņā

dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ apliecina gan /pers. D/, gan pieteicējas mātes /pers. G/, nevis tikai

/pers. G/ tiesības uz minēto ēku. Turklāt šajā arhīva izziņā ir norādīta tikai dzīvojamā māja, proti, tajā nav norādītas vēl

kādas citas būves.

[7.2] Dienestam, izvērtējot jautājumu par Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu labošanu vai datu reģistrāciju vai

aktualizāciju, nav saistošas pieteicējas norādītās tiesību normas.

[7.3] Saskaņā ar noteikumu Nr.263 85.4.apakšpunktu, 86.punktu, 29.1. 1 apakšpunktu un likuma „Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu Jēkabpils rajona tiesas 1995.gada 4.septembra spriedums lietā Nr.2-211

pats par sevi nevar tikt uzskatīts kā būvju tiesisku iegūšanu apliecinošs dokuments. Lai dienestam būtu tiesības Kadastra

informācijas sistēmā aktualizēt datus par būvēm, reģistrējot pieteicēju kā tiesisko valdītāju uz ½ domājamo daļu, pieteicējai

dienestā jāiesniedz iesniegums datu aktualizācijai un jāpievieno Jēkabpils rajona tiesas 1995.gada 4.septembra sprieduma

lietā Nr.2-211 noraksts, kā arī dokuments, kas apliecina, ka mantojuma atstājēja /pers. G/ bija būvju īpašniece (tiesiskā

valdītāja).

[7.4] Lai pieteicēju Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu kā dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu /numurs B/

tiesisko valdītāju 1/1 domājamās daļas apjomā, pieteicējai jāierosina kadastra aktualizācija un jāiesniedz dokumenti, kas

pierāda viņas tiesības uz dzīvojamās mājas atlikušo ½ domājamo daļu, kas šobrīd Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta

/pers. D/ tiesiskajā valdījumā, ja minētā daļa tiek mantota no /pers. D/.

[7.5] Jēkabpils zonālā valsts arhīva 2022.gada 14.februāra izziņa nav pietiekams pamats, lai Kadastra informācijas

sistēmā reģistrētu būvēm piederības statusu „pieder zemes īpašniekam”. Šī izziņa nav attiecināma uz Nekustamā īpašuma

valsts kadastra likuma 93.pantā noteiktā regulējuma piemērošanu. Pieteicējas ierosinājums datu aktualizācijai ar vispārējās

jurisdikcijas tiesas spriedumu, ar kuru atzītas īpašuma tiesības uz būvēm, būtu tiesisks pamats aktualizēt būvju piederības

datus Kadastra informācijas sistēmā.

Motīvu daļa

[8] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Kā izriet no lietas materiāliem, ar Jēkabpils rajona tiesas 1995.gada 4.septembra spriedumu (lietas 15.lapa)

pieteicēja tika apstiprināta mantojuma tiesībās uz 1994.gada 11.februārī mirušās /pers. G/ atstāto mantojumu. Sprieduma

konstatējošajā daļā norādīts, ka ar /pers. G/ nāvi atklājās mantojums uz viņas mantu, t.sk. pusi no mājīpašuma

/Nosaukums B/ Sēlpils pagastā, sastāvošu no 6 saimniecības ēkām un vienas dzīvojamās ēkas.

Savukārt ar Valsts zemes dienesta 2000.gada 17.augusta lēmumu Nr.880 ( lietas 14.lapa) pieteicējai tika atjaunotas

īpašuma tiesības uz Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagasta /Nosaukums B/ māju zemes daļu 6 ha platībā (uz pārējo zemes daļu

11,4 ha platībā īpašuma tiesības 1996.gadā tika atjaunotas /pers. J/) un /Nosaukums C/ māju zemes daļu 13,5 ha platībā

(īpašuma tiesības uz ½ īpašuma atzītas /pers. K/) – zemnieku saimniecības /Nosaukums B/ uzturēšanai.

Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (zemi vai ēkām) nav nostiprinātas.

