Legislator Case Law & Legislation
C28304113 / C-3041-13 AI generated

Court partially allowed small claims debt recovery, rejecting excessive penalty claim while awarding statutory interest.

Case Number C28304113 / C-3041-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's small claims action against the defendant for debt collection. While the court recognized the underlying loan agreement and awarded the principal amount, agreed interest, and court costs, it rejected the plaintiff's request for a specific penalty sum as unsupported by evidence. The decision applied Civil Code provisions to enforce the debt while limiting the remedy to statutory interest rates and proportionally calculated procedural expenses.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1587; Civil Law 1934; Civil Law 1943; Civil Law 1765; Civil Procedure Law 41; Civil Procedure Law 195; Civil Procedure Law 204.1: A court may partially satisfy a small claims debt by enforcing the principal and statutory interest while rejecting excessive penalty claims lacking evidentiary support.

Keywords

AI generated
small claims procedure debt collection statutory interest penalty rejection loan agreement enforcement court costs allocation partial satisfaction

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1587
Civil Law 1934
Civil Law 1943
Civil Law 1765
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 250.25
Civil Procedure Law 250.27
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C28304113

Lietas arhīva Nr. C-3041-13/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 7.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, tiesnesis J.Stūrmanis rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu

Lindorff Oy maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 11.martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta Lindorff Oy, kura vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy

Latvijas filiāle (turpmāk arī prasītāja), maza apmēra prasība pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētāja) ar lūgumu piedzītno atbildētājas par

labu prasītājam galveno parādu Ls 313,20, līgumiskos procentus Ls 30,93, līgumsodu Ls 271,43 apmērā un tiesas izdevumus - valsts

nodevu Ls 92,33, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kā arī apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos kavējuma

procentus 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai).

2013.gada 18.martā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2013.gada 18.aprīlim, izskaidrojot viņai tiesības.

2013.gada 19.aprīlī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību atzīst pilnā apmērā.

Civilprocesa likuma 250.<sup>25</sup>panta otrajā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata

par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 9.maija lēmumu civillietas izskatīšana nolikta rakstveida procesā, neaicinot uz

tiesas sēdi puses, par ko pusēm paziņots 2013.gada 22.maijā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi prasības pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma un katrai pusei ir pret otru

prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevumalīgumujāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tās pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu

aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Noskaidrots, ka 2008.gada 11.februārī starp AS „GE Money” un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr. /numurs/ par aizdevuma Ls

500 apmērā izsniegšanu ar atmaksas termiņu līdz 2011.gada 15.februārim, ar procentu likmi 37,40% no atlikuma gadā.

No 2011.gada 8.martā AS „GE Money” un Lindorff Oy starpā noslēgtā Cesijas līguma Nr.02/11LIND un 1.pielikuma redzams, ka

prasītājs pieņēmis cedenta prasījumus pēc augstāk minētā līguma ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām pret atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Tā kā starp AS „GE Money” un prasītāju

noslēgts cesijas līgums, tad tiesa atzīst, ka prasītājam ir visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no atbildētājas un AS „GE

Money” saistībām pēc Aizdevuma līguma Nr./numurs/ .

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas neatmaksāto aizdevuma pamatsummu Ls 313,20 apmērā.

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Savukārt, Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši norunāti vai ja

parādnieks pielaidis nokavējumu.

No lietas materiāliem pievienotā 2008.gada 11.februāra Aizdevuma līguma papildus noteikumu 2.2.punkta izriet, ka par aizdevuma

izmantošanu aizņēmējs maksā aizdevējam procentus saskaņā ar Aizdevuma līgumā noteikto likmi. Aizdevuma līgumā noteikts, ka

procentu likme no atlikuma gadā ir 37,40 %.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs nav pilnībā atmaksājis pielīgtos procentus Ls 30,93 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to

var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

2008.gada 11.februāra Aizdevuma līguma 5.1.punktā noteikts līgumsods 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās

summas par katru ikmēneša termiņa maksājuma kavējumu. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka atbildētāja, noslēdzot

2008.gada 11.februāra Aizdevuma līgumu, ir uzņēmusies noteiktas saistības, tajā skaitā arī saistības maksāt līgumsodu maksājumu

nokavējuma gadījumā.

Tomēr, izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā judikatūru, to starpā, Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā

lietā Nr.SKC-212 izteiktās atziņas par līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanu. Minētajā spriedumā Senāts ir norādījis, ka

līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu

piemērošanu, par vispārējo principu tiesības ir atzīstams soda samērīguma princips. Senāts norādīja, ka „jautājums par līgumsoda

samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc

tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem”.

Tiesas ieskatā Aizdevuma līguma 5.1.punktā paredzētajam 10% mēnesī līgumsodam ir izteikti sodošs raksturs, tādējādi prasītājs

šajā gadījumā nav darbojies atbilstoši Civillikuma 1.pantā nostiprinātam labas ticības principam, saskaņā ar kuru ne tikai pienākumi

pildāmi, bet arī tiesības izlietojamas pēc labas ticības.

Tiesa atzīst, ka līgumsods par maksājumu kavējumu, ievērojot taisnīguma un samērīguma principus, būtu samazināms, konkrētajā

gadījumā atzīstot, ka atbildētājai ir pienākums samaksāt līgumsodu Ls 31,43 apmērā. Šādā apmērā prasība par līgumsoda piedziņu

ir apmierināma, bet pārējā daļā, par summu Ls 240, prasība par līgumsoda piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Tā kā tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja savu parādu prasītājam ir samaksājusi, atbildētāja nav apstrīdējusi prasības

summu, prasību savos rakstveida paskaidrojumos ir atzinusi, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas pamatparādu

Ls 313,20, līgumiskos procentus Ls 30,93 un līgumsodu Ls 31,43 apmērā.

Bez tam prasītājs ir lūdzis arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% procentus gadā no neapmaksātā pamatparāda

summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% procentus gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, tādējādi prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram Ls 56,33 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30, kopā 59,63.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.<sup>1</sup>pantam atbildētājai dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-193., 195., 204.1,250.25, 250.27 pantu, tiesa

no sp ri e d a

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Lindorff Oy, Somijas Republikas Uzņēmumu reģistra Nr.220.549, kuras

vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40003514990, aizdevuma pamatsummu Ls 313,20 (trīs

simti trīspadsmit lati, 20 santīmi), līgumiskos procentus Ls 30,93 (trīsdesmit lati, 93 santīmi), līgumsodu Ls 31,43 (trīsdesmit viens lats,

43 santīmi), kā arī tiesas izdevumus Ls 59,63 (piecdesmit deviņi lati, 63 santīmi) apmērā, pavisam kopā Ls 435,19 (četri simti

trīsdesmit pieci lati, 19 santīmi).

Prasību daļā par līgumsoda piedziņu Ls 240 (divi simti četrdesmit lati) apmērā noraidīt kā nepamatotu.

Noteikt Lindorff Oy, Somijas Republikas Uzņēmumu reģistra Nr.220.549, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas

filiāle, reģistrācijas Nr.40003514990, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 (seši) %

gadā no neatmaksātās aizdevumu pamatsummas Ls 313,20 (trīs simti trīspadsmit lati, 20 santīmi) par laiku līdz sprieduma izpildes

dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz parāda pamatsummu.

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas, samaksu veicot Lindorff Oy Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40003514990, kontā Nr.LV83NDEA0000080052285.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 7.oktobrī.

Tiesnesis J.Stūrmanis