Administrative court dismissed appeal against Finance Ministry's decision rejecting a civil servant's job application due to insufficient knowledge test answers.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr.A420199421

Lietas arhīva Nr.AA43-0236-23/13

ECLI:LV:ADAT:2023:0116.A420199421.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2023.gada 16.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sanita Kanenberga,

tiesneses Inga Juhņeviča-Knoka un Irina Kaļiņina

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Finanšu

ministrijas 2020.gada 5.novembra lēmuma Nr.10.1-4/7/5852 atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību

par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 21.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ piedalījās konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu un muitas

policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Otrās izlūkošanas nodaļas galvenā inspektora amatu.

Ar dienesta izveidotās vērtēšanas komisijas (turpmāk – komisija) 2020.gada 23.jūlija lēmumu (lietas 91.lapa) nolemts

nevirzīt pieteicēju uz konkursa trešo kārtu, jo pieteicējs konkursa otrajā kārtā (profesionālo zināšanu pārbaudes uzdevumi)

nav ieguvis minimāli pieļaujamo punktu skaitu.

[2] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Finanšu ministrija (turpmāk – ministrija) ar 2020.gada 5.novembra

lēmumu Nr.10.1-4/7/5852 (lietas 25.–27.lapa) kā galīgo administratīvo aktu komisijas lēmumu atstāja negrozītu.

Lēmumā, atsaucoties uz komisijas sniegto skaidrojumu, norādīts, ka profesionālo zināšanu pārbaudījuma 8.–

11.jautājums tika formulēts tādā veidā, lai pretendents varētu sniegt pēc iespējas plašākas atbildes, ļaujot komisijai

pārliecināties par pretendenta zināšanām operatīvās darbības jomā. Konkrētajā gadījumā pieteicēja atbildes uz minētajiem

jautājumiem nebija nepareizas, taču tās nebija pietiekami plašas (uz 10.jautājumu atbildēts vienā teikumā, vispārīgi

atsaucoties uz Operatīvās darbības likumu, taču nenorādot iespējamo darbību variantus; 11.jautājumā aprakstītas darbības,

veicot administratīvo pārbaudi objektā, taču nav minēts neviens piemērs attiecībā uz operatīvo darbību). Plašāku atbildi uz

10.jautājumu un skaidrojumu par strīdus jautājumiem pieteicējs sniedzis vien apstrīdēšanas iesniegumā, lai gan tas bija

jādara pārbaudījuma laikā (pieteicēja norādītais, ka atbilde uz 10.jautājumu sniegta tādā mērā, lai neizpaustu valsts

noslēpumu, ir vērtējama kritiski). Turklāt, kā to norādīja komisija, tad no pirmajiem sešiem pārbaudījuma jautājumiem, kuru

mērķis bija noskaidrot pretendenta pamatzināšanas, pieteicējs uz diviem jautājumiem atbildējis nepareizi, savukārt uz vienu

atbildējis tikai daļēji pareizi. Ministrija konstatē, ka visu pārbaudījuma darbu vērtēšanā pret visiem pretendentiem ievērota

vienlīdzīga attieksme, iestādes patvaļa nav konstatējama un līdzīgas atbildes novērtētas ar vienādu punktu skaitu. Ministrija

arī nekonstatē, ka komisija šajā lietā būtu pieļāvusi tādus pārkāpumus, kas objektīvi varēja ietekmēt konkursa rezultātu.

[3] Pieteicējs ministrijas lēmumu pārsūdzēja tiesā.

Pieteikumā norādīts, ka komisija ir pārkāpusi patvaļas aizlieguma principu, jo uz profesionālo zināšanu pārbaudījuma

10. un 11.jautājumu noteikusi tādas atbildes, kuras ir acīmredzami nepareizas un pretrunā ar attiecīgo jomu regulējošajiem

normatīvajiem aktiem. Proti, 10.jautājumā par amatpersonas rīcību gadījumā, ja tā konstatē personas iespējamu valsts

robežas šķērsošanu, komisija ir norādījusi uz dažādiem starptautiskiem tiesību avotiem, taču tie pieteicēja ieskatā nav

piemērojami attiecībā uz operatīvo darbību. Savukārt 11.jautājumā par amatpersonas rīcību gadījumā, ja tā pamana

iespējamas kontrabandas pazīmes, komisija ir norādījusi uz dažādu operatīvo darbību veikšanu, taču jautājums nesatur

informāciju, ka būtu iestājies likumā noteiktais pamats to veikšanai. Minētajam pieteicēja ieskatā ir būtiska nozīme, jo par

pareizām atbildēm uz profesionālo zināšanu pārbaudījuma 10. un 11.jautājumu pretendentam ir iespējams iegūt kopumā 23

punktus, savukārt virzīšanai uz konkursa trešo kārtu ir nepieciešami 25 punkti, kas nozīmē, ka komisija savu secinājumu par

pretendenta zināšanām balsta uz šiem diviem jautājumiem. Turklāt operatīvā darbība ir saistīta ar iejaukšanos personu

pamattiesībās un tai ir jānorit stingri saskaņā ar likumu, tādēļ šāda komisijas rīcība, apstiprinot likumam pretējas atbildes,

var radīt tālejošas nelabvēlīgas sekas.