Lietā ir strīds par to, vai dienests tiesiski, pamatojoties uz Kadastra likuma 93.pantu, 2022.gada 1.februārī laboja datus

Kadastra informācijas sistēmā, izslēdzot no nekustamā īpašuma sastāva būves ar kadastra apzīmējumu /numurs C/(šķūnis),

/numurs D/ (šķūnis), /numurs E/ (saimniecības ēka) un /numurs F/ (šķūnis).

[10] Laikā no 1993.gada, pamatojoties uz likumu „Par Valsts zemes dienestu”, dienests veic būvju kadastrālo

uzmērīšanu (līdz 2007.gadam tika lietots jēdziens būvju tehniskā inventarizācija). Zemes reformas laikā būves Kadastra

informācijas sistēmā tika reģistrētas, pamatojoties uz kadastrālās uzmērīšanas vai ēku masveida apsekošanas dokumentiem.

No dienesta norādītās informācijas izriet, ka konkrētajā gadījumā informācija par būvēm Kadastra informācijas sistēmā

tika reģistrēta 2001.gada 19.janvārī, pamatojoties uz ēku masveida apsekošanas rezultātā iegūtajiem datiem. Ņemot vērā, ka

zemes reformas laikā kadastra subjekti nebija iesnieguši būves piederību apliecinošus dokumentus, Kadastra informācijas

sistēmā kā būvju lietotāja tika reģistrēta zemes tiesiskā valdītāja /pers. C/.

Savukārt jau 2011.gadā, pamatojoties uz Jēkabpils zonālā valsts arhīva 2010.gada 11.augusta izziņu Nr.9-3/R-789 „Par

namīpašuma piederību” (turpmāk – Arhīva 2010.gada izziņa), Kadastra informācijas sistēmā būvēm (gan dzīvojamai ēkai,

gan strīdus būvēm) tika reģistrēti to tiesiskie valdītāji (īpašnieki uz 1993.gada 5.aprīli) – /pers. G/ (pieteicējas māte) un

/pers. D/ (pieteicējas mātes māsa). Kā izriet no lietas materiāliem, minētā izziņa tika izsniegta /pers. F/ (/pers. D/ dēlam), uz

kura iesnieguma pamata attiecīgie dati arī tika aktualizēti, un viņam par datu aktualizāciju tika paziņots. Kā izriet no

pieteikuma satura (lietas 7.lapa), par to bija zināms arī pieteicējai, un, lai arī šobrīd pieteicēja norāda uz attiecīgās dienesta

rīcības nepamatotību, nav konstatējams, ka tā tika normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēta.

2022.gada 1.februārī dienests, pamatojoties uz Kadastra likuma 93.pantu, laboja datus Kadastra informācijas sistēmā,

izslēdzot no nekustamā īpašuma sastāva strīdus būves un labojot to piederības statusu uz „piederība nav noskaidrota”.

[11] Kadastra likuma 93.pants noteic, ja dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru pamata

kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo kļūdainos kadastra datus, tos

aktualizējot, un sedz ar to saistītos izdevumus.

Normas mērķis ir noteikt Valsts zemes dienestam pienākumu bez maksas labot dienesta pieļautās kļūdas kadastra datu

reģistrācijā vai aktualizācijā Kadastra informācijas sistēmā no dienesta rīcībā esošajiem dokumentiem. Lai Valsts zemes

dienestam būtu pamats labot kļūdainos kadastra datus, tam jākonstatē kadastra datu neatbilstība dokumentiem, uz kuru

pamata tie reģistrēti vai aktualizēti (sk. Senāta 2021.gada 9.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-230/2021,

ECLI:LV:AT:2021:0609.A420140818.8.S, 8.punktu).

Tātad Kadastra likuma 93.pants nosaka iestādes kompetenci pārbaudīt, vai dokumentā norādītā informācija atbilst tai,

kas reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, tādējādi nodrošinot arī Kadastra informācijas sistēmas datu atbilstību

dokumentā norādītajai informācijai (sk. Senāta 2021.gada 24.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-611/2021,

ECLI:LV:AT:2021:0924.SKA061121.7.L, 9.punktu). Taču no minētās tiesību normas neizriet Valsts zemes dienesta

kompetence izvērtēt to dokumentu tiesiskumu, uz kuru pamata kadastra dati Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti vai

aktualizēti (sk. Senāta 2023.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-12/2023,

ECLI:LV:AT:2023:0228.A420300317.10.S, 19.punktu).

