Administrative court partially allowed appeal to annul building permit but dismissed non-material damage claim due to lack of evidence.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420290018

AA43-0024-21/9

ECLI:LV:ADAT:2021:1217.A420290018.23.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 17.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Santa Liniņa,

tiesneses Irina Kaļiņina un Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers.

D/ pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2018.gada 13.septembra lēmuma Nr.DA-18-1329-ap

atcelšanu, mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, sakarā ar /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) 2018.gada 22.maijā akceptēja trešās personas /pers. E/ iesniegto

apliecinājuma karti telpu grupas atjaunošanai bez lietošanas veida maiņas nekustamajā īpašumā /adrese A/ (turpmāk –

Apliecinājuma karte) un izdarīja atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Atbilstoši Apliecinājuma kartes skaidrojošajā aprakstā minētajam trešās personas būvniecības iecere paredz dzīvoklī

Nr./numurs/, /adrese/ (turpmāk arī – Dzīvoklis) šādu būvdarbu veikšanu: nenesošo koka starpsienu demontāžu, esošo logu

nomaiņu, jaunu starpsienu izbūvi, grīdas seguma nomaiņu, elektroinstalācijas aizstāšanu ar jaunu.

2018.gada 18.jūnijā Būvvaldē saņemts iesniegums no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk – Ēka)

kopīpašniekiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ (turpmāk – pieteicēji) par to, ka Ēkas 6.stāva bēniņu

koplietošanas telpās un Dzīvoklī notiek būvdarbi, kas nav saskaņoti ar Ēkas kopīpašniekiem.

[ 2 ] Būvvaldes būvinspektors apsekoja Dzīvokli un 2018.gada 18.jūlijā sagatavoja atzinumu Nr.BV-18-2022-atz

(turpmāk – Atzinums Nr.1) par būves pārbaudi.

Atzinumā Nr.1 konstatēts, ka Dzīvoklim izbūvēti jauni ūdens cauruļu ievadi un koplietošanas telpās notiek iekšējo

inženierkomunikāciju izbūves darbi. Minētie darbi veikti patvaļīgi bez izstrādāta un saskaņota iekšējo inženiertīklu

novietojuma plāna. Dzīvokļa faktiskā platība (47,5 m2) nesakrīt ar zemesgrāmatā reģistrēto platību (45,8 m2). Dzīvoklim

pievienota telpa Nr.5, par kuras pievienošanu Būvvaldes rīcībā nav saskaņotas būvniecības dokumentācijas.

Būvinspektors uzdeva trešajai personai pārtraukt patvaļīgos būvdarbus un viena mēneša laikā iesniegt Būvvaldei

izstrādātu iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu, sniegt paskaidrojumu par Dzīvokļa platību atšķirību.

[3] Pieteicēji 2018.gada 5.jūlijā atkārtoti vērsās Būvvaldē, lūdzot nekavējoties apturēt būvdarbus Ēkas 6.stāvā un atcelt

atzīmi Apliecinājuma kartē par būvniecības ieceres akceptu, jo būvdarbi tiek veikti koplietošanas telpās un kopīpašuma

daļā, kura trešajai personai nepieder, neizsniegt trešajai personai būvatļauju bez kopīpašnieku saskaņojuma.

2018.gada 30.jūlijā Būvvalde pārsūtīja pieteicēju 2018.gada 5.jūlija iesniegumu Rīgas domes Pilsētas attīstības

departamentam (turpmāk – departaments).

[4] Ar departamenta 2018.gada 13.septembra lēmumu Nr.DA-18-1329-ap Būvvaldes atzīmes Apliecinājuma kartē par

būvniecības ieceres akceptu un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi atstātas negrozītas.

Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Trešā persona ir iesniegusi visus Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku

būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 35.1.apakšpunktā paredzētos dokumentus otrās grupas ēkas vai tās daļas

vienkāršotai atjaunošanai. Iepazīstoties ar Apliecinājuma rakstam pievienoto skaidrojošo aprakstu, departaments

nekonstatēja, ka Apliecinājuma karte paredzētu tādus būvdarbus, kuru veikšanai būtu nepieciešama cita veida būvniecības

dokumentācija. Turklāt skaidrojošajā aprakstā ir norādīts, ka atjaunošanas projekts neskar nesošās konstrukcijas un

neietekmē ēkas konstruktīvo noturību, kā arī trešo personu intereses.

Dzīvoklī konstatētā patvaļīgā būvniecība nevar būt par pamatu Apliecinājuma kartes akcepta atcelšanai, bet gan

administratīvās lietas uzsākšanai par patvaļīgu būvniecību.

[4.2] Ar Valsts zemes dienesta 2006.gada 23.augusta lēmumu Dzīvokļa sastāvā ir iekļauta telpa Nr.5, tādēļ tā ir

atzīstama par Dzīvokļa sastāvā ietilpstošu telpu, un departamenta kompetencē neietilpst šo lēmumu pārvērtēt, tādēļ telpa

Nr.5 nav atzīstama par ēkas kopīpašnieku kopīpašumā esošu telpu. Līdz ar to, akceptējot Apliecinājuma kartē paredzētos

būvdarbus, nav pārkāptas Ēkas kopīpašnieku tiesības.

[4.3] No Apliecinājuma kartes neizriet, ka Dzīvoklī telpu Nr.5 būtu paredzēts izbūvēt par tualeti un vannas istabu.

Dzīvoklī nav paredzētas sanitārtehniskās telpas. Tādējādi nav pārkāpts Ministru kabineta 2015.gada 1.jūlija

noteikumu Nr.340 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 „Dzīvojamās ēkas”” 22.punkts, kas paredz, ka nav

pieļaujama sanitāro telpu atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļa

īpašnieka piekrišana.

[5] Pieteicēji iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par departamenta 2018.gada 13.septembra lēmuma

Nr.DA-18-1329-ap (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu, mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Trešā persona veic pārbūvi ne tikai telpu platībai daļā, kurai ir piešķirts atsevišķā dzīvokļa īpašuma statuss, bet

arī vairākās citās kopīpašnieku kopīpašumā esošajās koplietošanas telpās, un to dara bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.

[5.2] Pamatojoties uz Valsts zemes dienesta 2006.gadā veikto kadastrālo uzmērīšanu, Dzīvoklim bez tiesiska pamata

un bez pirkuma līguma patvaļīgi ir pievienota kopīpašumā esoša koplietošanas telpa Nr.5, kurā notiek būvdarbi. Secināms,

ka būvdarbi notiek ārpus īpašumtiesību piederības nostiprinātajām robežām. Šāda veida plānotā pārbūve ir saskaņojama ar

Ēkas kopīpašuma daļas kopīpašniekiem.

[5.3] Departamentam bija jāņem vērā pieteicēju iesniegtie pierādījumi par to, ka, noslēdzoties privatizācijai 2005.gadā,

Dzīvokļa privatizētājs īpašumā ieguva dzīvokļa īpašumu, kurš sastāv no četrām telpām ar kopējo platību 45,8 m2, un šādā

sastāvā dzīvokļa īpašums tika reģistrēts zemesgrāmatā. Valsts zemes dienesta 2006.gada kadastrālās uzmērīšanas lietā

uzmērītā telpa Nr.5 ar platību 6 m2 neatrodas Dzīvokļa īpašuma sastāvā un uz šo telpu nav nostiprinātas īpašumtiesības

zemesgrāmatā. Līdz ar to Apliecinājuma kartes akcepts, kas sevī ietver atļauju veikt būvdarbus arī telpā Nr.5, ir prettiesisks.

[5.4] Trešā persona ir veikusi patvaļīgu būvniecību, skarot bēniņos esošos koplietošanas inženiertehniskos tīklus, –

demontēta siltumapgādes sistēma, veikts pieslēgums ūdensapgādes koplietošanas tīkliem, pārzāģējot nesošo siju

konstrukcijas, izbūvētas kanalizācijas caurules, kuras paslēptas koplietošanas telpā zem grīdas un kuras turpinās telpā, kur

plānots izbūvēt vannasistabu virs pieteicējas /pers. A/ dzīvokļa, kā arī siltināts Ēkas jumts. Šādiem darbiem ir

nepieciešamas būvprojekts un kopīpašnieku saskaņojums. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka, iesniedzot Apliecinājuma karti,

trešā persona ir iesniegusi visus Ēku būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

[5.5] Minēto būvdarbu rezultātā ir vairākkārtīgi appludināts apakšējā stāva dzīvoklis, nesošajās ēkas konstrukciju

sienās ir radušās milzīgas plaisas, saplaisājis griestu pārsegums.

[5.6] Lai gan līdz ar Apliecinājuma kartes pārsūdzēšanu būvdarbus bija jāpārtrauc, patvaļīgie būvdarbi tiek turpināti,

par ko pieteicēji informēja Būvvaldi, iesniedzot Rīgas pašvaldības policijas 2018.gada 15.oktobra videomateriālu par faktu

fiksāciju Ēkas 6.stāvā.

[5.7] Pieteicēji lūdz atlīdzināt nemantisko kaitējumu 120 000 euro apmērā, kas nodarīti ar pārsūdzēto lēmumu un

Būvvaldes apzinātu bezdarbību, pieļaujot patvaļīgās būvniecības turpināšanu, kā arī mantiskos zaudējumus 221,93 euro,

kas radušies par dokumentu tehniskās sagatavošanas pakalpojumiem.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedumu pieteicēju pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[6.1] Apliecinājuma kartē paredzētie darbi neskar nesošās konstrukcijas un atbilst vienkāršotās atjaunošanas saturam.

Attiecīgi trešās personas iesniegtā būvniecības dokumentācija ir atbilstoša plānotajiem darbiem.

[6.2] Ņemot vērā, ka telpa Nr.5 atbilstoši inventarizācijas lietai ir Dzīvokļa sastāvā ietilpstoša telpa, nav pamatots

pieteicēju viedoklis, ka trešās personas būvniecības iecere skar dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu un ka

nepieciešama dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišana būvniecības ieceres realizācijai.

[6.3] Pārbaudot Apliecinājuma karti, tiesa neatrada apstākļus, kas liecinātu par sanitārtehnisko telpu izveidošanu.

[6.4] Lietā tiek vērtēts Apliecinājuma kartē paredzēto būvdarbu apjoms. Ja darbi faktiski tiek veikti citā apmērā,

patvaļīgās būvniecības radītās sekas novēršamas atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas piemērojams faktiski veiktajiem

darbiem.

Ar Apliecinājuma kartes akceptu piešķirto tiesību izmantošana nav tiešā veidā saistāma ar iespējamo patvaļīgo

būvniecību.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedumu pieteicēji iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot

pieteikumu apmierināt.