[4] Paskaidrojumā tiesai ministrija pieteicēja pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem

argumentiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 21.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem argumentiem.

[5.1] Kā tas izriet no pieteicēja pieteikumā ietvertajiem argumentiem, lietā šobrīd ir saglabājies strīds par pieteicēja

profesionālo zināšanu pārbaudījuma ietvaros sniegtajā atbildēm uz 10. un 11.jautājumu. Pieteicējs ir apšaubījis šo jautājumu

formulējumu un vērtēšanas kritērijus.

[5.2] Sākotnēji tiesa vērsa pieteicēja uzmanību uz lietā pieļaujamo pārbaudes apjomu. Proti, amatu konkursu ietvaros

veiktā pretendentu profesionālo zināšanu novērtēšana ietilpst iestādes novērtējuma brīvībā, kuras kontrole tiesā ir

ierobežota.

Administratīvo tiesu judikatūrā ir atzīts, ka šādā gadījumā administratīvo tiesu kompetencē ir pārbaudīt to, vai

vērtēšanas komisijas vērtējums nav patvaļīgs, proti, vai tas bija objektīvs, vai bija ievērots procesuālais taisnīgums, vai

netika pārkāpts patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips, tostarp vai visiem pretendentiem

bija vienādas iespējas un vienādi apstākļi, kā arī vai novērtējums veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem

pretendentiem (sal.sk. Augstākās tiesas 2019.gada 28.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-68/2019

(ECLI:LV:AT:2019:0628.A420143815.2.S) 7.punkts). Tādēļ tiesai šajā lietā nav jāpārvērtē pieteicēja sniegto atbilžu

pareizība un jāizdara savs vērtējums pēc būtības par to, vai pieteicēja demonstrētās zināšanas, prasmes un iemaņas atbilst

nepieciešamajām prasībām, lai ieņemtu attiecīgo amatu (sal. Augstākās tiesas 2020.gada 7.decembra sprieduma lietā

Nr.SKA-203/2020 (A420155416) 6. un 11.punkts; 2012.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.SKA-274/2012

(A42915709) 11.punkts).

Vienlaikus minētais nenozīmē, ka tiesas kontrole aprobežojas tikai ar tehniskiem un formālās procedūras ievērošanas

jautājumiem. Proti, tiesai ir jāizvērtē, vai vērtējums nav ielikts patvaļīgi, kas citstarp nozīmē pievērsties arī pašam

pārbaudījuma uzdevuma risinājumam (sal. Augstākās tiesas 2012.gada 5.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-961/2012

(680052412) 10.punkts). Tomēr arī šādā gadījumā tiesas vērtējums ir vērsts nevis uz to, kādai vajadzēja būt pareizajai

atbildei uz pārbaudījuma jautājumu, bet gan uz to, ka pastāv acīmredzama pretruna starp tiem apstākļiem, kurus iestāde ir

minējusi kā būtiskus, skaidrojot sagaidāmo pareizo atbildi, un tiem apstākļiem, kuri norādīti pārbaudījuma jautājumā (sal.

Augstākās tiesas 2020.gada 14.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-327/2020

(ECLI:LV:AT:2020:1214.A420146817.8.S) 6.punkts).

[5.3] Tiesa konstatēja, ka amatu konkursa pretendentu vērtēšanas kritēriji un pārbaudījuma jautājumi ir apstiprināti ar

komisijas 2020.gada 11.jūnija sēdes protokolu Nr.208 (lietas 12.–17.lapa).

Saskaņā ar apstiprināto kārtību konkursa otrās kārtas ietvaros tiek pārbaudītas pretendentu profesionālās zināšanas.

Strīdus jautājumi ietilpst „atvērto” jautājumu kategorijā bez noteiktas pareizās atbildes, vienlaikus pretendentu sniegto atbilžu

vērtēšanas vajadzībām nosakot vairākus vērtējamos aspektus (turpmāk arī – paraugatbildes), kuru iekļaušana pretendenta

sniegtajās atbildēs tiek atbilstoši novērtēta ar noteiktu punktu skaitu.

