Court convicts defendant of unlawful entry and orders compensation for material and moral damages.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of unlawful entry into a residence and sentenced him to 100 hours of compulsory labor. The defendant fully admitted guilt, leading the court to skip the evidence examination phase under Criminal Procedure Law Article 499. The court awarded full compensation for material damages and upheld the requested amount for moral damages based on the victim's psychological suffering.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 143. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant fully admits guilt and the court finds no reasonable doubt, evidence examination may be omitted, and the court shall convict and impose punishment while awarding civil compensation for material and moral damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllieta Nr. 11261023814
2014.gada 12.augustā
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājas tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis I. Jaunģelže
ar sekretāri G. Dradeiku
piedaloties prokurorei A. Grinhagenai
2014.gada 12.augustā Liepājā, Republikas ielā 14 atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods
/personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 143.panta pirmās daļas.
Tiesas sēdē tiesa
konstatēja:
apsūdzētais /pers. B/ nelikumīgi iekļuva dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu, un konkrēti:
2014.gada 1.martā ap plkst.02:30 /pers. B/, būdams alkoholisko dzērienu ietekmē, atrodoties pie dzīvokļa Ed. /adrese/
ārdurvīm, atvēra durvis un pret dzīvokļa Ed. /adrese/, dzīvojošās personas /pers. C/ gribu, prettiesiski, bez atļaujas, iekļuva minētajā
dzīvoklī, pārkāpjot LR Satversmes 96.pantā noteiktās personas tiesības uz mājokļa neaizskaramību.
Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja kriminālpārkāpumu, kas paredzēts Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā.
Apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā. Atzina lietā pieteiktās materiālā
kaitējuma un morālā kaitējuma kompensācijas.
Tiesas sēdē cietušās /pers. C/ pārstāve pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 187,63 euro apmērā un morālā kaitējuma
kompensāciju 2000,00 euro apmērā.
Tā kā apsūdzētais /pers. B/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav
nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī
ievērojot prokurora un cietušās pārstāves viedokli, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas,
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā
personu raksturojošos datus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, /pers. B/ darbības pēc
Krimināllikuma 143.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma
527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, tiesa ņem
vērā apsūdzētā personību, noziedzīgā nodarījuma raksturu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, radītā kaitējuma apmēru.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. B/ ir izdarījis kriminālpārkāpumu.
Apsūdzētais agrāk nav sodīts (l.l. 61), pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīts (l.l. 62). Par atbildību mīkstinošu apstākli,
saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un izdarīto nožēlo. Par atbildību
pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 12.punktu, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts
alkohola ietekmē.
Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka sods /pers. B/ nosakāms piespiedu darbu
veidā, sods ir adekvāts izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar šādu soda veidu būs ievērotas sabiedriskās drošības intereses,
tādējādi panākot, ka apsūdzētais turpmāk pildīs likumu un atturēsies no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un dota iespēja
apsūdzētajam pierādīt, ka spēj dzīvot likuma paklausīgu dzīvi.
Cietušās/pers. C/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par morālo kaitējumu 2000,00 euro apmērā tiesa izlemj, vadoties no
Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.panta un Civillikuma 1635.panta.
Cietusī/pers. C/ attiecībā par morālā kaitējuma kompensāciju savā pieteikumu paskaidroja, ka pēc notikušā ir pasliktinājies
viņas dzīves kvalitāte, viņa nevar vairs pilnvērtīgi pati sevi apkopt, baidās viena bez pavadoņa iziet no dzīvokļa, kā arī nejūtas droša
savā dzīvoklī, atrodas patstāvīgā trauksmes stāvoklī, ir pasliktinājies viņas veselības stāvoklis.
Civillikuma 1635.panta otrajā daļā norādīts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas. Fiziskas ciešanas
tiek saistītas ar ķermeņa sāpēm, ko izraisa vardarbības pielietošana, dažāda veida fiziskas traumas, ievainojumi. Savukārt, garīgas
ciešanas tiek saistītas ar psiholoģisku diskomfortu un dažādām negatīvām emocijām, kas izpaužas kā pazemojums, kauns, dusmas,
zaudējuma sajūta un skumjas, citas negatīvas emocijas vai nelabvēlīgs psiholoģisks stāvoklis.
Morālā kaitējuma nodarīšana un pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir sekas personas prettiesiskām, tīšām
darbībām vai darbībām aiz neuzmanības, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā drošība, veselība un citas vērtības. Morālais kaitējums
nav izsakāms mantiskās vērtībās un to nevar atlīdzināt kā zaudējumu. Morālais kaitējums ir personai piemītošu nemantisku labumu vai
ar likumu aizsargātu interešu prettiesisks aizskārums, kas personai radījis ciešanas, pārdzīvojumus, sāpes. Šī kompensācija ir
naudas izteiksmē noteikta atlīdzība, kura apsūdzētajam jāmaksā cietušai, lai izlīdzinātu negatīvo ietekmi uz cietušās psihi un likvidētu
ar likumpārkāpumu radītās ciešanas.
Izvērtējot pieteikto morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa uzskata, ka tas ir samērīgs nodarītajam kaitējumam un
sekām pēc tiesas ieskata. Apsūdzētā vainas dēļ cietušai ir nodarīts morāls aizskārums un lietā ir nosakāma kaitējuma kompensācija
par garīgām ciešanām. Apsūdzētajam jāmaksā cietušai kaitējuma kompensācija, lai izlīdzinātu negatīvo ietekmi uz cietušās psihi un
likvidētu ar likumpārkāpumu radītās ciešanas.
Lietā pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir piedzenama pilnā apmērā no apsūdzētā par labu cietušajai, jo saskaņā ar
Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Ņemot vērā augstāk minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.,512.,520., 528.,529.pantiem, tiesa
nosprieda:
/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā un sodīt
ar piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.
Piedzīt no /pers. B/ par labu cietušajai /pers. C/ materiālā kaitējuma kompensāciju 187,63 euro (viena simta astoņdesmit
septiņu euro 63/100) apmērā un morālā kaitējuma kompensāciju 2000,00 euro (divu tūkstošu euro) apmērā.
/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – parakstu par dzīvesvietas maiņas paziņošanu, atstāt spēkā līdz tiesas spriedums
stāsies likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā un kasācijas kārtībā Augstākas tiesas
senāta Krimināllietu departamentā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnesis I. Jaunģelže