Court finds defendant guilty of administrative violation for refusing to open door during police control.

Lieta Nr.126038116

Arhīva lietas Nr.1-0381-16/2

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 19.septembrī

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzindzuks,

ar sekretāri I.Šelleri,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un

konstatēja:

2016.gada 6.augustā plkst. 00.46 pārbaudes laikā /pers. A/ neatvēra dzīvokļa durvis savā norādītajā dzīvesvietā – /adrese/, ar ko pārkāpa ar Rēzeknes

tiesas 2013.gada 11.februāra spriedumu viņam piespriesto papildsodu – policijas kontrole, kuras laikā viņam piemērots ierobežojums – aizliegums atstāt

dzīvesvietu laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 6.00.

Ar šādām darbībām /pers. A/ pārkāpa Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkta prasības, līdz ar ko izdarīja Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā (turpmāk – LAPK) paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Par minētā pārkāpuma izdarīšanu 2016.gada 9.augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektore S.Rastopčina sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 167918.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzekne iecirkņa priekšniekam (turpmāk tekstā – iestāde) un /pers. A/ savlaicīgi tika paziņots par tiesas

sēdi. /pers. A/ tiesas pavēsti saņēma 26.08.2016., ko apliecina viņa paraksts uz pasta paziņojuma par sūtījuma saņemšanu. Policijas pārstāvis un pie

administratīvās atbildības saucamā persona uz tiesas sēdi neieradās, no viņiem nav saņemti lūgumi atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa uzskata, ka pamatojoties uz LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez iestādes pārstāvja un /pers. A/ klātbūtnes, jo lietas

dalībniekiem likumā noteiktajā kārtībā paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku un, tiesas ieskatā, /pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās neattaisnojošu iemeslu dēļ.

Tāpēc tiesa nekonstatē LAPK 289.11panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana. Tiesa atzina, ka lietu iespējams izskatīt

pēc tajā esošiem materiāliem.

Pārbaudījusi visus lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., policijas

kontroles noteikumu pārkāpšanā 2016.gada 6.augustā, pilnīgi apstiprinās ar šādiem pierādījumiem:

ar 2016.gada 9.augusta administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 167918 (lietas 2.lapa);

ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 11.februāra un Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 28.augusta spriedumiem, ar kuriem

/pers. A/ piemērots papildsods - policijas kontrole uz 2 gadiem (lietas 11.-20., 21.-27.lapa);

ar 2016.gada 7.jūnija lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ piemēroti vairāki ierobežojumi, viens no tiem ir

- aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst. 6.00 (lietas 4.lapa);

a r 2016.gada 6.augusta Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora R.Suhobokova

sastādīto pārbaudes aktu, kurā norādīts, ka 2016.gada 6.augustā plkst. 00.46, pārbaudot /pers. A/ pēc viņa dzīvesvietas /adrese/, viņš savā dzīvesvietā

neatradās, dzīvokļa durvis neviens neatvēra (lietas 3.lapa);

ar Jēkabpils cietuma informāciju un ziņām no IeM Informācijas centra, no kurām izriet, ka /pers. A/ no ieslodzījuma vietas atbrīvojās 2016.gada

20.janvārī pēc pamatsoda izciešanas (lietas 10., 6.-9.lapa);

ar /pers. A/ paskaidrojumu, kurā norādīts, ka 2016.gada 6.augustā pārbaudes laikā plkst. 00.46 viņš atradās savā norādītajā adresē /adrese A/.

Viņš dzīvo viens pats un ej gulēt katru dienu ap plkst. 21.00, bet ceļas ap plkst. 5.00 no rīta. Dzīvokļa durvīm zvana nav, bet to, ko policijas darbinieks

durvīs klauvēja, viņš nedzirdēja, jo dzīvoklim ir divas durvis, kuras no iekšpuses bija aiztaisītas. Turklāt viņam ir ļoti stiprs miegs. Viņš apzinās to, ka

viņam ir piemērots papildsods un nakts laikā viņam jāatrodas savā dzīvesvietā (lietas 5.lapa).

