A420265716 / AA43-0221-18 · Administratīvā apgabaltiesa

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420265716

Lietas arhīva Nr. AA43-0221-18/16

ECLI:LV:ADAT:2018:0125.A420265716.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 25.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Indra Meldere,

tiesneši Ojārs Priedītis un Linda Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A/S „4finance” pieteikumu par

Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2016.gada 30.jūnija lēmuma Nr.18-pk atcelšanu, sakarā ar A/S „4finance” apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja A/S „4finance” 2015.gada novembrī organizēja pakalpojumu loteriju „Maksā mazāk, nekā aizņemies

ziemā” (turpmāk – Loterija), izplatot ar loteriju saistītas reklāmas ar saukļiem „Īpašais piedāvājums Novembrī”, „Tikai

šomēnes laimē atlaidi kredītam” (turpmāk – Loterijas reklāma).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) savas kompetences ietvaros un pēc savas iniciatīvas izvērtēja

loterijas atbilstību Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu

Nr.1219 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 1.novembrim) (turpmāk –

Noteikumi Nr.1219) prasībām.

[2] PTAC ar 2016.gada 30.jūnija lēmumu Nr.18-pk (turpmāk – Lēmums) pieteicējai uzlika soda naudu 8000 euro

apmērā par pārkāpumu, kas izpaudies, īstenojot profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, kas veicina bezatbildīgu

aizņemšanos un varēja negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem

apsvērumiem.

[2.1] Lai konstatētu, ka komercprakse ir negodīga, nav obligāti jākonstatē, ka patērētājs līgumu ir noslēdzis. Pietiek

vien, ja komercprakses ietekmē patērētājs pieņem lēmumu iegādāties preci, saņemt pakalpojumu vai atturēties no šādas

rīcības, kā arī pieņem lēmumu iegādāties preci/pakalpojumu ar konkrētiem noteikumiem. Patērētājs rīkojas tikai pēc

konkrēta lēmuma pieņemšanas, piemēram, uzsāk pakalpojuma iegādes darbības, konkrētajā gadījumā piesakoties

aizdevumam, atverot interneta vietni un iepazīstoties ar Loterijas noteikumiem. Patērētāju rīcība jau ir atzīstama par

komercprakses sekām, kuras ietvaros var tikt ietekmēta arī patērētāja ekonomiskā rīcība.

[2.2] Loterijas reklāma, piedāvājot iegūt kādu papildu labumu, novirza patērētāja uzmanību. Tā rezultātā patērētājs var

nepietiekami izvērtēt kredīta nosacījumus un tā nepieciešamību, kā arī patērētājs var pieteikties kredītam tikai tādēļ, lai

iegūtu kādu labumu, kas nav tieši saistīti ar piedāvāto kredītu un kredītsaistībām.

[2.3] Patērētājam laimesta gadījumā ir jāatmaksā pieteicējai mazāka naudas summa, nekā tas aizņēmās, un naudas

summa, kas paliek patērētāja rīcībā, ir labums, kas nav uzskatāms par tieši saistītu ar kredīta izmantošanu. Naudu patērētājs

var izmantot citiem mērķiem.

[2.4] PTAC darbinieka 2015.gada 20.februāra sniegtais neoficiālais viedoklis pieteicējai nepamatoto un neapstiprina

Loterijas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pieteicējai rodas tiesības paļauties tikai tādā gadījumā, ja iestāde pieteicējai ir

sniegusi uzziņu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 101.panta otro un trešo daļu.

Loterijas atļaujas saņemšana nedod pieteicējai tiesības paļauties, ka pieteicēja rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajai kārtībai patērētāju tiesību jomā. Pieteicējai nebija pamata paļauties, ka tās īstenotā komercprakse būs godīga, jo

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kompetencē neietilpst komercprakses izvērtēšana.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot Lēmumu atcelt turpmāk minēto

apsvērumu dēļ.

[3.1] Pieteicējas rīcība, organizējot Loteriju un izplatot ar to saistīto reklāmu, nav kvalificējama kā profesionālai rūpībai

neatbilstoša prakse, jo nav iespējams konstatēt to, ka pieteicēja ir būtiski negatīvi ietekmējusi patērētāja rīcību. Ne Loterijas

noteikumi, ne pieteicējas izplatītā reklāma, kas saistīta ar Loteriju, nevarēja samazināt un faktiski nesamazināja vidusmēra

patērētājam pieejamo informācijas apjomu par kredītu, kas bija jāsaņem, lai piedalītos Loterijā. Process, kuru potenciālajam

pieteicējas klientam bija jāiziet, lai pieteiktos kredīta izsniegšanai, netika ietekmēts, un šī procesa laikā potenciālais klients

saņēma visu informāciju, kas tam nepieciešama, lai izvērtētu kredīta nepieciešamību un savu spēju to atmaksāt. Loterijas

balva – atbrīvošana no komisijas maksas un aizdevuma pamatsummas daļas – arī nevar ietekmēt potenciālā klienta iespējas

pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par kredīta derīgumu viņa individuālajai situācijai.

[3.2] PTAC ir pārmērīgi šauri interpretējis tiesiskās paļāvības principu, Lēmumā norādot, ka tikai uzziņa rada tiesisko

paļāvību. PTAC bija pienākums izvērtēt lietas faktiskos apstākļus un sniegt pieteicējai vērtējumu par to, vai PTAC iepriekš

sniegtais viedoklis radījis tiesisko paļāvību, un pamatot savus secinājumus.

[3.3] Loterijas balva ir daļējs atbrīvojums no saistībām, kuras patērētājs uzņēmās, nevis ar šīm saistībām (kredītu)

nesaistīts naudas dāvinājums. Nav iedomājama situācija, kad atbrīvojums no procentu saistības tiek traktēts kā kas atšķirīgs

no pamatparāda saistības, no kuras tā izriet. Kreditēšanas darījumos procentu saistība ir nesaraujami saistīta ar

pamatparāda atmaksas saistību, un nav iespējams kreditēšanas līgums, kas neuzliek procentu maksāšanas saistību.

[3.4] Kredīta līgums nav iespējams bez tā pamatsummas un procentu saistības. Gan atbrīvojums no procentu

saistības, gan daļējs atbrīvojums no pamatparāda saistības rada patērētājam brīvus līdzekļus, ko tas var lietot citiem

mērķiem. Ne no juridiskās, ne formālās loģikas viedokļa nav pamata uzskatīt daļēju atbrīvojumu no pamatsummas atmaksas

par tiesiskā ziņā atšķirīgu no atbrīvojuma no procentu samaksas, balstoties vienīgi uz kritēriju, ka atbrīvojums no

pamatsummas atmaksas (atšķirībā no atbrīvojuma no procentu samaksas) rada patērētājam brīvus līdzekļus.

[3.5] Piesakoties kredītam, būtu saprātīgi sagaidīt, ka vidusmēra patērētājs būs izvērtējis tā noteikumus, tai skaitā

maksājamo procentu apmēru, un veicis korekcijas savā budžetā nākamajām nedēļām vai mēnešiem, samazinot sev

pieejamos naudas līdzekļus par uzņemto saistību apjomu – gan pamatparādu, gan pielīgtajiem procentiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.maija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja, organizējot Loteriju un tās ietvaros izplatot reklāmas ar saukļiem „Īpašais

piedāvājums Novembrī”, „Tikai šomēnes laimē atlaidi kredītam”, ir īstenojusi godīgu komercpraksi, ievērojot Negodīgas

komercprakses aizlieguma likumu un Noteikumu Nr.1219 prasības.

