Court dismissed small claims for water damage and awarded defendant travel costs due to lack of direct court connection.

Lietas arhīva Nr. C-0096-17/4

ECLI:LV:LIRT:2017:1013.C21051116.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2017.gada 13.oktobrī

Limbažu rajona tiesa

tiesnese D.Glinka

ar sekretāri L.Saklauri

piedaloties prasītājas /pers. A/ pārstāvei /pers. B/, atbildētājai /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja/pers. A/, personas kods /personas kods/, (turpmāk-prasītāja) maza apmēra prasībā par naudas piedziņu lūdz piedzīt no /pers. C/,

personas kods /personas kods/, (turpmāk – atbildētāja) zaudējumus EUR 94,49, morālā kaitējuma kompensāciju EUR 500,00, valsts nodevu EUR

89,17 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1770.-1773., 1779., 1792., 1635.pantu,

Prasībā norādīts, ka prasītājai pieder nekustamais īpašums - dzīvoklis /adrese/,(..), (..) kadastra Nr./numurs A/, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājas

māte /pers. D/. 2015.gada 28.augustā prasītāja no /pers. D/ uzzināja, ka dzīvokļa Nr.18 vannas istabā caur griestiem ieplūst ūdens no dzīvokļa Nr.22,

/adrese/, kas atrodas trešajā stāvā. Ūdens noplūdes rezultātā prasītājas vannas istabā sabojāts griestu krāsojums, starpsiena starp vannas istabu un

virtuvi, sienā izveidojusies plaisa. Sabojāts sienas krāsojums. Tā kā dzīvoklī remonts tika veikts jūnija mēnesī 2015.gadā, prasītājai nodarīts materiāls

kaitējums.

Dzīvoklis Nr.22, /adrese//../, kadastra Nr./numurs B/, pieder /pers. C/.

Pēc ūdens noplūdes uz prasītājas dzīvokli atnāca /pers. C/ māte /pers E./. Viņa apliecināja, ka zaudējumu atlīdzināšanu uzņemsies dzīvokļa

īpašniece /pers. C/. Atbildētāja nav atlīdzinājusi prasītājai zaudējumus.

2015.gada 10.decembrī SIA „Accent būve” veica bojājumu apsekošanu prasītājas dzīvokļa vannas istabā un sastādīja Tāmi Nr. T-996

nepieciešamo remontdarbu veikšanai, lai novērstu bojājumus par kopējo summu EUR 94,49. Atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus.

2016.gada 11.februārī /pers. D/ pēc prasītājas mutiska lūguma nosūtīja /pers. C/ ierakstītā pasta sūtījumā Pretenziju-brīdinājumu, kurā norādīja uz

radītā zaudējuma apmēru ar pievienoto Tāmi Nr.T-996, brīdinot par tiesvedības uzsākšanu, ja līdz 25.02.2016. nebūs veikta samaksa. Pretenzijas-

brīdinājuma vēstuli atbildētāja saņēma un parakstījās par saņemšanu 2016.gada 12.februārī. /pers. C/ nav sniegusi nekādu atbildi, nav atlīdzinājusi radītos

materiālos zaudējumus.

2016.gada 12.augustā zvērināta tiesu izpildītāja Līga Krima konstatēja bojājumu faktu un sastādīja Aktu Nr.00086/092/2016-AKT, no kura

redzams, kādi bojājumi dzīvokļa īpašumā ir palikuši pēc ūdens noplūdes.

Atbildētājas prettiesiskās rīcības dēļ noticis prasītājas īpašuma tiesību aizskārums, kas radījis morālu kaitējumu EUR 500,00 apmērā. Morālā

kaitējuma piedziņa no atbildētājas pildīs arī preventīvu funkciju, mazinās atbildētājas vēlmi no turpmākas līdzīgas rīcības attiecībā pret prasītāju,

samierināšanās funkciju un nodibinās turpmāko mieru starp pusēm.

Prasītājai radās tiesas izdevumi un papildus materiālie izdevumi, lai nosūtītu atbildētājai brīdinājuma vēstuli, kā arī, lai savāktu pierādījumus lietā.

Brīdinājuma vēstules nosūtīšanas izmaksas sastāda EUR 3,23, zvērināta tiesu izpildītāja atlīdzības maksa par fakta konstatēšanu - EUR 83,82.