[12] Kadastra likuma 6.pants noteic, ka nekustamais īpašums šā likuma izpratnē ir nekustamā īpašuma objekts (zemes

vienība vai būve) vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve), kas saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma

ierakstīšanu zemesgrāmatās”” normām atbilst pastāvīga nodalījuma prasībām (panta pirmā daļa). Kadastra informācijas

sistēmas dati par personu, īpašuma sastāvu vai nekustamā īpašuma objektu līdz izmaiņu ierakstīšanai zemesgrāmatā var

atšķirties no zemesgrāmatu datiem, ja tie neietekmē zemesgrāmatā nostiprinātās tiesības uz nekustamo īpašumu. Šajā

gadījumā nekustamā īpašuma formēšanai, kadastrālai vērtēšanai un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai izmanto

Kadastra informācijas sistēmas datus (panta otrā daļa).

Kadastra likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma izpratnē par nekustamā īpašuma īpašnieku ir atzīstama: 1)

persona, kura atbilst Civillikumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam; 2) persona, kura reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā

kā īpašnieks un ieguvusi īpašuma tiesības uz: c) būvi līdz 1993.gada 5.aprīlim, pamatojoties uz likumu „Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”.

Tātad atbilde uz to, kas ietilpst īpašuma sastāvā un kas ir atzīstams par nekustamā īpašuma īpašnieku, ir rodama

likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.

Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 3.pants notiec, ka nekustamais īpašums zemesgrāmatā

ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu.

Savukārt minētā likuma 17.pantā ir norādīti dokumenti, uz kuru pamata ēkas (būves) var tikt ierakstītas zemesgrāmatā:

1) valsts arhīva izziņa par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940.gada 21.jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940.gada

21.jūlijam; 2) likumā noteikto institūciju izsniegts dokuments par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām

ēkām (būvēm); 3) noteiktā kārtībā apstiprināts akts par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā; 4) rakstveida darījuma akts

par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993.gada 28.februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam

jābūt notariāli apliecinātam); 5) apliecība par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992.gada 31.decembrim); 6) tiesas spriedums

vai lēmums; 7) akts par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995.gada 29.martam); 8) izraksts no saimniecības

grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu

sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā; 9) līgums par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai

pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā; 10) cits dokuments, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

Atbilstoši minētā likuma 18.pantam, ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993.gada 5.aprīļa un tai nav

saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu

ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz

pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).

Atbilstoši minētā likuma 21.pantam, ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pēc 1993.gada 4.aprīļa darījuma rezultātā

vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz

pierādījumus par to, ka atsavinātājs vai mantojuma atstājējs bijis šo ēku (būvju) īpašnieks.

Savukārt atbilstoši minētā likuma 22.pantam, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma 21.pantā minētos

dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības. Sagatavojot lietu

izskatīšanai, tiesa publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret

prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā.

Kā norādīts tiesu praksē, minētā likuma 22.pants skaidri noteic, ka attiecīgo dokumentu neesības gadījumā personas

īpašuma tiesības var tikt nostiprinātas zemesgrāmatā, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ar kuru atzītas viņas īpašuma

tiesības. Tiesiskas sekas – iegūt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – iespējams panākt, prasības kārtībā ceļot tiesā

prasību par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada

24.novembra lēmuma lietā Nr.SKC-1023/2017 (ECLI:LV:AT:2017:1124.SKC102317.1.L) 9.punktu).

[13] Līdz ar to ir pamatots dienesta arguments, ka tieši iepriekš uzskaitītie dokumenti arī ir uzskatāmi par

dokumentiem, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

Izskatāmajā gadījumā tas bija likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 8.punktā minētais

izraksts no saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā

noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā.

