Court dismissed appeal against speeding fine, upholding evidence from radar video and driver's admission of prior ban.

Lieta Nr. 1A69013618

S P R I E D U

Latvijas Republikas vārdā

Talsos, 2018.gada 18.decembrī

Kurzemes rajona tiesas

tiesnesis A.Feldmanis,

2018.gada 7.decembrī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu – /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda 2018.gada 14.septembra lēmumu Nr. 20-19/265.

A p r a k s t o

2018.gada 9.augustā plkst. 23:40 VP Kurzemes RP KPB Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Arturs

Jaunzemis noformējis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PG 427101 par CSL 28.panta 1.daļas 5.punktā un CSN 101.1. punktā

noteikto prasību pārkāpumu – tas ir –par to, ka 2018.gada 9.augustā plkst. 23:32 /pers. A/ vadījis automobili “Volvo S 80”, reģistrācijas numurs SH 53,

esot spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumam (saskaņā ar CSL 30.panta 2.daļas 3.punktu par CSN pārkāpumu uzliktais

naudas sods nav samaksāts gada laikā) Aizputes novadā, Vecpils pagastā pa autoceļu A 9 Rīga – Liepāja virzienā no Kalvenes uz Durbi ar ātrumu 128

km/h ceļa posmā, kur atļauts braukt ar ātrumu līdz 90 km/h. Ātrums mērīts ar mērierīci “Stalker Dual DSR” Nr. DE 007361 (pieļaujamā mērierīces

kļūda +/- 3%), attiecīgi: iespējamais minimālais braukšanas ātrums mērījuma brīdī – 123 km/h. Atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 33 km/h.

Pārkāpums fiksēts videoierakstā ar policijas automobiļa ar reģistrācijas numuru JO 1289 aprīkojuma iekārtu.

Atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 4panta 4.daļā un 149.8

panta 11.daļā.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.-37., 268.-274.1pantu, 275.panta 1.daļas 1.punktu, un pamatojoties uz Latvijas APK 149. 4panta 4.daļas un

149. panta 11.daļas nosacījumiem, inspektors A.Jaunzemis pieņēmis lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PG 427101 uzlikt /pers. A/ naudas

sodu 80 EUR apmērā.

Par minēto lēmumu /pers. A/ iesniedzis sūdzību un ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka

G.Ešenvalda 2018.gada 14.septembra lēmumu Nr. 20-19/265 lēmums atstāts negrozīts.

2018.gada 6.novembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par minētajiem lēmumiem. No sūdzības teksta secināms, ka /pers. A/ uzskata, ka

pārsūdzētā lēmums nav pamatots tādēļ, ka nav ņemts vērā fakts, ka sūdzības iesniedzējam nav izskaidrotas tiesības, policija viņa vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā konstatējusi, balstoties uz policistu ziņojumiem, kuri nav izmantojami administratīvā pārkāpuma fakta konstatēšanai, policija nav

vērtējusi sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus par norādītajiem argumentiem, viņš piespiests parakstīt protokolu, nav ievērota nevainīguma prezumpcija.

Savu argumentu pamatošanai /pers. A/ atsaucies uz judikatūru un policijas amatpersonas internetā publicētu viedokli par radariem. Sūdzībā lūgts atcelt

pilnībā pret sūdzības iesniedzēju pieņemtos lēmumus.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka /pers. A/ ar protokolu, savām tiesībām un pienākumiem ir iepazīstināts, par ko parakstījies protokolā, rakstisku

paskaidrojumu vai pretenziju par protokolu pārkāpuma noformēšanas vietā nav iesniedzis.

Jaunākais inspektors A.Jaunzemis savā paskaidrojumā norādījis, ka 2018.gada 9.augustā uz autoceļa Rīga – Liepāja veicis braukšanas ātruma

kontroli. Aptuveni 200 m no krustojuma ar ceļu uz Kroti aiz pieturas apturējis dienesta automobili, ap plkst. 23:32 ar atpakaļskata kameru un radaru

fiksēts, ka tuvojas automašīna ar ātrumu 128 km/h. Ātrums nomērīts taisnā ceļa posmā, nekādu traucējumu un traucējošu objektu nebija. Minētā

transportlīdzekļa vadītājs apturēts, ieslēdzot dienesta automobiļa bākugunis. Neviens cits transportlīdzeklis uz ceļa nav bijis. Automašīnas „Volvo S 80”,

v/n /reģistrācijas numurs/ vadītājs /pers. A/ sākotnēji pārkāpumu nav noliedzis un apgalvojis, ka vēloties ātrāk tikt mājās, tādēļ pārsniedzis ātrumu. Kad

paskaidrojis /pers. A/, ka tiks sastādīts protokols, viņš pa telefonu konsultējies ar kādu personu. Kad iedevis parakstīt protokolu, /pers. A/ sācis

apgalvot, ka viņš ātrumu neesot pārsniedzis un, ka viņam jau tā esot soda punktu par daudz.

