Court dismisses appeal against parking fine for vehicle on sidewalk, ruling violation not trivial.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42920009

A01110-11/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 5.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties pieteicējam Z.V., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei I.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja Z.V. pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 28.jūlija lēmuma Nr.2641

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

(turpmāk – VP RRP KPP vai atbildētāja) priekšnieka vietnieces 2009.gada

28.jūlija lēmumu Nr.2641 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts VP RRP KPP

Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk – PPP CPB) jaunākā

inspektora 2009.gada 17.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums

Nr.111398339 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru Z.V. (turpmāk –

pieteicējs) saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, kas paredzēts

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta

ceturtās daļas 5.punktā, piemērojot naudas sodu 20 latu apmērā.

Lēmums ir pamatots ar to, ka saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes

departamenta sniegto informāciju, vieta Tomsona ielā pie nama Nr.37, kur

pieteicējs novietoja savu automašīnu, ir uzskatāma par ietvi 2004.gada 29.jūnija

Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk –

CSN) izpratnē.

[2] 2009.gada 9.septembrī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta

administratīvā lieta pēc pieteicēja pieteikuma par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums ir pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Pēc CSN 1.23 punkta ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve

piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās. Kā redzams fotogrāfijās, automašīna

ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ nav aizšķērsojusi ietvi un gājēju

kustībai šķēršļus nerada.

[2.2] Apmale, kura norobežo asfalta laukumu, ir minimāli pazemināta, līdz

ar to pieteicējs pieņēma, ka šajā asfalta laukumā drīkst novietot autotransportu.

Pie šī asfaltētā laukuma līdz 2009.gada 18.aprīlim nav izvietotas nekādas ceļa

zīmes, kuras norādītu, ka šeit autotransportu nevar novietot.

[2.3] Pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai

viņu mantai, tādējādi to var atzīt par maznozīmīgu.

[2.4] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde

pēc apstrīdētā uzliktā administratīva soda nav izvērtējusi lietas apstākļus pēc

LAPK 272.panta.

[3] Savā paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst, pamatojoties

Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja un

pamatoja ar tajā minētajiem argumentiem.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasījumu neatzina, pamatojot ar Lēmumā

minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku

paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums

nav pamatots un ir noraidāms.

[6] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[6.1] 2009.gada 17.aprīlī VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu

policijas bataljona jaunākais inspektors D.I. konstatēja, ka transportlīdzekļa

vadītājs, kurš neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, bija novietojis stāvēšanai uz

ietves transportlīdzekli Mitsubishi Lancer, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis), Rīgā, Tomsona ielā pie

nama Nr.37, pārkāpjot CSN 135.9.punkta prasību nosacījumus, par ko noformēja

administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.111398339 (lietas 7.lapa).

Pārkāpuma fiksēšanas vietā jaunākais inspektors D.I. piemēroja naudas sodu Ls

20 apmērā.

[6.2] Transportlīdzeklis pārkāpuma vietā tika nofotografēts (lietas

12.lapa).

[6.3] 2009.gada 18.maijā VP RRP KPP reģistrēta Z.V. sūdzība par

administratīvā soda piemērošanu, norādot, ka transportlīdzeklis netika novietots

uz ietves un tas nevienam nav traucējis (lietas 14.lapa).

[6.4] Ar VP RRP KPP priekšnieka vietnieces 2009.gada 28.jūlija lēmumu

Nr.2641 (lietas 6.lapa) atstāts negrozīts VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes

Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora 2009.gada 17.aprīļa administratīvā

pārkāpuma protokols-paziņojums Nr.111398339.

[7] Pārsūdzētais Lēmums pamatots ar CSN 135.9.punktu un LAPK

.10

149 panta ceturtās daļas 5.punktu (turpmāk tiesību normas redakcijā, kas bija

spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī).

Saskaņā ar CSN 135.9.punktu aizliegts apstāties un stāvēt uz ietvēm,

izņemot šo noteikumu 131.punktā minētos gadījumus.

Atbilstoši LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punktam uz ietvēm vietās, kur

tas ir aizliegts - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu

apmērā.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK

149. panta ceturtās daļas 5.punkta, jākonstatē, ka transportlīdzeklis ir stāvējis uz

ietves vietā, kur tas ir aizliegts.

[8] Lietā nepastāv strīds par to, ka 2009.gada 17.aprīlī transportlīdzeklis

bija novietots stāvēšanai Rīgā, Tomsona ielā pie nama Nr.37. Minēto faktu

apstiprina arī lietai pievienotā fotogrāfija [6.2].

Pieteicējs uzskata, ka transportlīdzeklis tika novietots norobežotā asfalta

laukumā, pieņemot, ka šajā vietā drīkst novietot autotransportu, jo tur nav

izvietotas nekādas ceļa zīmes, kuras norādītu, ka šeit autotransportu nevar

novietot.

Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai attiecīgais laukums Rīgā, Tomsona ielā

pie nama Nr.37 ir uzskatāms par gājēju ietvi, un, vai minētajā vietā bija atļauts

(aizliegts) novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

[9] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka ar lietā esošajiem

pierādījumiem - 2009.gada 17.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu-

paziņojumu Nr.111398339 un lietas materiāliem pievienoto fotouzņēmumu, ir

pierādīts, ka pieteicēja transportlīdzeklis 2009.gada 17.aprīlī bija novietots

stāvēšanai uz ietves Rīgā, Tomsona ielā pie nama Nr.37.

Minēto secinājumu tiesa izdarījusi, pamatojoties uz sekojošiem

apsvērumiem.

[9.1] Saskaņā ar CSN 1.23.punktu ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta

gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās.

Tātad CSN nenoteic ietves kā ceļa daļas konkrētu platumu, bet gan noteic,

ka tā piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās.

Savukārt saskaņā ar CSN 1.punkta 8.apakšpunktu brauktuve ir ceļa daļa,

kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves,

kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām.

[9.2] Kā redzams no fotouzņēmuma, vieta, kur tika novietots

transportlīdzeklis, ir plata asfaltēta teritorijas daļa pie ieejas skolas ēkā. Attiecīgā

teritorija nekādā veidā nav nodalīta no ietves, tādējādi tā ir uzskatāma par ietves

turpinājumu, kura attiecīgi ir arī atdalīta no brauktuves. Tātad šīs teritorijas

funkcionālais mērķis nepārprotami ir ceļa daļa t.i., ietve, kas pieredzēta gājējiem,

jo īpaši lielam pūlim skolēnu.

[9.3] Saskaņā ar CSN 131.punktu stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz

ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830.,

831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un

vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai

826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar

attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi

jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt

velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju

pārvietošanos.

Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka cita starpā vieglajiem transporta

līdzekļiem bez vai ar piekabēm atļauts stāvēt uz ietves gadījumos, ja stāvvieta ir

apzīmēta ar noteikta veida ceļa zīmēm. Tāpat minētajā normā paskaidrots, kā

transportlīdzekļi stāvvietā novietojami - vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei.

Konkrētajā gadījumā, vieta, kur tika novietots stāvēšanai pieteicēja

transportlīdzeklis, nebija apzīmēta ar iepriekš minētajām ceļa zīmēm. Arī

pieteicēja arguments, ka automašīna ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ nebija aizšķērsojusi ietvi un gājēju kustībai šķēršļus neradīja, nav

pamatots, jo kā minēts iepriekš uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, mopēdiem

un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos, tātad uz

vieglajiem automobiļiem šis izņēmums nav attiecināms.

[9.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka teritorija Rīgā, Tomsona

ielā pie nama Nr.37 ir atzīstama par ietvi CSN izpratnē, un pieteicēja

transportlīdzeklis 2009.gada 17.aprīlī bija novietots stāvēšanai uz ietves, jo

nepārprotami var redzēt, ka attiecīgā teritorija izveidota ar mērķi, lai pa to varētu

pārvietoties gājēji.

[10] Tā kā tiesa secināja, ka transportlīdzeklis 2009.gada 17.aprīlī tika

novietots stāvēšanai uz gājēju ietves, taču nebija iestājies neviens no CSN

131.punktā minētajiem gadījumiem, tad iestāde ir pamatoti konstatējusi, ka ir

pārkāptas CSN 135.punkta 9.apakšpunkta prasības.

[11] Pieteicējs uzskata, ka pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu

satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, tādējādi to var atzīt par maznozīmīgu.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar LAPK 21.panta otro daļu ceļu satiksmē

izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz

desmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes

dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.

Konkrētajā gadījumā LAPK 149.10panta ceturtās daļas 5.punkta sankcija

paredz naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. Tātad

pieteicēja izdarītais pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu.

[12] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo

pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par

administratīvajiem pārkāpumiem.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā piemērotā tiesību norma, proti,

LAPK 149.10panta ceturtā daļa, ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru

amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par

naudas soda Ls 20 apmērā piemērošanu, ja transportlīdzeklis ticis novietots

stāvēšanai uz ietves vietā, kur tas ir aizliegts.

Tā kā atbildētāja bija konstatējusi, ka pieteicējs izdarījis pārkāpumu, tad

atbildētājai bija jāizdod administratīvs akts par pieteicēja sodīšanu. Ņemot vērā

iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka pieteicējs ir izdarījis

administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.10panta

ceturtās daļas 5.punktā, tādēļ ir noraidāms pieteicēja pieteikums par Lēmuma

atcelšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-

291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas

1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt Z.V. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 28.jūlija

lēmuma Nr.2641 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2011.gada 5.aprīlī.

Tiesnese (paraksts) L.Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ______________________________ L.Andersone

Rīgā, 2011.gada 5.aprīlī