LAPK 177.pantā paredzēta atbildība par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu un šī panta dispozīcija norāda minētā pārkāpuma sastāva

pazīmes, un proti, policijas kontroles noteikumu tīša pārkāpšana, ko izdarījusi persona, kurai šī policijas kontrole noteikta. Tādējādi, lai personu sauktu

pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, izdarīšanu, personai

jābūt noteiktai policijas kontrolei, tās rīcībā ir jākonstatē šādas darbības.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.pantu pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums. Tiesa secina, ka ar Rēzeknes

tiesas 2013.gada 8.februāra un Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 28.augusta spriedumiem /pers. A/ tika atzīts par vainīgu

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, 126.panta otrās daļas 2. un 3.punktā, 176.panta otrajā daļā, 132.pantā, 152.panta otrajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un viņam piemērots papildsods – policijas kontrole uz 2 gadiem. Spriedumi stājās likumīgā spēkā 2013.gada

12.oktobrī.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.panta pirmo daļu (kas bija spēkā līdz 31.01.2015.) policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu

līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem

ierobežojumiem.

Krimināllikuma Pārejas noteikumu 13.punkta 1.apakšpunkts noteic, ka papildsodu – policijas kontroli – turpina izciest personas, kurām tas

piespriests.

No brīvības atņemšanas vietas /pers. A/ atbrīvojās 2016.gada 20.janvārī. No šīs dienas sākās policijas kontroles termiņa tecējums.

Policijas kontroles izpildes nosacījumus, notiesātās personas pienākumus un tiesības, kā arī ierobežojumus nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss

un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (turpmāk – Pārejas noteikumi) 24.punkta 1a. un 2.apakšpunkts nosaka, ka papildsodu –

policijas kontrole – turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā. Lai

pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var viņu apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā.

Ar policijas lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ tika iepazīstināts 2016.gada 7.jūnijā.

Saskaņā ar Pārejas noteikumu 24.punkta 4.apakšpunktu policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija

noteikumus Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.479).

Minēto noteikumu Nr.479 18.punkts nosaka, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu

noteiktā diennakts laikā -, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas

noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz

policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu

pārkāpumu. Šo noteikumu 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras

rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos

normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja persona, kurai piemērota policijas kontrole un noteikts ierobežojums noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā,

pārbaudes laikā dzīvesvietā nav atradāma vai neatvēra durvis, tas uzskatāms par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Tiesai nav pamata neticēt policijas inspektora pārbaudes aktā norādītajai informācijai, ka 2016.gada 6.augustā plkst. 00.46 /pers. A/ savā

dzīvesvietā neatradās, dzīvokļa durvis neviens neatvēra.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ minētie argumenti, ka policijas pārbaudes laikā viņš gulēja mājās un klauvējienus pie durvīm nedzirdēja, nevar viņu

attaisnot. Ja papildsoda izpildi kontrolējošai iestādei tiek likti šķēršļi kontroles pasākumu veikšanai vai persona jebkādu subjektīvu iemeslu dēļ liedz

iespēju veikt šādus kontroles pasākumus, tad šādā gadījumā izpildās LAPK 177.panta objektīvās puses pazīmes.

Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās ir konstatējamas visas LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmes un viņu jāsauc pie administratīvās atbildības, uzliekot administratīvo sodu.

Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu tiesa, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš neprecējies, apgādājamo personu viņam nav, bezdarbnieks.

/pers. A/ LAPK 33.pantā minētus atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst, to, ka /pers. A/ izdarīja administratīvo

pārkāpumu, būdams agrāk izdarījis noziedzīgu nodarījumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot apsūdzētā personību (agrāk kriminālsodīts, nestrādā), viņa attieksmi pret izdarīto administratīvo pārkāpumu (savu

vainu atzinis), izdarītā pārkāpuma raksturu (izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses tiesas spriedumu izpildes jomā un apdraud

noteikto pārvaldes kārtību), tiesa uzskata, ka par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ piemērojams LAPK 177.panta sankcijā paredzētais sods -

naudas sods.

Ņemot vērā, ka tiesa konstatēja /pers. A/ atbildību ietekmējošus apstākļus, izvērtējot viņa mantisko stāvokli, raksturojumu, kā arī to, ka agrāk par

analoģisku pārkāpumu nav sodīts, naudas sods /pers. A/ piemērojams tuvāk minimālajam LAPK 177.panta sankcijā paredzētajam apmēram.

Pamatojoties uz LAPK 177.pantu, 289.6panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas

sodu 25 EUR (divdesmit piecu euro) apmērā.

Naudas sods samaksājams ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no tā uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē norēķinu kontā - Valsts kase,

saņēmēja banka: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, bankas kods TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevumā obligāti

jānorāda lietas numuru Nr.126038116. Naudas soda samaksas dokuments jāiesniedz Rēzeknes tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas

dienas.

Tiesnesis I.Dzindzuks