Atbildētāja iesniegtajos paskaidrojumos (lietas 35.-39.lapa) prasību neatzīst. Atbildētāja ir dzīvokļa Nr./adrese/, (..) pagastā īpašniece. Atbildētāja

dzīvo un strādā ārzemēs. Dzīvoklī dzīvo atbildētājas māte. 2015.gada augusta beigās pie mātes dzīvoklī Nr.22 ieradās prasītājas māte /pers. D/ kopā ar

znotu. Viņi bez atļaujas ielauzās dzīvoklī, rupji izturējās, apvainoja, ka māte vannas istabu nopludinājusi ar ūdeni. Apskatot vannas istabu, /pers. D/ ar

znotu konstatēja, ka grīda ir sausa un nekas netek. Atbildētājas māte uzaicināja uz dzīvokli kāpņu telpas vecāko /pers. F./, kurš arī apskatīja vannas

istabu, ūdens noplūdi nekonstatēja. Atbildētājas dzīvoklis ir trešajā stāvā. Mājas ventilācijas šahtas ir sliktā stāvoklī, jo daži dzīvokļu īpašnieki, tajā skaitā

arī prasītājas māte, izmanto dūmvadus dzīvokļa apkurei. Ventilācijas šahtai ir jumtiņš, taču tas bieži tiek noraukts un lietus laikā pa ventilācijas šahtu nāk

iekšā ūdens, kā arī kurināšanas rezultātā tur uzkrājas kondensāts, sodrēji, kuri tek ārā no ventilācijas šahtām un bojā sienas. Šādi sienu bojājumi pie

ventilācijas šahtas ir arī atbildētājas dzīvoklim, ko pierāda fotogrāfijas no atbildētājas un blakus esošā dzīvokļa Nr.23 vannas istabā. Atbildētāja ieradās

Latvijā 2015.gada decembrī un Jaunajā gadā ar /pers. D/ atļauju apskatīja dzīvokli. Atbildētāja neredzēja nekādus griestu bojājumus. /pers. D/ kliedza uz

atbildētāju, pieprasot satīrīt viņas dzīvokli, samaksāt prasītājai 3,5 tūkstoši euro. Atbildētāja ierosināja izsaukt neatkarīgu speciālistu, kurš dotu atzinumu

par bojājumiem dzīvoklī Nr. 18, ja tādi radušies. Latvijā atbildētāja atradās līdz 2016.gada februāra beigām, gaidot, kad beidzot tiks izsaukts speciālists,

kurš apsekotu abus dzīvokļus un dotu atzinumu. Speciālists pie atbildētājas neieradās. Atbildētāja par pārbaudēm netika informēta. Februāra beigās

/pers. D/ atnesa atbildētājai SIA “Accent būve” sastādītu vannas istabas remonta darbu tāmi un pieprasīja apmaksāt 10 dienu laikā. Atbildētāja atteicās

veikt maksājumu, jo tāmē nebija konstatēti bojājumi, bet norādīts vien kosmētiskā remonta apjoms. 2016.gada februāra vidū /pers. D/ atsūtījusi

atbildētājai pretenziju-brīdinājumu par EUR 94,49 samaksu. Atbildētāja nav iepazīstināta ar speciālista slēdzienu, kas apliecinātu, ka prasītājas vannas

istabas remonts saistīts ar ūdens noplūdi no atbildētājai piederošā dzīvokļa. Pretenziju bija parakstījusi persona, kurai dzīvokļa īpašums nepieder, nav

pilnvarojuma rīkoties dzīvokļa īpašnieka vārdā. Pie šādiem apstākļiem atbildētāja atteicās maksāt.

Prasītāja laikā no 2015.gada 28.augusta līdz pat šim brīdim neizsauca speciālistu, kurš apsekotu dzīvokli un konstatētu iespējamo bojājumu

rašanos cēloni. Remonta darbu tāme sastādīta tikai pēc vairākiem mēnešiem. Pēc gada zvērināts tiesu izpildītājs konstatēja dažas plaisas vannas istabā.

Neviens no prasībai pievienotajiem dokumentiem neapliecina faktu, ka plaisas prasītājas dzīvokļa vannas istabā radušās ūdens noplūdes rezultātā no man

piederošā dzīvokļa. Šādām plaisām var būt arī cits iemesls, piemēram, remontā izmantoto materiālu nesaderība.

Saņemot prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus atbildētāja vērsās Limbažu novada būvvaldē ar lūgumu - apsekot dzīvokļus Nr. 18

un Nr. 22, lai konstatētu iespējamo bojājumu rašanās cēloni. Būvinspektors netika ielaists prasītājas dzīvoklī. Tajā pašā laikā atbildētāja uzzināja, ka

prasītāja 2016.gada sākumā bija vērsusies Limbažu novada būvvaldē par dzīvokļa Nr.18 apsekošanu saistībā ar tam nodarītajiem bojājumiem.

