Court partially allows bank's debt collection claim for principal, interest, fees, and a reduced penalty.

Lietas Nr. C31469911

Lietas arhīva Nr. C-0694-14/12

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014. gada 18. decembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese L. Leja

ar tiesas sēdes sekretāri R. Matīsu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Norvik banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[ 1 ] 2011. gada 19. septembrī AS „Norvik banka” (2006. gada 15. decembrī AS “Lateko banka” nosaukums mainīts uz

AS „Norvik banka”, turpmāk – Prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2004. gada 11. novembrī starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts līgums par Maestro „Preču karte”

izsniegšanu un lietošanu Nr. PK-0037728 (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājam piešķirts atļautais kredīts

4268,62 EUR (3000,00 LVL) apmērā ar gada procentu likmi 20% un aizdevuma termiņu 12 mēneši.

Līgumā pielīgtās saistības Atbildētājs nav izpildījis, maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā aizdevuma pamatsummas un

procentu maksājumus nav veicis. Pēdējais maksājums no Atbildētāja saņemts 2008. gada 20. novembrī 8,07 EUR (5,67 LVL)

apmērā. Saskaņā ar Līguma 1.9. punktu norēķini Atbildētājam bija jāveic līdz katra mēneša 15. datumam.

Ņemot vērā minēto, Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja neapmaksāto aizdevuma pamatsummu 4271,05 EUR

(3001,71 LVL), kā arī neapmaksātos aizdevuma lietošanas procentus 221,56 EUR (155,71 LVL) par laika posmu no 2008. gada

15. novembra līdz 2009. gada 15. novembrim un neapmaksāto komisiju par apkalpošanu 251,52 EUR (176,77 LVL).

Saskaņā ar līguma 5.6. punktu par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu Atbildētājs pielīga maksāt

līgumsodu 0,5% dienā no termiņā nesamaksātās summas. Līdz ar to Atbildētājam jāmaksā līgumsods par laika posmu no

2008. gada 15. novembra līdz 2009. gada 15. februārim 4261,36 EUR (2994,90 LVL) apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756. pantu.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja neapmaksāto aizdevuma pamatsummu 4271,05 EUR (3001,71 LVL), neapmaksātos

aizdevuma lietošanas procentus 221,56 EUR (155,71 LVL), neapmaksāto komisiju par apkalpošanu 251,52 EUR (176,77 LVL),

līgumsodu 4261,36 EUR (2994,90 LVL), kopā 9005,48 EUR (6329,09 LVL), kā arī tiesas izdevumus.

[2] Tiesā Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par celto prasību nav saņemti.

[3] Uz tiesas sēdi Prasītājas pārstāve nav ieradusies. No Prasītājas saņemts iesniegums, kurā norādīts, ka Prasītāja prasību

uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem un lūdz lietu izskatīt bez Prasītājas pārstāvja piedalīšanās

tiesas sēdē. Tiesa atzīst, ka lietu var skatīt bez Prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neraugoties uz to, ka par tiesas sēdes laiku un vietu Atbildētājs informēts Civilprocesa

likuma 56. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz Atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, gan arī uz prasības

pieteikumā norādīto adresi. Neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā Atbildētājs nav iesniedzis, nav lūdzis izskatīt lietu pēc

būtības bez viņa klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu.

Līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu nolēma izskatīt lietu bez Atbildētāja klātbūtnes, jo nav

konstatēti Civilprocesa likuma 209., 210. pantā noteiktie civillietas izskatīšanas atlikšanas pamati, un atzīstot Atbildētāja

neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.

[4] Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa

taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot

neierašanās iemeslus.

Tādējādi tiesa atzīst par iespējamu taisīt aizmugurisku spriedumu. Tāpat tiesa nav konstatējusi minētā panta trešajā daļā

noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[6 ] Atbilstoši Uzņēmuma reģistra datiem AS “Lateko banka” 2006. gada 15. decembrī nosaukums mainīts uz AS „Norvik

banka”. Tiesa atzīst, ka AS „Norvik banka” ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju.