Ņemot vērā, ka kadastra dati bija reģistrēti, pamatojoties uz Arhīva 2010.gada izziņu, tad dienests pamatoti pārbaudīja

datu atbilstību tieši šim dokumentam.

Arhīva 2010.gada izziņā (lietas 18.lapa) norādīts, ka Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta saimniecību uzskaites kartiņā par

1991.-1995.gadu ir ziņas, ka Sēlpils pagasta /Nosaukums B/ uz 1992.gadu ir reģistrēta /pers. D/ (ģimenes galva) un /pers.

G/ (ģimenes galva). Saimniecības personīgā īpašumā uzskaitīta dzīvojamā māja (uzbūves gads nav norādīts).

Tātad īpašuma sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, un šī īpašuma īpašnieki uz 1993.gada 5.aprīli bija /pers. D/ un /pers.

G/.

Konkrētajā gadījumā /pers. D/ un /pers. G/ tiesības uz ēku īpašumu noteica viņu kā kolhoznieku sētas locekļu statuss,

līdz ar to bija jāņem vērā likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma, mantojuma tiesību un lietu

tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 11.pantā noteiktais, ka lietas, kuras 1992.gada 1.septembrī ir nedalīta

kopīpašuma priekšmets (kolhoznieku sētas, zemnieku viensētas īpašums, laulāto kopmanta), atzīstamas par nedalāmām

Civillikuma 847.,1067.-1075.panta nozīmē. Lietas, kuras bija kolhoznieku sētas īpašums, atzīstamas par sētas galvas

īpašumu, ņemot vērā laulātā mantiskās tiesības. Ja kolhoznieku sētas īpašums vai tā daļa iegūts ar citu sētas locekļu

līdzekļiem vai ar viņu darbības palīdzību, viņiem ir tiesības saņemt savu daļu pēc vienošanās ar bijušās kolhoznieku sētas

galvu. Ja vienošanās nav panākta, sētas loceklim ir tiesības tiesas ceļā prasīt savas daļas izdalīšanu viena gada laikā pēc šā

likuma spēkā stāšanās.

Līdz ar to dienests pamatoti laboja datus Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši Arhīva 2010.gada izziņā norādītajām

ziņām.

Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas liktu apšaubīt Arhīva 2010.gada izziņā norādīto ziņu pareizību, tostarp to

atbilstību saimniecību uzskaites kartītei, kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar mantiskajām attiecībām kolhoznieku

sētā.

Attiecībā uz Jēkabpils zonālā valsts arhīva 2022.gada 14.februāra vēstuli Nr.LNA_JEZVA-6.2.4./1061 ( lietas

81.lapa), kuru pieteicēja iesniegusi tikai apelācijas instances tiesai, apgabaltiesa norāda, ka attiecīgās ziņas par saimniecību

/Nosaukums B/ (ģimenes galva no /datums//pers. G/; ēkas, kas atrodas saimniecības personīgā īpašumā – dzīvojamā māja,

divi šķūņi, ateja) attiecas uz periodu no 1986. līdz 1990.gadam, tātad Arhīva 2010.gada izziņa satur aktuālāku informāciju –

par periodu no 1991. līdz 1995.gadam.

[14] Jautājumā par to, vai bija ņemama vērā namīpašuma kartīte ar 1986.gada 4.decembra, 1995.gada 15.maija un

1997.gada 3.februāra ierakstiem (lietas 45.-54.lapa), kurā uzskaitītas uz zemes gabala esošās celtnes (dzīvojamā māja,

pagrabs, četri šķūņi, nojume, kūts, saimniecības ēka), par kuru īpašniecēm sākotnēji norādītas /pers. G/ un /pers. D/ (½

ideālās daļas katrai), bet vēlāk – pieteicēja, apgabaltiesa atzīst, ka dienests pamatoti ņēmis vērā apstākli, ka nevienā no tiem

nav norādīti dokumenti, kas pamatotu šo personu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

Dienests ir pamatoti secinājis, ka namīpašuma kartīte pati par sevi, neesot citam dokumentam, kas apliecina ēku

(būvju) tiesisku iegūšanu, nevar būt pamats datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā.