2016.gada 15.janvārī Limbažu novada būvvalde dzīvokli apsekojusi un sastādījusi apsekošanas aktu.

Lai pieprasītu zaudējumu atlīdzību, morālā kaitējuma kompensāciju jākonstatē atbildētājas prettiesiska rīcība. Prasībai nav pievienots neviens

dokuments, kas apliecinātu atbildētājas darbības vai bezdarbības prettiesiskumu, un nav pamata prasības apmierināšanai.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja atbilstoši prasības pieteikumam un rakstveida atsauksmei uz atbildētāja paskaidrojumu.

Papildus paskaidroja, ka, konstatējot ūdens noplūdi no 22.dzīvokļa, prasītājas māte /pers. D/ ar znotu /pers. G./ devās pie šajā dzīvoklī dzīvojošās /pers

E./ Kopīgi apskatīja prasītājas dzīvokli. Aiz dušas, taustot ar roku, konstatēja mitrumu, kas radies cauruļu savienojuma vietā, vai no kanalizācijas. /pers

E./lūgusi nesaukt policiju, solījusi samaksāt zaudējumus. /pers. D/ neizsauca specdienestus, bet par notikušo informēja pārvaldnieku /pers. H/, kurš

atteicās iesaistīties. Kaimiņš /pers.F/ apskatījis cauruļvadus, apliecināja ūdensvada bojājumu, teica, ka ies uz veikalu, nopirks detaļu, saremontēja

bojājumu. Atbildētāja atbrauca 2016.gada sākumā, piedāvāja samaksāt EUR 50, bet solījumu neizpildīja. Prasītājai tas ir morāls trieciens, tāpēc lūdz

piedzīt morālo kaitējumu EUR 500 apmērā. Bija noplūduši griesti, starpsiena starp vannas istabu un virtuvi, ir sabojātas sienas. Mitrums izžuva, bet sienās

palika plaisas virtuvē, gar loga malu. Plaisu šķērseniskais un haotiskais izvietojums norāda uz applūšanu. Zaudējumi nodarīti atbildētājas bezdarbības

rezultātā. Zaudējumus pierāda Acent būve tāme, zvērinātas tiesu izpildītājas sastādītais akts, liecinieku /pers. G./, /pers. D/, /pers. I/ un /pers. J./ liecības.

Prasītāja pēc dzīvokļa applūšanas remontu nav veikusi. Atbildētājas dokumenti par darbu Vācijā un ierašanos uz tiesu neattiecas uz šo lietu.

Atbildētāja tiesas sēdē prasību neatzina, uzturēja rakstveida paskaidrojumos norādīto. Papildus paskaidroja, ka 2013.gadā remontējusi savu

dzīvokli. Vannas istabā ir izflīzēta cementa grīda. Nekad nav bijušas ūdens noplūdes. Dzīvoklis ir apdrošināts. Pēc savas mātes stāstītā, /pers. D/ znots

aiz dušas konstatējis, ka ir drusku slapjš. Viņi atteikušies rakstīt aktu. Prasītājas vannas istabā flīzes ir zemu, un sienas, tāpat griesti var palikt mitras arī no

vannas istabā esoša kondensāta, ko viņa pieņēma par noplūdi. Reiz pēc lietavām atbildētājas dzīvoklī pa sienu tecēja ūdens, un prasītāja nāca lamāties.

Ūdens tecējis arī no ventilācijas šahtām. Atbildētājas māte /pers. E./ nav solījusi maksāt naudu prasītājai. Atbildētājas dzīvokli apskatīja kaimiņš /pers.

F./. Atbildētāja runājusi ar /pers. F./, viņš teicis, ka nekādu remontus pie atbildētājas Nr.22 dzīvoklī viņš nav veicis, tikai apskatījis un konstatējis, ka

nekas nav jāremontē. Noplūdes gadījumā parasti paliek dzelteni traipi. Noplūdes “pēdas” nav bijušas. Nav arī redzējusi ūdens paliekas - “pumpas”,

kuras, turklāt, var radīt slikti nomazgāta virsma. Atbildētāja redzējusi prasītājas dzīvoklī strīpas, plaisas un uz sienas, kur kādreiz atradās un ir izņemts

logs. Bija izveidojusies materiālu nesaderība. 2016. gada 11.janvārī atbildētāja lūdza /pers. D/ aicināt neatkarīgu ekspertu. /pers. D/ nevēlējās, jo būšot

dārgi. Kamēr atbildētāja bijusi mājās, neieradās neviens apsekotājs. 2016.gada 4.februārī atnesta 2015.gada decembrī sastādīta tāme, ar nosaukumu