[4.2] Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4.pantu komercprakse ir negodīga, ja iestājies vismaz

viens no šādiem nosacījumiem: tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi

ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja ekonomisko rīcību attiecībā uz preci vai

pakalpojumu, kam šī komercprakse adresēta vai ko tā skar; tā ir maldinoša; tā ir agresīva.

Minētā likuma 15.2 panta pirmā daļa nosaka, ka PTAC var uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no komersanta pēdējā

finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 euro.

Ar Lēmumu pieteicējas darbībās ir konstatēts negodīgas komercprakses raksturs un piemērota soda nauda 8000 euro

apmērā.

[4.3] Lēmumā atzīts, ka pieteicēja ir veikusi negodīgu komercpraksi, organizējot Loteriju un tās ietvaros izplatot

Loterijas reklāmas. PTAC pieteicējas rīcību vērtē kā profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, kas veicina

bezatbildīgu aizņemšanos un varēja negatīvi ietekmēt patērētāja ekonomisko rīcību.

Pieteicēja tam nepiekrīt, jo nav iespējams konstatēt to, ka pieteicēja ir būtiski negatīvi ietekmējusi patērētāja rīcību.

Pieteicējas ieskatā, tās rīcība, organizējot un reklamējot Loteriju, nevarēja ietekmēt patērētāju iespējas pieņemt uz

informāciju balstītu lēmumu par kredīta izvēli patērētāja individuālajai situācijai.

[4.4] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja interneta vietnē www.smscredit.lv 2015.gada 30.oktobrī ievietoja

Loterijas noteikumus un reklāmu (lietas 27.-32.lapa).

No Loterijas noteikumiem (lietas 31.-32.lapa) izriet, ka:

1. patērētājiem, kuriem Loterijas norises periodā ir izsniegts pirmais kredīts 200,00 euro apmērā uz 30 dienām, būs

iespēja laimesta gadījumā saņemt kā dāvanu 40,00 euro atlaidi, tādējādi laimējušam patērētājam būtu pieteicējai jāatmaksā

160,00 euro, savukārt patērētājiem, kuriem Loterijas norises periodā ir izsniegts atkārtots kredīts 200,00 euro apmērā uz 30

dienām, būs iespēja laimesta gadījumā saņemt kā dāvanu 40,00 euro atlaidi kredīta pamatsummas dzēšanai, tādējādi

laimējušam patērētājam būtu jāmaksā pieteicējai 180,00 euro (kopējais dāvanu skaits ir 85);

2. patērētājiem, kuriem Loterijas norises periodā ir izsniegts pirmais kredīts 300,00 euro apmērā uz 30 dienām, būs

iespēja laimesta gadījumā saņemt kā dāvanu 60,00 euro atlaidi, tādējādi laimējušam patērētājam būtu jāatmaksā pieteicējai

240,00 euro, savukārt patērētājiem, kuriem Loterijas norises periodā ir izsniegts atkārtots kredīts 300,00 euro apmērā uz 30

dienām, būs iespēja laimesta gadījumā saņemt kā dāvanu 60,00 euro atlaidi kredīta pamatsummas dzēšanai, līdz ar to

laimējušam patērētājam būtu jāatmaksā pieteicējai 270,00 euro (kopējais dāvanu skaits ir 80);

3. 85 no patērētājiem, kuriem Loterijas norises periodā ir izsniegts kredīts 400,00 euro apmērā uz 30 dienām, būs

iespēja laimesta gadījumā saņemt kā dāvanu 80,00 euro atlaidi kredīta pamatsummas dzēšanai, tādējādi laimējušam

patērētājam būtu jāatmaksā pieteicējai 360,00 euro.

Lēmumā norādīts, ka patērētājam laimesta gadījumā ir jāatmaksā pieteicējai mazāka naudas summa kā aizņēmās, un

naudas summa, kas paliek patērētāja rīcībā, ir labums, kas nav uzskatāms par tieši saistītu ar kredīta izmantošanu, ko

patērētājs var izmantot citiem mērķiem. Savukārt pieteicēja norāda, ka Loterijas balva ir daļējs atbrīvojums no saistībām,

kuras patērētājs uzņēmās, nevis ar šīm saistībām (kredītu) nesaistīts naudas dāvinājums.

[4.5] Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 7.panta pirmo daļu par patērētāja ekonomisko rīcību

būtiski negatīvi ietekmējošu uzskata tādu komercpraksi, kura būtiski mazina patērētāja iespēju pieņemt uz informāciju

balstītu lēmumu un kuras rezultātā patērētājs var pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu

pieņēmis.

Noteikumu Nr.1219 11. 1punkts noteica, ka reklāmā, kurā piedāvā iespēju kreditēt patērētāju, aizliegts veicināt

bezatbildīgu aizņemšanos. Nosakot, vai reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos, ņem vērā reklāmas kopējo saturu un tās

pasniegšanas veidu, noformējumu un informāciju, kas reklāmā sniegta par kreditēšanas pakalpojumu un palīdz patērētājam

pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu. Par reklāmu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos jebkurā gadījumā, uzskatāma

reklāma, kas: aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību; aicina saņemt kredītu

neatkarīgi no patērētāja finanšu stāvokļa; rada vai var radīt iespaidu, ka kredīta saņemšana ir bez riska; rada vai var radīt

iespaidu, ka kredīts ir piemērotākais veids, kā atrisināt finansiālās problēmas; ietekmē vai var ietekmēt patērētāja lēmumu par

kredīta līguma noslēgšanu, papildus piedāvājot iegūt preces vai saņemt pakalpojumus un citas priekšrocības, ja tām nav

tiešas saistības ar kredīta izmantošanu, vai to saņemšanai ir vai var būt būtiska nozīme patērētāja lēmuma pieņemšanā par

kredīta līguma noslēgšanu.

[4.2] Kredīta devējs, piedāvājot kreditēšanas pakalpojumus, ir tiesīgs piedāvāt patērētājiem iegūt preces, saņemt

pakalpojumus, vai citas priekšrocības tikai tad, ja piedāvātie labumi/priekšrocības ir tieši saistīti ar konkrētā kredīta vai

preces/pakalpojuma, kura iegādei tiek ņemts konkrētais kredīts, izmantošanu.

No lietas materiāliem izriet, ka Loterijas laimests ir saistīts ar pamatparādu, jo saskaņā ar loterijas noteikumiem atlaide

tika piemērota patērētāja pamatparādam un procentu maksājumam. Līdz ar to tiesa secinājusi, ka pieteicējai bija tiesības

Loterijā piedāvāt laimestus – atbrīvojumus no kredīta pamatsummas.

Lai gan ir secināms, ka pieteicējai bija tiesības Loterijā piedāvāt laimestus, kuri daļēji nosedz summu, kuru patērētājs

potenciāli aizņemtos, tiesas ieskatā, tas varēja būtiski negatīvi ietekmēt vidusmēra patērētāja ekonomisko rīcību, jo dažādu

labumu piedāvāšana var radīt situāciju, ka patērētājs var nepietiekami izvērtēt piedāvātā kredīta nosacījumus un tā

nepieciešamību, kā arī to, ka patērētāji var pieteikties patēriņa kredītam tikai tādēļ, lai iegūtu kādu labumu (preces,

pakalpojumus vai citas priekšrocības), kas nav tieši saistīti ar piedāvāto kredītu un kredītsaistībām.

Tiesas ieskatā, reklāmas nedrīkst veicināt patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos un viens no paņēmieniem, lai to

novērstu, ir informācijas iekļaušana par kreditēšanas pakalpojumu un tādu informāciju, kas palīdz patērētājiem pieņemt

ekonomiski pamatotu lēmumu, nevis tādu lēmumu, kas balstīts uz vēlmi saņemt kādas balvas, dāvanas vai citus labumus,

neizvērtējot, ka par šo labumu iegūšanu viņš uzņemas finanšu saistības.