[7] Saskaņā

Civillikuma ar Civillikuma

1512. pantu pie katra 1402.

saistībupantu saistību

līguma tiesības

būtības piederrodas vai nu apsolījums

savstarpējs no tiesiskaun

darījuma, vai no neatļautas

tā pieņemšana darbības,

no abām pusēm vai pēclīgumos.

divpusējos likuma. Saskaņā ar

No lietas materiāliem pievienotā 2004. gada 11. novembra līguma par Maestro „Preču karte” izsniegšanu un lietošanu Nr. PK-

0037728 redzams, ka līgumslēdzēji vienojušies, ka Prasītāja piešķir Atbildētājam kredītu 4268,62 EUR (3000,00 LVL) apmērā ar

aizdevuma atmaksas termiņu 12 mēneši.

Saskaņā ar Līguma 1. punkta noteikumiem piešķirtais kredīts ir īstermiņa aizdevums, kas sastāv no atļautā un neatļautā kredīta

summas. Atļautais kredīts ir aizdevums bankas noteiktā limita ietvaros; neatļautais kredīts ir aizdevums, kas pārsniedz bankas

noteikto limitu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Lietā pierādīts, ka Prasītāja savas saistības pret Atbildētāju ir izpildījusi un piešķīrusi Atbildētājam kredītlimitu, un tiesai nav

pamata apšaubīt, ka Atbildētājs to ir saņēmis. Līgumā piešķirtā kredītlimita izsniegšanu apstiprina bankas konta izraksts.

[8] Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Atbilstoši līguma noteikumiem Atbildētājam norēķinu ciklā – viena kalendārā mēneša laikā – ir jāatmaksā izmantotā kredīta

daļa un jāsamaksā procenti, veicot maksājumu līdz nākamā mēneša 15. datumam (ieskaitot). Līguma 5.1. punktā noteikts, ka

daļa un jāsamaksā procenti, veicot maksājumu līdz nākamā mēneša 15. datumam (ieskaitot). Līguma 5.1. punktā noteikts, ka

gadījumā, ja Atbildētājs līdz norēķinu dienai nav norēķinājies ar Prasītāju un izmatotā kredīta daļa pārsniedz 56,91 EUR (40,00 LVL),

Prasītāja piešķir kartes lietotājam aizdevumu, ar kuru dzēš kartes lietotāja parādu.

Civillikuma 1828. pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats

no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Kā izriet no prasības pieteikumā norādītā, no Atbildētāja pēdējais maksājums saņemts 2008. gada 20. novembrī 8,07 EUR

(5,67 LVL) apmērā.

Atbildētājs nav apstrīdējis noslēgtā līguma tiesiskumu, un tiesai nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības ir izpildījis

un saņemto aizdevumu līgumā noteiktā termiņā ir atmaksājis.

Civilprocesa

Prasītājam jāpierāda likuma 93. pantapamatotība.

savu prasījumu pirmā daļaAtbildētājiem

noteic, ka katrai puseisavu

jāpierāda tie pamatotība.

fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajājāpierāda

kārtībā nav iebildumu

apstrīdējusi otra puse. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa

cēlis Atbildētājspret

iebildumus nav prasību

izmantojis

unsavas Civilprocesa

nav apstrīdējis likumapieteikumā

prasības 74. pantā paredzētās

minētos tiesības

faktus, līdz–arnav

to ieradies uz ka

secināms, tiesas sēdi, nav sniedzis

atbildētājam paskaidrojumus,

nav pamatotu iebildumu nav

pret

prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma

atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta prasībām. 96. panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tomēr tiesa tos vērtē

Saskaņā ar Civillikuma 1425. pantu katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu.

Lietā nav nodibināti apstākļi, kas apstiprinātu, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas maksājuma saistības un parāda summu pilnībā vai daļēji būtu

samaksājis.

apmierināms.Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka Prasītājas prasījums par neatmaksātā aizdevuma 4271,05 EUR apmērā piedziņu ir pamatots un

[9] Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja nesamaksātos aizdevuma lietošanas procentus par laika posmu no 2008. gada 15.

novembra līdz 2009. gada 15. novembrim 221,56 EUR (155,71 LVL) apmērā.

Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1946. pantam procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem un tarifu likmēm kartes Maestro „Preču karte” apkalpošanai Atbildētājs par aizdevuma

izmantošanu pielīga maksāt 16% procentus. Līdz ar to atzīstams, ka starp pusēm panākta līgumiska vienošanās par procentu

samaksu par aizdevuma lietošanu.

Kā redzams no Prasītājas aprēķina, Prasītāja aprēķinājusi procentus par aizdevuma lietošanu par laika posmu no 2008. gada

15. novembra līdz 2009. gada 15. novembrim 221,56 EUR apmērā.