“Vannas istabas remontdarbi”, pēc kuras nevar secināt par notikušu ūdens noplūdi un nodarītiem zaudējumiem. Tāme ir pieteikums uz remontu, nevis

apsekošanas akts. Tāpat būvvaldes apsekošanas aktā atzīts, ka nav konstatējama ūdens noplūde no atbildētājas dzīvokļa. Savukārt, tiesu izpildītāja nav

celtnieks, lai varētu secināt par noplūdēm. Saņemot no prasītājas mātes brīdinājuma vēstuli par zaudējumu samaksu, atbildētāja vērsās policijā ar

iesniegumu par naudas izspiešanu. Augustā uzzinājusi, ka tiesā jau iesniegta prasība. Nav nekādu pierādījumu, ka būtu notikusi avārija, nedz par

atbildētājas prettiesisku rīcību, ne cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un prettiesisku rīcību. Tāpat nav pamata uzskatīt, ka atbildētājai būtu jāmaksā

kāds morāls kaitējums /pers. A/, ar kuru nav kontaktējusies un pat nezināja, ka viņa ir dzīvokļa īpašniece.

Saskaņā ar 17.08.2017. izziņu, atbildētāja strādā Austrijā, mājas aprūpē. Lai ierastos Latvijā, atbildētāja nevar “izrakstīt datumus”, jāņem mēnesi

brīvu. Sakarā ar vairākkārtēju ierašanos uz tiesas sēdēm radušies izdevumi, kas atlīdzināmi atbilstoši Civilprocesa likuma 44.pantam.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā minētos apstākļus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies lietas dalībnieku

paskaidrojumus, liecinieku liecības, atzīst, ka prasība nav pierādīta un ir noraidāma.

Lietā noskaidrots, ka prasītāja Regīna Lotko ir dzīvokļa /adrese/, /../, kadastra Nr./numurs A/, īpašniece, ko apliecina Zemesgrāmatu apliecība

(lietas 16.lapa). Dzīvoklī pastāvīgi dzīvo prasītājas māte /pers. D/.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju par īpašumu, atbildētājai /pers. C/ pieder dzīvoklis Nr.22, /adrese//../, kadastra Nr./numurs B/(lietas

17.lapa).

Prasītāja prasībā norāda, ka 2015.gada 28.augustā viņai piederošā dzīvokļa Nr. 18 vannas istabā no trešajā stāva dzīvokļa Nr. 22 ieplūda ūdens,

rezultātā sabojājot griestus un sienu starp virtuvi un vannas istabu, nodarot zaudējumus EUR 94,49 apmērā. Zaudējumu nodarīšanā vainojama

atbildētāja.

Prasītāja apgalvo, ka zaudējumu nodarīšanu pierāda liecinieku /pers. D/, /pers. G./, /pers. J./, /pers. I/ liecības, SIA ”Accent būve” 2015.gada

decembra tāme Nr. T-996 “Vannas istabas remontdarbi” (lietas 18.lapa) Vidzemes apgabal tiesas iecirkņa Nr. 92 zvērinātas tiesu izpildītājas Līgas

Krimas 2016.gada 12.augusta Akts Nr. 00086/092/2016-AKT ar fotogrāfijām (lietas 23.-29.lapa).

Atbildētāja prasību neatzīst; iebildumus pamato ar Limbažu novada pašvaldības Būvniecības un arhitektūras nodaļas būvinspektora/pers K./

2016.gada 15.janvārī veiktā Īpašuma apsekošanas aktu Nr. 8-12.2/3 ar fotogrāfijām (lietas 47.-49.lapa), liecinieku /pers. F./, /pers. H/, /pers. K/

liecībām tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Jāņem vērā, ka Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību

aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais

sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (skat. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).

Lietā ir strīds, vai atbildētāja nodarīja prasītājai zaudējumus EUR 94,49 apmērā.

Saskaņā ar liecinieku /pers. D/, /pers. G./, /pers. J./ un /pers. I/ liecībām, no augšstāvā esošā kaimiņu dzīvokļa tecējis ūdens prasītājas dzīvokļa

virtuvē un vannas istabā pa sienu. Izplūda dzeltenā krāsa uz flīzēm. Sienās redzējuši plaisas.

/pers. D/ un /pers. G./ arī paskaidroja, ka, pamanot ūdens tecēšanu, devušies uz 22.dzīvokli. Durvis atvērusi atbildētājas māte /pers. E./. Atbīdot

veļas automātu, /pers. G./ ar roku taustījis grīdu aiz duškabīnes un konstatējis, ka tur ir slapjš. Pie dušakabīnes uz grīdas ūdens nebija. /pers. F./, kuru

/pers E./pasaukusi, lai vannas istabā “kaut ko samainītu”, atgriežoties no trešā stāva, teicis, ka “tur ir šausmas”. /pers E./arī solījusi, ka viņas meita /pers.