PTAC izstrādātajās 2013.gada 3.septembra Vadlīnijās godīgas komercprakses īstenošanai patērētāju kreditēšanas

jomā norādīts, ka, nosakot, vai reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos, ņem vērā reklāmas kopējo saturu, pasniegšanas

veidu, noformējumu, kā arī informāciju, kas reklāmā sniegta par kreditēšanas pakalpojumu un palīdz patērētājam pieņemt

ekonomiski pamatotu lēmumu (sk. http://www.ptac.gov.lv/sites/default/files/docs/fin_vadlinijas_komercprakse.pdf).

Kā norādīts vadlīnijās, ja reklāmas kopējais pasniegšanas veids un saturs veicina bezatbildīgu aizņemšanos, tad

iekļautais brīdinājums „Aizņemies atbildīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt!” pats par sevi nav uzskatāms par

pietiekamu pamatu, lai atzītu, ka šī reklāma atbilst normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka kredīta devēja patērētājiem

adresētās komercprakses (reklāmas) materiālos nav ietverama tāda satura informācija, kas pēc būtības steidzina, rosina un

veicina patērētāju pieņemt ātru, nepārdomātu lēmumu, neizvērtējot konkrētā kredīta nepieciešamību un piemērotību.

[4.3] No lietas materiāliem izriet, ka Loterija tika organizēta uz noteiktu laiku un pieteicēja izsludināja Loterijas balvas –

daļējus patēriņa kredīta atbrīvojumus naudas summās no 40 euro līdz 80 euro atkarībā no summas, kādu patērētājs ir

aizņēmies.

No minētā var secināt, ka Loterija un tās rezultātā īstenotā reklāma veicināja patērētāju izmantot pieteicējas sniegtos

pakalpojumus, jo no reklāmas saukļiem pieteicējas interneta vietnē www.smscredit.lv izriet, ka Loterija bija paredzēta tikai

novembra mēnesī. Tiesas ieskatā tas varēja rosināt potenciālo patērētāju izmantot pieteicējas sniegtos patēriņa kreditēšanas

pakalpojumus, lai vinnētu laimestu. Līdz ar to uzskatāms, ka pieteicējas organizētā Loterija un īstenotā reklāma mudināja

patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti un neizvērtējot tā nepieciešamību un piemērotību.

Vērtējot, vai reklāma aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību, jāvērtē kopējais

reklāmas radītais iespaids, t.sk., reklāmā izmantotos saukļus, to izvietojumu, lielumu, reklāmas pasniegšanas veidu, vai, lai

līdzsvarotu reklāmas radīto iespaidu, patērētājiem tiek sniegta informācija, kas, piemēram, aicina patērētāju pirms

pieteikšanās kredīta saņemšanai izvērtēt, vai konkrētajā situācijā viņam ir nepieciešams reklamētais kredīts un ka tādā veidā

viņš uzņemas finanšu saistības ar visām to nepildīšanas sekām. Līdz ar to kredīta devējam nav ieteicams īstenotās

komercprakses (reklāmas) ietvaros iekļaut tikai un vienīgi tādus saukļus vai citas norādes, ka kredīts ir pieejams „viegli”,

„ātri”, „ērti”, „nekavējoties”, „bez problēmām” u.tml.

Tiesa piekritusi, ka reklāma, kas aicina patērētāju pieteikties kredītam, lai iegūtu kādu balvu, ir vērtējama kā tāda, kas

aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību un piemērotību.

[4.4] Tāpat jāņem vērā, ka daļa patērētāju grupas, kurai tiek adresēta kredīta pakalpojumu reklāma, Direktīvas

2005/29/EK (turpmāk – Negodīgas komercprakses direktīva) 5.panta 3.punkta C daļas izpratnē ir identificējami kā

neaizsargāti patērētāji, t.i., lētticīgi patērētāji. Lētticības aspekts attiecināms uz patērētāju grupām, kas var vieglāk noticēt

konkrētiem apgalvojumiem, piemēram, mazturīgiem, mazizglītotiem patērētājiem, kuriem jau ir finanšu problēmas, kas

saistītas ar neatmaksātiem parādiem, augošiem līgumsodiem u.tml., līdz ar to šāda patērētāju grupa var objektīvi neizvērtēt

piedāvāto kreditēšanas pakalpojumu un ar to saistītās izmaksas, bet tam pieteikties, lai apmaksātu jau radušās saistības. Šī

principa ievērošana ir nostiprināta arī saistības 8.pantā, no kura izriet, ka gadījumos, kad kredīta devēja īstenotā

komercprakse (reklāmas izplatīšana) var ietekmēt konkrēti nosakāmas patērētāju grupas ekonomisko rīcību, ko

komercprakses īstenotājs varētu saprātīgi paredzēt, tad šādu komercpraksi vērtē no attiecīgās patērētāju grupas vidusmēra

pārstāvja viedokļa.

Kreditēšanas pakalpojumu reklāmā, piedāvājot kredītu, nedrīkst sniegt patērētājiem informāciju par iespēju iegūt tādus

labumus (preces, pakalpojumus, vai citas priekšrocības), kurus tas saņems, ja noslēgs kredīta līgumu un ja dēļ piedāvātā

labuma patērētājs var pieņemt lēmumu par pieteikšanos kredīta saņemšanai. Šāda veida komercprakse (reklāma), novirzot

patērētāja uzmanību uz iespēju iegūt kādu papildu labumu, rezultātā rada to, ka patērētājs var nepietiekami izvērtēt piedāvātā

kredīta nosacījumus un tā nepieciešamību, kā arī to, ka dažkārt patērētāji var pieteikties kredītam tikai tādēļ, lai iegūtu kādu

labumu (preces, pakalpojumus, vai citas priekšrocības), kas nav tieši saistīti ar piedāvāto kredītu un kredītsaistībām.

Kredīta devējs nav tiesīgs piedāvāt patērētājam kredītu, vienlaikus piedāvājot tā sakarā iegūt preces, saņemt pakalpojumus,

vai citas priekšrocības tikai tādēļ, ka patērētājs sniegs informāciju kredīta devējam par citiem patērētājiem, kas vēlas saņemt

kreditēšanas pakalpojumus, vai patērētājs savukārt pārliecinās kādu citu patērētāju izmantot konkrētā kredīta devēja

pakalpojumus.

Kredīta devējs, piedāvājot kreditēšanas pakalpojumus, ir tiesīgs piedāvāt patērētājiem iegūt preces, saņemt

pakalpojumus, vai citas priekšrocības tikai tad, ja piedāvātie labumi/priekšrocības ir tieši saistīti ar konkrētā kredīta vai

preces/pakalpojuma, kura iegādei tiek ņemts konkrētais kredīts, izmantošanu.

[4.5] Pieteicēja norādījusi, ka, lai tās īstenoto komercpraksi atzītu par negodīgu, ir nepieciešams konstatēt abas

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4.panta otrajā daļā noteiktās pazīmes – gan neatbilstību profesionālai rūpībai,

gan patērētāja rīcības būtisku negatīvu ietekmēšanu. Pieteicēja norādījusi, ka nekonstatējot patērētāju kredītu izmantošanas

palielināšanos, nav konstatējama arī negatīva ietekme pret patērētājiem.

Tiesas ieskatā patērētāja rīcības būtiska negatīva ietekmēšana ir notikusi, pieteicējai ietekmējot patērētāja lēmumu par

kredīta līguma noslēgšanu, papildus piedāvājot saņemt naudas summu, un tās saņemšanai ir būtiska nozīme patērētāja

lēmuma pieņemšanā par kredīta līguma noslēgšanu. Līdz ar to pieteicēja, organizējot Loteriju un tās ietvaros īstenojot

reklāmu, ir veikusi negodīgu komercpraksi.