Kā izriet no pārsūdzētā lēmuma un lietā esošā dienesta skaidrojuma (lietas 97.–98.lapa), strīdus jautājumi formulēti

tādā veidā, lai pretendents varētu sniegt pēc iespējas plašākas atbildes, ļaujot pārliecināties par pretendenta zināšanām

operatīvās darbības jomā, kas atbilst amata konkursa sludinājumā definētajām amata prasībām un pienākumiem (sk. darba

piedāvājumu lietas 85.–87.lapā). Vērtējamās atbildes ir maksimāli plašas, un komisijas piešķirtais punktu skaits vienai

atbildei var svārstīties lielākā amplitūdā, atkarībā no sniegtās atbildes precizitātes un vērtējot arī papildu zināšanas, kuras

pretendents parāda, sniedzot atbildes uz jautājumiem.

[5.4] Pārbaudījuma 10.jautājumā pretendentiem tika lūgts aprakstīt amatpersonu rīcību (nepieciešamās darbības un

pieņemtos lēmumus pirms pasākuma un pasākumu laikā) un tās tiesisko pamatu šādā situācijā: ,,Nodokļu un muitas

policijas pārvaldes amatpersonas, veicot personas ilgstošu operatīvo novērošanu, konstatē, ka tā šķērso Latvijas-Lietuvas

robežu, lai, iespējams, tiktos ar nenoskaidrotām personām un saņemtu noziedzīgā ceļā iegūtus naudas līdzekļus.”

Kā izriet no komisijas apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, tad, lai pretendenti minētajā jautājumā iegūtu maksimāli

iespējamo punktu skaitu (14 punktus), no pretendentiem tika sagaidīts, ka tie savā atbildē aprakstīs: operatīvās novērošanas

(izsekošanas) uzsākšanas tiesisko pamatu un tās saturu (1 punkts); kādos gadījumos un kādā kārtībā ir veicama ilgstoša

operatīvā novērošana (2 punkti); kādos gadījumos un kādā kārtībā ir veicama operatīvā izstrāde (2 punkti); kādas ir

Nodokļu un muitas policijas pārvaldes tiesības un to pamatojošie normatīvie akti (2 punkti); ievērojot, ka jautājumā ir minēts

pārrobežu elements, pārbaudīt pretendenta zināšanas par novērošanas turpināšanas tiesisko iespējamību citas Eiropas

Savienības dalībvalsts teritorijā (2 punkti); pretendenta zināšanas par Šengenas konvencijas, Neapoles II konvencijas un

Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdības līguma par sadarbību organizētas noziedzības un citu noziedzīgu

nodarījumu apkarošanā piemērošanas tiesisko pamatu (2 punkti).

Pieteicējs uz 10.jautājumu sniedza šāda satura atbildi: ,,Veicot ilgstošu operatīvo novērošanu, ja persona šķērso

robežu, amatpersona informē savu vadītāju un turpina pasākumu. Regulē ODL”. Komisija minēto pieteicēja atbildi novērtēja

ar 1 punktu (sk. atbildi un vērtējumu lietas 46.lapā). Dienests attiecībā uz piešķirto vērtējumu norādījis (lietas 97.–

98.lapa), ka atbilde sniegta tikai vienā teikumā un atsaucoties uz Operatīvās darbības likumu, nenorādot nekāda veida

iespējamos darbību variantus, lai gan savā sūdzībā pieteicējs ir norādījis, ka tādi ir.

[5.5] Tiesa, izvērtējot pieteicēja apstrīdēšanas procesa ietvaros izteiktos iebildumus (sk. 2020.gada 7. un 16.oktobra

iesniegumus lietas 36.–41.lapā), nekonstatēja komisijas kļūdu pieteicēja sniegtās atbildes novērtējumā turpmāk minēto

iemeslu dēļ.

Pieteicējs 2020.gada 16.oktobra apstrīdēšanas iesnieguma papildinājumā norāda, ka jautājums pieteicēja ieskatā ir

formulēts pārāk vispārīgi, paredzot dažādus iespējamos novērojamās personas un amatpersonas rīcības variantus. Šajā

sakarā norādāms, ka jautājuma vispārīgais formulējums atbilst „atvērto” jautājumu būtībai un mērķim, dodot iespēju

pretendentam konkursa ietvaros demonstrēt pēc iespējas plašākas zināšanas un analītiskās prasmes operatīvās darbības

plānošanā un īstenošanā. Pieteicēja lakoniski formulētā atbilde bez papildu argumentācijas, kādu pieteicējs ir centies sniegt

tikai apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā, nav vērtējama kā atbilstoša jautājuma mērķim un būtībai.

Papildus minētajā iesniegumā pieteicējs norādījis, ka atbildi sniedzis tādā apjomā, lai nodrošinātu Operatīvās darbības

likuma normu pareizu piemērošanu konkrētās operatīvās situācijas risināšanai un neatklātu operatīvās darbības organizāciju,

metodiku un taktiku, kas ir valsts noslēpums. Šis pieteicēja arguments tiesai nav objektīvi saprotams. Ņemot vērā, ka

konkursā varēja piedalīties pretendenti arī bez iepriekšējas pieredzes operatīvās darbības jomā, no pretendentiem tika

sagaidīta vien teorētiska zināšanu demonstrēšana un situācijas modelēšanas prasmes, neaptverot ar valsts noslēpumu

saistītus jautājumus. Minēto apstiprina arī komisijas apstiprinātās paraugatbildes.