C/ samaksāšot zaudējumus. Turklāt, pati /pers C./vēlāk piedāvājusi samaksāt 50 EUR. /pers. D/ apgalvoja, ka ūdens tecējis no 22.08.2015. pusdienas

laika līdz pirmdienai, un bija gājis pa paneļiem. Prasītājas dzīvoklī palika dzelteni traipi uz griestiem, “pumpas”.

Saskaņā ar Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 92 zvērinātas tiesu izpildītājas Līgas Krimas 2016.gada 12.augusta Aktu Nr. 00086/092/2016-

AKT ar fotogrāfijām (lietas 23.-29.lapa), dzīvoklī ar adresi /adrese /, konstatēts vannas istabā, kas telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietā apzīmēta ar

nr. 5, griestos pa vidu redzama plaisa, kas stiepjas gandrīz visu griestu platumā (griestu platums 1,48 m) no telpas ieejas sienas līdz sienai, kas robežojas

ar virtuvi. Aptuveni plaisas vidū redzams griestu baltās krāsas gaisa burbulis. Virtuvē (telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietā apzīmēta ar nr. 3, zem

loga, kas atrodas starpsienā starp virtuvi un sanitāro mezglu (vannas istabu) redzama horizontāla plaisa aptuveni 70 cm garumā.

Tiesas ieskatā, ne liecinieku liecības, ne SIA ”Accent būve” 2015.gada decembrī sastādītā tāme Nr. T-996 “Vannas istabas remontdarbi” (lietas

18.lapa), ne zvērinātas tiesu izpildītājas 2016.gada 12.augusta Akts Nr. 00086/092/2016-AKT gadu pēc prasītājas norādītās applūšanas nepierāda

zaudējumus konkrētā apmērā EUR 94,49. No tiesu izpildītājas akta ar fotogrāfijām nav iespējams secināt, ka sienu defekti ir pirms gada notikušas telpu

applūšanas sekas.

Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumā lietā SKC-332/2008, atzīts, ka nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu

savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis esošās mantas samazinājums.

Tiesas ieskatā, jāvērtē, vai ir pierādīts, ka visi 2015.gada decembra tāmē Nr. T-996 “Vannas istabas remontdarbi” norādītie veicami darbi ir

nepieciešami tādu bojājumu novēršanai, kas būtu radušies, ūdens ieplūšanas rezultātā no 22.dzīvokļa. Tāme šādos gadījumos ir pierādījums līdzekļu

apmēram, kas ir nepieciešams dzīvokļa īpašuma atjaunošanai sākotnējā stāvoklī. Konkrētā gadījumā no 2015.gada decembra tāmes Nr. T-996 “Vannas

istabas remontdarbi” secināms, ka ir aprēķināti vannas istabas remontdarbi, bet nav fiksēti konkrēti telpu bojājumi, kas būtu radušies pirms 4 mēnešiem

aplūšanas rezultātā.

No lietas apstākļiem arī secināms, ka ne 2015.gada 28.augustā, nedz arī turpmākajās dienās nav veikta dzīvokļu Nr. 18, ne Nr. 22. apsekošana,

nav sastādīts akts, kurā būtu konstatēts ūdens noplūdes cēlonis, apmēri, sekas. Nav arī izsaukts avārijas dienests, lai pārtrauktu ūdens ieplūšanu

18.dzīvoklī, kura, saskaņā ar /pers. D/ liecībām, notikusi līdz pirmdienai - vairāku dienu garumā.

Liecības, kuras snieguši augstākminētie liecinieki, kas ir prasītājas ģimenes pārstāvji, draugi, līdz ar to ieinteresēti liecināt par labu prasītājai, norādot

uz 18.dzīvokļa palīgtelpu griestu mitrumu 28.08.2015, pašas par sevi vien nepārliecina par prasītājiem nodarītiem zaudējumiem.

Tiesa atzīst, ka ne prasītājas liecinieku liecības, ne zvērinātas tiesu izpildītājas 2016.gada 12.augusta akts, nedz 2015.gada tāme kopsakarā,

nepierāda zaudējumu nodarīšanu EUR 94,49 apmērā.

Liecinieks/pers. F/ liecināja, ka pēc /pers. C/ mātes lūguma - paskatīties, vai nepludo ūdens, pārbaudījis spraugu aiz duškabīnes. Apgaismojot

apskates vietu ar kabatas bateriju, redzējis plastmasas trubas. Grīda bija sausa, nebija nekā kam tecēt. Liecinieks stāvējis čībās. Vannas istabā nebija

nepieciešamības kaut ko remontēt. /pers. F./, noliedza, ka būtu pircis detaļas, un veicis remontus atbildētājas vannas istabā. Specdienestus nav saucis, jo

nebija vajadzības. Koridorā saticis /pers. D/, kura teikusi, ka nekas netek. /pers. D/ dzīvoklī neesot iegājis.

No /pers. F./ un liecinieku /pers. D/, /pers. G./, /pers. I/, /pers. J./ liecībām tiesa atzīst par nepierādītiem /pers. D/ apgalvojumus par ūdens plūšanas

intensitāti un ilgumu ”līdz pirmdienai”.

Liecinieks/pers. H/, kas ir mājas /adrese/, pārvaldnieks, liecināja, ka kopā ar savu dzīvesbiedri, kas arī strādā apsaimniekošanā, apskatījuši

prasītājas dzīvokli. Uz 18.dzīvokli izsaukusi /pers. D/, informējot, ka esot applūdis dzīvoklis it kā no augšējā stāva. 18.dzīvoklī liecinieks redzēja, ka bija

slapja siena no dušas, bet nekonstatēja plūdus un kādu kaitējumu. Viss bija skaidrs, nebija, ko apsekot. Aktu stādīt nebija nepieciešamības, kā arī /pers.

D/ neuzstāja uz akta sastādīšanu. Pie atbildētājas liecinieks nebija. Lieciniekam zināms, ka prasītājas dzīvokli apskatīja /pers. F./, apsekoja būvvaldes

inspektors. Liecinieka prāt, starp pusēm drīzāk sprēgā personiskas attiecības, notiek divu kundžu savstarpēja rīvēšanās.

Liecinieks/pers. K/, kurš ir Limbažu novada Limbažu pilsētas būvinspektors, tiesas sēdē liecināja, ka pirms 2 gadiem augustā /pers. D/ lūgusi

apsekot viņas dzīvokli, kurā esot plūdis ūdens. Oficiāla pieteikuma apsekošanai nav bijis. /pers. K/ precīzi neatceras, vai iekļuvis 18.dzīvoklī 2015.gada

augustā; pieļāva iespēju, ka garāmejot ir dzīvokli apskatījis, bet nekonstatējis applūšanu. 2016.gada janvārī kopā ar būvvaldes vadītāju /pers. L/

apsekojuši Nr. 18 dzīvokļa virtuvi un vannas istabu. Applūšanas pazīmes - plankumus uz griestiem un sienām nav konstatējuši. Bija redzamas plaisas

sienā starp virtuvi un vannas istabu, ko izraisījusi materiālu nesaderība, jo nebija seglīstes. Par konstatēto sastādījuši aktu, veikta fotofiksācija, informējuši

/pers. D/. Dzīvokļus 1.un 3.stāvā nav apsekojuši. Liecinieks apstiprināja 2016.gada 15.janvāra aktu Nr. 8-12.2/3 ar pievienotajām fotogrāfijām.

2016.gada 19.septembrī no /pers. C/ saņemts iesniegums par apsekošanas veikšanu, kas nav veikta, jo 18.dzīvoklī netika ielaisti. Dzīvokļa applūšanas

gadījumā uzreiz jāgriežas būvvaldē, lai nekavējoties var apskatīt telpas.

Saskaņā ar Limbažu novada pašvaldības Būvniecības un arhitektūras nodaļas Īpašuma apsekošanas aktu Nr. 8-12.2/3 ar fotofiksāciju (lietas 47.-

48.lapa), pēc /pers. D/ iesnieguma par dzīvokļa Nr. 18, /adrese/, Limbažu pagastā apsekošanu, 2016.gada 15.janvārī, piedaloties (prasītājas mātei)

/pers. D/, veikta dzīvokļa Nr.18 apsekošana. Akta 3.punktā norādīts, ka, apsekojot, minētā dzīvokļa virtuves un vannas istabas telpas, nevar redzēt un

konstatēt, ka šīs telpas būtu appludinātas. Mikroplaisas, kuras redzamas starpsienā starp iebūvēto virsgaismas logu bloku un ķieģeļu starpsienu, radušās

no būvmateriālu nesaderības. Lai mikroplaisas nebūtu redzamas, parasti salaiduma vietas tiek nosegtas ar dekoratīvām seglīstēm - apmalēm.