Mērierīce „Stalker Dual DSR, Nr. DE 007361”, kas uzstādīta policijas dienesta automašīnā „Škoda Superb”, reģ. Nr. /numurs/, 2018.gada

10.aprīlī verificēta, sertifikāts derīgs līdz 2019.gada 9.aprīlim. Izanalizējusi ar minēto iekārtu 2018.gada 9.augustā no plkst. 23:32:01 līdz plkst. 23:32:59

veikto videoierakstu, Kurzemes RP KPB secina, ka veiktais mērījums – 128 km/h nepārprotami attiecināms uz automobili „Volvo S 80”, v/n

/reģistrācijas numurs/, ko vadīja /pers. A/. Citu braucošu transportlīdzekļu mērījuma laikā ierīces darbības zonā nav, video ierakstā redzamā ātruma

mērierīces darbība, automobilim turpinājumā samazinot ātrumu, nerada šaubas par šīs ierīces atbilstošu, nekļūdīgu darbību. Mērījums veikts atbilstoši

spēkā esošo normatīvo aktu un mērierīces lietošanas instrukcijas prasībām, un nav pamata apšaubīt policijas amatpersonas objektivitāti.

Lēmumā, atsaucoties uz judikatūru (Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā AA 13-05/5 17.1.apakšpunkts,

2005.gada 9.decembra spriedums lietā 666-05/5 15.1. apakšpunkts, 2005.gada 3.decembra spriedums lietā AA 13-05/5 17.1.apakšpunkts,

2005.gada 9.decembra spriedums lietā 666-05/5 15.1. apakšpunkts, 2009.gada 19.oktobra spriedums lietā Nr. 113007108 9.punkts ), norādīts,

ka, lai gan policijas amatpersonas noformētie dokumenti (arī protokoli un paskaidrojumi) paši par sevi nav uzskatāmi par absolūti ticamiem un

neapstrīdamiem, tomēr policijas amatpersonas noformētajiem dokumentiem, par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir

piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas amatpersona ir pieļāvusi nepilnības vai kļūdas paskaidrojumu sniegšanā, ir nepieciešami

pārliecinoši pierādījumi. Policijas amatpersonu paskaidrojums pats par sevi nav uzskatāms par absolūti ticamu un neapstrīdamu. Tomēr, lai apšaubītu

policijas amatpersonu sniegtās ziņas, kas ir apstiprinātas ar rakstveida pierādījumiem, konkrētajā gadījumā ar administratīvā pārkāpuma protokolu un

lēmumu, lietā ir jāpastāv īpašiem apstākļiem, kas spēj šādas šaubas izraisīt.

Lēmumā uzsvērts, ka ir zinātniski atzīts un praktiski pierādīts, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana vai nepareiza izvēle ir viens no iemesliem

ceļu satiksmes negadījumiem ar smagām sekām.

Tā kā persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, nav lūgusi sūdzību izskatīt mutvārdu procesā, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta

pirmo daļu administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

M o t ī v u d

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā lēmuma motivāciju, atzīst, ka lēmums atstājams negrozīts, bet

/pers. A/ sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas ir obligāts pamats iestādes lēmuma atcelšanai pilnībā, tiesa nekonstatēja.

Latvijas APK 289. 13 panta trešajā daļā ir noteikts, ka gadījumā, ja tienesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pievienojas tajā ietvertajai motivācijai. Papildus iestādes lēmumā minētajam norāda

sekojošo.

Latvijas APK 289. 6panta septītajā daļā ir noteikts, ka tiesai izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā jāizlemj vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Latvijas APK 244.pantā ir noteikts, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Saskaņā ar 243.panta pirmo daļu pierādījumi

administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Minētā panta piektajā daļā ir noteikts, ka pierādījumi lietā var būt tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā

sakarībā.

Atbilstoši administratīvo pārkāpumu būtībai administratīvā atbildība ir paredzēta par apzinātu konkrēti noteiktu uzvedības priekšrakstu neizpildīšanu

vai pārkāpšanu – šajā gadījumā – par transportlīdzekļa vadīšanu ar ātrumu, kas vairāk par 33 kilometriem stundā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu

(Latvijas APK 148.8panta vienpadsmitā daļa). Šādu tiesību normās skaidri un nepārprotami noteiktu priekšrakstu pārkāpšanu nevar izdarīt neapzināti vai

aiz neuzmanības. Minēto pārkāpumu objektīvi ir iespējams konstatēt tikai tehniskā veidā – konkrētajā gadījumā – ar policijas automašīnai uzstādītu

radaru un tā mērījumus fiksējošu videoierakstu.

Lietai pievienotajā videoierakstā nepārprotami redzams, ka 2018.gada 9.augustā, no plkst. 23:32:01 līdz plkst. 23:32:59 policijas automašīnai

tuvojas automašīna ar ātrumu 123 km/h.

Videoierakstā redzamā notikumu gaita pilnībā atbilst policijas inspektora A.Jaunzema rakstveida paskaidrojumā (lietas 12.lp.) norādītajai. Arī

sūdzības iesniedzējs pēc būtības neapstrīdēja faktu, ka viņš protokolā norādītajos apstākļos vadījis automašīnu “Volvo S 80”, reģistrācijas numurs

/numurs/.

Minētais izslēdz jebkādas šaubas par to, ka videoieraksts ir no policijas automašīnas iekārtas, kas fiksēja tieši konkrēto notikumu.

No videoieraksta redzams, ka uz ātruma fiksēšanas brīdi neviens cits transportlīdzeklis neatradās ātruma mērīšanas ierīces darbības zonā un

meteoroloģiskie apstākļi neietekmē redzamību un ierīču darbību.

Lietā esošais verificēšanas sertifikāts (lietas 13.lp.) apstiprina, ka mērierīces “Stalker Dual DSR” Nr. DE sertifikāts notikuma konstatēšanas brīdī

bija derīgs.

Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nevienu pārliecinošu pierādījumu, kas liktu apšaubīt protokolā norādīto viņa braukšanas ātrumu. Nav iesniegti

arī nekādi pierādījumi par tādiem apstākļiem, kas norādītu uz policijas inspektora pieļautām kļūdām, neprofesionalitāti vai personīgu ieinteresētību

pārkāpuma konstatēšanā.

Sūdzības iesniedzējs ir vispārināti un formāli atsaucies uz judikatūras spriedumiem, kuros vērtētie faktiskie apstākļi atšķiras no izskatāmajā lietā

konstatētajiem. Vienlaikus tiesa atzīst, ka iestāde lēmumā pamatoti atsaukusies uz administratīvās apgabaltiesas atziņām attiecībā par policijas

amatpersonas sastādīto dokumentu un rīcības vērtēšanu.

Tiesa kā nepamatotu noraida sūdzības iesniedzēja argumentu par to, ka viņa vaina pierādīta, balstoties tikai uz policijas darbinieku ziņojumu, jo no

lietas materiāliem redzams, ka būtiskākais tiešais pierādījums šajā lietā ir policijas automašīnai uzstādītā radara mērījumu videoieraksts, un policijas

inspektora A.Jaunzema paskaidrojums apstiprina tajā fiksētos notikuma apstākļus.

Attiecībā uz pārējiem sūdzība norādītajiem argumentiem tiesas norāda, ka sūdzības iesniedzēja atšķirīgs viedoklis par notikuma apstākļiem pats par

sevi nevar kalpot par pamatu lēmuma atcelšanai, turklāt šī viedokļa pamatošanai nav iesniegti nekādi pierādījumi.

Papildus tiesa norāda, ka LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 2.oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-378/2008

22.punktā norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem

no tiesību viedokļa (Senāta 2004. gada 23. novembra spriedums lietā Nr. SKA-216/2004 8.punkts; 2005. gada 22. novembra spriedums lietā Nr.

SKA-378/2005 12. punkts).

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma fakts ir pierādīts un sūdzības iesniedzējas pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.

No sūdzības izriet, ka /pers. A/ neapstrīd administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto faktu, ka viņš vadījis automašīnu esot spēkā

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumam.

Tiesa atzīst, ka, izvērtējot lietā esošās ziņas par /pers. A/ personību, iestāde pamatoti piemērojusi viņam Latvijas APK 148. 8panta vienpadsmitās

daļas sankcijā paredzēto sodu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav pamata.

R e z o l u t ī

12 13 16 17 18

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. , 289. , 289. , 289. , 289. pantu, tiesa

n o s p r i e d

atstāt negrozītu Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka G.Ešenvalda 2018.gada 14.septembra lēmumu

Nr. 20-19/265 un /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 18.decembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Feldmanis