Apelācijas sūdzība un apelācijas sūdzības papildinājumi pamatoti ar pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus

norādot turpmāk minēto.

[7.1] Būvvalde tika informēta par trešās personas pieļautajiem rupjiem būvnormatīvu un citu tiesību aktu pārkāpumiem,

veicot patvaļīgu būvniecību Ēkas bēniņos (6.stāvā) bez apakšējā stāva dzīvokļa īpašuma Nr.9 īpašnieka piekrišanas un bez

pārējo kopīpašnieku saskaņojumiem.

Taču patvaļīgo būvniecības procesu Būvvalde faktiski neapturēja un ļāva trešajai personai realizēt bēniņu telpu

prettiesisku pārbūvi.

[7.2] Būvvalde nav ņēmusi vērā Ēku būvnoteikumu 6.5.apakšpunktu, kas nosaka, ka būvvaldē ir iesniedzams

būvprojekts, jo dabā tika konstatēts, ka patvaļīgi skarti koplietošanas inženiertehniskie tīkli. Izmantojot Apliecinājuma kartes

akceptu, tiek slēpta patvaļīga būvniecība, tāpēc tā ir anulējama.

[7.3] Tiesa secinājumus attiecībā uz nelikumīgu kopīpašumā esošās telpas pievienošanu Dzīvoklim nepamatoti

balstījusi uz Valsts zemes dienesta skaidrojumu, nevis uz zemesgrāmatas datiem par īpašumtiesībām.

Valsts zemes dienestam nepastāvēja tiesiskais pamats 2006.gadā patvaļīgi uzmērīt koplietošanas koridora telpas

daļu kā Dzīvokļa telpu un veikt datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, nomainot datus par Dzīvokļa telpu skaitu

un platību.

[7.4] Iestādes rīcībā tika nodoti rakstveida pierādījumi, kuri citstarp fiksēti ar Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas

videoierakstiem un sastādītajiem protokoliem par patvaļīgu būvniecību un kuriem būtu jākalpo iestādei par tiesisko pamatu

lēmuma pieņemšanai par patvaļīgas būvniecības apturēšanu un Apliecinājuma kartes akcepta anulēšanai.

[7.5] Neraugoties uz Apliecinājuma kartes pārsūdzēšanu, Ēkas bēniņos vēl joprojām turpinās būvniecība. Trešā

persona ir patvaļīgi likvidējusi maģistrālos siltumapgādes cauruļvadus ne tikai savā dzīvoklī, bet arī kopīpašumā esošajās

koplietošanas telpās, atstājot tās bez apkures, likvidējusi kanalizācijas atgaisošanas sistēmu, kura atradās koplietošanas

tualetē.

[7.6] Trešā persona ir pavaļīgi veikusi ūdensapgādes pieslēgumu koplietošanas telpā pie apakšējā stāva

cauruļvadiem, uzlaužot koplietošanas telpas grīdu. No šīs koplietošanas telpas pieslēgtie cauruļvadi cauri nesošajai būves

sienai ir izvadīti uz koplietošanas koridoru un pāri griestiem ievadīti koplietošanas telpā, kura patvaļīgi pievienota

Dzīvoklim, mērķtiecīgi plānojot tur izbūvēt vannasistabu. To pierāda būvnieku 2018.gada 13.jūnijā uzrādītais projekta

plānojums pašvaldības policijai, kas neatbilst trešās personas Būvvaldē iesniegtajiem dokumentiem, kuros vannasistabas

izbūve virs 5.stāva dzīvokļa Nr.9 dzīvojamām telpām nav paredzēta.

[7.7] Patvaļīgai būvniecībai Ēkas 6.stāvā turpinoties, Dzīvoklī ir izbūvēti jumta logi, tādējādi ir ticis aizskarts

kopīpašums. Par logu izbūvi tika informēta būvvalde. Nav saprotams, kā 2019.gada 18.aprīlī, apsekojot bēniņus,

būvvaldes būvinspektors varēja nepamanīt izbūvētus jumta logus.

[7.8] Pirmās instances tiesas sēdē papildus tika pieteikts mantisko zaudējumu palielinājums 190 000 euro apmērā par

labu 5.stāva 9.dzīvokļa īpašniecei un pieteicējai /pers. A/ par to, ka faktiski iestāde apzināti pieļāvusi pieteicējas dzīvokļa

sabojāšanu (saplaisājušas sienas, griesti; dzīvoklī smako, jo likvidēta kanalizācijas atgaisošanas sistēma; dzīvokļa sienas un

griesti ir appludināti ar notekūdeņiem; dzīvokļa mūra sienā izsists caurums; likvidēta starpstāvu skaņas izolācija; pārzāģētas

nesošās konstrukcijas).

[7.9] Pieteicēji lūdz tiesu uzlikt aizliegumu trešajai personai turpināt veikt būvdarbus koplietošanas telpās, aizskarot

pārējo kopīpašnieku īpašumtiesības. Pieteicēji lūdz uzlikt par pienākumu Valsts zemes dienestam atjaunot Kadastra

informācijas sistēmā Dzīvokļa vēsturiskos datus atbilstoši privatizācijas rezultātā iegūtajam personas īpašumtiesību

apjomam.

[8] Departaments rakstveida paskaidrojumos par pieteicēju apelācijas sūdzību uzskata to par nepamatotu un lūdz to

noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā sniegto pamatojumu, papildus norādot turpmāk minēto.

[8.1] Ēkas 6.stāva koplietošanas telpās veiktā patvaļīgā būvniecība nemaina apstākli, ka Apliecinājuma kartes akcepts

ir tiesisks un ka trešā persona var realizēt būvniecību atbilstoši Apliecinājuma kartei.

[8.2] Departamentam, saņemot pieteicēju iesniegumu par Apliecinājuma kartes akcepta apstrīdēšanu, bija pienākums

izvērtēt, vai Būvvaldei bija tiesības akceptēt Apliecinājuma karti, nevis vērtēt citu uzsākto administratīvo procesu iestādē par

Dzīvoklī konstatēto patvaļīgo būvniecību.

[8.3] Administratīvajā procesā par Ap liecinājuma kartes tiesiskumu nav pamata pārvērtēt citas iestādes (Valsts zemes

dienesta) pieņemtos administratīvos aktus vai veikto faktisko rīcību.

[8.4] Ne Apliecinājuma karte, ne arī Apliecinājuma kartes izmaiņas, kas saskaņotas Būvvaldē 2019.gada 28.martā,

neparedz jumta logu izbūvi.

Pieteicēju argumenti par Apliecinājuma kartes atcelšanu, pamatojoties uz patvaļīgi izbūvētiem logiem dzīvoklī, ir

nepamatoti un noraidāmi. Minētie argumenti nepierāda Apliecinājuma kartes prettiesiskumu.

[8.5] Pieteicēju arguments par Būvvaldes bezdarbību nav pamatots. Būvvaldē ir uzsākta administratīvā lieta par

patvaļīgi izbūvētiem jumta logiem dzīvoklī.

[8.6] Pieteicēji nav iesnieguši tiesai pierādījumus par to, ka bojājumi pieteicējas /pers. A/ dzīvoklim tik tiešām ir

radušies un ka tie ir radušies Apliecinājuma kartē paredzēto būvdarbu rezultātā.

[9] Trešā persona rakstveida paskaidrojumā par pieteicēju apelācijas sūdzību uzskata to par nepamatotu un lūdz to

noraidīt.

Motīvu daļa

[10] Senāta judikatūrā jau vairākkārt atzīts, ka nav izšķirošas nozīmes tam, kā pieteicējs pieteikumā izvēlējies

noformulēt pieteikuma priekšmetu. Pieņemot pieteikumu un izspriežot lietu, ir jāievēro privātpersonas tiesību ievērošanas

princips tādējādi, ka pieteikuma priekšmets ir jānosaka atbilstoši pieteicēja gribai un mērķim, ko pieteicējs vēlējies sasniegt.

Savukārt tas, kāda ir pieteicēja griba un mērķis, kuru tas vēlas sasniegt, noskaidrojams no pieteikuma satura kopumā, ne

tikai no pieteikuma lūgumu daļā formulētajiem lūgumiem. Līdz ar to tiesai ir pienākums interpretēt (pārformulēt) pieteikumā

ietverto prasījumu tā, kā to atbilstoši likuma normām būtu formulējis saprātīgs pieteicējs (Senāta 2020.gada 28.maija

lēmuma lietā Nr.SKA-1087/2020 ( ECLI:LV:AT:2020:0528.A420202519.11.L) 6.punkts, 2020.gada 30.janvāra

sprieduma lietā Nr.SKA-249/2020 ( ECLI:LV:AT:2020:0130.A420227917.4.S) 5. un 6.punkts, 2014.gada 3.aprīļa

lēmuma lietā Nr.SKA-261/2014 8.punkts, 2008.gada 6.maija sprieduma lietā Nr.SKA-142/2008 (A42254705)

10.punkts).

Pieteikumā pieteicēji lūdz atcelt pārsūdzēto lēmumu, ar kuru atstāts negrozīta atzīme Apliecinājuma kartē par

būvniecības ieceres akceptu (turpmāk arī – Akcepts). Izvērtējot pieteicēju sūdzību iestādei saturu, pieteikuma un apelācijas

sūdzības saturu, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēji prasījumu par Akcepta atcelšanu saista ar faktu, ka Ēkas

6.stāvā Dzīvokļa atjaunošanas laikā ir notikusi patvaļīga būvniecība. Pieteicēji uzskata, ka minētās patvaļīgās būvniecības

sakarā Būvvalde nav rīkojusies atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pienākumam nodrošināt būvniecības tiesiskumu,

Būvvalde nav nodrošinājusi patvaļīgas būvniecības pārtraukšanu, nav pieprasījusi iesniegt tādu būvniecības dokumentāciju,

kas atbilst faktiski notikušajiem būvdarbiem, nav izvirzījusi prasību saskaņot būvniecību ar Ēkas kopīpašniekiem, nav

pieņēmusi Būvniecības likuma 18.panta piektajā daļā paredzēto lēmumu par patvaļīgo būvniecību. Pieteicēji uzskata, ka

trešajai personai ir uzliekams pienākums saskaņot būvniecību ar Ēkas kopīpašniekiem vai atjaunot iepriekšējo stāvokli, kāds

pastāvēja pirms patvaļīgo būvdarbu uzsākšanas. Pieteicēji norāda, ka Būvvaldes ilgstošas bezdarbības rezultātā pieteicējiem

ir nodarīti mantiskie zaudējumi un nemantiskais kaitējums.

