Legislator Case Law & Legislation
C69290325 ECLI:LV:KURT:2025:0317.C69290325.3.L AI generated

Court dismisses request to suspend enforcement due to registered marital property separation agreement.

Case Number C69290325
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court rejected the applicant's request to suspend enforcement actions against a specific property. The applicant argued that a registered marital property separation agreement from 2009 should prevent the enforcement officer from seizing the asset acquired in 2018. The court ruled that the enforcement seizure was legally valid because the separation agreement was not yet registered in the land registry at the time of the seizure, meaning the asset remained legally marital property under the law.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Section 115; Civil Procedure Law Section 633: A registered marital property separation agreement does not prevent enforcement against property acquired after the agreement's date if the separation was not yet registered in the land registry at the time of enforcement.

Keywords

AI generated
marital property separation land registry registration enforcement suspension third party rights publicity principle

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Section 115
Civil Procedure Law Section 140
Civil Procedure Law Section 141
Civil Procedure Law Section 632

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-2903-25

ECLI:LV:KURT:2025:0317.C69290325.3.L

Kurzemes rajona tiesa

LĒMUMS

Kuldīgā /Datums A/

Tiesas tiesnese Anda Brīze,

izskatot /Persona A/ pieteikumu par izpildu darbību atlikšanu civillietā /Persona A/ sūdzībā par zvērināta

tiesu izpildītāja /Persona B/ darbībām izpildu lietā Nr. 00858/011/2015,

konstatēja

[1] parādnieks /Persona A/ 2025. gada 13. martā iesniedzis tiesā sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja /Persona B/

darbībām.

[1.1] Sūdzībā norādīts, ka zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas izpildu lieta Nr. 00858/011/2015,

pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 9. maijā izdoto izpildu rakstu lietā Nr. 3-

12/0072/13 par parāda 193 008,84 EUR piedziņu par labu /Organizācija A/.

2025. gada 14. februārī zvērināts tiesu izpildītājs reģistrējis piedziņas atzīmi uz parādnieka laulātajai /Persona C/

piederošā nekustamā īpašuma /Adrese A/, kadastra Nr. /Numurs/ (turpmāk- Nekustamais īpašums) ½ domājamo

daļu.

2025. gada 3. martā Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā reģistrēta atzīme, ka laulātajiem ir reģistrēta

visas mantas šķirtība, pamatojoties uz 2009. gada 17. jūnija laulības līgumu, kas 2009. gada 18. jūnijā reģistrēts

Laulāto mantisko attiecību reģistrā ar Nr. /Numurs//. Tas nozīmē, ka pēc šīs atzīmes reģistrēšanas piedziņas vēršana

uz Nekustamo īpašumu ir izslēgta un nav pieļaujama. Nav tādas tiesību normas, kas dotu tiesības zvērinātam tiesu

izpildītājam vērst piedziņu uz Nekustamo īpašumu pēc atzīmes ierakstīšanas zemesgrāmatā par visas mantas

šķirtību.

Piedziņas atzīmes reģistrēšana neliedza laulātajiem uz 2009. gadā noslēgtā līguma pamata reģistrēt atzīmi par

laulāto mantas šķirtību. Piedziņas atzīmes reģistrēšana nekādā veidā neatbrīvo tiesu izpildītāju no pienākuma

nevērst piedziņu uz Nekustamo īpašumu no brīža, kad zemesgrāmatā reģistrēta atzīme par laulāto mantas šķirtību.

Piedziņas atzīmes ierakstīšana Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā, atteikums dzēst piedziņas atzīmi un

atsvabināt Nekustamo īpašumu no piedziņas, kā arī piedziņas vēršana uz Nekustamo īpašumu ir nepamatotas un

prettiesiskas zvērināta tiesu izpildītāja darbības.

Tā kā laulības līgums par visas laulāto mantas šķirtību noslēgts jau 2009. gadā, bet Nekustamais īpašums iegādāts

2018. gadā, uz tā iegādes brīdi vairs nepastāvēja laulāto likumisko mantisko attiecību režīms.

Lai vērstu piedziņu, zvērinātam tiesu izpildītājam bija jākonstatē, ka Nekustamais īpašums ir laulāto kopmanta.

Zvērināta tiesu izpildītāja izdarītā prezumpcija, ka Nekustamais īpašums ir laulāto kopmanta, ir prettiesiska.

Zvērināts tiesu izpildītājs atzīst, ka viņam piedziņas vēršanas brīdī bija zināms, ka starp laulātajiem ir noslēgts

laulības līgums par visas laulāto mantas šķirtību, kas reģistrēts publiskā reģistrā.