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus tam, ka ir veicis līgumā pielīgto procentu samaksu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst,

ka Prasītājas prasījums par līgumisko procentu 221,56 EUR apmērā piedziņu par laika posmu no 2008. gada 15. novembra līdz

2009. gada 15. novembrim ir pamatots un apmierināms.

[10] Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja komisijas maksu par apkalpošanu 251,52 EUR apmērā.

Saskaņā ar Līguma 6.1. punktu, maksājumus par bankas pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar kartes izsniegšanu un lietošanu,

procentu likmes un soda procentus nosaka bankas tarifi. Atbilstoši bankas tarifu likmēm maksa par Maestro „Preču karte”

apkalpošanu noteikta 0,5% no izsniegtā aizdevuma summas.

No Prasītājas aprēķina redzams, ka Prasītāja aprēķinājusi komisijas maksu atbilstoši pielīgtajam 0,5% apmērā no maksas par

Prasītājas izsniegtās aizdevuma summas, un saskaņā ar Prasītāja aprēķinu komisijas maksa par apkalpošanu ir 251,52 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Prasītājas prasījums par komisijas maksas par apkalpošanu piedziņu 251,52 EUR apmērā ir pamatots

un apmierināms.

[11] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu par laika posmu no 2008. gada 15. novembra l ī d z 2009. gada 15. februārim

4261,36 EUR (2994,90 LVL) apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1716. pantam līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1652. panta 3. punkts noteic, ka parādnieka

nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Lietā nav strīda, ka līgumā noteiktajā termiņā Atbildētājs maksājumus nav veicis, tādējādi pieļaujot nokavējumu, kādēļ viņam,

atbilstoši Līguma 5.6. punktam, ir pienākums maksāt līgumsodu. Prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi 4261,36 EUR apmērā. Tā kā

Atbildētājs pieļāvis līgumsaistību nepienācīgu izpildi attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda

piemērošanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. panta otro daļu līgumsoda apmērs nav ierobežots, taču tas neizslēdz līgumsoda apmēra

vērtēšanu, ievērojot Civillikuma 1. pantā noteikto labas ticības principu un samērīguma principu. Uz šādu tiesas pienākumu norādīts

judikatūrā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 14. maija spriedumā lietā Nr. SKC-212/2008).

Judikatūrā atzīts, ka jautājums par līgumsoda apmēru izlemjams tiesas ieskatā saskaņā ar Civillikuma 5. pantā noteikto

taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija

spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, 2009. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. SKC- 161/2009). Līgumsodam ir akcesoras saistības

raksturs un, neraugoties uz Civillikuma 1587. panta kategorismu, arī tā piemērošanai var būt izņēmumi. Gadījumos, kad no lietas

apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic

galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas

principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem.

Tiesa ņem vērā apstākli, ka lai gan Atbildētājs kopš 2008. gada novembra nav veicis nevienu maksājumu, Prasītāja nav

izmantojusi līguma 12.1. punktā pielīgtās tiesības, kas noteic, ka Prasītāja jebkurā laikā var apturēt (t.i. uz laiku aizliegt veikt

darījumus un/vai bankas operācijas) vai anulēt jebkuru uz Līguma pamata izsniegto karti.

Izvērtējot līgumsoda samērīgumu, tiesa atzīst, ka līgumsodam konkrētajā gadījumā ir izteikti sodošs, nevis zaudējumu atlīdzinošs

raksturs. Tiesa atzīst, ka līgumsods šādā apmērā nav samērīgs un ir pamats tā samazināšanai līdz tiesas ieskatā saprātīgam

apmēram.

Judikatūrā kā kritērijs līgumsoda apmēra vērtēšanai norādīta kreditora kavēšanās celt prasību, tā veicinot līgumsoda pieaugumu

(sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 8.decembra lēmums lietā Nr. SPC-259/2010, Latvijas Augstākās

tiesas Senāta 2011.gada 9.novembra lēmums lietā Nr.SPC-63/2011 ). Konkrētajā gadījumā saistības izpildes nokavējums iestājies

j a u 2008. gada 15. novembrī. No lietas materiāliem redzams, ka prasība par parāda un līgumsoda piedziņu tiesā celta

2011. gada 19. septembrī. Tiesa atzīst, ka, lai arī līgumsoda mērķis ir sodīt saistības pārkāpēju, līgumsods nevar būt nesamērīgs un

netaisnīgs un nevar kļūt par otras puses peļņas avotu.