Tādējādi secināms, ka pieteicēji iestādē un tiesā ir vērsušies, lai tiesa izvērtētu Būvvaldes rīcības tiesiskumu saistībā ar

patvaļīgo būvniecību un panāktu pieteicējiem labvēlīga administratīvā akta, ar kuru trešajai personai tiktu uzlikts pienākums

saskaņot patvaļīgo būvniecību ar Ēkas kopīpašniekiem vai arī atjaunot iepriekšējo stāvokli, izdošanu, kā arī saņemt

kompensāciju par ar Būvvaldes bezdarbību nodarīto kaitējumu.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa nepiekrīt Departamentam, ka pieteicēju 2018.gada 5.jūlija iesniegums ir tikai un vienīgi

par ar Akceptu saskaņotu būvdarbu Dzīvokļa telpā Nr.5 atzīšanu par patvaļīgiem. No iesnieguma viennozīmīgi izriet, ka

pieteicēji sūdzas arī par būvdarbiem, kas veikti Ēkas 6.sastāva koplietošanas telpu daļā.

Taču jāatzīst, ka pieteicēji nav pratuši noformulēt prasījumu augstākai iestādei un tiesai atbilstoši apstrīdēšanas

iesnieguma un pieteikuma tiesai saturam un tam, kādu mērķi pieteicēji vēlas panākt, apstrīdot un pārsūdzot atbildīgo iestāžu

rīcību.

Administratīvā apgabaltiesa vērš pieteicēju uzmanību, ka tikai ar Akcepta atcelšanu nevar tikt sasniegts pieteicēju

mērķis. Līdz ar to, ievērojot tiesas pienākumu nodrošināt efektīvu tiesas kontroli par iestādes izdoto administratīvo aktu vai

faktisko rīcību, balstoties uz privātpersonu tiesību ievērošanas principu, pieteicēju prasījums ir precizējams atbilstoši

pieteikuma iesniegšanas tiesā mērķim. Proti, pieteicēju pieteikums ir par 1) Akcepta atcelšanu; 2) par pienākuma uzlikšanu

Būvvaldei pieņemt lēmumu par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu un 3) par mantisko zaudējumu un nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājumu.

[11] Ievērojot minēto, secināms, ka Administratīvā rajona tiesa nav izspriedusi visus prasījumus, kuri izriet no

pieteicēju pieteikuma. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302.panta 2.1 un 2.2daļu, ja apelācijas instances tiesa

konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, apelācijas instances tiesa var nosūtīt lietu pirmās

instances tiesai papildsprieduma taisīšanai vai tā var pati izlemt attiecīgos jautājumus pēc būtības, ja tam nav objektīvu

šķēršļu.

Konkrētajā gadījumā Administratīvā apgabaltiesa nesaskata objektīvus šķēršļus Būvvaldes rīcības izvērtēšanai

kontekstā ar visu Dzīvokļa pārbūves laikā veikto būvdarbu, ne tikai to, kurus paredz Apliecinājuma karte, tiesiskuma

izvērtēšanu un jautājuma izlemšanai, vai ir konstatējams tiesisks pamats uzdot Būvvaldei pieņemt lēmumu par patvaļīgas

būvniecības seku novēršanu.

[12] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka

apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un pieteikums ir apmierināms daļā.

I Par Apliecinājuma kartes akceptu

[13] Vispirms apgabaltiesa pārbaudīs, vai Būvvalde pamatoti akceptēja Apliecinājuma karti.

[14] No lietas materiāliem izriet, ka trešā persona iesniedza Būvvaldē saskaņošanai Apliecinājuma karti, kas paredz

Dzīvokļa vienkāršotu atjaunošanu nekustamajā īpašumā /adrese A/.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/datiem nekustamais īpašums /adrese/, sastāv no

zemesgabala, Ēkas, aptiekas un pagalma izbūves. Ēka sadalīta 31 dzīvokļa īpašumā.

Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra numurs /numurs/, uz trešās personas vārda

zemesgrāmatā reģistrētas, pamatojoties uz 2017.gada 11.oktobra pirkuma līgumu, par ko ieraksts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/izdarīts ar zemesgrāmatu tiesneša 2017.gada 19.oktobra lēmumu. Nekustamais

īpašums sastāv no Dzīvokļa un 458/47201 domājamām daļām no Ēkas un zemesgabala kopīpašuma.

[15] Būvniecības likuma 14.panta trešās daļas 2.punkts noteic, ka, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde

lemj par būvniecības ieceres akceptu vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri (ja būvdarbu veikšanai nepieciešama

apliecinājuma karte un paskaidrojuma raksts).

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie

būvnoteikumi) 90.punkts noteic, ka būvvalde, saņemot apliecinājuma karti un tai pievienotos speciālajos noteikumos

noteiktos dokumentus, pārliecinās, ka risinājumi atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem, ir ievērotas

visu tehnisko noteikumu prasības un, ja nepieciešams, vides pieejamības prasības. Savukārt, ja būvvalde, izskatot šo

noteikumu 90.punktā minētos dokumentus, konstatē acīmredzamas neatbilstības normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu

prasībām, tā saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 91.punktu ir tiesīga lūgt speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā

precizēt iesniegtos dokumentus un neizdarīt atzīmi par akceptu.

No Ēku būvnoteikumu 35.punkta izriet, ka vienkāršota atjaunošana ir ēkas vai tās daļas atjaunošana, nemainot ēkas

nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, veicot funkcionālus

vai tehniskus uzlabojumus.

Atbilstoši Apliecinājuma kartei pievienotajam skaidrojošajam aprakstam un grafiskajam dokumentam trešās personas

būvniecības iecere paredz būvdarbus trešās grupas ēkas daļā (Dzīvoklī): 1) nenesošo koka starpsienu demontāžu; 2) esošo

logu nomaiņu, saglabājot loga dalījumu un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojumu un reljefu; 3)

jaunu starpsienu konstrukciju no metāla profila karkasa ar akmensvates izolāciju un dubultu ģipškartona plākšņu apšuvumu,

izbūvi; 4) esošā dēļu grīdas seguma atjaunošanu, bojātās vietās nomainot esošo segumu uz flīžu un lamināta segumu; 5)

esošās elektroinstalācijas nomaiņu (lietas 1.sējuma 64.-65.lapa).

Tādējādi būvniecības iecere nodrošina atbilstību Ēkas fasādes koptēlam un neskar koplietošanas inženiertīklus.

Dzīvoklī paredzēts veikt tikai funkcionālus un tehniskus uzlabojumus. Līdz ar to būvniecības iecere atbilst vienkāršotai

telpu grupas atjaunošanai.

Atbilstoši Ēku būvnoteikumiem šāda veida būvdarbu veikšanai būvvaldē nepieciešams iesniegt apliecinājuma karti

(35.1.apakšpunkts). Attiecīgi secināms, ka trešās personas būvniecības ieceres dokumentācijā uzrādītajiem darbiem

Būvvaldē tika iesniegts pareizais būvniecības iesnieguma veids.

[16] Pieteicēji norāda, ka trešās personas būvniecības iecere paredz Dzīvoklim pievienot Apliecinājuma kartes I daļas

dzīvokļa plānā atzīmēto telpu Nr.1.3 (palīgtelpu), kas saskaņā ar vēsturisko inventarizācijas lietu ir Ēkas koplietošanas telpa.

Līdz ar to būvniecības iecere skar Ēkas kopīpašuma daļu, tādēļ trešajai personai bija jāsaņem kopīpašnieku saskaņojumu,

kā to paredz Ēku būvnoteikumu 35.5.apakšpunkts.

Pārbaudot minēto pieteicēju argumentu, apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto.

[17] Trešā persona Apliecinājuma kartei ir pievienojusi Dzīvokļa 2006.gada 5.septembra kadastrālās uzmērīšanas lietu

(turpmāk – 2006.gada kadastrālās uzmērīšanas lieta), saskaņā ar kuru Dzīvokļa kopējā platība ir 47,5 m2. Telpu grupā

uzmērītas piecas telpas: telpa Nr.l (gaitenis – 3 m2), telpa Nr.2 (virtuve – 11,7 m2), telpa Nr.3 (dzīvojamā istaba – 12,8

m2), telpa Nr.4 (dzīvojamā istaba – 14 m2) , telpa Nr.5 (palīgtelpa – 6 m2) (lietas 1.sējuma 57.-62.lapa). Minētā

informācija atbilda Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk –

Kadastrs) aktuālajiem datiem par Dzīvokli.

2006.gada kadastrālās uzmērīšanas lietas telpu grupas shēmā uzrādītā telpa Nr.5 atbilst Apliecinājuma kartei

pievienotajā Dzīvokļa plānā norādītajai telpai Nr.1.3. ar platību 5,8 m2 (turpmāk – strīdus telpa).

Salīdzinot Apliecinājuma kartei pievienoto Dzīvokļa plānu ar 2006.gada kadastrālās uzmērīšanas datiem, secināms, ka

būvdarbi paredzēti Dzīvokļa īpašuma robežās.

[18] Vienlaikus konstatējams, ka Akcepta brīdī atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas ierakstiem Dzīvokļa kopējā

platība bija reģistrēta 45,8 m2, kas atšķiras no 2006.gada kadastrālajā uzmērīšanā fiksētās Dzīvokļa kopplatības 47,5 m2.

Ieraksts zemesgrāmatā par dzīvokļa īpašuma platību izdarīts 2003.gada 7.februārī, izveidojot atsevišķu nodalījumu un

pirmreizēji reģistrējot Dzīvokļa īpašuma tiesības /pers. F/. /pers. F/ ieguvusi Dzīvokļa īpašuma tiesības privatizācijas ceļā

(lietas 2.sējuma 77.lapa, 81.-82.lapa).

Iepazīstoties ar Dzīvokļa privatizācijas lietai (lietas 2.sējuma 66.-82.lapa) pievienoto Dzīvokļa plānu, konstatējams,

ka Dzīvokļa platība ir 45,75 m2 (noapaļojot 45,8 m2) un tajā attēlotas četras telpas. Strīdus telpa Dzīvokļa plānā nav attēlota

(lietas 2.sējuma 74.lapa).

Lietas materiālos atrodas Dzīvokļa 2002.gada 20.decembra tehniskās inventarizācijas lieta (turpmāk – 2002.gada

inventarizācijas lieta), saskaņā ar kuru Dzīvokļa kopējā platība ir 45,8 m2. Telpu grupā uzmērītas četras telpas: telpa Nr.l

(gaitenis – 3 m2), telpa Nr.2 (virtuve – 13 m2), telpa Nr.3 (dzīvojamā istaba – 15,7 m2), telpa Nr.4 (dzīvojamā istaba –

14,1 m2). Telpu grupas plānā ir attēlota strīdus telpa bēniņu neizbūvētajā daļā, kurai piekļuve ir nodrošināta no Dzīvokļa.

