Court convicts defendant for smuggling cigarettes and orders state to pay procedural costs.

Lieta Nr.15890018916

Lietas arhīva Nr.K26-0196-17/2

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2017.gada 31.janvārī

Rēzeknes tiesa,

tiesnesis I.Dzindzuks,

piedaloties prokurorei S.Katkevičai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 190.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ ieveda Latvijas Republikas muitas teritorijā muitošanai pakļautās preces, noslēpjot tās no muitas kontroles un nedeklarējot (kontrabanda),

kas izdarīta ievērojamā apmērā, šādos apstākļos:

2016.gada 3.aprīlī ap plkst. 12.00 /pers. A/, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas Latvijas Republikas valsts budžetā par akcīzes preču importu,

noslēpa kravas automašīnā “Scania R420”, valsts reģistrācijas / TL zīme/, autovadītāja kabīnē 40 gab. cigaretes “Winston Blue” un palešu nodalījumā 20

gab. cigarešu “More”, kabīnē aiz apšuvuma 1600 gab. cigarešu “NZ Gold SS”, 200 gab. cigarešu “Premier”, 9960 gab. cigarešu “Winston Blue”,

refrižeratorpiekabes saldējamā iekārtā 5840 gab. cigarešu “More”, automašīnas vienā riepā 11 200 gab. cigarešu “Winston Blue” un otrā riepā 19 200 gab.

cigarešu “More” ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām, apzinoties, ka saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 21.panta ceturtās daļas 1.1.punktu, tās

pakļautas deklarēšanai. /pers. A/ ar šo automašīnu, iebraucot Latvijas Republikas muitas teritorijā no Krievijas Federācijas teritorijas, Terehovas muitas

kontroles punktā ciemā /adrese/, uz muitas amatpersonu lūgumu uzrādīt deklarējamās preces, deklarēja pieļauto daudzumu – 40 gab. cigaretes “Winston”, un

1480 litrus dīzeļdegvielas standarttvertnē, bet nenorādīja pārējo cigarešu daudzumu, tādējādi nedeklarējot tās Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas

Nr.2913/92 59.panta 1.punktā paredzētajā kārtībā. Sakarā ar aizdomām par nedeklarētu preci, veicot /pers. A/ vadītās automašīnas padziļinātu pārbaudi,

muitas amatpersonas atrada un izņēma šīs nedeklarētās preces.

Noslēpjot un nedeklarējot iepriekš norādītās muitošanai pakļautās preces, par kurām nebija likumā noteiktā kārtībā samaksāts akcīzes nodoklis un kuras

nebija marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, /pers. A/ pārkāpa:

- likuma “Par akcīzes nodokli” 4.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto, ka cigaretes ir apliekamas ar nodokli;

- likuma “Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā daļā noteikto, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt

akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis;

- likuma “Par akcīzes nodokli” 33.panta trešajā daļā noteikto, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt

tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām;

- Pievienotās vērtības likuma 5.panta otrajā daļā noteikto, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu;

- Pievienotās vērtības likuma 36.panta pirmajā daļā noteikto, ka, veicot preču importu, ar pievienotās vērtības nodokli ir apliekama importēto preču

muitas vērtība, kurai pieskaitāmas šādas izmaksas: pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība nav

iekļauta importēto preču muitas vērtībā, preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, normatīvajos aktos noteiktos nodokļus,

nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

- Pievienotās vērtības likuma 85.panta pirmajā daļā noteikto, ka nodokli valsts budžetā par preču importu maksā jebkura persona, ja šajā likumā nav

noteikts citādi;

- Pievienotās vērtības likuma 123.panta pirmajā daļā noteikto, ka nodokli par preču importu iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas

nodoklis.