Pretēji pieteicēja uzskatam, tiesa arī nekonstatēja, ka jautājuma formulējums būtu tāds, kas maldinātu vai liegtu saprast

jautājuma būtību un to, kāda atbilde no pretendenta tika sagaidīta.

No jautājuma izriet, ka tajā galvenais uzsvars tika likts uz apstākli, ka novērojamā persona „šķērso valsts robežu”. Līdz

ar to no pretendenta objektīvi bija sagaidāma vērtēšanas kritērijos paredzētā zināšanu demonstrēšana par amatpersonas

rīcību un tās tiesisko pamatu ārpus Latvijas Republikas jurisdikcijas. Ņemot vērā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes

kompetenci (piemēram, tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana kā kontrabanda, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana),

situācijas, kur, pildot amata pienākumus, amatpersonai var nākties saskarties ar pārrobežu elementu un jautājums vairs nevar

tikt risināts vienīgi nacionālo tiesību aktu ietvaros, nav netipiskas. Pieteicējs savā atbildē nebija identificējis situācijas

pārrobežu elementu, vispārīgi vien norādot, ka operatīvo novērošanu turpina, līdz ar to komisijai nebija pamata pieteicēja

atbildi novērtēt ar augstāku punktu skaitu. Pieteicējs 2020.gada 16.oktobra iesniegumā vispārīgi aprakstījis savu viedokli, ka

izmeklētājs kādu laiku, atkarībā no robežas šķērsošanas vietas infrastruktūras un personu tikšanās vietas, varētu turpināt

operatīvās darbības, neiejaucoties citas valsts jurisdikcijā. Vienlaikus pieteicēja pārbaudījuma ietvaros sniegtajā atbildē šāda

pieteicēja domu gaita nav atspoguļota.

Tāpat pieteicējs 2020.gada 16.oktobra iesniegumā norādījis, ka no jautājuma formulējuma izrietēja, ka operatīvās

darbības pasākums jau bija akceptēts, līdz ar to pieteicējs nav saskatījis nepieciešamību aprakstīt ar pasākuma uzsākšanu

saistītos jautājumus. Attiecībā uz minēto tiesa norāda, ka pretendentam tika dots uzdevums aprakstīt ,,nepieciešamās

darbības un pieņemtos lēmumus pirms pasākuma un pasākuma laikā”. Tādējādi no attiecīgā jautājuma formulējuma skaidri

izriet nepieciešamība aprakstīt arī pirms pasākuma īstenošanas veicamās darbības un pieņemtos lēmumus, tādējādi

demonstrējot savas zināšanas par normatīvajos aktos paredzēto operatīvās darbības īstenošanas tiesisko kārtību. Pieteicējs

savā atbildē minēto uzdevumu nav izpildījis.

[5.6] Pieteicējs tiesai iesniegtajā pieteikumā papildus ir apšaubījis komisijas formulētajās paraugatbildēs minētās

Šengenas konvencijas, Neapoles II konvencijas un Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdības līguma par

sadarbību organizētas noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā piemērošanu attiecībā uz operatīvajām

darbībām kā tādām, lai attiecīgi minētie starptautiskie avoti būtu pieminēšanas vērti konkrētā uzdevuma kontekstā.

Pirmkārt, tiesa norādīja, ka šādu argumentu pieteicējs nav izteicis apstrīdēšanas procesa ietvaros (apstrīdēšanas

procesā pieteicējs minējis, ka nav pamata piemērot minētos starptautisko tiesību avotus, bet tas minēts kontekstā ar iespēju

kādu laiku veikt operatīvās darbības, neiejaucoties citas valsts jurisdikcijā), lai gan pieteicēja rīcībā apstrīdēšanas laikā bija

komisijas apstiprinātās paraugatbildes (sk. pieteicējam adresēto dienesta 2020.gada 23.septembra elektroniskā pasta

vēstuli lietas 68.–69.lapā). Attiecīgi minētais arguments netika vērtēts ne dienesta apstrīdēšanas procesa ietvaros

sniegtajos paskaidrojumos (jo tie sniegti saistībā ar apstrīdēšanas iesniegumā minētajiem argumentiem), ne šajā lietā

pārsūdzētajā ministrijas 2020.gada 5.novembra lēmumā Nr.10.1-4/7/5852 (jo pieteicējs šādu argumentu nebija minējis

apstrīdēšanas iesniegumā), ne arī vēlāk pieņemtajā ministrijas 2021.gada 22.jūnija lēmumā Nr.10.1-4/7/3607 (lietas 23.–

24.lapa) (jo jautājums par amata konkursa tiesiskumu jau bija izvērtēts un šis lēmums vairs nav pieņemts apstrīdēšanas

procesa ietvaros).

No Administratīvā procesa likuma 76. un 81.panta regulējuma izriet pieteicēja pienākums administratīvo aktu apstrīdēt

augstākā iestādē un augstākas iestādes tiesības jautājumu izskatīt vēlreiz pēc būtības. Tādējādi valsts pārvaldes iestādei tiek

dota iespēja viena pārvaldes procesa ietvaros novērst kļūdas, ja tādas pieļāvusi zemāka iestāde. Savukārt atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 5.punktam viens no priekšnoteikumiem pieteikuma iesniegšanai tiesā

ir tas, ka persona ir ievērojusi lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Administratīvā procesa likuma 78.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka iesniegumā par administratīvā akta

apstrīdēšanu norāda, kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd un kā izpaužas administratīvā akta nepareizība. Tādējādi

atbilstoši līdzdarbības principam un pienākumam procesuālās tiesības izmantot godprātīgi personai jau apstrīdēšanas

stadijā ir jāiezīmē strīda pamats jeb fakti, kuru konstatējumam un novērtējumam iestādes lēmumā persona nepiekrīt un

saistībā ar kuriem tā konkrētajā lietā vēlas strīdēties. Ja pieteicējs apstrīdēšanas stadijā nav iebildis pret kādu administratīvā

procesa būtisku aspektu, bet sāk pret to izvirzīt iebildumus tikai tiesvedības gaitā, uzskatāms, ka procesa dalībnieks nav

godprātīgi izmantojis savas apstrīdēšanas tiesības, tādējādi faktiski liedzot augstākai iestādei apstrīdēšanas stadijā bez

tiesas starpniecības atrisināt strīdus jautājumu. Apstrīdēšanas stadijā neizvirzītu ar lietas būtiskajiem apstākļiem saistītu

iebildumu izteikšana tikai tiesas procesā būtu pieļaujama vienīgi tad, ja apstrīdēšanas stadijā persona varēja objektīvi nezināt

(nesaprast), ka ir pamats iebilst arī pret citiem apstākļiem (sal.sk. Augstākās tiesas 2017.gada 28.februāra sprieduma

lietā Nr.SKA-39/2017 (A420368712) 9.punktu, 2018.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-150/2018

(ECLI:LV:AT:2018:0426.A420273214.2.S)12. un 13.punktu).

Tiesa norādīja, ka izskatāmajā gadījumā šādi apstākļi nav konstatējami, jo, kā jau norādīts iepriekš, pieteicēja rīcībā

apstrīdēšanas procesa laikā bija komisijas apstiprinātās paraugatbildes. Tā kā pieteicējs sevi pozicionē kā nozares

speciālistu ar daudzu gadu pieredzi operatīvās darbības veikšanā, tad pieteicējam par starptautisko tiesību avotu

piemērošanas pieļaujamību operatīvajā darbībā būtu bijis jāvēršas ministrijas uzmanība uzreiz.

Ievērojot minēto, tiesa nevērtēja pieteicēja iebildumu par komisijas apstiprināto paraugatbilžu pareizību, jo pieteicējs

šādus iebildumus nebija izteicis apstrīdēšanas procesā.

Otrkārt, tiesa vispārīgi vērsa uzmanību, ka no komisijas apstiprinātajām paraugatbildēm neizriet, ka konkrētā uzdevuma

ietvaros būtu jāpiemēro minētie starptautiskie tiesību avoti. Ar atbilstošu punktu skaitu paredzēts novērtēt pretendentu

zināšanas par šādu starptautisko tiesību avotu esību muitas kontroles jomā un to piemērošanas nosacījumiem. Pieteicējs

pieteikumā ietvertos apsvērumus par iespēju arī citas valsts teritorijā operatīvo novērošanu veikt, pamatojoties vienīgi uz

Operatīvās darbības likumu, nebija ierobežots izklāstīt konkursa ietvaros sniegtajā atbildē.

[5.7] Pārbaudījuma 11.jautājumā pretendentiem tika lūgts aprakstīt amatpersonas rīcību un tās tiesisko pamatu šādā

situācijā: ,,Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas, atrodoties nožogotā teritorijā, kur tiek veikta saimnieciskā

darbība, tiek fasēta zivju produkcija, konstatē, ka nenoskaidrota persona liek parakstīties vairākiem darbiniekiem uz iepriekš

sagatavota dokumenta un izsniedz skaidru naudu no metāla kastes, kura novietota uz rakstāmgalda. Blakus esošajā

mikroautobusā atrodas divas kastes (standarta iepakojumi) ar cigaretēm ,,Winston”.”