Tāpat aktā norādīts, ka 2015.gada augusta mēnesī ūdens noplūdi no augšstāva dzīvokļa nebija iespējams konstatēt.

Tiesai nav pamata neticēt liecinieku /pers. F./, /pers. H/, /pers. K/ liecībām, kuru objektivitāte lietā nav apšaubīta, nedz arī /pers. K/ 2016.gada

15.janvārī sastādītajam pašvaldības Būvniecības un arhitektūras nodaļas Īpašuma apsekošanas aktam Nr. 8-12.2/3 ar fotogrāfijām, kuros tāpat nav

konstatēti sienu un griestu defekti, kas būtu radušies kā aplūšanas sekas.

No lietas apstākļiem, tajā skaitā no liecinieka /pers. H/ liecības, arī nav iespējams secināt par kondensāta uzkrāšanos ventilācijas šahtās starp 22.un

18.dzīvokli un aizplūšana uz 18.dzīvokli.

Tiesa, novērtējot augstākminētos pierādījumus kopsakarā no lietas apstākļiem atzīst, ka nav iegūti pierādījumi par ūdens noplūdes iemeslu,

atbildētājas vainu (darbību vai bezdarbību), zaudējumu rašanos applūdes rezultātā; zaudējumu cēlonisko sakaru ar atbildētājas neatļauto darbību.

Tādējādi, nekonstatējot visus zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus, tiesa atzīst, ka prasītājas maza apmēra prasība par naudas summas EUR

94,49 piedziņu ir noraidāma.

Konkrētajā situācijā nav arī pamata apmierināt prasību daļā par morālā kaitējuma piedziņu. No prasības pieteikuma izriet, ka ievērojot Civillikuma

1635.panta nosacījumus, prasītājai nodarīts morālais kaitējums EUR 300 apmērā, kas izpaudies, jo prasītājai radās uztraukumi un morāls diskomforts un

pārdzīvojumi, būtisks morāls aizskārums, kas radies tiešā cēloniskā sakarībā ar atbildētājas rīcību. Morālā kaitējuma apmēru prasītāja novērtē EUR

500,00 apmērā, kas esot adekvāta summa tām ciešanām, kuras viņai nodarījusi atbildētāja un šāda summa ir samērīga ar atbildētājas iespējām. Morālā

kaitējuma piedziņa no atbildētājas pildīs arī preventīvu funkciju, mazinās atbildētājas vēlmi no turpmākas līdzīgas rīcības attiecībā pret prasītāju,

samierināšanās funkciju un nodibinās turpmāko mieru starp pusēm. Prasītāja savu prasījumu par morālā kaitējuma piedziņu pamatojusi uz Civillikuma

1635.pantu, un proti: ka katrs tiesību aizskārums, t.i. katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no

aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Vērtējot šo prasījumu, tiesa ņem vērā 2014.gada Augstākās Tiesas Tiesu prakses apkopojuma “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās” atziņas,

kurā atzīts, ka morālā kaitējuma jēdziena izpratnes civiltiesībās, vispirms jāatzīmē, ka vispārēja definīcija ir dota Civillikuma 1635. panta otrajā daļā – ar

morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko

labumu aizskārumu.

Šī definīcija nedod skaidrību, jo norāda uz citu jēdzienu, kas nav konkrēti definējams kā juridiski noteikta kategorija, proti, uz ciešanām ar

iedalījumu fiziskās vai garīgās ciešanas. Praksē tas nozīmē, ka tiesai jāmeklē kritēriji, kā nošķirt morālo kaitējumu no citādām negatīvām sekām,

piemēram, negatīvām emocijām, kas izpaužas kā sarūgtinājums, vilšanās, garastāvokļa sabojāšanās. Ir noprotams, ka likumdevējs, ieviešot pazīmi

„fiziskas un garīgas ciešanas”, kas atbilst citu valstu praksē atzītajam kritērijam (angliski „pain and suffering”), vēlējies novērst atlīdzības noteikšanu par

jebkuru cilvēka labsajūtas mazinājumu.

Tiesa prasību daļā attiecībā par kompensācijas piedziņu par morālo kaitējumu uzskata par nepamatotu, jo pati prasītāja ikdienā nemaz nedzīvo

dzīvoklī Nr. 18, bet dzīvokli lieto viņas mātes ģimene, tātad, pašai prasītājai morāls diskomforts un pārdzīvojumi ikdienā papildus nerodas.

