Court dismisses defendant's absence and fully allows landlord's claim for unpaid maintenance fees and damages.

Civillietas Nr. C30571013

Arhīva Nr. C-5710-13/15

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 25.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Z.Dundurs

ar sekretāri M.D.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu un

Aprakstošā daļa

konstatēja

Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2013.gada 1.augustā iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju par dzīvojamās mājas

uzturēšanas, apsaimniekošana maksas un komunālo maksājumu parāda Ls 2405,72 apmērā, līgumsoda Ls 2405,72 apmērā un

tiesas izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2002.gada 21.janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr.21 par nekustamā īpašuma /adrese A/ uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Sākot no 2008.gada septembra līdz 2013.gada jūnijam atbildētājam izveidojies parāds Ls 4811,44, kuru sastāda galvenais parāds

par nenomaksātajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem Ls 2405,72 apmērā un līgumsods Ls 2405,72 apmērā,

kas nav samaksāts.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1071., likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma

„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība,

kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasībā tiek lūgts piedzīt parādu Ls 4811,44, tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no simta gadā no galvenā

parāda Ls 2405,72 apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētāja tiesai uz iesniegto prasību paskaidrojumus nav sniegusi.

2013.gada 11.oktobrī prasītājs iesniedzis tiesā prasības pieteikuma precizējumus, lūdzot palielināt piedzenamās summas apmēru, jo

ir palielinājies parāds, un uz 2013.gada 1.oktobri pamatparāds ir Ls 2589,35, līgumsods Ls 2927,67, kopā parāds Ls 5517,02

apmērā.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja saskaņā ar prasību un iesniegtajiem prasības pieteikuma precizējumiem.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai par neierašanās iemesliem, par tiesas sēdi atbildētājam paziņots, nosūtot

pavēsti uz deklarēto dzīvesvietas adresi.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma

209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo un otro daļu tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu, jo atbildētājs nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību un nav ieradies tiesas sēdē pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus. Kā arī tiesa atzīst,

ka lietā ir iespējams taisīt aizmugurisku spriedumu, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, jo tie

ir pietiekami strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašniece, ko apliecina lietā esošais zemesgrāmatas

nodalījums Nr./numurs/.

2002.gada 21.janvārī starp Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju Namu pārvalde „Purvciems” (prasītājs ir šīs

organizācijas saistību un pienākumu pārņēmējs) un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums Nr.21, saskaņā ar kura 1.1.punktu mājas pārvaldnieks apņēmās uzturēt un apsaimniekot nekustamo īpašumu /adrese A/,

savukārt, atbildētājs apņēmās segt visus nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu

proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos

pakalpojumus. Saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada septembra līdz 2013.gada 1.oktobrim ir Ls 2589,35 apmērā.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par

labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska

darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim): 8.panta pirmo daļu visu

dzīvokļa īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;

12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu,

ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likuma (spēkā no 01.01.2011) 10.panta 2.un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt minētā

likuma 13.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras

rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Atbildētājs nav sniedzis pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un komunālajiem

pakalpojumiem nav pamatoti un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu apmaksu.

Saskaņā ar starp pusēm noslēgtā līguma 2.8.punktu par maksājumu kavējumu prasītājs aprēķina atbildētājam soda naudu 0,2 %

apmērā no laikā nesamaksātās summas. Prasītājs, pamatojoties uz minēto punktu, aprēķinājis līgumsodu par samaksas kavējumu

Ls 2927,67 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to

var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas.

Līdz ar ko tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam līgumsodu par uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu maksas samaksas kavējumu Ls 2927,67 apmērā, kas tiesas ieskatā ir samērīgs apmērs, ņemot vērā parāda apmēru

un samaksas kavējuma ilgumu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju. Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenama pamatparāds

– uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksa parāds Ls 2589,35 un līgumsodu Ls 2927,67, kopā piedzenot

parādu Ls 5517,02 apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

neatmaksātās pamatsummas, tas ir, Ls 2589,35 par laika periodu līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto

par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu Ls 357,46

apmērā.

Kā arī no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro un trešo daļu tiesas izdevumi,

kas ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar prasības

pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, t.i., Ls 3,30 apmērā.

Ņemot vērā, ka prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu nav nomaksājis valsts nodevu par pieaugumu

pievienošanu, no atbildētājas par labu valstij piedzenami izdevumi par valsts nodevu Ls 13,26 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, ņemot vērā piedzenamās summas apmēru, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 195., 204.1 un 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321,

galveno parādu Ls 2589,35 un līgumsodu Ls 2927,67, kopā piedzenot parādu Ls 5178,70 apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321,

tiesas izdevumus par valsts nodevu Ls 357,46 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kopā piedzenot tiesas izdevumus

Ls 360,76 apmērā.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas

kods/, likumiskos sešus procentus no simta gadā no galvenā parāda Ls 2589,35 apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei,

nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij piemaksājamo valsts nodevu Ls 13,26 apmērā.

Naudas samaksa par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” veicama pēc izvēles šādos bankas konta numuros:

AS „Citadele banka” LV83PARX0013044380019;

Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle LV57NDEA0000083069550;

AS „DNB banka” LV63RIKO0002013197596;

AS „SEB banka” LV65UNLA0050017186820;

AS „GE MONEY bank” LV93BATR0051802860100;

AS „SWEDBANK” LV98HABA0551030734837.

Naudas samaksa par labu valstij veicama Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316. Maksājumu dokuments, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu,

iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Noteikt atbildētājai 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs aizmugurisko spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 9.decembrī.

Tiesnesis Z.Dundurs