[4.6] Ja personas paļāvība uz to, ka iestāde veiks noteiktas darbības vai pieņems attiecīgu lēmumu, ir bijusi leģitīma,

personas paļāvība tiek aizsargāta, jo īpaši tad, ja bez attiecīgā solījuma vai norādēm persona kaut ko nebūtu darījusi vai

būtu darījusi citādi. Taču nav iespējams apgalvot, ka šis princips ir pārkāpts, ja iestāde nav devusi konkrētus solījumus (sk.

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) 2011.gada 17.marta sprieduma lietā Nr.C-221/09 AJD Tuna Ltd pret

Direttum tal-Agrikoltura u s-Sajd un Avukat Generali 71.-72.punktu// Judikatūras krājums, 2011, I-1655.lp).

Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips tiek piemērots gadījumā, kad iestāde ir modinājusi indivīdā pamatotas

cerības uz kādām tiesībām vai citu leģitīmu pozīciju. Nav iespējams apgalvot, ka šis princips ir pārkāpts, ja iestāde nav

devusi konkrētus solījumus (sk. Briede J. Administratīvā procesa likuma 10.panta komentārs. Grām.: Administratīvā

procesa likuma komentāri A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs Dr.iur.J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2013, 169.lpp.).

Kā ir norādījis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa), tiesiskās paļāvības

aizsardzības princips ir viens no pamatprincipiem, un iespēja atsaukties uz to ir ikvienam subjektam, kuram iestāde ir

modinājusi pamatotas cerības, sniedzot precīzus, beznosacījuma un saskaņotus solījumus (sk. Augstākās tiesas

2017.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-706/2017 21.punktu ). Tiesu praksē ir nostabilizējusies tiesiskās

paļāvības pārbaudes shēma. Proti, lai noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav jāņem vērā, jāatbild uz trīs jautājumiem:

1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), 2) vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, 3) vai

attiecīgā personas paļāvība ir aizsardzības vērta.

[4.7] No lietas materiāliem izriet, ka starp pieteicēju un PTAC darbinieci /pers. A/ ir notikusi elektroniskā pasta

sarakste. Pieteicēja ir lūgusi viedokli par loteriju (citu loteriju, nevis šajā ietā apskatāmo Loteriju; apgabaltiesas piebilde).

Tiesa secinājusi, ka PTAC darbiniece ir sniegusi pirmšķietamu viedokli par loteriju un reklāmu, bet nav sniegusi PTAC

oficiālo viedokli, kas nepārprotami izriet no PTAC darbinieces elektroniskā pasta vēstulēs norādītā: „Šajā e-pastā paustais

viedoklis nav uzskatāms par iestādes oficiālo atbildi”.

Pieteicēja ir papildus norādījusi, ka tai bija tiesības paļauties, ka drīkstēs organizēt Loteriju, pamatojoties uz Preču un

pakalpojumu loteriju likuma 3.pantu. Saskaņā ar minēto pantu, lai drīkstētu organizēt preču vai pakalpojumu loteriju,

komersantam, kas ražo, izplata, pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā

jāsaņem loterijas atļauja. 2015.gada 21.oktobrī pieteicēja ir saņēmusi Izložu un azartspēļu inspekcijas atļauju Loterijas

organizēšanai.

Tiesa piekritusi PTAC viedoklim, ka pieteicējai nebija pamata paļauties, ka tās īstenotā komercprakse būs godīga, jo

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kompetencē neietilpst komercprakses izvērtēšana, bet gan izložu, azartspēļu un

pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieteicējai nebija pamata paļauties, ka tā drīkstēs šo Loteriju organizēt. Pieteicēja nevarēja

būt droša, ka Loterija un tās rezultātā īstenotā reklāma tiks atzīta par godīgu. Līdz ar to izskatāmajā gadījumā nav

konstatējams tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.maija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, norādot

turpmāko.

[5.1] Tiesas secinājumi ir pretrunīgi, jo no vienas puses patērētāju kreditētājs ir tiesīgs organizēt pakalpojumu Loteriju,

kuras balva ir atlaide pamatparādam un procentu maksāšanas saistībām, bet no otras puses šādas Loterijas reklamēšana ir

negodīga komercprakse.

[5.2] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Loterijas reklāmā bija ievērotas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un citu

normatīvo aktu prasības par informāciju, kas jāsniedz patērētājam par patērētāja kreditēšanas pakalpojumu un kas ļauj

patērētājam izvērtēt kredīta, tajā skaitā kredīta, kas noformēts Loterijas ietvaros, piemērotību patērētāja vajadzībām un

patērētāja spēju aizdevumu atmaksāt.

[5.3] Direktīvas Nr.2005/29/EK 5.panta trešajā daļā minētie patērētāji netiek prezumēti kā informēti un piesardzīgi, tādēļ

uz viņiem ekskluzīvi vērstā komercprakse tiek ierobežota papildus. Savukārt pieteicējas komercprakse, reklamējot Loteriju,

nebija ekskluzīvi vērsta uz kādu konkrētu patērētāju grupu Latvijā, kas nozīmē, ka pieteicējas komercprakse ir vērtējama no

izglītota, vērīga un piesardzīga vidējā patērētāja perspektīvas, nevis lētticīgā patērētāju viedokļa.

[6] PTAC paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norādījis, ka uzskata to par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā

norādītajiem argumentiem.

Papildus PTAC vērsis uzmanību uz Noteikumu Nr.1219 11.1.5.apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem, kas vērtējami kā

tādi, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos jebkurā gadījumā. PTAC ir vērtējis pieteicējas komercpraksi no vidusmēra

patērētāja viedokļa, tāpēc tas, ka tiesa spriedumā norādīja uz neaizsargātu patērētāju grupu, neietekmē Lēmuma tiesiskumu

u n sprieduma pamatotību. PTAC vērš arī uzmanību, ka komercprakse jāvērtē tādā aspektā, vai tā būtiski negatīvi

ietekmēja, vai varēja būtiski negatīvi ietekmēt patērētāju rīcību. Arī tiesa ir pamatojusi, ka pieteicējas komercprakse varēja

būtiski negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību.

Motīvu daļa

[7] Pieteicēja Administratīvajai apgabaltiesai iesniedza lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā. Lūgums pamatots ar

Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, kā arī Augstākās tiesas 2016.gada 21.decembra spriedumā lietā

Nr.SKA-630/2016 paustajām atziņām.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas lūgums izskatīt lietu mutvārdu procesā ir noraidāms.

[7.1] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Šā panta otrajā daļā noteikts, ja tiesa uzskata, ka lietu,

kura izskatāma rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā pēc sava ieskata var noteikt šīs lietas izskatīšanu

mutvārdu procesā. Saskaņā ar šā panta trešo daļu tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai

to lūdzis pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs – privātpersona lietās

par publisko tiesību līgumiem.

Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajā daļā noteikts, ka apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka rakstveida vai mutvārdu procesu, kādā tiks izskatīta lieta, pieteicējs bez īpašas

motivācijas var izvēlēties pirmās instances tiesā, nevis jebkurā tiesu instancē. Tas izriet no Administratīvā procesa likuma

112.1pantā norādītā, ka lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs, trešā

persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajā

daļā norādīto, ka apelācijas instancē lūgumam par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā jābūt motivētam.

Pieteicējas atsauce uz Augstākās tiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-630 nenorāda uz citādāku

tiesību normu interpretāciju. Minētajā Augstākās tiesas spriedumā tika analizēti konkrēta gadījuma apstākļi, kad pieteicējam

faktiski tika liegta iespēja izvēlēties procesa veidu pirmās instances tiesā. Augstākā tiesa šā sprieduma 12.punktā norādīja,

ka rajona tiesa, nosakot tādu termiņu lūguma par mutvārdu procesu iesniegšanai, kas nav pietuvināts noliktajam lietas

izskatīšanas datumam, turklāt pēc šā termiņa dodot iespēju procesa dalībniekiem īstenot citas procesuālās tiesības,

piemēram, iesniegt paskaidrojumus un pierādījumus, kas varētu mainīt procesa dalībnieka viedokli par lietas izskatīšanas

veidu, nav rīkojusies atbilstoši šā sprieduma 10.punktā minētajam. Augstākā tiesa neredz saprātīgu un attaisnojamu pamatu

šāda termiņa noteikšanai, kā vien formālus iemeslus. Taču šeit jāatzīmē, ka procesuālās kārtības nodrošināšana un termiņu

noteikšana šajā gadījumā nevar būt pašmērķīga. Šādos apstākļos ir pamats secināt, ka pieteicējas tiesības uz mutvārdu

procesu ir ierobežotas nepamatoti, bez pietiekama racionāla un saprātīga izskaidrojuma.

Tādējādi pirmās instances tiesa ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, kuru, ņemot vērā apgabaltiesas kompetenci

uzraudzīt to, kā tiek ievērotas minētās procesa dalībnieka tiesības, kā arī ievērojot procesuālās ekonomijas principu,

apgabaltiesa var novērst, izskatot lietu no jauna.

No minētā Augstākās tiesas sprieduma apgabaltiesas ieska tā neizriet, ka visās lietās, kurās lieta pirmajā instancē tika

izskatīta rakstveida procesā, automātiski būtu jānodrošina lietas izskatīšana mutvārdu procesā apelācijas instances tiesā bez

lūgumu pamatojošas motivācijas.

[7.2] No šīs lietas materiāliem redzams, ka pirmās instances tiesa 2016.gada 8.augustā ar vēstuli Nr.A-02657-16/4 bija

informējusi pieteicēju par lietas ierosināšanu, kā arī pieteicējas tiesībām saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

112.1pantu lūgt lietu izskatīt mutvārdu procesā. Pirmās instances tiesa 2017.gada 20.martā lietas dalībniekiem nosūtīja

elektronisku paziņojumu, ka lieta tiks izskatīta 2017.gada 19.aprīlī rakstveida procesā un ka līdz pat 10.aprīlim lietas

dalībniekiem ir tiesības iesniegt lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

minētais datums ir pietuvināts lietas izskatīšanas datumam un ir sapratīgs laiks, kurā pieteicēja varēja izteikt lūgumu par lietas

izskatīšanu mutvārdu procesā. Turklāt pieteicējai šādas tiesības bija izskaidrotas jau tad, kad tika paziņots par lietas

ierosināšanu. Līdz ar to nav konstatējams procesuāls pārkāpums pirmās instances tiesas rīcībā.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja izvēli par labu mutvārdu procesam pirmās instances tiesā neizdarīja. Tādējādi,

lūdzot lietas izskatīšanu mutvārdu procesā apelācijas instances tiesā, pieteicējas lūgumam jāatbilst Administratīvā procesa

likuma 304.panta pirmajā daļā ietvertajam nosacījumam, ka lūgumam jābūt motivētam.

Izvērtējot lūgumu, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka lūgumā nav ietverta tāda motivācija, kas norādītu, ka lietu

lietderīgāk izskatīt mutvārdu procesā tiesas sēdē. Lūgumā ir tikai norāde uz iepriekš minēto Augstākās tiesas spriedumu,

kas apgabaltiesas ieskatā nav pietiekama motivācija lietas izskatīšanai mutvārdu procesā šajā konkrētajā gadījumā. Arī no

lietas kopumā neizriet, ka lietā būtu nepieciešams mutvārdu process kādu neskaidru lietas apstākļu noskaidrošanai vai

pierādījumu pārbaudīšanai. Apgabaltiesa atzīst, ka lietas dalībnieki savus argumentus ir skaidri izklāstījuši Lēmumā,

pieteikumā, apelācijas sūdzībā un paskaidrojumos par tiem.

[7.3] Pamatojoties uz minētajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata rakstveida procesā saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu.

[8] Izvērtējusi Lēmumā, pieteikumā, apelācijas sūdzībā un paskaidrojumos par tiem norādītos argumentus, kā arī lietas

materiālus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka PTAC apelācijas sūdzība ir pamatota, bet pieteikums ir noraidāms.

[9] Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4.panta otro daļu komercprakse ir negodīga, ja iestājies

vismaz viens no šādiem nosacījumiem: tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi

ietekmē tāda vidusmēra patērētāja vai tādas patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja ekonomisko rīcību attiecībā uz preci vai

pakalpojumu, kam šī komercprakse adresēta vai ko tā skar; tā ir maldinoša; tā ir agresīva.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas komercprakse nav atzīta ne kā maldinoša, ne agresīva. Lietā ir strīds par to, vai

pieteicējas komercprakse ir profesionālajai rūpībai atbilstoša un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi ietekmēt

vidusmēra patērētāja vai patērētāju grupas ekonomisko rīcību.

Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pieteicējai, ka, lai komercpraksi atzītu par negodīgu, pamatojoties uz Nekodīgas

komercprakses aizlieguma likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu, ir jākonstatē abi šajā tiesību normā paredzētie

priekšnoteikumi: 1) komercprakses neatbilstība profesionālai rūpībai un 2) komercprakse būtiski negatīvi ietekmē vai var

būtiski negatīvi ietekmēt vidusmēra patērētāja ekonomisko rīcību.

[10] Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 6.pantā noteikts, ka komercprakse ir profesionālajai rūpībai

neatbilstoša, ja tā netiek veikta ar tāda līmeņa prasmi un rūpību, ko patērētājs var pamatoti sagaidīt un kas atbilst attiecīgajā

saimnieciskās vai profesionālās darbības jomā vispāratzītai godīgai tirgus praksei un labas ticības principam.

Savukārt šā likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka par patērētāja ekonomisko rīcību būtiski negatīvi

ietekmējošu uzskata tādu komercpraksi, kura būtiski mazina patērētāja iespēju pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu un

kuras rezultātā patērētājs var pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis (panta

pirmā daļa).

Par patērētāja pieņemtu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu jebkurā gadījumā uzskatāms patērētāja lēmums:

1) iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, vai atturēties no šādas rīcības; 2) par to, kādā veidā un ar kādiem noteikumiem

iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu; 3) samaksāt preces vai pakalpojuma cenu pa daļām vai kopumā; 4) paturēt preci,

pieņemt pakalpojumu vai izmantot iespēju īstenot savas likumīgās vai līgumiskās patērētāja tiesības (panta otrā daļa).

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka, kaut arī Lēmumā PTAC izdarītais vērtējums nav nodalīts pa daļām tādā veidā,

ka vienā sadaļā būtu vērtēta profesionālā rūpība, bet citā – tas, vai šāda rūpība varēja negatīvi ietekmēt patērētāju

ekonomisko rīcību, tomēr no Lēmuma kopumā PTAC vērtējums attiecas uz abiem kritērijiem. Turklāt apgabaltiesas ieskatā

minētie kritēriji nemaz nav stingri nodalāmi viens no otra un ir vērtējami kopumā konkrēto lietas apstākļu ietvaros.

[11] Vērtējot, vai pieteicēja ir ievērojusi profesionālo rūpību, PTAC Lēmumā ir atsaucies uz Latvijas Alternatīvo

finanšu pakalpojumu asociācijas (turpmāk – Asociācija) apstiprinātajiem Labās prakses standartiem (turpmāk – Standarts,

pieejams www.lafpa.lv) un norādījis, ka pieteicējas reklamētā Loterija veicina bezatbildīgu aizņemšanos.

[11.1] Standarta Ievada daļas 2.rindkopā noteikts, ka šī Standarta mērķis ir nodrošināt papildus aizsardzību un

paredzamus sadarbības noteikumus tiem klientiem, kas ir saņēmuši vai plāno saņemt aizdevumus no Asociācijas biedriem.

Šajā Standartā ir ietvertas godīgas komercprakses vadlīnijas un profesionālās rūpības kritēriji, kas atbilst nebanku

kreditēšanas jomā vispāratzītai godīgai tirgus praksei un labas ticības un atbildīgas kreditēšanas principiem. Standarta II

sadaļas 1.1.punktā noteikts, ka Asociācijas biedri vienmēr rīkojas godprātīgi un atbildīgi, ievērojot šajā Standartā noteiktos

principus, lai veicinātu to, ka klienti aizņemas atbildīgi, izvērtējot savu materiālo stāvokli un spēju segt saistības. Savukārt

Standarta IV sadaļas 1.1. un 1.2.punktā noteikts, ka, veicot reklāmas un mārketinga pasākumus, Asociācijas biedri

nodrošina to, ka šie pasākumi (reklāmas un mārketinga pasākumi) atbilst nebanku kreditēšanu, reklāmu, komercpraksi un

informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu prasībām un labajai praksei. Asociācijas biedri

nodrošina tādu reklāmas un mārketinga pasākumu veikšanu, kas veicina atbildīgu aizņemšanos.

[11.2] Reklāmas likumā (redakcijā, kas bija spēkā no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 14.jūlijam) nebija noteikts

tiešs aizliegums reklāmā ietvert informāciju, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos. Tomēr šā likuma 7.panta otrajā daļā ir

noteikts, ka papildu prasības attiecībā uz atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas saturu, noformējumu vai

izplatīšanas kārtību (arī reklāmas izplatīšanas kārtību atsevišķos masu informācijas līdzekļos) nosaka Ministru kabinets. Uz

šīs tiesību normas pamata bija izdoti Noteikumi Nr.1219.

Šo noteikumu 11.1.punktā bija noteikts, ka reklāmā, kurā piedāvā iespēju kreditēt patērētāju, aizliegts veicināt

bezatbildīgu aizņemšanos. Nosakot, vai reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos, ņem vērā reklāmas kopējo saturu un tās

pasniegšanas veidu, noformējumu un informāciju, kas reklāmā sniegta par kreditēšanas pakalpojumu un palīdz patērētājam

pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu. Par reklāmu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos jebkurā gadījumā, uzskatāma

reklāma, kas ietekmē vai var ietekmēt patērētāja lēmumu par kredīta līguma noslēgšanu, papildus piedāvājot iegūt preces vai

saņemt pakalpojumus vai citas priekšrocības, ja tām nav tiešas saistības ar kredīta izmantošanu, vai to saņemšanai ir vai var

būt būtiska nozīme patērētāja lēmuma pieņemšanā par kredīta līguma noslēgšanu (11.1.5.apakšpunkts).

[11.3] Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pieteicējai un pirmās instances tiesas secinājumam, ka reklamētās Loterijas

ietvaros iespējamā iegūstamā balva (laimests 40, 60 vai 80 euro apmērā kredīta vai tā procentu dzēšanai), ir saistīta ar pašu

kredītu, jo laimesta rezultātā tiek samazināta patērētājam maksājamā summa kredīta devējam. Laimesta rezultātā iegūstamā

balva nebija tāds labums, kas vispār nav saistāms ar kredītu. Tādējādi šīs lietas faktiskie apstākļi nav pilnībā salīdzināmi ar

tiem apstākļiem, kas pastāvēja citā lietā, kurā PTAC 2013.gada 8.jūlijā pieņēma pieteicējai adresētu lēmumu E03-PTU-F47-7

(šajā lietā pieteicēja reklamēja koncertu, uz kuru biļetes var iegūt kā dāvanu, noslēdzot kredīta līgumu). Attiecīgi šajā lietā

nav piemērojama Noteikumu Nr.1219 11.1.5.apakšpunkta daļa, kurā aizliegts reklamēt tādu labumu par kredīta ņemšanu,

kas nav saistīts ar pašu kredītu.

Tomēr minētie apsvērumi neizslēdz to, ka reklamētā Loterija neatbilst 11.1.5.apakšpunktā ietvertā teikuma

turpinājumam: „to saņemšanai ir vai var būt būtiska nozīme patērētāja lēmuma pieņemšanā par kredīta līguma noslēgšanu”,

kas ir alternatīvs apstāklis, kas jāpārbauda, lai secinātu, vai reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos jebkuros apstākļos.

[11.4] Izvērtējot reklāmas kopējo saturu un tās pasniegšanas veidu, noformējumu un informāciju, kas reklāmā sniegta

par Loteriju, Administratīvā apgabaltiesa piekrīt PTAC, ka pieteicēja ir reklamējusi iespēju iegūt balvu, piesakoties kredītam

200, 300 vai 400 euro apmērā. Administratīvā apgabaltiesa piekrīt PTAC, ka iespējamais laimests ir vērtīga balva. Jāņem

vērā, ka balva atbilst 20% no ņemtā kredīta pamatsummas, turklāt pirmreizējā kredīta gadījumā, kur saskaņā ar pieteicējas

praksi nav procentu maksājuma, balva arī faktiski nosegtu 1/5 daļu no pamatsummas. Kaut arī 40, 60 vai 80 euro paši par

sevi, iespējams, nav ievērojama naudas summa, tomēr tās attiecība pret kredīta pamatsummu ir pietiekami liela, lai patērētājs

vēlētos šādu balvu iegūt, piemēram, atmaksājamo 400 euro vietā atmaksāt tikai 320 euro. Apgabaltiesa atzīst, ka arī

paredzēto balvu skaits (kopā 250 laimesti) tiem patērētājiem, kas tikai viena mēneša ietvaros ir ņēmuši kredītu noteiktajā

apmērā, arī ir būtisks un apmēra ziņā pietiekami liels rādītājs, kas varēja ietekmēt patērētāja vēlmi pieteikties uz kredītu.

Pieteicēja ir norādījusi, ka vērīgs patērētājs varēja aprēķināt, ka izredzes laimēt ir tikai 250:10 000. Tomēr apgabaltiesa

konstatē, ka šāda informācija ir bijusi ietverta tikai pieteicējas Loterijas noteikumos (apstiprināti ar Izložu un azartspēļu

uzraudzības inspekcijas atļauju Nr.3904), bet ne Loterijas reklāmā. Kaut arī pieteicējas interneta vietnē ievietotajā Loterijas

reklāmā ir ietverta atsauce uz Loterijas atļaujas numuru un ir iespēja lejuplādēt Loterijas noteikumus, tas nozīmē, ka

patērētājam, kurš vispār vēlas pārliecināties par savām iespējām laimēt, ir jāveic papildu darbības, lai veiktu attiecīgos

aprēķinus. Pašā Loterijas reklāmā ir redzams vienīgi laimestu skaits un kopējais laimestu fonds. Tas pats attiecas arī uz

reklāmu, kas bija redzama gan televīzijā, gan dzirdama radio (CD lietas 151.lapā). Noklausoties un noskatoties šo reklāmu,

patērētājam bija īpaši jāveic pārbaudes pieteicējas interneta vietnē, lai veiktu iepriekš minētos aprēķinus.

Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Loterijas reklāma varēja būtiski ietekmēt patērētāja

lēmumu par kredīta līguma noslēgšanu. Fakts, ka 2015.gada novembrī pieteicēja noslēgusi pat mazāk kreditēšanas līgumu,

nekā tā paša gada oktobrī (23 615 līgumi novembrī, 24 126 līgumi oktobrī), neapliecina to, ka tādējādi patērētāju rīcības

motīvi saistībā ar reklāmu netika ietekmēti. Kā redzams no pieteicējas sniegtās informācijas PTAC 2016.gada 14.aprīļa

vēstulē Nr.LET/2016/054, kredītam reklamētajā apmērā pieteicās 4746 klienti, kaut pieteicēja sagaidīja, ka pieteiksies 10 000

(sk. lietas 113.lapu). Tādējādi apgabaltiesas ieskatā pati pieteicēja jau bija apsvērusi kredītņēmēju ekonomisko rīcību un

prognozējusi, kā tās reklāma varētu ietekmēt patērētāju lēmumus. Tas, ka Loterijai pieteikušos patērētāju skaits nesasniedza

pieteicējas prognozes, pats par sevi nenorāda, ka patērētāju rīcība nebija būtiski ietekmēta, jo pieteicēja nekur nav

norādījusi, ka 2015.gada novembrī, neskatoties uz piedāvāto Loteriju, kredītņēmēju, kas aizņēmušies 200 – 400 euro

ietvaros, ir mazāks, nekā, piemēram, 2015.gada oktobrī. Pieteicēja vien ir norādījusi kopējos salīdzinošos datus par

kredītņēmēju skaitu un noslēgto kreditēšanas līgumu skaitu abos mēnešos.

[11.5] Apkopojot [11.1]-[11.4] minēto, Administratīvā apgabal tiesa secina, ka Loterijas reklāma mudināja patērētājus

aizņemties 200 – 400 euro apmērā, piedāvājot iespēju saņemt vērtīgu balvu. Balvu skaits bija pietiekami būtisks, lai reklāmas

satura ietekmē vien patērētājs apsvērtu iespēju aizņemties. Par faktiskām izredzēm laimēt patērētājs varēja pārliecināties,

veicot papildu darbības pieteicējas interneta vietnē. Administratīvā apgabaltiesa arī piekrīt pirmās instances tiesas

secinājumam, ka termiņš, kādā varēja pieteikties kredītam, lai pretendētu uz saņemamo laimestu, bija tāds, kas steidzina

patērētājus noslēgt jaunus līgumus. Tādējādi Loterijas reklāmai varēja būt būtiska ietekme patērētāja lēmuma par kredītu

pieņemšanā. Attiecīgi secināms, ka pieteicējas rīcība, reklamējot Loteriju, bija tāda, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos,

un attiecīgi nebija atbilstoša profesionālai rūpībai.

[11.6] Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt pieteicējai, ka tā ir ievērojusi profesionālo rūpību, jo konsultējusies ar

PTAC par pakalpojumu loterijas reklāmas koncepciju, kur PTAC pat 1000 laimestus atzinis par nebūtisku lielumu.

Izvērtējot lietas 86.-88.lapā ietverto pieteicējas un PTAC darbinieka e-pasta saraksti laikā no 2015.gada 18.-

20.februārim, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicēja ir saskaņojusi atšķirīgu loterijas reklāmas konceptu no šīs

lietas apskatāmās Loterijas. Kaut arī saskaņotā reklāma paredzēja noteiktam skaitam klientu iespēju laimēt komisijas maksas

norakstīšanu, reklāma tika adresēta pilnīgi visiem pieteicējas klientiem, neatkarīgi no tā, cik liela ir bijusi aizdevuma summa,

kā arī tas, kad ir noslēgts kredīta līgums. Turklāt komisijas maksas dzēšana apgabaltiesas ieskatā nav tik vērtīga balva, cik

ir strīdus Loterijas reklāmā piedāvātie laimesti – tādi, kas paši par sevi ir 20% apmērā no kredīta pamatsummas, kas

pirmreizēja kredīta gadījumā arī nosedz šo pamatsummas daļu. Tādējādi saskaņotā reklāma, salīdzinājumā ar strīdus

Loterijas reklāmu, apgabaltiesas ieskatā nevarēja atstāt tik lielu ietekmi uz patērētājiem kopumā, jo reklāmas adresātu skaits

bija daudz lielāks – gan esošie, gan jaunie klienti. Turklāt esošie klienti šādā loterijā nokļūst nejaušības pēc, nevis reklāmas

mudināti, noslēdz kredīta līgumu. Tādējādi 1000 laimesti to nozīmīguma ziņā nav salīdzināmi ar šajā lietā aplūkotajiem 250

laimestiem, kas attiecināmi uz vienā konkrētā mēnesī ņemtiem kredītiem noteiktā apjomā.

Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa noraida pieteicējas argumentu, ka saskaņotā reklāma par komisijas

maksas dzēšanu laimesta gadījumā radīja pieteicējai tiesisko paļāvību, ka arī strīdus Loterijas reklāma būs tiesiska. Turklāt

pamatotus argumentus tiesiskās paļāvības principa nepiemērojamībai šajā lietā savā spriedumā norādījusi arī pirmās

instances tiesa (sk. šā sprieduma [4.6]-[4.7] punktu). Šiem argumentiem apgabaltiesa pievienojas saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu (izņemot tiesas minētajam piemēram par zemes nomas līguma

noslēgšanu –).

[12] Izvērtējot, vai pieteicējas komercprakse būtiski negatīvi ietekmēja vai varēja būtiski negatīvi ietekmēt vidusmēra

patērētāja ekonomisko rīcību, Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pieteicējai, ka „vidusmēra patērētājs” šajā konkrētajā

gadījumā ir pietiekami labi informēts, pietiekami vērīgs un piesardzīgs vidusmēra patērētājs, ņemot vērā sociālos, kultūras

un valodas faktorus.

Tas norādīts arī Negodīgas komercprakses direktīvas preambulas 18.punktā. Tur norādīts, ka ir pareizi visus

patērētājus aizsargāt pret negodīgu komercpraksi; taču kopš Direktīvas 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un

administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu stāšanās spēkā Tiesa, izskatot lietas, kas saistītas ar reklāmu,

ir atzinusi par vajadzīgu pārbaudīt šīs prakses ietekmi uz iedomātu tipisko patērētāju. Saskaņā ar proporcionalitātes

principu un lai dotu iespēju efektīvi piemērot aizsargpasākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, tajā par atsauces lielumu

izmantots pietiekami labi informēts, kā arī pietiekami vērīgs un piesardzīgs vidusmēra patērētājs, ņemot vērā sociālos,

kultūras un valodas faktorus, kā to interpretējusi Tiesa. Tas izriet arī no Tiesas sprieduma lietā C-310/15 Vincent Deroo-

Blanquart pret Sony Europe Limited 32.punkta, kurā norādīts, ka komercprakse var tikt uzskatīta par negodīgu

Direktīvas 2005/29 5. panta 2. punkta izpratnē tikai tad, ja ir izpildīts dubults nosacījums, pirmkārt, tai ir jābūt pretrunā

profesionālās rūpības prasībām un, otrkārt, attiecībā uz produktu būtiski jākropļo vai jāvar būtiski kropļot vidusmēra

patērētāja saimniecisko rīcību (sk. spriedumu, 2013. gada 19. decembris, Trento Sviluppo un Centrale Adriatica, C?

281/12, EU:C:2013:859, 28. punkts). Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka saskaņā ar šīs direktīvas preambulas 18. apsvērumu

novērtējuma kritērijs ir pietiekami labi informēts, kā arī pietiekami vērīgs un piesardzīgs vidusmēra patērētājs, ievērojot

sociālos, kultūras un valodas faktorus.

Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pieteicējai tajā ziņā, ka Loterijas reklāma nav bijusi adresēta jutīgām patērētāju

grupām vai kādai ekskluzīvai patērētāju grupai, bet gan tādiem patērētājiem, kuri vispārīgi var aizņemties. Lietā nav strīda

par to, ka pieteicēja neizsniedz kredītu personām, kurām jau ir parādi vai kurām varētu būt grūtības atmaksāt aizdevumu, kā

arī lietā nav strīda par to, ka pieteicējas interneta vietnē vispārīgi var iegūt informāciju par kredīta nosacījumiem. Tomēr

apgabaltiesa jau atzina, ka Loterijas reklāma ir tāda, kas mudina aizņemties, aizņemties ierobežotā laikā, aizņemties noteiktā

apjomā, lai iegūtu bonusu. Apgabaltiesa atzīst, ka šajā konkrētajā gadījumā arī vērīgam patērētājam, ieraugot internetā,

televīzijā vai izdzirdot radio pieteicējas reklāmu, būtu jāveic papildus darbības, jāiegūst papildus informācija, lai pārbaudītu

savas iespējas laimēt Loterijā un pēc tam pieņemtu uz šo informāciju balstītu lēmumu par to, vai slēgt kreditēšanas līgumu,

slēgt to uz noteiktiem nosacījumiem, vai arī atturēties no tā. PTAC Lēmumā arī pamatoti norādījis atsauci uz Tiesas

2013.gada 19.decembra spriedumu lietā C-281/12. Šajā sprieduma 36.punktā Tiesa ir norādījusi, ka no paša Direktīvas

2005/29 2.panta „k” punkta teksta izriet, ka jēdziens „lēmums veikt darījumu” ir definēts plaši. Atbilstoši šīs normas

terminoloģijai lēmums veikt darījumu ir jebkurš patērētāja pieņemts lēmums par to, vai, kā un pēc kādiem noteikumiem veikt

pirkumu. Šis jēdziens tātad ietver ne tikai lēmumu iegādāties vai neiegādāties preci, bet arī tieši saistītu lēmumu ar šo, proti,

ieiet veikalā.

Tas, ka pirmās instances tiesa atsaukusies uz Negodīgas komercprakses direktīvas 5.panta 3.punktu un Negodīgas

komercprakses aizlieguma likuma 8.pantu, nenozīmē, ka tiesas secinājumi ir nepareizi. Proti, tiesa norādījusi, ka daļa no

patērētāju grupas, kas varētu atsaukties uz Loterijas reklāmu, var būt minētajās normās pieminētā jūtīgā patērētāju grupa,

nevis ka vidusmēra patērētājs kopumā ir raksturojams kā šāds lētticīgs un jūtīgas grupas patērētājs. Nav izslēgts, ka arī

šādas grupas patērētāji apsvēra iespēju atsaukties uz Loterijas reklāmu un apsvērt iespēju ņemt kredītu.

Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Loterijas reklāma varēja būtiski negatīvi ietekmēt

vidusmēra patērētāja ekonomisko rīcību. Vērā ņemams arī tas, ka Loterijas reklāma tika izplatīta gan televīzijā, gan radio,

gan interneta vietnē YouTube, Draugiem.lv. www.smscredit.lv, smscredit sociālie tīkli, mikroautobusos Rīgā, inbox.lv e-

pastā, laikrakstā „Diena”, kā ziņu vēstules 172 560 saņēmējiem (sk. arī lietas 46.lapu). Tādējādi Loterijas reklāma sasniedza

ļoti plašu patērētāju loku.

[13] Tā kā ir konstatēti abi Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā minētie kritēriji,

secināms, ka pieteicēja laikā no 2015.gada 1.novembra līdz 30.novembrim pieļāva negodīgu, profesionālajai rūpībai

neatbilstošu komercpraksi.

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 5.punktā ir noteikta uzraudzības iestādes rīcība

pārkāpuma konstatēšanas gadījumā. Proti, ja uzraudzības iestāde atzīst komercpraksi par negodīgu, tā ir tiesīga pieņemt

vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:

1) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu atbilstošā veidā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai

nodrošinātu komercprakses atbilstību šā likuma prasībām;

2) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi;

3) aizliedz negodīgu komercpraksi, ja tā vēl nav uzsākta, bet ir paredzama;

4) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu publicēt attiecīgajai komercpraksei atbilstošā saziņas līdzeklī

paziņojumu, kurā norādīta labotā informācija, atsaucot negodīgo komercpraksi;

5) uzliek naudas sodu šā likuma 15.2 pantā noteiktajā kārtībā;

6) nosaka par labas prakses kodeksu atbildīgajai personai pienākumu izdarīt labojumus kodeksā, lai novērstu

negodīgu komercpraksi.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka PTAC piemērotais minētās normas 5.punkts ir visatbilstošākais šajā konkrētajā

gadījumā, jo pieteicējas komercprakse tās konstatēšanas gadījumā bija pabeigta.

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uzraudzības iestāde ir tiesīga par

negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10 procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto

apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 euro. Soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgs ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā

komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai. Saskaņā ar šā panta otro

daļu uzraudzības iestāde, pieņemot lēmumu par soda naudas uzlikšanu un tās apmēru, ņem vērā šādus apstākļus, kā arī

izvērtē, vai pastāv šādi nosacījumi:

1) pieļautā pārkāpuma raksturs un ilgums, pārkāpuma radītā ietekme (zaudējumi patērētājiem), pārkāpuma izdarīšanas

apstākļi, pārkāpēja loma pārkāpumā un pārkāpuma apjoms;

2) komercprakses īstenotājs līdz lēmuma pieņemšanas dienai ir atlīdzinājis vai sācis atlīdzināt patērētājiem nodarītos

zaudējumus;

3) pārkāpums pārtraukts pēc komercprakses īstenotāja iniciatīvas;

4) komercprakses īstenotājs negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu izdarījis atkārtoti pēdējo divu gadu

laikā, un tas konstatēts ar Uzraudzības iestādes lēmumu vai rakstveida apņemšanos;

5) komercprakses īstenotājs nav izpildījis rakstveida apņemšanos;

6) komercprakses īstenotājs ir kavējis lietas izskatīšanu vai slēpis izdarīto pārkāpumu.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka PTAC piemērojis pieteicējai soda naudu 8000 euro apmērā atbilstoši minētajām

tiesību normām. Proti, PTAC ir ņēmis vērā īstenotās komercprakses raksturu un apstākļus (konstatētā pārkāpuma rezultātā

varēja tikt būtiski aizskartas patērētāju intereses), tostarp reklāmu izplatīšanas apjomu, to, ka pieteicēja ir izteikusi gatavību

neorganizēt pakalpojumu loterijas, kuru laimests pārsniedz komisijas maksu par izsniegto kredītu, kā arī to, ka reklāmas jau

ir izplatītas un pārkāpuma sekas ir iestājušās, ka pieteicēja neatzīst savu pārkāpumu un piemērojis naudas sodu 0,019%

apmērā no pieteicējas 2014.gada neto apgrozījuma (41 257 033 euro). Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka šāds sods

pat ir ļoti saudzējošs, ņemot vērā tā procentuālo attiecību pret tiesību normā pieļauto maksimālo sodu procentos, kas ir

10%.

[14] Pamatojoties uz iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteikums ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt A/S „4finance” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2016.gada 30.jūnija lēmuma

Nr.18-pk atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personiskais paraksts) I.Meldere

Tiesneši (personiskais paraksts) O.Priedītis

(personiskais paraksts) L.Vīnkalna