Legislator Case Law & Legislation
11261023814 / K20-0392-14 AI generated

Court convicts defendant of unlawful entry and orders compensation for material and moral damages.

Case Number 11261023814 / K20-0392-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of unlawful entry into a residence and sentenced him to 100 hours of compulsory labor. The defendant fully admitted guilt, leading the court to skip the evidence examination phase under Criminal Procedure Law Article 499. The court awarded full compensation for material damages and upheld the requested amount for moral damages based on the victim's psychological suffering.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 143. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant fully admits guilt and the court finds no reasonable doubt, evidence examination may be omitted, and the court shall convict and impose punishment while awarding civil compensation for material and moral damages.

Keywords

AI generated
unlawful entry into residence admission of guilt omission of evidence moral damages compensation compulsory labor sentence

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 143. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 527. panta 3. daļa
Kriminālprocesa likuma 350. pants
Kriminālprocesa likuma 351. pants
Kriminālprocesa likuma 352. pants
Kriminālprocesa likuma 353. pants
Civillikuma 1635. panta 2. daļa
Civillikuma 1779. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 528. pants
Kriminālprocesa likuma 529. pants
Krimināllikuma 35. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Krimināllieta Nr. 11261023814

2014.gada 12.augustā

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis I. Jaunģelže

ar sekretāri G. Dradeiku

piedaloties prokurorei A. Grinhagenai

2014.gada 12.augustā Liepājā, Republikas ielā 14 atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods

/personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 143.panta pirmās daļas.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja:

apsūdzētais /pers. B/ nelikumīgi iekļuva dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu, un konkrēti:

2014.gada 1.martā ap plkst.02:30 /pers. B/, būdams alkoholisko dzērienu ietekmē, atrodoties pie dzīvokļa Ed. /adrese/

ārdurvīm, atvēra durvis un pret dzīvokļa Ed. /adrese/, dzīvojošās personas /pers. C/ gribu, prettiesiski, bez atļaujas, iekļuva minētajā

dzīvoklī, pārkāpjot LR Satversmes 96.pantā noteiktās personas tiesības uz mājokļa neaizskaramību.

Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja kriminālpārkāpumu, kas paredzēts Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā.

Apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā. Atzina lietā pieteiktās materiālā

kaitējuma un morālā kaitējuma kompensācijas.

Tiesas sēdē cietušās /pers. C/ pārstāve pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 187,63 euro apmērā un morālā kaitējuma

kompensāciju 2000,00 euro apmērā.

Tā kā apsūdzētais /pers. B/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav

nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī

ievērojot prokurora un cietušās pārstāves viedokli, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā

personu raksturojošos datus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, /pers. B/ darbības pēc

Krimināllikuma 143.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma

527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, tiesa ņem

vērā apsūdzētā personību, noziedzīgā nodarījuma raksturu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, radītā kaitējuma apmēru.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. B/ ir izdarījis kriminālpārkāpumu.

Apsūdzētais agrāk nav sodīts (l.l. 61), pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīts (l.l. 62). Par atbildību mīkstinošu apstākli,

saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un izdarīto nožēlo. Par atbildību

pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 12.punktu, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts

alkohola ietekmē.

Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka sods /pers. B/ nosakāms piespiedu darbu

veidā, sods ir adekvāts izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar šādu soda veidu būs ievērotas sabiedriskās drošības intereses,

tādējādi panākot, ka apsūdzētais turpmāk pildīs likumu un atturēsies no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un dota iespēja

apsūdzētajam pierādīt, ka spēj dzīvot likuma paklausīgu dzīvi.

Cietušās/pers. C/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par morālo kaitējumu 2000,00 euro apmērā tiesa izlemj, vadoties no

Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.panta un Civillikuma 1635.panta.

Cietusī/pers. C/ attiecībā par morālā kaitējuma kompensāciju savā pieteikumu paskaidroja, ka pēc notikušā ir pasliktinājies

viņas dzīves kvalitāte, viņa nevar vairs pilnvērtīgi pati sevi apkopt, baidās viena bez pavadoņa iziet no dzīvokļa, kā arī nejūtas droša

savā dzīvoklī, atrodas patstāvīgā trauksmes stāvoklī, ir pasliktinājies viņas veselības stāvoklis.

Civillikuma 1635.panta otrajā daļā norādīts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas. Fiziskas ciešanas

tiek saistītas ar ķermeņa sāpēm, ko izraisa vardarbības pielietošana, dažāda veida fiziskas traumas, ievainojumi. Savukārt, garīgas

ciešanas tiek saistītas ar psiholoģisku diskomfortu un dažādām negatīvām emocijām, kas izpaužas kā pazemojums, kauns, dusmas,

zaudējuma sajūta un skumjas, citas negatīvas emocijas vai nelabvēlīgs psiholoģisks stāvoklis.

Morālā kaitējuma nodarīšana un pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir sekas personas prettiesiskām, tīšām

darbībām vai darbībām aiz neuzmanības, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā drošība, veselība un citas vērtības. Morālais kaitējums

nav izsakāms mantiskās vērtībās un to nevar atlīdzināt kā zaudējumu. Morālais kaitējums ir personai piemītošu nemantisku labumu vai

ar likumu aizsargātu interešu prettiesisks aizskārums, kas personai radījis ciešanas, pārdzīvojumus, sāpes. Šī kompensācija ir

naudas izteiksmē noteikta atlīdzība, kura apsūdzētajam jāmaksā cietušai, lai izlīdzinātu negatīvo ietekmi uz cietušās psihi un likvidētu

ar likumpārkāpumu radītās ciešanas.

Izvērtējot pieteikto morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa uzskata, ka tas ir samērīgs nodarītajam kaitējumam un

sekām pēc tiesas ieskata. Apsūdzētā vainas dēļ cietušai ir nodarīts morāls aizskārums un lietā ir nosakāma kaitējuma kompensācija

par garīgām ciešanām. Apsūdzētajam jāmaksā cietušai kaitējuma kompensācija, lai izlīdzinātu negatīvo ietekmi uz cietušās psihi un

likvidētu ar likumpārkāpumu radītās ciešanas.

Lietā pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir piedzenama pilnā apmērā no apsūdzētā par labu cietušajai, jo saskaņā ar

Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Ņemot vērā augstāk minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.,512.,520., 528.,529.pantiem, tiesa

nosprieda:

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 143.panta pirmajā daļā un sodīt

ar piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.

Piedzīt no /pers. B/ par labu cietušajai /pers. C/ materiālā kaitējuma kompensāciju 187,63 euro (viena simta astoņdesmit

septiņu euro 63/100) apmērā un morālā kaitējuma kompensāciju 2000,00 euro (divu tūkstošu euro) apmērā.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – parakstu par dzīvesvietas maiņas paziņošanu, atstāt spēkā līdz tiesas spriedums

stāsies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā un kasācijas kārtībā Augstākas tiesas

senāta Krimināllietu departamentā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis I. Jaunģelže