Kā izriet no komisijas protokola, tad, lai pretendenti minētajā jautājumā iegūtu maksimāli iespējamo punktu skaitu

9 punkti, no pretendentiem tika sagaidīts, ka tie savā atbildē aprakstīs: administratīvās pārbaudes ietvaros veicamās

darbības objektā saistībā ar iespējamu darba samaksas noteikumu pārkāpšanu un akcīzes preču nelikumīgu apriti,

vienlaikus norādot, kādos gadījumos par šiem pārkāpumiem var iestāties kriminālatbildība (3 punkti); norādīs, uz kāda

pamata un kādu operatīvo pasākumu laikā amatpersonas drīkst atrasties attiecīgajā teritorijā, kā arī aprakstīs šo pasākumu

gaitu, to rezultātu fiksēšanas kārtību, kā arī iegūtās informācijas aizsardzību un izmantošanu kriminālprocesa ietvaros (kopā

6 punkti).

Pieteicējs pārbaudījuma laikā sniedza atbildi, kurā aprakstīja administratīvās pārbaudes veikšanu norādītajā objektā

(detalizētu atbildi sk. lietas 47.lapā). Komisija minēto pieteicēja atbildi novērtēja ar 3 punktiem (turpat). Paskaidrojumā

ministrijai dienests norādījis, ka, lai arī pieteicējs ir pilnvērtīgi aprakstījis administratīvās pārbaudes veikšanu objektā, tas

nav sniedzis nekāda veida piemērus attiecībā uz operatīvo darbību, kas arī bija galvenais uzdevuma mērķis.

[5.8] Apstrīdot 11.jautājuma vērtējumu, pieteicējs norāda, ka no jautājuma formulējuma neizriet, uz kāda tiesiskā

pamata amatpersona atradās objektā un vai bija iestājušies priekšnoteikumi operatīvās darbības pasākumu veikšanai.

Pieteicēja ieskatā, jautājumam nesaturot attiecīgo informāciju, vienīgā iespējamā amatpersonas rīcība, izejot no jautājuma

formulējuma, varēja būt administratīvā pārbaude.

Tiesa norādīja, ka pieteicējs nepamatoti šauri lūkojas uz konkrētā jautājuma formulējumu. Kā jau tas norādīts iepriekš,

tad attiecīgo jautājumu mērķis bija ļaut pretendentam demonstrēt pēc iespējas plašākas zināšanas amata darbības jomā.

Zināšanas var tikt demonstrētas dažādos veidos, un viens no veidiem, kādā tās var tikt pārbaudītas, ir dot pretendentam

salīdzinoši nekonkrētu apstākļu aprakstu, no kuriem vadoties, pretendentam pašam ir jāspēj modelēt vairāki potenciālie

rīcības varianti.

Arī izskatāmajā gadījumā komisija ir sagaidījusi, ka pretendents savā atbildē varētu iztirzāt vairākus amatpersonas

iespējamos rīcības variantus, it īpaši ņemot vērā dienesta nodokļu un muitas policijas plašo uzdevumu un tiesību loku

(likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 14. un 16.pants). Tādēļ tas, ka jautājums nesatur informāciju, uz kāda pamata

nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersona atrodas teritorijā, dod iespēju pretendentam demonstrēt savas zināšanas

par visām iespējamām procesuālajām darbībām, kādas attiecīgajā objektā varētu tikt veiktas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatēja kļūdu, novērtējot pieteicēja atbildi uz 11.jautājumu.

[5.9] Apkopojot minēto, tiesa konkursa ietvaros nekonstatēja kļūdas iestādes novērtējuma brīvības izmantošanā,

tostarp patvaļas aizlieguma principa pārkāpumu.

Tiesas vērtējumā pārbaudījuma 10. un 11.jautājums bija skaidri formulēts, savukārt pieteicēja sniegto atbilžu

novērtējums ir atbilstošs jautājuma saturam un konkursa būtībai. Tāpat, salīdzinot pieteicēja atbildes ar uzvarējušā

pretendenta atbildēm, konstatējams, ka pretendenti pārbaudījuma 10. un 11.jautājumā ir novērtēti vienlīdzīgi, atbilstoši

iepriekš apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem (sk. otra pretendenta aizpildīto pārbaudījuma veidlapu lietas 88.–90.lapā,

kā arī komisijas veikto abu pretendentu salīdzinājumu lietas 94.lapā).

Līdz ar to tiesa pārsūdzēto lēmumu atzina par tiesisku, bet pieteicēja pieteikumu par noraidāmu un nepamatotu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 21.jūnija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot

turpmāk minētos argumentus.