Inventarizācijas lietā ir norādīts, ka Dzīvokļa apsekošana veikta 1998.gada 20.maijā (lietas 1.sējuma 90.-93.lapa).

Lietas materiālos atrodas 1998.gada 20.maija Ēkas 6.stāva plāns, kurā attēlots Dzīvoklis ar četrām telpām. Plānā ir

iezīmēta arī strīdus telpa bez telpas numura (lietas 2.sējuma 91.lapa).

Atbilstoši Būvvaldes un Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai šo iestāžu rīcībā nav strīdus telpas tiesisku izbūvi

apliecinoši dokumenti.

Izvērtējot minētos apstākļus to kopsakarā, secināms, ka strīdus telpa ir izbūvēta bez akceptētas būvniecības

dokumentācijas vēl pirms Ēkas nodošanas privatizācijai. Strīdus telpa ir konstruktīvi un funkcionāli saistīta ar Dzīvokli, jo

no Ēkas koplietošanas telpām pieejas strīdus telpai nav, tāda ir tikai no Dzīvokļa. Taču Dzīvokļa privatizācijas lietas

materiāli apstiprina, ka 1999.gadā strīdus telpa netika privatizēta kopā ar Dzīvokli. Lietā atrodas /pers. F/ 2006.gada

14.augusta iesniegums valsts aģentūrai „Mājokļu aģentūra” ar lūgumu piekrist pievienot un privatizēt strīdus telpu (lietas

1.sējuma 25.lapa), taču pierādījumi par tās privatizēšanu lietā nav atrodami.

Tādējādi nav konstatējami dokumenti, kas apliecinātu strīdus telpas tiesisku iegūšanu Dzīvokļa pirmās īpašnieces

/pers. F/ īpašumā.

Taču minētais apstāklis nevar būt par pamatu, lai izskatāmajā lietā apgabaltiesa automātiski izdarītu secinājumu, ka ar

Akceptu Būvvalde ir saskaņojusi būvdarbu veikšanu Ēkas kopīpašuma daļā un strīdus telpas pievienošanu Dzīvoklim, kā

to apgalvo pieteicēji. Kā paskaidrojusi trešā persona, viņa iegādājās Dzīvokli 2017.gadā tādā stāvokli, kāds atbilst

2006.gada kadastrālās uzmērīšanas lietā fiksētajai situācijai dabā, atbilstoši kurai Dzīvokļa sastāvā ir arī strīdus telpa. Līdz

ar to trešā persona būtu uzskatāma par strīdus telpas labticīgu ieguvēju.

Tādēļ, ja pieteicēji uzskata, ka trešās personas ierosinātā būvniecība strīdus telpā skar Ēkas kopīpašniekus, jo strīdus

telpa ir Ēkas koplietošanas telpu daļa, kura pieder dzīvokļu īpašniekiem kopīpašumā, nevis Dzīvokļa telpa, kura pieder

trešajai personai kā atsevišķā īpašuma daļa, pieteicējiem vispirms ir jārisina jautājums par strīdus telpas piederību.

Šis jautājums nav risināms izskatāmajā lietā, jo civiltiesisku strīdu izšķiršana nav administratīvo tiesu kompetencē.

Arī būvvaldes uzdevums, kā tas izriet no Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas, primāri ir būvniecības kontrole no

publiski tiesiskā aspekta, nevis īpašnieku savstarpējo īpašumu aizskārumu pilnīga nokārtošana (sal. Senāta 2019.gada

13.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-1412/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:0813.A420304817.15.L) 11.punkts; Senāta

2019.gada 18.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-249/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:1218.A420211016.2.S) 9.punkts).

[19] Izskatāmajā lietā, pārbaudot, vai Būvvalde ir pārliecinājusies par trešās personas tiesībām veikt būvniecību strīdus

telpā, vērā ņemams fakts, ka Akcepta izdarīšanas brīdī un arī lietas izskatīšanas brīdī saskaņā ar aktuālajiem Kadastra

datiem strīdus telpa ietilpst Dzīvokļa sastāvā.

Atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajām ziņām, veicot Dzīvokļa kadastrālo uzmērīšanu 2006.gadā un balstoties uz

to, ka strīdus telpa ir konstruktīvi un funkcionāli saistīta tikai ar Dzīvokli, Valsts zemes dienesta amatpersona tehniski

iekļāva strīdus telpu Dzīvokļa sastāvā un precizēja visu telpu platības atbilstoši „Tehniskās inventarizācijas instrukcijas”

(2.redakcija), kas apstiprināta ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora 1999.gada 8.decembra rīkojumu Nr.483, 17., 18. un

49.punktam (sk. Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2020.gada 5.februāra atbildi Nr.2-06-R/117 2.sējuma

56.-57.lapā).

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.panta pirmo daļu Kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas,

realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā

esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem,

lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kadastra

informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas satur oficiālus kadastra datus. Tās pārzinis un turētājs ir Valsts

zemes dienests.

Tādējādi Kadastrs satur aktuālos datus par Kadastrā reģistrētu nekustamo īpašumu, tostarp, par zemes vienību, būvi,

telpu grupu.

Tā kā trešā persona Apliecinājuma kartē lūdza izskatīt iesniegumu Kadastrā reģistrēta objekta – Dzīvokļa –

vienkāršotai atjaunošanai, Būvvalde pamatoti izmantoja Kadastra aktuālos datus informācijas iegūšanai par konkrēto telpu

grupu un pamatoti konstatēja, ka strīdus telpa ietilpst Dzīvokļa sastāvā.

Attiecībā uz Dzīvokļa platības atšķirību zemesgrāmatā un Kadastrā apgabaltiesa norāda, ka dati zemesgrāmatā var

atšķirties no aktuālajiem datiem Kadastrā, un piekrīt Departamentam, ka zemesgrāmatā pieejamie dati neatspoguļo telpu

izvietojumu ēkā. Līdz ar to, lai noteiktu strīdus telpas piederību, iestādei bija jāizmanto Kadastrā pieejamie kadastrālās

uzmērīšanas dati – telpu plāns un eksplikācija. Šādas rīcības pareizību apstiprina arī Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta

pirmā daļa, kas noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts

dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta

Kadastrā.

Ja pieteicēji uzskata, ka Kadastrā ir ierakstīti kļūdaini dati par strīdus telpas atrašanos atsevišķa dzīvokļa īpašuma

sastāvā un tas aizskar pieteicēju tiesības vai tiesiskās intereses, pieteicējiem ir tiesības vērsties Valsts zemes dienestā ar

lūgumu datus labot. Izskatāmās lietas priekšmets nav Valsts zemes dienesta faktiskā rīcība, līdz ar to tiesai nav pamata

pievērsties Valsts zemes dienesta rīcības izvērtēšanai.

[20] Apkopojot minēto, apgabaltiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu Būvvaldei 2018.gada 22.maijā

neakceptēt trešās personas būvniecības ieceri. Taču šādi apstākļi ir konstatējami brīdī, kad departaments izskatīja pieteicēju

apstrīdēšanas iesniegumu.

Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka departaments nepamatoti atstāja Akceptu spēkā turpmāk konstatēto apstākļu

un apsvērumu dēļ.

II Par patvaļīgu būvniecību

[21] Saskaņā ar Būvniecības likuma 17.panta ceturto daļu būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama

apliecinājuma karte, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde apliecinājuma kartē ir izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un

speciālajos noteikumos paredzētajos gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti.

Līdz ar Akceptu Būvvalde 2018.gada 22.maijā Apliecinājuma kartē izdarīja atzīmi par būvdarbu nosacījumu

izpildi. Tādējādi trešajai personai bija tiesības uzsākt būvdarbus.

Trešās personas kā būvētāja pienākums ir nodrošināt, lai būve ir faktiski uzbūvēta atbilstoši akceptētajai būvniecības

dokumentācijai. Ar Akceptu atļauta tieši tā būvniecība, kas ietverta akceptētajā projektā.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta otro daļu būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvniecības ieceres

dokumentācijas, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad

izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir

nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga

būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai

būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Tādējādi neatbilstības jeb novirzes no akceptētā projekta ir patvaļīga būvniecība.

[22] Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta pirmo daļu būvdarbu kontroli atbilstoši šajā likumā noteiktajai

kompetencei veic būvvaldes būvinspektori.

Būvniecības likuma 18.panta ceturtā daļa paredz, ka, veicot būvdarbu kontroli, būvinspektori atbilstoši to iestāžu

kompetencei, kurās viņi nodarbināti, pārbauda būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām (1.punkts);

pārbauda būvdarbu veikšanas atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām (2.punkts).

Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu, ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu

konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem

lēmumiem:

1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai

būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem,

kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta;

2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad

patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, – arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts,

būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Savukārt, ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu būvinspektors konstatē atkāpes no būvvaldei iesniegtā

būvprojekta, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt

būvdarbus un iespēju mainīt būvatļaujas nosacījumus, ja tiek konstatēti šā likuma 17.panta 2.1daļā minētie apstākļi.

(Būvniecības likuma 18.panta sestā daļa).

Arī Vispārīgo būvnoteikumu 139.2.apakšpunkts paredz, ka, veicot objekta pārbaudi, būvinspektors pārliecinās, vai

būvdarbi notiek, nepieļaujot atkāpes no būvatļaujas, akceptētās apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta

nosacījumiem, kā arī ievērojot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus.

Būvinspektoram ir pienākums apturēt būvdarbus, ja viņš, veicot šo noteikumu 139.2.apakšpunktā minēto pārbaudi,

konstatē pārkāpumus (Vispārīgo būvnoteikumu 141.punkts).

Pēc pieteicēju sūdzības par būvdarbu veikšanu Ēkas koplietošanas telpās bez saskaņošanas ar kopīpašniekiem

Būvvaldes būvinspektors apsekoja Dzīvokli un 2018.gada 18.jūlijā sagatavoja Atzinumu Nr.1 (lietas 1.sējuma 48.,

49.lapa). Atzinumā Nr.1 konstatēts, ka Dzīvoklim izbūvēti jauni ūdens cauruļu ievadi, un koplietošanas telpās notiek

iekšējo inženierkomunikāciju izbūves darbi. Darbi ir veikti patvaļīgi – bez izstrādāta un saskaņota iekšējo inženiertīklu

novietojuma plāna.