Tiesa atzīst, ka Atbildētājs nav rīkojies labā ticībā, jo saistības nepildīja, parāds nav atmaksāts, Atbildētājs nav norādījis uz tādu

apstākļu pastāvēšanu, kas liecinātu, ka Atbildētājs nav pieļāvis nokavējumu vai būtu atsvabināms no neizdevīgām nokavējuma

sekām, saskaņā ar Civillikuma 1656. pantu vai 1657. pantu. Tiesa atzīst, ka nav pamata atbrīvot Atbildētāju no pienākuma ciest

līgumsodu vispār, jo tādā gadījumā Atbildētājs netiktu motivēts nokārtot savas saistības atbilstoši līguma noteikumiem un netiktu

ievērotas Prasītājas tiesības saņemt atlīdzinājumu par samaksas kavējumu un tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu

Atbildētājam.

Tiesa atzīst, ka līgumsods piedzenams 10% apmērā no galvenā parāda summas, līdz ar to prasījums par līgumsoda piedziņu ir

apmierināms daļēji. Atbilstoši Prasītāja iesniegtajam galvenā parāda aprēķinam, piedzenamā līgumsoda 10% no galvenā parāda

summas (4271,05 EUR) apmērs ir 427,10 EUR. Pārējā daļā Prasītājas prasījums par līgumsoda 3834,26 EUR apmērā piedziņu ir

nepamatots un noraidāms.

[12] Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenams parāds par kopējo summu 5171,23 EUR, ko veido neatmaksātais

aizdevums 4271,05 EUR apmērā, procenti par aizdevuma lietošanu 221,56 EUR apmērā, komisijas maksa par apkalpošanu

251,52 EUR apmērā un līgumsods 427,10 EUR apmērā.

[13] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita

starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši

starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši

Civillikuma 1763. panta 1. punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765. panta ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja

noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu

aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Tiesa atzīst, ka nosakāmas Prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no Atbildētāja

likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas.

[14] Apmierinot prasību daļēji, atbilstoši Civilprocesa likuma 41. pantam no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenami tiesas

izdevumi proporcionāli apmierinātai prasījumu daļai.

Ar tiesas spriedumu apmierināta prasība par parāda kopējā summa 5171,23 EUR, par kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma

34. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktu ir maksājama valsts nodeva 441,55 EUR (320,10 + 4% x (5171,23 – 2134)).

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 271,27 LVL jeb 385,98 EUR, tas ir, apmērā, kādu tobrīd noteica spēkā esošais Civilprocesa

likuma regulējums. Tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenama valsts nodeva atbilstoši Prasītājas samaksātajam

valsts nodevas apmēram, proti, 385,98 EUR apmērā.

Ceļot prasību, Prasītāja apmaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (3,30 LVL) apmērā. Līdz ar to no

Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopsummā

390,68 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nav sedzis Prasītājas maksājums

4,70 EUR apmērā, ir piedzenami valsts ienākumos no Atbildētāja.

Atbilstoši lietā esošai uzziņai ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējais apmērs ir 12,59 EUR, līdz ar to no Atbildētāja

valsts ienākumos piedzenamā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa ir 7,89 EUR.

[15] Civilprocesa likuma 2041. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[16] Pārrēķins uz euro valūtu veikts pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu pēc Latvijas Bankas noteiktā lata

piesaistes kursa euro: 1 EUR = LVL 0,702804.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195., 204.1, 208.1, 208.2, 208.4 pantu, tiesa

nosprieda

AS „Norvik banka” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Norvik banka”, reģistrācijas numurs 40003072918,

parādu - pamatparādu 4271,05 EUR apmērā, procentus par aizdevuma lietošanu 221,56 EUR apmērā, komisijas maksu par

apkalpošanu 251,52 EUR apmērā un līgumsodu 427,10 EUR apmērā, kā arī tiesas izdevumus 390,68 EUR apmērā, kopā

5561,91 EUR (pieci tūkstoši pieci simti sešdesmit viens euro 91 cents.

Noteikt AS „Norvik banka”, reģistrācijas numurs 40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers.

B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,89 EUR

( s e p t i ņ u s euro 89 centus), samaksu veicot Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta

Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, norādot iemaksas mērķi: 21499, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C31469911. Dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu, iesniedzams tiesas

kancelejā.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma

izgatavošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma izgatavošanas datums - 2014. gada 18. decembris.

Tiesnese L. Leja