[6.1] Tiesa spriedumā nav vērtējusi iestādes lēmuma tiesiskumu. Nav saprotams, kādā veidā dienesta lēmuma

tiesiskums tika izlemts ministrijā, jo pieteicējs ar iesniegumu vērsies pie dienesta ģenerāldirektora.

[6.2] Dienesta ierēdņu lēmumā noteiktās pareizās atbildes tiesas spriedumā jau tiek pozicionētas kā paraugatbildes.

Dienests lēmumā nepareizi pielieto tiesību normas konkrēto uzdevumu modelēšanai un risināšanai, bet tiesas spriedumā tas

tiek pozicionēts kā dienesta mērķis plašāk noskaidrot attiecīgā pretendenta profesionālo zināšanu līmeni.

[6.3] Strīdus 10.jautājuma formulējums un uzdevums neapšaubāmi norāda, ka dienesta Nodokļu un muitas policijas

pārvaldes amatpersonas darbojas operatīvās darbības jomā, un amatpersonas vienīgais darbības tiesiskais pamats ir

Operatīvās darbības likums. Iespējamais pārrobežu elements nedod pamatu un tiesības dienesta Nodokļu un muitas

policijas pārvaldes amatpersonām rīkoties konvenciju ietvaros, to piemērošanas pamats ir norādīts šo tiesību normu saturā

un tas nav saistīts ar operatīvo darbību. Iespējamais pārrobežu elements skatāms tikai Operatīvās darbības likuma 19.panta

trešās daļas kontekstā.

[6.4] Izklāstīt pārrobežu elementa būtību nebija un nav iespējams, jo iespējamie normatīvie akti ir klasificēti kā valsts

noslēpums, un pretendents, kurš nav veicis dienesta pienākumus attiecīgajā operatīvās darbības subjektā vai kuram nav

pieredzes, nevar zināt par attiecīga operatīvās darbības subjekta pārrobežu elementa organizēšanas un veikšanas procesu.

[6.5] Dienesta lēmumā noteiktās pareizās atbildes 10.jautājuma formulējumā attiecībā uz pārrobežu elementu ārpus

Latvijas Republikas jurisdikcijas, piemērojot konvencijas operatīvās darbības veikšanai, automātiski kvalificē dienesta

Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonu rīcību kā nelikumīgu. Iestādes lēmuma pareizās atbildes neparedz

nevienu rīcības variantu, kas izriet no Operatīvās darbības likuma.

Pieteicēja atbilde satur precīzo situatīvās rīcības variantu, izejot no Operatīvās darbības likuma, un ir norādīta vienīgā

pareizā materiālo tiesību norma, kura pamato un piešķir tiesības dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes

amatpersonām darboties uzdotajā situācijā.

[6.6] Attiecībā uz 11.jautājumu pieteicējs norāda, ka nav pieļaujams modelēt operatīvās darbības rīcību šaurā nozīmē.

11.jautājuma formulējumā minētie nosacījumi nav atrodami un faktiski nav izpildāmi pat teorijas stadijā. Jebkuras valsts

iestādes vēlme un mērķis modelēt operatīvās darbības rīcības modeļus, izejot no nekonkrēta piemēra, nepiešķir iestādēm

tiesības rupji ignorēt Operatīvās darbības likuma nosacījumus attiecībā uz operatīvās darbības organizāciju un veikšanu.

[7] Rakstveida paskaidrojumā ministrija atsaucas uz jau iepriekš norādīto argumentāciju, papildus norādot turpmāk

minēto.

[7.1] Kārtība, kādā apstrīdami un pārsūdzami dienesta ģenerāldirektora administratīvie akti valsts civildienesta jomā

noteikta likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 28.1pantā, proti, dienesta ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu valsts

civildienesta jomā, izņemot lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, ierēdnis var apstrīdēt ministrijā. Ministrijas lēmumu,

kas pieņemts par apstrīdēto dienesta ģenerāldirektora administratīvo aktu valsts civildienesta jomā, ierēdnis var pārsūdzēt

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

[7.2] Noteikts informācijas apjoms par operatīvo darbību ir pieejams publiski, proti, portālā likumi.lv ir publicēts

Operatīvās darbības likums, tāpat par operatīvo darbību ir pieejamas publikācijas un tiesu nolēmumi. Līdz ar to kritiski

vērtējams pieteicēja apgalvojums, ka viņš atbildi ir sniedzis tādā apmērā, lai netiku izpausts valsts noslēpums.

[8] Papildus paskaidrojumā pieteicējs atkārtoti vērš uzmanību uz ārpustiesas izskatīšanas kārtības neievērošanu.

Pieteicējam nav skaidrs, kāpēc ministrija sniedz apgabaltiesai nepamatotu informāciju par likuma „Par Valsts ieņēmumu

dienestu” 28.1panta piemērošanu konkrētajā gadījumā.