[15] Pieteicēja uzskata, ka visas būves ir ieguvusi mantošanas ceļā, ko viņas ieskatā apliecina Jēkabpils rajona tiesas

1995.gada 4.septembra spriedums. Pie tam pieteicēja uzskata, ka mantoja ne tikai ½ daļu no namīpašuma, bet gan visu

namīpašumu (pieteicējas argumentācija šajā jautājumā ir dažāda – sākot ar to, ka /pers. D/ visas savas īpašuma tiesības uz

/Nosaukums B/ īpašumu (ēkām un zemi) atdevusi tieši pieteicējai, beidzot ar to, ka /pers. D/ jau pirms tam bija atteikusies

no savām īpašuma tiesībām par labu /pers. G/).

Pirmkārt, kā jau apgabaltiesa konstatēja, zemes reformas laikā kadastra subjekti nebija iesnieguši būves piederību

apliecinošus dokumentus, tostarp minēto spriedumu, un tas nebija datu reģistrācijas pamats. Līdz ar to nav pamata uzskatīt,

ka datu reģistrācijas vai labošanas brīdī dienestam būtu bijis jāvērtē minētajā spriedumā ietvertās ziņas. Dienests pamatoti

norāda uz pieteicējas tiesībām ierosināt kadastra datu aktualizāciju noteikumu Nr.263 noteiktajā kārtībā, pievienojot

normatīvajos aktos noteiktos dokumentus (noteikumu Nr.263 29.1.apakšpunkts), iesniedzot dienestā būvju tiesisku

iegūšanu apliecinošus dokumentus.

Otrkārt, apgabaltiesa nekonstatē, ka minētais spriedums apliecinātu īpašuma (kolhoznieku sētas) sastāvu.

Ar Jēkabpils rajona tiesas 1995.gada 4.septembra spriedumu lietā Nr.2-211 (lietas 15.lapa) pieteicēja tika apstiprināta

mantojuma tiesībās uz /pers. G/ atstāto mantojumu. Atbilstoši sprieduma konstatējošajai daļai mantojuma masā ietilpst ½ no

mājīpašuma /Nosaukums B/, kas sastāv no 6 saimniecības ēkām un 1 dzīvojamās ēkas, ko /pers. G/ un /pers. D/ mantoja

kā kolhoza sētas locekles pēc tēva /pers. R/ nāves 1957.gadā.

Kā jau tika norādīts, atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantam, ja fiziskā

persona ēkas (būves) ieguvusi pēc 1993.gada 4.aprīļa mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas uz šīs personas

vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz pierādījumus par to, ka mantojuma atstājējs bijis šo ēku (būvju)

īpašnieks.

Jēkabpils rajona tiesas spriedums apliecina tikai to, ka pieteicēja ir mantojusi ½ no mājīpašuma /Nosaukums B/, un tas

neatbrīvo pieteicēju no pienākuma iesniegt arī pierādījumus par to, ka mantojuma atstājēja (/pers. G/) bija šo ēku (būvju)

īpašniece. Pieteicējas arguments, ka šis apstāklis pašsaprotami izriet no Jēkabpils rajona tiesas sprieduma, ir nepamatots, jo

šobrīd dienesta un tiesas rīcībā ir pierādījumi tikai tam, ka gan mantojuma atstājēja /pers. G/, gan /pers. D/ bija

namīpašuma, kura sastāvā ietilpa dzīvojamā māja, īpašnieces.

[16] Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu atzīst par nepamatotu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Valsts zemes dienesta faktiskās rīcības, Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā labojot datus par būvju ar kadastra apzīmējumiem /numurs C/ (šķūnis), /numurs D/ (šķūnis), /numurs

E/ (saimniecības ēka) un /numurs F/ (šķūnis) piederības statusu no piederības statusa „pieder zemes īpašniekam” uz

piederības statusu „piederība nav noskaidrota”, atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši M.Birzgalis

(paraksts) M.Osmane