[23] Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”

(turpmāk – Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi) 6.3.1.apakšpunktu būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama

iekšējo inženiertīklu būvdarbiem (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru iekšējo inženiertīklu būvdarbus un šo

noteikumu 15.2.3. un 15.2.4.apakšpunktā un 17.punktā minētos gadījumus), saskaņojot ar būves īpašnieku un trešajām

personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un

ievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 17.punkts paredz, ja iekšējā inženiertīkla būvdarbiem apliecinājuma karte nav

nepieciešama, šos būvdarbus (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru iekšējo inženiertīklu būvdarbus un iekšējo

inženiertīklu būvdarbus viendzīvokļa dzīvojamā ēkā) veic saskaņā ar atbilstoša būvspeciālista vai būvkomersanta izstrādātu

iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu, kurā norādīts iekšējā inženiertīkla novietojums būvē vai telpu grupā, uz būves stāva

plāna vai telpu grupas plāna. Novietojuma plāns ir saskaņojams ar būves vai telpu grupas īpašnieku, tajā ietver tā

izstrādātāja apliecinājumu par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām un tas nav saskaņojams ar institūciju, kura pilda

būvvaldes funkcijas. Novietojuma plānam pievieno izvērtējumu par iekšējo inženiertīklu atjaunošanas vai pārbūves ietekmi

uz pakalpojuma pieejamību, ja plānota daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla atjaunošana vai

pārbūve, un būves nesošajām konstrukcijām. Vienu novietojuma plāna eksemplāru būvniecības ierosinātājs iesniedz

pakalpojuma sniedzējam, kurš būves iekšējo inženiertīklu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai. Institūcija, kura

pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga prasīt iesniegt tai novietojuma plāna un noteiktā izvērtējuma dublikātu vai kopiju un veikt

būvdarbu tiesiskuma kontroli.

Tādējādi, izņemot noteikumos minētajos gadījumos, iekšējo inženiertīklu būvdarbu veikšanai nepieciešams izstrādāt

iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu, kurš saskaņojams ar būves īpašnieku un trešajām personām, kuru tiesības tiek

skartas. Inženiertīklu novietojuma plānu nav nepieciešams saskaņot ar Būvvaldi, taču Būvvaldei ir tiesības pieprasīt iesniegt

tai novietojuma plānu un veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.

Konkrētajā gadījumā būvinspektors konstatēja iekšējo inženiertīklu būvdarbu veikšanu Ēkas koplietošanas telpās. Taču

Apliecinājuma kartes skaidrojošā aprakstā ir aprakstīts, ka esošais pieslēgums pie centrālās ūdens un kanalizācijas sistēmas

tiek saglabāts, norādot, ka izlietne un tualete tiek saglabāta esošajā vietā atbilstoši inventarizācijas lietai, respektīvi

Apliecinājuma kartē nav norādīts, ka tiek plānota iekšējo inženiertīklu atjaunošana vai pārbūve.

No 2006.gada kadastrālās uzmērīšanas lietas un Apliecinājuma kartei pievienotā Dzīvokļa plāna redzams, ka ūdens un

kanalizācijas pievads atrodas telpā Nr.4 (dzīvojamā istaba), kurā atrodas izlietne, Dzīvoklī tualetes nav. Ēkas 6.stāvā

atrodas koplietošanas tualete.

Savukārt Atzinumam Nr.1 pievienotajā Dzīvokļa plānā shematiski attēlotā cauruļvadu vieta, ņemot vērā Ēkas 6.stāva

plānu, liecina, ka jauni ievadi ir ieklāti virzienā no koplietošanas telpās esošā siltā ūdens stāvvada un tualetes telpas, kur ir

kanalizācijas stāvvads, uz tuvumā esošo Dzīvokļa strīdus telpu.

Tādējādi Atzinumā Nr.1 konstatētais pretēji Apliecinājuma kartē norādītajam liecina, ka Dzīvokļa esošās ūdensvada un

kanalizācijas inženierkomunikācijas tiek mainītas.

Minēto izmaiņu veikšanai saskaņā ar iepriekš norādīto tiesisko regulējumu ir nepieciešams izstrādāt inženiertīklu

novietojuma plānu un saskaņot to ar Ēkas kopīpašniekiem – pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, jo minēto inženierkomunikāciju

izbūve skar Ēkas kopīpašumā esošo daļu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā

īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Kopīpašumā esošajā daļā cita starpā ietilpst atsevišķas dzīvojamās

mājas starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu

telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikācijas un inženierkomunikāciju

sistēmas (Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmā daļa).

Minētā likuma 11.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu

īpašniekiem (un kopīpašuma daļas kopīpašniekiem), bet ievērojot normatīvo aktu prasības rekonstruēt, renovēt vai

restaurēt atsevišķo īpašumu, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo kopīpašuma daļu vai citus dzīvokļa īpašumus. 11.panta

trešā daļa noteic, ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt

dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

No minētajām tiesību normām secināms, ka dzīvokļa īpašnieks bez dzīvokļa īpašnieku kopības saskaņojuma

var veikt ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu, un būvvaldes pienākums kontrolēt, vai pasūtītājs saskaņojis būvniecības

dokumentāciju arī atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam.

Lietā nav strīda, ka Dzīvokļa apsekošanas brīdī inženiertīklu novietojuma plāns nebija izstrādāts un ar Ēkas

kopīpašniekiem nebija saskaņots. Līdz ar to Atzinumā Nr.1 pamatoti konstatēta patvaļīga būvniecība.

[24] Departaments uzskata, ka Atzinumā Nr.1 konstatētā patvaļīgā būvniecība nav saistāma ar akceptēto būvniecības

ieceri un tādēļ patvaļīgas būvniecības lieta ir nošķirama no administratīvā procesa par akceptēto Apliecinājuma karti.

Apgabaltiesa nepiekrīt departamentam turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[25] Pirmo reizi ar sūdzību par Dzīvoklī veiktajiem būvdarbiem pieteicēji vērsās Būvvaldē 2018.gada 13.jūnijā

(Būvvaldē iesniegums saņemts 2018.gada 18.jūnijā), tātad pēc tam, kad trešā persona bija ieguvusi tiesības būvēt saskaņā ar

akceptēto Apliecinājuma karti. Sūdzībā bez argumenta, ka būvdarbi prettiesiski tiek veikti Dzīvokļa strīdus telpā, kuru

pieteicēji uzskata par koplietošanas telpu, ir norādīts, ka būvdarbu rezultātā ir skartas Ēkas koplietošanas komunikācijas,

taču šādi darbi nav saskaņoti ar Ēkas kopīpašniekiem.

Pēc minētās sūdzības saņemšanas Būvvaldes būvinspektors apsekoja Dzīvokli un, pārbaudot, vai veiktā būvniecība

atbilst Apliecinājuma kartei, kā to paredz Būvniecības likuma 18.panta ceturtās daļas 2.punkts, konstatēja Dzīvoklim

paredzētu iekšējo inženierkomunikāciju patvaļīgu izbūvi Ēkas koplietošanas telpā. Tātad tika konstatēti būvniecību

regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un Apliecinājuma kartē akceptētajai būvniecībai neatbilstošu būvdarbu veikšana.

Līdz ar to būvinspektoram bija jārīkojas nevis saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu, uzsākot jaunu

administratīvo procesu par patvaļīgu būvniecību, bet gan saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta sestajā daļā noteikto

jāaptur būvdarbi un jāuzraksta attiecīgu atzinumu, savukārt Būvvaldei tālāk jālemj par to, vai atļaut vai neatļaut turpināt

būvdarbus, ko paredz akceptētā Apliecinājuma karte. Tādējādi Atzinumā Nr.1 konstatētās neatbilstības akceptētajiem

būvdarbiem ir pamats Būvvaldei turpināt uz trešās personas iesniegtās Apliecinājuma kartes iesākto administratīvo procesu

un lemt par to, kādā veidā konstatētie pārkāpumi ir novēršami.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst par nepamatotu Departamenta viedokli, ka saistībā ar Atzinumu Nr.1 ierosinātais

administratīvais process neattiecas uz administratīvo procesu, kas iestādē tika uzsākts, pamatojoties uz trešās personas

būvniecības iesniegumu – Apliecinājuma karti.

[26] Izskatāmajā gadījumā būvinspektors sagatavoja Atzinumu Nr.1 par konstatētajiem pārkāpumiem un norādīja

trešajai personai, ka turpmāk patvaļīga būvniecība Dzīvoklī nav pieļaujama. Atzinumā Nr.1 būvinspektors uzdeva trešajai

personai viena mēneša laikā izstrādāt un iesniegt Būvvaldei iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu un informēja, ka

Būvvaldē tiks izskatīta lieta par konstatēto patvaļīgo būvniecību un tiks pieņemts lēmums par patvaļīgas būvniecības radīto

seku novēršanu.

Tādējādi būvinspektors nav piemērojis Būvniecības likuma 18.panta sesto daļu un Vispārīgo būvnoteikumu

141.punktu, kurus bija jāpiemēro atbilstoši konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, un nepamatoti nav

apturējis būvdarbus Dzīvoklī. Būvinspektora norādījums par patvaļīgas būvniecības turpmāku nepieļaujamību Dzīvoklī

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā neatbilst iepriekš minētajās tiesību normās paredzētajam aizliegumam turpināt

būvdarbus, kamēr nav novērstas neatbilstības. Aizliegums ir attiecināms uz jebkuru no adresāta uzsāktajiem būvdarbiem

būvobjektā, nenodalot, kura būvniecības darbība iekļaujas akceptētajā projektā un kura tam neatbilst.

[27] Pēc būvinspektora 2018.gada 3.jūlija apsekojuma pieteicēji 2018.gada 5.jūlijā atkārtoti vērsās Būvvaldē

(iesniegums Būvvaldē saņemts 2018.gada 18.jūlijā), lūdzot Būvvaldi atcelt Akceptu un nekavējoties apturēt būvdarbus

Dzīvoklī un Ēkas 6.stāva koplietošanas telpās, kā arī neizsniegt būvatļauju bez Dzīvoklim apakšējā 5.stāva dzīvokļa Nr.9

īpašnieces un pārējo kopīpašnieku saskaņojuma (lietas 1.sējuma 235.-238.lapa).

Būvvalde minēto iesniegumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 78.pantu novērtēja kā Akcepta apstrīdēšanas

iesniegumu un pārsūtīja izlemšanai departamentam (lietas 2.sējuma 180.lapa).

Ar 2018.gada 10.augusta vēstuli departaments informēja trešo personu, ka saņemts 2018.gada 5.jūlija iesniegums par

Akcepta apstrīdēšanu un ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmo daļu iesniegums par administratīvā

akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē (lietas 1.sējuma 101.lapa).

2018.gada 15.augustā pieteicēja /pers. A/ izsauca pašvaldības policiju, jo Ēkas 6.stāvā notiekot nelikumīgi būvdarbi.

No 2018.gada 15.augusta Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas ziņojuma izriet, ka remontdarbi notiek Dzīvoklī (lietas

2.sējuma 184.-185.lapa).