Pieteicējs kritiski vērtē ministrijas paskaidrojumu par 10.jautājumu, jo Operatīvās darbības likumā iekļautais

informācijas apjoms attiecībā uz pārrobežu elementu operatīvās novērošanas gaitā teorētiski izriet tikai no Operatīvās

darbības likuma 19.panta 3.daļas satura, izejot no Operatīvās darbības likuma darbības telpā.

10. un 11.jautājuma kontekstā pieteicējs norāda, ka objektīvu apstākļu dēļ pretendents, piedaloties konkursā, nevar

zināt, ka, lai apstiprinātu savas zināšanas operatīvās darbības organizēšanā un veikšanā, pretendentam ir jāvadās pēc

konkursa rīkotājas iestādes patvaļīgi noteiktajiem normatīvajiem aktiem un kritērijiem nevis pēc Operatīvās darbības likumā

noteiktās kārtības.

Motīvu daļa

[8] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem

paskaidrojumiem un pieteicēja pieteikumā un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa

atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pirmās instances tiesas izdarītie

secinājumi ir pareizi un pietiekami, tādēļ apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu

pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, atzīstot pirmās instances tiesas spriedumā sniegto pamatojumu

par pilnībā pietiekamu (sk. šā sprieduma 5.punktu), un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

[10] Pieteicējs ir argumentējis, ka nav ievērota ārpustiesas izskatīšanas kārtība. Uzskata, ka iestādes lēmumu ir

apstrīdējis likumā noteiktajā kārtībā un termiņā dienesta ģenerāldirektoram.

Apgabaltiesa nekonstatē, ka pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumu ir adresējis dienesta ģenerāldirektoram un tādējādi arī

iestādes lēmumu apstrīdējis dienesta ģenerāldirektoram. Apgabaltiesa vērš pieteicēja uzmanību, ja sekotu pieteicēja

viedoklim, ka nav ievērota ārpustiesas izskatīšanas kārtība, tad atbilstoši Administratīvā procesa likuma 275.panta pirmās

daļas 1.punktam, kas noteic, ja pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību,

tiesas pienākums ir atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, apgabaltiesai pieteicēja pieteikums būtu jāatstāj bez izskatīšanas.

Tomēr konkrētajā gadījumā nav konstatējams pamats pieteikuma atstāšanai bez izskatīšanas, jo pieteicējs atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 76.pantam ar iesniegumu ir vērsies Finanšu ministrijā, kas ir augstākā iestāde, un tā

izskatījusi pieteicēja iesniegumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta regulējumam, kā arī ievērojot likuma „Par

Valsts ieņēmumu dienestu” 18.panta astoto daļu.

[11] Apgabaltiesa ir izvērtējusi pieteicēja apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus un konstatē, ka pieteicējam ir atšķirīgs

viedoklis par 10. un 11.jautājuma atbilžu novērtējumu, kā arī pieteicējs cenšas pierādīt un pamatot, ka viņa sniegtās atbildes

konkursā ir vienīgās pareizās. Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa ir sniegusi atbildes uz visiem būtiskiem

pieteicēja argumentiem un pareizi atzinusi, ka pārbaudījuma 10. un 11.jautājums bija skaidri formulēts un ka pieteicēja

sniegto atbilžu novērtējums ir atbilstošs jautājuma saturam un konkursa būtībai. Tas, ka pieteicējam ir atšķirīgs viedoklis par

10. un 11.jautājumu atbilžu novērtējumu un tiesas izdarītajiem secinājumiem, nenozīmē, ka tiesas sniegtais vērtējums un

secinājumi ir kļūdaini vai ka lieta būtu izskatīta neobjektīvi.

Tāpat apgabaltiesa uzskata, ka, sniedzot atbildi uz pārbaudījuma 10.jautājumu, ir nepietiekami augstāka vērtējuma

saņemšanai, ņemot vērā jautājuma saturu un komisijas vērtēšanas kritērijus, atbildēt ar vienu teikumu, atsaucoties uz

Operatīvās darbības likumu, nenorādot nekāda veida iespējamos darbību variantus, lai gan savā sūdzībā, kā tas izriet no

lietas materiāliem, pieteicējs ir norādījis, ka tādi ir.

Vienlaikus apgabaltiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka no 10. un 11.jautājuma satura neizriet, ka pretendentiem tika

pieprasīts izpaust neizpaužamas ziņas, kas satur valsts noslēpumu, bet gan pretendentiem bija jādemonstrē savas zināšanas

par normatīvajos aktos paredzēto operatīvās darbības īstenošanas tiesisko kārtību

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Finanšu ministrijas 2020.gada 5.novembra lēmuma Nr.10.1-4/7/5852 atzīšanu par

prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Kaneneberga

Tiesneses I.Juhņeviča-Knoka

I.Kaļiņina