/pers. A/ nelikumīgi ievesto cigarešu kopējā vērtība ir 7950,05 EUR, kas pārsniedz 10 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu

kopsummu. Šo vērtību veido nenomaksāto nodokļu kopējā summa 6535,23 EUR un cigarešu muitas kopējā vērtība 1414,82 EUR, un tieši: par 200 gab.

cigarešu “Premier” muitas nodoklis – 2,25 EUR, akcīzes nodoklis – 18,06 EUR, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 5,08 EUR; par 1600 gab. cigarešu

“NZ Gold Super Slims” muitas nodoklis – 18,89 EUR, akcīzes nodoklis – 144,50 EUR, PVN – 41,20 EUR; par 25060 gab. cigarešu “More” muitas nodoklis

– 317,56 EUR, akcīzes nodoklis – 2263,29 EUR, PVN – 657,76 EUR; par 21200 gab. cigarešu “Winston Blue” muitas nodoklis – 476,24 EUR, akcīzes

nodoklis – 1914,68 EUR, PVN – 675,72 EUR; 200 gab. cigarešu “Premier” muitas kopējā vērtība – 3,90 EUR, 1600 gab. cigarešu “NZ Gold Super Slims”

muitas kopējā vērtība – 32,80 EUR, 25 060 gab. cigarešu “More” muitas kopējā vērtība – 551,32 EUR, 21200 gab. cigarešu “Winston Blue” muitas kopējā

vērtība – 826,80 EUR.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā (Krimināllikuma

redakcija, kas spēkā no 03.12.2015.).

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina, apsūdzībā norādītos viņa vainas

pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Valsts ieņēmumu dienesta

pieteikto kompensācijas pieteikumu /pers. A/ atzina pilnīgi.

Cietušā – Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) – pārstāvis A.Goromiko pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai neiebilda.

Prokurore atzina, ka apsūdzētā vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu viņš atzīst pilnīgi, pierādījumus un

noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīd.

Ņemot vērā prokurores un cietušā pārstāvja viedokļus par apsūdzētā lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu,

tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt pierādījumus, kas apstiprina apsūdzētā vainu, tikai pārbaudīt apsūdzētā personu raksturojošos datus.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā paredzētais

noziedzīgais nodarījums. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņa savas vainas atzīšanu

un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Līdz ar to saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu apsūdzētā vainas pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešami.

[3] Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

[3.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas apdraud tautsaimniecības intereses muitas darbības sfērā,

kontrabandas priekšmeta (cigarešu) vērtība 17,66 reizes pārsniedz 2016.gadā valstī noteikto minimālās mēnešalgas apmēru.

[3.2] Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš agrāk krimināli nesodīts, administratīvi sodīts ceļu satiksmes drošības jomā (lietas 70.-

77.lapa).

Tiesas sēdē /pers. A/ viņa raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka viņš precējies, apgādībā viens bērns, strādā par autovadītāju, viņa darba

alga ir 300 EUR mēnesī pēc nodokļu ieturējumiem, problēmu ar veselību viņam nav, nožēlo izdarīto.

[3.3] Izvēloties soda veidu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais veicināja tiesas procesa norisi, lūdzot neveikt pierādījumu pārbaudi, kā arī noziedzīgā

nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā Krimināllikuma 46.panta ceturto daļu, konkrētajā gadījumā Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi var panākt

apsūdzētājam /pers. A/ par Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, piespriežot panta sankcijā paredzēto sodu –

piespiedu darbs, bez mantas konfiskācijas.

[3.4] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu esību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš vaļsirdīgi atzinies nozieguma izdarīšanā

un nožēlojis izdarīto.

/pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinoša apstākļa esību, tiesa uzskata, ka piespiedu darbu /pers. A/ jāpiespriež vidējā termiņā, kas paredzēts

Krimināllikuma 40.panta pirmajā daļā.

Tiesa uzskata, ka piespiedu darbs ir atbilstošs sods apsūdzētā izdarītajām darbībām un visefektīvāk nodrošinās soda mērķa sasniegšanu.

Mantas konfiskāciju tiesa nolēma nepiemērot, jo /pers. A/ mantai arests netika uzlikts un mantas konfiskācija palielina soda bargumu.

[3.5] Soda termiņā jāieskaita /pers. A/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 3.aprīļa plkst. 17.00 līdz 2016.gada 4.aprīļa plkst. 2.05 (viena diena),

kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu atbilst astoņām piespiedu darba stundām.

[3.6] Lai nodrošinātu sprieduma izpildi /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – jāatstāj spēkā.

[4] Valsts ieņēmumu dienests iesniedzis kompensācijas pieteikumu, kurā noradīts, ka /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā valstij nodarīts

mantisks zaudējums 6535,23 EUR apmērā. Kopējā cigarešu muitas vērtība ir 864,78 EUR. Kopējā muitas administrēto nodokļu summa par 48060 gab.

cigarešu bez Latvijas Republikas akcīzes markām ir 1414,82 EUR, muitas nodoklis - 814,94 EUR, akcīzes nodoklis - 4340,53 EUR un PVN - 1379,76 EUR.

VID lūdz piedzīt no /pers. A/ kompensāciju 6535,23 EUR apmērā (lietas 59.-61., 92., 93.lapa).

[4.1] Tiesa, ņemot vērā kasācijas instances tiesas atziņas līdzīgās lietās, nolēma tiesas izmeklēšanā pārbaudīt cietušā iesniegto kompensācijas

pieteikumu.

Apsūdzētais /pers. A/ kompensācijas pieteikumu atzina.

Cietušā pārstāvis A.Goromiko tiesas sēdē sniedza liecības, kas ir analogas ar VID aprēķinā un kaitējuma kompensācijas pieteikumā izklāstīto

argumentāciju. Uzskata, ka no apsūdzētā jāpiedzen Valsts ieņēmumu dienestā aprēķināto valstij nodarīto zaudējumu, ko veido valstij nenomaksāto nodokļu

summa.

A.Goromiko liecināja, ka viņam ir zināmi Augstākās tiesas nolēmumi līdzīgās lietās. Viņš pauž viedokli, ka kasācijas instances tiesa savos nolēmumos

nav sniegusi atbildes uz Valsts dienesta argumentiem, ka krimināllietās, izvērtējot jautājumu par kaitējuma atlīdzināšanu, jāņem vērā Padomes 1992.gada

12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (turpmāk - Regula Nr.2913/92) 233.panta 2.punktu. Minētais punkts nosaka, ka

neskarot krimināltiesību normas par muitas noteikumu pārkāpumiem, aizturēšanas un konfiskācijas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja

saskaņā ar dalībvalsts krimināltiesību normām muitas nodokļi var būt par pamatu sodu noteikšanai vai muitas parāds ir pamats kriminālvajāšanai. Līdz ar to,

ņemot vērā, ka kontrabandas preces vērtība, kas sastāv no aprēķinātiem nodokļiem, ir pamats kriminālvajāšanai, uzskatāms, ka muitas parāds, kas sastāv no

kompensācijas pieteikumā norādītiem nodokļiem 6535,23 EUR apmērā, netiek dzēsts un piedzenams no apsūdzētā par labu valstij.

Prokurore izteica viedokli, ka cietušā kaitējuma kompensācijas pieteikumu tiesai jāapmierina saskaņā ar Regulas Nr.2913/92 233.panta 2.punktu.

Tiesa pārbaudīja Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu aprēķinu un kompensācijas pieteikumus (lietas 55.-61., 89.- 93.lapa).

[4.2] Pārbaudījusi lietas materiālus, kompensācijas pieteikumā norādītā kaitējuma pamatotību un apmēru atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajām

prasībām, noklausoties VID pārstāvja viedokļus, apsūdzētā paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka ar apsūdzētā darbībām valstij nav nodarīts reāls mantisks

zaudējums nenomaksāto nodokļu veidā, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta kompensācijas pieteikums par valstij nodarīta zaudējuma atlīdzību atzīstams par

nepamatotu un ir noraidāms.

Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par kontrabandas preces muitas vērtības un nodokļu, kas nosaka kontrabandas preces tirgus vērtību, aprēķina

pareizību. Šīs aprēķins sakrīt ar apsūdzībā norādīto kontrabandas preces vērtību.

Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi

kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 2016.gada 8.jūnija lēmumā lietā SKK-323/2016 ir atzinis, ka pienākuma samaksāt

akcīzes nodokli rašanās ir atkarīga no tā, vai nelikumīgi ievestās preces tiek izvestas ārpus teritorijas, kurā atrodas pirmā Kopienas ārējās robežas muitas

iestāde. Ja cigaretes izņemtas un konfiscētas muitas kontroles laikā Eiropas Kopienas ārējās robežas muitas iestādes teritorijā, uzskatāms, ka preces nav

šķērsojušas šīs teritorijas robežu, bet palikušas muitas iestāžu rīcībā un apsūdzētais nav tās laidis brīvā apgrozībā, tāpēc nav konstatējams pienākums maksāt

nodokli. Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic. Ņemot vērā judikatūru un lietas apstākļus, ka

ievedamā kontrabandas prece, konkrētajā gadījumā 48060 gab. cigarešu “Winston”, “More”, “Premier” un “NZ Gold”, tika izņemtas un konfiscētas muitas

kontroles laikā, t.i., Kopienas ārējās robežas muitas iestādes teritorijā, un šīs preces nav šķērsojušas šīs teritorijas robežu, bet palikušas muitas iestāžu rīcībā

(konfiscētas), līdz ar to netika laistas apgrozībā. Tāpēc akcīzes nodoklis par šo kontrabandas preci nav piedzenams.

Minētajā spriedumā ir atsauce uz Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada 29.aprīļa spriedumu lietā Nr.C-230/08, ar kuru atzīts, ka ar ievestajām

precēm saprotamas tās, kas ir šķērsojušas zonu, kurā atrodas Kopienas muitas teritorijā esošā pirmā muitas iestāde. Minētā sprieduma 66.punktā norādīts, ka

apstākļi, kuros preces, kuras to pretlikumīgas ievešanas Kopienas muitas teritorijā brīdī vietējās muitas un nodokļu iestādes ir aizturējušas zonā, kurā atrodas

pirmā muitas iestāde pie Kopienas ārējās robežas, un kuras minētās iestādes vienlaicīgi vai vēlāk iznīcinājušās, turklāt [preces] vienmēr palikušas [šo iestāžu]

valdījumā, atbilst Muitas kodeksa 233.panta pirmā punkta d)apakšpunktā minētajam jēdzienam “aizturētas un vienlaicīgi vai vēlāk konfiscētas” preces un līdz

ar to atbilstoši šai normai muitas parāds tiek dzēsts.

Saskaņā ar Regulas Nr.2913/92 233.panta pirmā punkta d) apakšpunkta nosacījumu muitas parāds tiek dzēsts, ja preces, par kurām tas ir radies

saskaņā ar 202.pantu (pretlikumīgi Kopienas muitas teritorijā ievedot ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces), tiek aizturētas sakarā ar to nelikumīgu

ievešanu un vienlaicīgi vai vēlāk tiek konfiscētas.

Savā 2009.gada 2.aprīļa nolēmumā lietā Nr.C-459/07 Eiropas Savienības tiesa sniedza izskaidrojumu jēdzienam “preču nelikumīga ievešana” Muitas

kodeksa 233.panta pirmās punkta d)apakšpunkta izpratnē. Tiesa uzsvērusi, ka nosacījums, kas izriet no Muitas kodeksa 233.panta pirmās punkta

d)apakšpunkta, ir muitas parāda dzēšanas iemesls, kas ir interpretējams šauri. Šī noteikuma mērķis ir nepieļaut nodokļa uzlikšanu precēm, ko iestādes, sakarā

ar to ievešanu Kopienā, ir laikus aizturējušas un kuras līdz ar to nav bijis iespējams tirgot un tāpēc no konkurences viedokļa nav apdraudējušas Kopienas

preces.

No tā izriet, ka konkrētajā gadījumā no Krievijas Federācijas vestās cigaretes Latvijā (Kopienas teritorijā) nav ievestas minētās regulas Nr.2913/92

tiesību normu izpratnē, un tā kā cigaretes tika aizturētas un konfiscētas (netika laistas brīvā apgrozībā), muitas parāds tiek dzēsts. Ņemot vērā, ka PVN ir

maksājams kopā ar muitas nodokli, šajā gadījumā PVN parāds arī tiek dzēsts.

Turklāt 2016.gada 22.janvāra lēmumā lietā Nr.SKK-15/2016 Augstākā tiesa paudusi atziņu, ka kompensācijas pieteikumus par nodokļu piedziņu lietās,

kad kontrabandas prece nav šķērsojusi muitas pirmo iestādi, nav apmierināms.

Tiesa norāda, ka tai jāievēro augstāk stāvošo tiesu instanču (judikatūras) atziņas līdzīgās lietās. Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā kontrabandas prece

(cigaretes) arī netika šķērsojusi muitas pirmo iestādi un nodokļu aprēķins nosaka tikai kontrabandas apmēru, no kuras iestājas kriminālatbildība. Tātad reālais

zaudējums valstij netika nodarīts, līdz ar ko nav pamata tā piedziņai. Tādējādi tiesa atzīst, ka cietušā kompensācijas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo

konkrētajā gadījumā netika izveidojies administrējamo nodokļu parāds.

[5] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4.punktu lietiskos pierādījumus – 200 gab. cigaretes “Winston”, 200 gab. cigaretes

“More”, 200 gab. cigaretes “NZ Gold” un 200 gab. cigaretes “Premier”, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – jāiznīcina, jo tās ir apgrozībā aizliegtās

lietas.

Pārbaudot krimināllietas materiālus, tiesa konstatēja, ka rīcība ar 24 860 gab. cigarešu “More” ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām, 1400 gab.

cigarešu “NZ Gold” un 21 000 gab. cigarešu “Winston” ir izlemta pirmstiesas procesā, cigaretes ir iznīcinātas (lietas 43., 49.-50., 52.lapa).

Automašīna “Scania R420”, piekabe ar numuru / numura zīme/, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības Nr./apliecības numurs/ un / apliecības

numurs/, transportlīdzekļa aizdedzes atslēga atgriezti īpašniekam - SIA “Alitrans” (lietas 43.lapa).

[6] Lietā ir Nodrošinājuma valsts aģentūras iesniegums un 28.06.2016. izdevumu aprēķins Nr.686-KL-2016, saskaņā ar kuru procesuālo izdevumu

summa sastāda 42,53 EUR, ko veido lietisko pierādījumu pieņemšanas un iznīcināšanas izdevumi (lietas 51., 53. lapa)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktu procesuālos izdevumos ietilpst summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu

glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmā daļa nosaka, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu

piedzen no notiesātajiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt procesuālo izdevumu apmēru un tie ir piedzenami no apsūdzētā valsts labā pilnā apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu, 529.panta 2.punktu apsūdzētajam nosakāms 30 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas

procesuālo izdevumu samaksai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

nos pr ie da :

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 140 (viens

simts četrdesmit) stundām.

Soda laikā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 3.aprīļa līdz 2016.gada 4.aprīlim (viena diena), kas saskaņā ar Krimināllikuma

52.panta pirmās daļas 2.punktu atbilst 8 (astoņas) piespiedu darba stundām.

Izpildāmo soda daļu noteikt – piespiedu darba 132 (viens simts trīsdesmit divi) stundas.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – atstāt spēkā.

Valsts ieņēmumu dienesta kompensācijas pieteikumu par zaudējuma atlīdzību no /pers. A/ noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 42,53 EUR (četrdesmit divi euro un 53 centi) apmērā par lietisko pierādījumu pieņemšanu un

iznīcināšanu.

Maksājumu veikt jebkurā bankas iestādē kā saņēmēju norādot – Nodrošinājuma valsts aģentūra, reģistrācijas Nr.90009112024, Valsts kase, Bankas

kods: TRELLV22, konts: LV86TREL2140651020000, maksājuma mērķis: procesuālie izdevumi krimināllietā Nr.15890018916, NVA lietas Nr.KL-6808,

EKK 21499. Maksājuma dokuments jāiesniedz Rēzeknes tiesā.

Noteikt / pers. A/30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei.

Lietiskos pierādījumus – 200 gab. cigarešu “Winston”, 200 gab. cigarešu “More”, 200 gab. cigarešu “NZ Gold” un 200 gab. cigarešu “Premier”, kas

glabājas pie krimināllietas materiāliem – iznīcināt.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā

apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis I.Dzindzuks