2018.gada 28.augustā Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā no pieteicējiem saņemts iesniegums, kas adresēts

departamentam un Būvvaldei un kurā norādīts, ka trešā persona turpina būvdarbu veikšanu Ēkas bēniņos, aizskarot

kopīpašumu – Ēkas jumtu, nesošās sijas, dūmvadu, ventilācijas un apkures sistēmu, siltumapgādes un ūdensapgādes

maģistrālos cauruļvadus, koplietošanas tualeti. Darbu rezultātā appūdināts pieteicējas /pers. A/ dzīvoklis Nr./numurs/, un tā

griestos radušās plaisas. Pieteicēji lūdz Būvvaldei apturēt būvdarbus, izmantojot aizvietotājizpildi, un departamentam atcelt

Akceptu Apliecinājuma kartē, kuras aizsegā tiek nelikumīgi veikti ar kopīpašniekiem nesaskaņoti būvdarbi Ēkas bēniņos.

Iesniegumam pievienoti Rīgas pašvaldības policijas 2018.gada 15.augustā fiksētie pārkāpuma materiāli (lietas 2.sējuma

192.-197.lapa).

2018.gada 4.septembrī Departaments pagarināja lēmuma par apstrīdēto administratīvo aktu izdošanas termiņu līdz

2018.gada 24.septembrim, norādot, ka 2018.gada 29.augustā lūdzis Būvvaldi veikt Dzīvokļa vizuālo apsekošanu (lietas

1.sējuma 84.lapa).

2018.gada 7.septembrī būvinspektors veica Dzīvokļa pārbaudi un 2018.gada 1.oktobrī sagatavoja atzinumu Nr.BV-18-

2698-atz (turpmāk – Atzinums Nr.2), kurā konstatēja, ka Dzīvoklī notiek atjaunošanas būvdarbi. Būvdarbi tiek veikti ar

atkāpēm no saskaņotās dokumentācijas: demontēta starpsiena, kuru nav paredzēts demontēt, tiek būvēta starpsiena, kas nav

paredzēta Apliecinājuma kartē, un izbūvēti iekšējie inženiertīkli (ūdens pievadi un kanalizācijas caurules iebūvētas grīdas un

sienu konstrukcijās). Apliecinājuma kartē nav informācijas par šādiem būvdarbiem un nav veikti saskaņojumi par sanmezgla

telpu ierīkošanu (lietas 2.sējuma 4.-6.lapa).

2018.gada 13.septembrī departaments pieņēma pārsūdzēto lēmumu atstāt negrozītu atzīmi par būvniecības ieceres

akceptu un atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi Apliecinājuma kartē.

[28] Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka vietējo pašvaldību kompetencē ir kontrolēt, kā

būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt

būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

No iepriekš konstatētajiem apstākļiem, secināms, ka saistībā ar Atzinumā Nr.1 konstatēto pārkāpumu – akceptētajā

Apliecinājuma kartē neparedzētu būvdarbu veikšanu – Būvvalde līdz pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai nebija rīkojusies

atbilstoši tās kompetencei.

Proti, Būvvaldes kompetencē ir lemt par pašas izdota būvniecību atļaujoša administratīvā akta apturēšanu vai

atcelšanu, ja netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības (Vispārīgo būvnoteikumu 131.1.,

132.1.apakšpunkts), lemt par aizvietotājizpildi un citu Administratīvā procesa likumā noteikto piespiedu izpildes līdzekļu

piemērošanu, ja pienākums apturēt būvdarbus netiek izpildīts (Būvniecības likuma 18.panta 11.daļa).

Izskatāmajā gadījumā būvdarbi pēc būvinspektora pārbaudes 2018.gada 3.jūlijā netika nekavējoties apturēti, attiecīgi

Būvvalde neizlēma par atļauju turpināt būvdarbus, kā to paredz Būvniecības likuma 18.panta sestā daļa. Būvvalde

neizvērtēja Atzinumā konstatētos faktus un pieteicēju iesniegto Dzīvokļa projekta plānu, ko pašvaldības policijai uzrādījuši

būvnieki (lietas 1.sējuma 28.lapa), kas liecina, ka strīdus telpā ir plānots ierīkot sanitārtehnisko telpu virs pieteicējas /pers.

A/ dzīvokļa dzīvojamās telpas. Tādējādi, ievērojot Ministru kabineta 2015.gada 1.jūlija noteikumu Nr.340 „Noteikumi par

Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 „Dzīvojamās ēkas”” 22.punktu, kas noteic, ka daudzdzīvokļu ēkās sanitārtehniskās

telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā, nav pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa

dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišana, Būvvaldei bija jālemj par nosacījumu trešajai

personai šādu piekrišanu iesniegt, lai varētu turpināt būvdarbus pēc inženiertehniskā plāna iesniegšanas.

Būvvalde nereaģēja uz faktu, ka trešā persona neizpildīja būvinspektora uzlikto pienākumu viena mēneša laikā iesniegt

iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu, līdz ar to nepārliecinājās, vai ar patvaļīgajiem būvdarbiem nav skarti Ēkas

koplietošanas inženiertīkli, kas būtu pamats Akcepta atcelšanai un prasībai trešajai personai iesniegt būvniecības

iesniegumu par Dzīvokļa atjaunošanu un būvprojektu minimālā sastāvā.

Būvvalde neizlēma pieteicēju lūgumu apturēt būvdarbus, kuri tika turpināti gan pēc Atzinuma Nr.1 sastādīšanas, gan

pēc departamenta paziņojuma trešajai personai par Akcepta apstrīdēšanu, un par ko Būvvalde tika informēta.

Tikai 2018.gada 7.septembrī pēc departamenta lūguma Būvvaldes būvinspektors apsekoja Dzīvokli un Ēkas 6.stāvu,

taču no Atzinuma Nr.2 neizriet, ka būvinspektors būtu pārbaudījis pieteicēju 2018.gada 28.augusta iesniegumā norādītos

apstākļus, ka ar būvdarbiem tiek skarts Ēkas jumts, nesošās sijas, dūmvadi, ventilācijas un apkures sistēma.

Pastāvot minētajiem apstākļiem, Būvvalde nepamatoti neizmantoja tiesības pieņemt atbilstošus lēmumus, lai gan šādas

tiesības paredz iepriekš minētās tiesību normas.

Tādējādi minētā Būvvaldes bezdarbība laika posmā no 2018.gada 3.jūlija līdz 2018.gada 7.septembrim, nenodrošinot

efektīvu būvniecības kontroli saistībā ar Dzīvokļa atjaunošanas būvdarbiem, ir atzīstama par prettiesisku.

[29] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmo daļu augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības

kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Saskaņā ar minētā panta otro daļu augstāka iestāde ar savu

lēmumu cita starpā var atstāt administratīvo aktu negrozītu (1.apakšpunkts); atcelt administratīvo aktu (2.apakšpunkts).

Lai gan, izskatot pieteicēju apstrīdēšanas iesniegumu, departaments pamatoti atzina, ka Akcepts tā izdošanas brīdī bija

tiesisks, departaments nav ņēmis vērā, ka kopš akceptētās Apliecinājuma kartes izpildes uzsākšanas ir mainījušies lietas

apstākļi (sk. sprieduma [25] – [27] punktu), kas neļauj trešajai personai tālāk realizēt būvniecību atbilstoši Apliecinājuma

kartei līdz brīdim, kamēr konstatētie pārkāpumi nav novērsti.

Proti, būvinspektors saistībā ar Dzīvokļa vienkāršoto atjaunošanu ir konstatējis patvaļīgu būvniecību – būvdarbus, kas

akceptētajā Apliecinājuma kartē nav paredzēti. Apstāklim, ka patvaļīgā būvniecība tika konstatēta ārpus Dzīvokļa Ēkas

6.stāva koplietošanas telpās, nav nozīmes, jo būvdarbi vērsti uz Dzīvokļa labiekārtošanu, proti, papildu labierīcību

nodrošināšanu, tādēļ Atzinumā Nr.1 un Atzinumā Nr.2 fiksētie patvaļīgie būvdarbi ir skatāmi kopsakarā ar uzsākto Dzīvokļa

atjaunošanas procesu un vērtējami kā viens būvniecības process.

Nepārbaudot pieteicēju norādīto, ka būvdarbi būvobjektā tiek turpināti, nevērtējot Atzinumā Nr.1 konstatētos faktus

kopsakarā ar pieteicēju sūdzību, nevērtējot trešās personas rīcību, neizpildot ar Atzinumu Nr.1 uzliktos pienākumus,

departaments nepamatoti nekonstatēja Būvvaldes bezdarbību, lai gan normatīvie akti paredz pienākumus Būvvaldei rīkoties.

Šādos apstākļos lēmums atstāt Akceptu spēkā ir atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums ir atceļams.

Trešajai personai ir tiesības atkārtoti vērsties Būvvaldē ar jaunu apliecinājuma karti Dzīvoklī veikto būvdarbu

saskaņošanai, ja ir novērsti Būvvaldes Atzinumā Nr.1 un Atzinumā Nr.2 konstatētie pārkāpumi saistībā ar iekšējo

inženiertīklu izbūvi Dzīvokļa aprīkošanai ar papildu labierīcībām.

[30] Tā kā Dzīvokļa atjaunošanas procesā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, kura līdz pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanai nebija novērsta, un ņemot vērā apgabaltiesas precizēto pieteicēju prasījumu, apgabaltiesai jāpārbauda, vai ir

konstatējams tiesisks pamats uzdot Būvvaldei pieņemt lēmumu par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu.

Pirms izlemt, vai uz lietas izskatīšanas brīdi ir konstatējami no tiesību normām izrietoši priekšnosacījumi pieteicēju

prasītā administratīvā akta izdošanai, apgabaltiesai jāpārliecinās, vai lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi kopš pieteikuma

iesniegšanas tiesā nav mainījušies.

[31] No lietas materiāliem Administratīvā apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto.

[31.1] 2018.gada 1.oktobrī, pamatojoties uz 2018.gada 7.septembrī apsekošanā konstatēto, būvinspektors pieņēma

lēmumu, kas ietverts Atzinumā Nr.2, apturēt būvdarbus Dzīvoklī un, pamatojoties uz Būvniecības likuma 18.panta piekto

daļu, uzdeva trešajai personai trīs mēnešu laikā izstrādāt būvniecības dokumentāciju Dzīvoklī veiktajiem būvdarbiem vai

atjaunot tā iepriekšējo stāvokli (lietas 2.sējuma 4.-6.lapa).

[31.2] 2019.gada 15.martā Būvvaldē saņemts trešās personas iesniegums ar lūgumu saskaņot Apliecinājuma kartes I

daļas izmaiņas. 2019.gada 28.martā Būvvalde saskaņoja izmaiņas. Izmaiņās nav paredzēts izbūvēt iekšējos inženiertīklus,

ūdens pievadus un kanalizācijas caurules, kā arī sanitārtehnisko telpu (lietas 2.sējuma 8.-9.lapa).

[31.3] 2019.gada 29.martā Būvvaldē no trešās personas ir saņemta Apliecinājuma kartes II daļa par būvdarbu

pabeigšanu būvobjektā (lietas 2.sējuma 228.lapa) . 2019.gada 26.aprīlī Būvvalde sniedza trešajai personai atbildi, ka

akceptētās Apliecinājuma kartes darbība ir apturēta, jo Akcepts ir pārsūdzēts tiesā (lietas 2.sējuma 230.lapa).

[31.4] 2019.gada 21.novembrī būvinspektors sastādīja atzinumu Nr.BV-19-3034-atz par būves pārbaudi, kurā

konstatēja, ka Ēkas jumta daļā virs Dzīvokļa ir izbūvēti jumta logi, un uzdeva trešajai personai trīs nedēļu laikā iesniegt

Būvvaldē dokumentāciju par jumta logu ierīkošanu Dzīvoklī (lietas 2.sējuma 43.-44.lapa).

[31.5] 2020.gada 15.maijā Būvvalde pieņēma lēmumu Nr.BV-20-3894-ap par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu,

uzliekot trešajai personai pienākumu trīs mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt Būvvaldē jumta logu būvniecības dokumentāciju.

[31.6] 2021.gada 26.maijā būvinspektors sastādīja atzinumu Nr.BV-21-1600-atz par būves pārbaudi 2021.gada

15.maijā, kurā konstatēja, ka apskates brīdī Dzīvoklī būvdarbi nenotika, Dzīvokļa plānojums kopš 2020.gada 20.februāra

nav mainīts (lietas 3.sējuma 78.-79.lapa).

[31.7] 2021.gada 26.maijā būvinspektors sastādīja atzinumu Nr.BV-21-1603-atz par būves pārbaudi 2021.gada

15.maijā, kurā cita starpā konstatēja, ka gaiteņa dēļu grīdā ierīkots paceļams vāks, zem kura izbūvētas divas plastmasas

caurules ar diametru aptuveni 10 cm, kuru brīvie gali redzami atvērumā. Viena no caurulēm izbūvēta iepretī Dzīvoklim. Tā

šķērso divas koka sijas. Šķērsojuma vietās izbūvēti metāla siju pastiprinājumi, kas ar bultskrūvēm piestiprināti sijām. Bez

papildu konstrukciju atsegumiem nav iespējams noteikt cauruļu izbūves apjomu ārpus atvēruma. Būvvaldes rīcībā nav

būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādātas dokumentācijas, kas apliecinātu plastmasas

kanalizācijas caurules un divu koka siju šķērsošanās mezgla izbūves likumību zem gaiteņa grīdas. Tādējādi minētie būvdarbi

atbilstoši Būvniecības 18.panta otrajai daļai kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.

Minētajā atzinumā ietverts Būvvaldes lēmums par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, uzliekot trešajai

personai sešu mēnešu laikā izstrādāt būvniecības dokumentāciju vai atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli, četru nedēļu laikā

nodrošināt inženierkomunikāciju šķērsojuma vietas ar nesošajām konstrukcijām detalizētu tehnisko izpēti kopsakarā ar

Dzīvokļa nesošo konstrukciju padziļinātu tehnisko izpēti, iesniedzot tehniskās apsekošanas atzinumu Būvvaldē (lietas

3.sējuma 81.-86.lapa).

[32] Apkopojot minēto, secināms, ka būvdarbi Dzīvoklī tika apturēti 2018.gada 1.oktobrī ar Atzinumu Nr.2 pēc

pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas, taču būvdarbi ir turpinājušies, ko apliecina pašvaldības policijas konstatētie fakti

2018.gada 15.oktobrī. Neraugoties uz to, ka akceptētās Apliecinājuma kartes juridiskā darbība ir apturēta kopš pieteikuma

iesniegšanas tiesā un patvaļīga būvniecība, kas konstatēta Atzinumā Nr.1, nav novērsta, Būvvalde 2019.gada 28.martā

saskaņoja izmaiņas Apliecinājuma kartē, kas saistītas ar izmaiņām starpsienu novietojumā. Trešā persona paziņoja

Būvvaldei, ka Dzīvokļa atjaunošana ir pabeigta 2019.gada 29.martā, taču būvniecība ir turpināta, jo ir izbūvēti jumta logi.

2021.gada 26.maijā Būvvalde ir pieņēmusi lēmumu par patvaļīgas būvniecības novēršanu saistībā ar Dzīvoklim

paredzētās kanalizācijas caurules izbūvēšanu, skarot zem koplietošanas telpas grīdā esošās koka sijas, un uzdevusi veikt

trešajai personai Dzīvokļa nesošo konstrukciju padziļinātu tehnisko izpēti.

Tādējādi Būvvalde ir pieņēmusi lēmumu par Atzinumā Nr.1 un Atzinumā Nr.2 konstatētajiem patvaļīgajiem iekšējo

inženierkomunikāciju izbūves darbiem koplietošanas telpās. Līdz ar to apgabaltiesa uzskata, ka Būvvalde ir izdevusi šajā

lietā pieteicēju prasīto labvēlīgo administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības novēršanu.

Tādēļ pieteicēju prasījums par pienākumu uzlikšanu Būvvaldei pieņemt lēmumu uzdot trešajai personai novērst

patvaļīgo būvniecību ir noraidāms.

III Par mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu.

[33] Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības

uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem

zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko

rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums)

4.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai

veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav

rīkojusies.

No minētā izriet, ka prettiesiska iestādes rīcība rada tiesības aizskartai personai prasīt atlīdzinājumu.

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5.panta pirmo daļu tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam,

proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma

izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.pantu tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes

prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un

tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās

reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats

zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

Tādējādi zaudējumu atlīdzinājuma tiesiskā pamata konstatēšanai ir nepieciešams: 1) konstatēt iestādes prettiesisku

lēmumu vai rīcību; 2) konstatēt, ka pieteicējam radušies zaudējumi; 3) noskaidrot, vai iestādes prettiesiskā rīcība ir bijis

tiešs (nepastarpināts) cēlonis faktam, ka pieteicējam radušies zaudējumi.

Tā kā Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka Būvvaldes bezdarbība laika posmā līdz pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai ir

bijusi prettiesiska, un atzina par prettiesisku pārsūdzēto lēmumu, ir konstatējams tiesiskais pamats zaudējumu un kaitējuma

atlīdzināšanai.

Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka, vēršoties ar apstrīdēšanas iesniegumu departamentā, pieteicēji nav

prasījuši augstākai iestādei atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai nemantisko kaitējumu, kas nodarīts ar Būvvaldes

administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Tādēļ apgabaltiesa nevērtēs, vai ir pamatots pieteicēju prasījums attiecībā par

Būvvaldes prettiesiskas rīcības rezultātā radītajiem zaudējumiem un kaitējumu, jo pieteicēji nav ievērojoši šai lietu kategorijai

likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Līdz ar to tālāk noskaidrojams, vai ir konstatējami pieteicēju pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādītie zaudējumi un

kaitējums un vai tie ir radušies cēloniskā sakarā ar departamenta rīcību, izskatot Akcepta apstrīdēšanas iesniegumu un

pieņemot pārsūdzēto lēmumu.

[34] Atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski

novērtējams pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.

Tādēļ, lai konstatētu personas tiesības uz atlīdzinājumu noteiktā apmērā, nepieciešams konstatēt, ka norādīto mantas

samazinājumu ir radījis administratīvais akts.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmo daļu mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs

tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Pieteicēji lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus 190 831,81 euro apmērā, ko veido 1) tiesāšanās izdevumi par

dokumentu sagatavošanu 255,11 euro apmērā; 2) pieteicējai /pers. A/ nodarītie zaudējumi 190 000 euro apmērā; 3)

izdevumi par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām 568,70 euro apmērā.

[35] Mantisko zaudējumu 255,11 euro apmērā rašanos pieteicēji pamato ar nepieciešamību sagatavot un iesniegt

dokumentus iestādēs un tiesā, proti, tie ir izdevumi par dokumentu kopēšanu, izdrukāšanu, iesiešanu un uzglabāšanu.

Kā pierādījumus zaudējumu apmēram pieteicēji iesnieguši 16 maksājuma dokumentus par kopējo summu 221,93 euro

(lietas 1.sējuma 117A.lapa, lietas 3.sējuma 136.-138.lapa):

2018.gada 27.augusta SIA „Formula” čeku par 130 gab. krāsu datorizdrukām, 6 gab. krāsu printēšanu A4, 10 gab.

pilnkrāsu kopēšanu, kopiju m/b A4 un 26 gab. kopiju m/b A2 izgatavošanu par summu 129,12 euro;

2018.gada 5.oktobra SIA „Formula” čeku par 556 gab. kopiju A4, 12 kopiju A2, 7 gab. kopiju A3 izgatavošanu, 4

gab. krāsu printēšanu A4, 90 gab. krāsu datorizdrukām par summu 83,75 euro;

2018.gada 9.oktobra SIA „Formula” čeku par 100 gab. A4 kabatām par summu 3,41 euro;

2018.gada 31.oktobra SIA „Formula” čeku par 25 gab. ātršuvēja mehānismiem, 100 gab. A4 kabatām par summu 4,53

euro;

2018.gada 20.novembra SIA „Formula” čeku par 2 gab. arhīva mapēm un papīru A4 par summu 1,12 euro;

2021.gada 3.februāra „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 11 gab. krāsainu lapu A4 kopēšanu, summa 4,86 euro;

2021.gada 23.februāra „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 5 gab. pēcapstrādes darbiem par summu 5 euro;

2021.gada 14.aprīļa VA S „Latvijas pasta” čeku par ierakstītas korespondences nosūtīšanu Administratīvajai

apgabaltiesai par summu 2,33 euro;

2021.gada 14.aprīļa „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 34 gab. kopiju A4 izgatavošanu, summa 2,08 euro;

2021.gada 21.aprīļa „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 23 gab. kopiju A4 izgatavošanu, summa 1,17 euro;

2021.gada 22.aprīļa „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 8 gab. kopiju A4 izgatavošanu, summa 0,26 euro;

2021.gada 26.aprīļa „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 50 gab. kopiju A4 izgatavošanu, summa 2,35 euro;

2021.gada 27.aprīļa „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 16 gab. krāsainu un 104 gab. melnbaltu kopiju A4

izgatavošanu, summa 11,41 euro;

2021.gada 6.maija „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 53 gab. kopiju A4 izgatavošanu, summa 2,35 euro;

2021.gada 8.maija „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 24 gab. kopiju A4 izgatavošanu, summa 1,06 euro;

2021.gada 12.maija „Latvijas Datoru Centrs” SIA čeku par 4 gab. kopiju A4 izgatavošanu, summa 0,31 euro.

No maksājuma dokumentiem par kopiju izgatavošanu izriet, ka pieteicēji laika posmā no 2018.gada augusta līdz

2021.gada maijam ir izgatavojuši vairāk nekā 1000 kopijas. Administratīvā apgabaltiesa 2020.gada 1.oktobra tiesas sēdē

norādīja pieteicējiem, ka no iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams identificēt, cik un kādi dokumenti attiecas uz

izskatāmajā lietā iesniegtajiem dokumentiem, tāpēc jautāja pieteicējiem, vai pieteicēji vēlas sniegt detalizētākus

paskaidrojumus rakstveidā par šo izdevumu saistību ar konkrēto lietu. No pieteicēju pārstāves atbildes izrietēja, ka

dokumenti ir kopēti iesniegšanai policijai, būvinspektoram, Būvvaldei, departamentam un tiesai saistībā ar izskatāmo lietu

(sk. tiesas sēdes audioierakstu 01:50:19 – 01:59:51, tiesas sēdes protokols lietas 2.sējuma126.-127.lapa).

[36] Izvērtējot pieteicējas iesniegtos maksājumu dokumentus, apgabaltiesa secina, ka izdevumiem 129,12 euro apmērā,

ko apliecina 2018.gada 27.augusta čeks, nav saskatāms cēlonisks sakars ar prettiesisko departamenta rīcību, jo kopiju

izgatavošana veikta pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas, tādējādi šo kopiju izgatavošana varētu būt saistīta ar 2018.gada

28.augustā Būvvaldē iesniegto sūdzību departamentam par Būvvaldes rīcību.

Attiecībā uz izdevumiem 83,75 euro apmērā, ko apliecina 2018.gada 5.oktobra čeks par vairāk nekā 500 kopiju un

90 krāsu datorizdruku izgatavošanu, apgabaltiesa norāda, ka pieteicēji nav izskaidrojuši, cik un kādu dokumentu kopijas no

čekā norādīto kopiju un izdruku skaita attiecas uz dokumentiem, ar kuriem pieteicēji pamatojuši pieteikumu par pārsūdzēto

lēmumu un iesnieguši tos tiesai. Tiesai nav pienākums pieteicēju vietā skaitīt tiesai iesniegto dokumentu lapu skaitu, veidu un

aprēķināt radušos izdevumus, tas neietilpst tiesas veicamās objektīvās izmeklēšanas ietvarā. Tādējādi pieteicēji nav

pierādījuši šo izdevumu tiešu cēloņsakarību ar prettiesisko departamenta lēmumu.

Attiecībā uz izdevumiem par A4 kabatu, ātršuvēju mehānismiem un arhīva mapēm, ko apliecina 2018.gada 9.oktobra,

2018.gada 31.oktobra un 2018.gada 20.novembra čeki, apgabaltiesa secina, ka dokumentu iesniegšanai tiesā šādi kancelejas

piederumi nav obligāti nepieciešami, līdz ar to apgabaltiesa tos neatzīst par mantiskajiem zaudējumiem.

Attiecībā uz izdevumiem 4,86 euro apmērā par 11 krāsainu lapu A4 kopēšanu, ko ap liecina 2021.gada 3.februāra čeks,

izdevumiem 2,08 euro par 34 kopiju izgatavošanu un pasta izdevumiem 2,33 euro apmērā, ko apliecina 2021.gada 14.aprīļa

čeki, apgabaltiesa secina, ka šie izdevumi būtu attiecināmi uz tiesai iesniegtajām krāsainajām izdrukām no Dzīvokļa

pārdošanas sludinājuma interneta vietnē, kuras pieteicēji iesniedza pielikumā lūgumam par pagaidu noregulējumu, un uz

pieteicēju iesniegto blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 1.aprīļa lēmumu. Tā kā ar Senāta

2021.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.SKA-994/2021 izbeigta tiesvedība jautājumā par pagaidu noregulējuma piemērošanu, jo

lūgums nav pieļaujams, atzīstams, ka šiem izdevumiem nav cēloņsakarības ar pārsūdzēto lēmumu.

Attiecībā uz izdevumiem 5 euro apmērā par pēcapstrādes darbiem, ko apliecina 2021.gada 23.februāra čeks,

apgabaltiesa secina, ka no maksājuma dokumentā sniegtās informācijas vien nav konstatējams, tieši kādi pakalpojumi ir

saņemti un kāda tiem saistība ar konkrēto lietu.

Attiecībā uz izdevumiem par dokumentu kopiju izgatavošanu, ko apliecina 2021.gada 21.aprīļa, 22.aprīļa, 26.aprīļa,

27.aprīļa, 6.maija, 8.maija un 12.maija čeki, apgabaltiesa konstatē, ka lietā pēc 2021.gada 15.aprīļa, kad pieteicēja iesniedza

blakus sūdzību, līdz 2021.gada 1.septembrim, kad saņemti apelācijas sūdzības papildinājumi, pieteicēji nav iesnieguši lietā

jaunus dokumentus. Pieteicēji nav norādījuši kādi dokumenti minētajā laika posmā tika kopēti un nav pamatojuši šādu

nepieciešamību lietā. Līdz ar to nav konstatējams tiesisks pamats pieteicēju norādīto izdevumu atlīdzināšanai.

[37] Pieteicēji lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus 190 000 euro apmērā pieteicējai /pers. A/ par bojājumu nodarīšanu

5.stāva dzīvoklim Nr./numurs/. Prasījums pamatots ar argumentiem, ka iestādes apzinātas bezdarbības rezultātā konkrētās

pieteicējas dzīvoklis ir ticis vairakkārt applūdināts, dzīvoklī ir saplaisājušas sienas, griesti, likvidēta kanalizācijas

atgaisošanas sistēma, kā rezultātā dzīvoklī iekļūst nepatīkamas smakas.

No pieteicējas /pers. A/ paskaidrojumiem izriet, ka plaisas dzīvoklī Nr./numurs/ radušās kopš brīža, kad Dzīvoklī tika

uzsākti remontdarbi, un dzīvokļa Nr./numurs/ applūdināšana notikusi saistībā ar trešās personas patvaļīgi veikto Dzīvoklim

paredzēto ūdens un kanalizācijas cauruļu ierīkošanu Ēkas 6.stāva gaitenī.

Tādējādi secināms, ka iespējamais cēlonis pieteicējas tiesību aizskārumam ir tieši būvnieku rīcība būvdarbu laikā,

veicot gan Apliecinājuma kartē paredzētus, gan neparedzētus būvdarbus, turpinot būvdarbus arī pēc tam, kad pēc

pieteikuma iesniegšanas tiesā saskaņā ar likumu tika apturēts Akcepts.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 20.panta pirmo daļu būvdarbu veicējam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko

atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai vai mantai

nodarītajiem zaudējumiem.

Ņemot vērā minēto, pieteicējai prasījums par mantiskajiem zaudējumiem, kas radušies būvnieku darbības rīcības

rezultātā, ir jārisina civilprocesuālajā kārtībā. Savukārt Būvvaldes atbildību par pieteicējas dzīvoklim nodarītajiem

bojājumiem, kas varētu būt izcēlušies tieši no trešās personas būvniecību atļaujoša administratīvā akta – Akcepta,

apgabaltiesa šajā lietā nevērtēs, jo, kā jau iepriekš norādīts, pieteicēja šajā jautājumā nav ievērojusi lietas ārpustiesas

izskatīšanas kārtību.

Tādējādi pieteicēju prasījums atlīdzināt mantiskos zaudējumus 190 000 euro apmērā ir noraidāms. Minēto apsvērumu

dēļ ir noraidāms arī pieteicēju lūgums atlīdzināt 568,70 euro par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām – 2021.gada

19.februāra a k t a Nr.00022/034/2021-AKT par faktu fiksēšanu sagatavošanu, jo no pieteicēju apelācijas sūdzības

papildinājumiem izriet, ka akts ir iesniegts kā pierādījums pieteicējas /pers. A/ dzīvoklim Nr./numurs/ nodarītajiem

bojājumiem.

[38] Pieteikumā pieteicēji lūdz atlīdzināt nemantisko kaitējumu 120 000 euro apmērā.

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta 1.punkts nosaka, ka nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir ar iestādes

prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības,

goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā

rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.

Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11.panta otrajai daļai faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma

nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums

norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzinājuma apmēru.

Minētā panta trešā daļa paredz, ja ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību privātpersonai ir

nodarīts būtisks tiesību aizskārums, nemantiskā kaitējuma esība ir uzskatāma par pierādītu.

Arī izlemjot jautājumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, tiesai jākonstatē tieša cēloņsakarība starp iestādes

prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto kaitējumu, tas ir, jākonstatē objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās

radītajām laika ziņā sekojošām kaitējumu radošām sekām.

Tā kā pieteicēji nav ievērojuši lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, apgabaltiesa nevērtēs pieteicēju prasījumu par

nemantiskā kaitējuma, kas esot nodarīts ar Akceptu un Būvvaldes bezdarbību, neapturot būvdarbus Dzīvoklī,

atlīdzināšanu.

Savukārt vērtējot, vai pieteicējiem ir nodarīts nemantiskais kaitējums ar departamenta lēmumu, atstājot Akceptu

negrozītu, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēji nav norādījuši kādas būtiskas tiesības vai tiesiskās intereses ir

tikušas aizskartas tieši ar departamenta rīcību un kā tas izpaudies, nav pamatojuši atlīdzinājuma apmēru.

Līdz ar to pieteicēju prasījums par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms kā nepamatots.

[39] Pirmās instances tiesas spriedums nav pareizs.

[40] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tā kā pieteikums apmierināms, no atbildētājas

Rīgas pilsētas pašvaldības par labu pieteicējiem piespriežama samaksātā valsts nodeva par pieteikumu 30 euro un valsts

nodeva par apelācijas sūdzību 60 euro, kopā 90 euro. Tā kā pieteicēji ir pilnvarojuši sevi pārstāvēt pieteicējai /pers. A/,

valsts nodeva ir atlīdzināma /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pieteikumu daļēji.

Atcelt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2018.gada 13.septembra lēmumu Nr.DA-18-1329-ap no tā

pieņemšanas brīža.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Uzdot Rīgas pilsētas pašvaldībai atmaksāt pieteicējai /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētās

dzīvesvietas adrese /adrese B/), pieteicēju samaksāto valsts nodevu 90 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Liniņa

Tiesneses I.Kaļiņina

R.Paegle