Tiesa arī nekonstatē noziedzīgu nodarījumu pret kādu no personas nemantiskajām tiesībām, morālā kaitējuma esamības prezumpcija nepastāv. Līdz

ar to prasītājai ir jāpierāda, ka konkrētajā gadījumā atbildētājas rīcības rezultātā viņai radītās neērtības ir kvalificējamas kā morāls kaitējums, kura

atlīdzināšana noteikta Civillikuma 1635.pantā. Konkrētajā gadījumā, prasītāja nav pierādījusi, ka 2015.gada 28.augusta situācija, kas ir sadzīviska

rakstura neērtība, ir radījis viņai garīgas ciešanas. Konkrētā situācija nav pamats prasītājas prasījuma apmierināšanai par morālā kaitējuma atlīdzību EUR

500 apmērā.

Prasītājas prasība kā nepierādīta pilnā apmērā noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu Noraidot prasību, nav pamata piedzīt tiesāšanās izdevumus prasītājas labā.

Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa noteic, ka prasību noraidot, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piedzenami no prasītāja valsts

ienākumos.

Lietas 2. lapā esošais aprēķins pierāda, ka lietā radušies nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu nosūtīšanu EUR 13,64.

Noraidot prasību, no prasītājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 13,64.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No prasītājas par labu atbildētājai piedzenami ar liecinieku uzaicināšanu saistītie izdevumi, kuru samaksu apliecina AS ”SEB BANKA”

13.09.2017. kvīts EUR 12,81 apmērā (lietas 98.lapa).

Atbildētājas samaksātos ar lietas vešanu saistītos izdevumus pierāda zvērinātu advokātu kolēģijas kvītis: 10.10.2016. VA Nr. 059505 EUR 50

apmērā (lietas 41.lapa); 16.08.2017. Nr.06402 EUR 20 apmērā (lietas 61.lapa); 25.09.2017. kvīts VA Nr.063978 EUR 15 apmērā (lietas 116.lapa);

kopā ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 85, kas piedzenami no prasītājas par labu atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas

1)punktam.

No prasītājas par labu atbildētājai piedzenami tiesāšanās izdevumi kopā EUR 97,81.

Tiesa atzīst par nepamatotu Atbildētājas lūgumu par izdevumu piedziņu, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm. Atbildētājas deklarētā dzīvesvieta

ir Latvijā, Limbažu pagasts, /adrese/.

Saskaņā ar Pavēstu uzziņu, tiesas sēde bija nozīmēta 2017.gada 23.martā.

Tiesas sēdes bija nozīmētas un notika 2017.gada 24.augustā un 29.septembrī.

Saskaņā ar lietā iesniegtajām dažādu transportlīdzekļu biļetēm (lietas 62.-67., 91.-96., 101.-104., 110.-115.lapa), atbildētājas paskaidrojumiem,

viņa ieradusies uz tiesas sēdēm Latvijā, kas bija nozīmētas 23.martā, 24.augustā. Tāpēc uzskata, ka atmaksājami visi ar ierašanos saistītie izdevumi. Tiesa

tam nepiekrīt, jo tiesas sēdes nebija noliktas ne 1.martā, 2.augustā, kad notikuši atbildētājas lidojumi, nedz arī tūlīt nākamajās dienās. No atbildētājas

paskaidrojumiem arī izriet, ka viņa ieradās Latvijā arī, lai apciemotu savu māti. Tiesas ieskatā, atbildētāja, lūdzot izskatīt prasītājas maza apmēra prasību

tiesas sēdē, nav risinājusi jautājumu, lai samazinātu savus izdevumus - nav izmantojusi iespēju pilnvarot pārstāvi savai pārstāvībai, bet gan pati labprātīgi

izvēlējās taisīt prāvus ceļa izdevumus. Tiesas ieskatā, izdevumiem atbilstoši atbildētājas biļetēm nav tieša sakara ar tiesas sēdēm, un šādu izdevumu

piedziņa no atbildētājas ir netaisnīga. Pamatojoties uz minēto, atbildētājas lūgums par izdevumu piedziņu, kas saistīts ar atbildētājas ierašanos uz sēdēm,

nav apmierināms un ir pilnībā noraidāms.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam spriedums izpildāms labprātīgi desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5., 8., 97., 190., 192., 193., 194., 250.25 pantu, 187.panta otro daļu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

Pilnā apmērā noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par

zaudējumu EUR 94,49 un morālā kaitējuma EUR 500 piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus EUR 97,81

(deviņdesmit septiņi euro un astoņdesmit viens cents).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 13,64 (trīspadsmit euro un

sešdesmit četri centi).

Spriedums izpildāms labprātīgi desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Limbažu rajona tiesā no pilna sprieduma saņemšanas dienas

kancelejā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2017.gada 17.oktobris.

Limbažu rajona tiesas tiesnese D.Glinka