Atsaukšanās uz formāliem trūkumiem – atzīmes zemesgrāmatā neesamību – situācijā, kad nav šaubu, ka starp

laulātajiem pastāv laulāto līgumisko mantisko attiecību režīms par visas laulāto mantas šķirtību, ir vērtējama kā

rīcība, kas ir pretēja labas ticības principam.

Piedzinējas /Organizācija A/ vēlme vērst piedziņu uz Nekustamo īpašumu ir formāla un nebauda tiesisku

aizsardzību. Šādas zvērināta tiesu izpildītāja darbības ir nepamatotas un atzīstamas par prettiesiskām.

[1.2] Sūdzībā lūgts atlikt izpildu darbību – piedziņas vēršanu uz Nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu izpildu lietā

Nr. 00858/011/2015.

[2] Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un tai pievienotos pierādījumus, secināms, ka lūgums par izpildu

darbības atlikšanu ir noraidāms.

[2.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. panta trešo daļu pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma tiesnesis šā

likuma 140. pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par izpildu darbības atlikšanu, par aizliegumu tiesu

izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai par mantas pārdošanas apturēšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140. panta pirmo daļu, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai

tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu

tiesiskajām interesēm.

[2.2] Izvērtējot prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, tiesneša vai tiesas uzdevums ir veikt prasības

pirmšķietamā juridiskā pamatojuma padziļinātu izpēti, kas nav iespējama atrauti no prasījumā norādīto materiālo

tiesību normu izvērtējuma kopsakarā ar ierosinātā strīda faktiskajiem apstākļiem (sk. Senāta 2013. gada 24. aprīļa

lēmumu lietā Nr. SKC-1654).

Tādējādi konkrētajā gadījumā tiesnesim jākonstatē, ka sūdzības formālais juridiskais pamatojums ir ticams un ka

sūdzībai pievienotie pierādījumi ir pietiekami, lai apstiprinātu tās pirmšķietamo pamatojumu.

Saskaņā ar Civillikuma 115. panta otro daļu, lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām,

tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu – arī zemesgrāmatā.

Zemesgrāmatu publicitātes principam (neviens nevar aizbildināties ar zemesgrāmatu satura nezināšanu) ir ne tikai

pozitīvs iespaids, piešķirot zemesgrāmatu saturam ticamības spēku, bet arī negatīvs – atņemot saistošu spēku pret

trešajām personām tādām tiesībām, kas nav ievestas zemesgrāmatā (sk. Notariāta nolikums. Tulkojums ar

pārgrozījumiem, papildinājumiem, paskaidrojumiem un pielikumiem. Sakopojusi cand. jur. O. Jurkovska, rediģējis

prof. dr. jur. /Persona E/, Rīga, /Datums K/., 106. lpp.).

No lietas materiāliem redzams, ka piedziņas atzīme uz Nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu ierakstīta

zemesgrāmatā 2025. gada 14. februārī, savukārt ieraksts par visas laulāto mantas šķirtību izdarīts 03.03.2025. Līdz

ar to uz piedziņas atzīmes ierakstīšanas brīdi nepastāvēja Civillikuma 115. panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums

piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā. Tā kā strīds par piedziņas atzīmes dzēšanu un nekustamā īpašuma

atsvabināšanu no piedziņas ir izšķirams, skatot lietu prasības tiesvedības kārtībā, kā to paredz Civilprocesa likuma

633. panta otrā daļa, bet prasība tiesā nav celta, sūdzības noraidīšanas iespējamība pirmšķietami ir lielāka, nekā tās

apmierināšanas iespējamība.

[2.3] Vērtējot samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm, ņemams vērā fakts, ka sūdzībā nav norādīti apstākļi,

kas dotu pamatu uzskatīt, ka piedziņas vēršana uz /Persona C/ piederošo īpašumu jebkādā veidā aizskartu

parādnieka intereses. Savukārt, ja ar tiesu izpildītāja rīcību tiek aizskartas citas personas, nevis parādnieka,

intereses, šai personai ir tiesības celt prasību tiesā Civilprocesa likuma 633. pantā paredzētajā kārtībā.

[2.4] Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, lūgums par izpildu darbības atlikšanu ir noraidāms.

Pamatojoties uz teikto un Civilprocesa likuma 140., 141. pantu, 632. panta trešo daļu,

nolēma

noraidīt /Persona A/ lūgumu par izpildu darbību atlikšanu.

Lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot blakus

sūdzību Kurzemes rajona tiesā.

Ja par lēmumu tiek iesniegta blakus sūdzība, drošības nauda par blakus sūdzību 70,00 EUR iemaksājama

kontā Nr. LV37TREL819045808400B, saņēmējs – Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, BIC kods:

TRELLV22, iemaksas mērķis: drošības nauda par blakus sūdzību lietā Nr. C69290325.

Tiesnese (paraksts*) A. Brīze

*Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu