Court dismissed defendant's appeal and allowed Latvenergo's small claims electricity debt recovery suit.

Lietas arhīva Nr. C-1355-18/27

ECLI:LV:RLPT:2018:0104.C29458117.1.S

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 4.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Uldis Apsītis

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 10.jūlijā saņemta AS “Latvenergo” (turpmāk arī – prasītājs) maza apmēra prasība pret

/pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda 633,77 EUR un likumisko procentu 85,55 EUR apmērā piedziņu. Prasība pamatota ar Ministru

kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.15., 27.punktu, Elektroenerģijas tirgus

likuma pārejas noteikumu 41.punktu, Civillikuma 1587., 1759., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pēc atbildētāja 2013.gada 13.novembra iesnieguma starp prasītāju un atbildētāju nodibinātas līgumattiecības, un

saskaņā ar 2013.gada 5.decembrī starp pusēm noslēgto elektroenerģijas piegādes līgumu Nr.1017795514 (turpmāk – līgums) tika piegādātā

elektroenerģija dzīvoklim Nr./adrese/. Noslēdzot līgumu, atbildētājs apņēmās ievērot norēķināšanās veidu – pašdeklarēšanās metode, kā arī norēķinu

kārtību atbilstoši līguma 3.1.1.punktam.

Maksājumu kārtību atbildētājs neievēroja, par patērēto elektroenerģiju maksājumi netika veikti, tādējādi radot izlietotās, bet neapmaksātās

elektrenerģijas apjomu.

Pēc prasītāja darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā atbildētājam

par laika periodu līdz 2014.gada 10.novembrim ir izveidojies neapmaksātās elektroenerģijas izlietojums 4035 kWh par summu 527,11 EUR.

Elektroenerģijas piegāde dzīvoklim pārtraukta 2014.gada 10.decembrī, nepiekļūstot pie skaitītāja un neiegūstot skaitītāja rādījumu atslēgšanas brīdī.

Pie skaitītāja piekļūts 2015.gada 12.martā, kad tika fiksēts, ka laika posmā no 2014.gada 10.novembra līdz 2014.gada 10.decembrim vēl ir

izlietota elektroenerģija 704 kWh apjomā, kas sastāda papildus 106,66 EUR.

Līdz ar to kopējais atbildētāja parāds par izlietoto, bet neapmaksāto elektroenerģiju, kuru prasītājs lūdz piedzīt, sastāda 633,77 EUR. Vienlaikus

prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus 85,55 EUR apmērā, samaksātos tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 107,90 EUR apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda par

laika posmu no sprieduma likumīga spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

[2] 2017.gada 12.jūlijā tiesa nosūtīja atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā, paskaidrojuma veidlapu un

paziņojumu ar procesuālo tiesību izskaidrojumu, uzdodot viena mēneša laikā sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

250.22 panta pirmo daļu pusēm rakstveidā izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, kā arī pusēm

izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājam tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 pantu noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Tiesas dokumenti atbildētājam piegādāti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktā kārtībā uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, kur tai ir jābūt sasniedzamai, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, uzskatāms, ka

atbildētājam ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu un par attiecīgo dokumentu saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Dokumentu paziņošanas faktu pats par sevi neietekmē tas, ka dokumenti ir nosūtīti atpakaļ

tiesai, jo atbildētājs nebija sastopams deklarētajā dzīvesvietā un uz pasta uzaicinājumu mēneša laikā neieradās pastā saņemt sūtījumu.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību vai iebildumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 pantu

nav iesniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti.

[3] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs

saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

2017.gada 4.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa lietas dalībniekiem nosūtīja paziņojumu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

250. panta pirmo daļu civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā un tiesas sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 4.janvārī.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka nepastāv šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus un pamatojumu, un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus,

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1402.panta noteikumi paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska pamata, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[5.1.] 2013.gada 13.novembrī atbildētājs /pers. A/, kas uz 2013.gada 1.novembra dzīvojamo telpu īres līguma Nr.#20130012 pamata īrē dzīvokli

/adrese/ (lietas 21.-22.lapa), Rīgā, vērsies pie prasītāja AS “Latvenergo” ar iesniegumu elektroenerģijas piegādes līguma slēgšanai privātpersonām

objektā /adrese/ (lietas 20.lapa).

2013.gada 14.novembrī starp atbildētāju un AS “Sadales tīkls” noslēgts sistēmas pakalpojumu līgums Nr.1017795514 (lietas 19.lapa), savukārt,

2013.gada 5.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums Nr.10177995514 (lietas 18.lapa). Līdz ar to no lietas

materiāliem izriet un nav strīda par to, ka atbilstoši minētajam līgumam prasītājs piegādāja elektroenerģiju atbildētāja īrētajam dzīvoklim /adrese/.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem. Civillikuma 2033.pants noteic, ka pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

Atbilstoši Civillikuma 2021.panta noteikumiem no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā

arī uz zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar elektroenerģijas piegādes līguma Nr.10177995514 3.1.1.punktu atbildētāja pienākums ir ne vēlāk kā līdz katra kalendārā mēneša

beigām pilnā apjomā samaksāt par iepriekšējā mēnesī patērēto elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta (skaitītāja)

rādījumiem.

Saskaņā ar elektroenerģijas piegādes līguma 6.2.punktu, ja atbildētājs vēlas izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, lietotājam ir tiesības izbeigt

līgumu paziņojot piegādātājam vismaz 5 darba dienas iepriekš par līguma, kā arī par sistēmas pakalpojumu līguma izbeigšanu, norādot elektroenerģijas

lietošanas izbeigšanas laiku un un pilnīgi norēķinoties par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši līguma nosacījumiem. Elektroenerģijas piegādes līguma

6.5.punktā noteikts, ka līguma darbības izbeigšana vai jauna līguma noslēgšana ar citu lietotāju, neatbrīvo atbildētāju no pienākuma samaksāt par izlietoto

elektroenerģiju.

Atbildētājs noslēgto līgumu nav apstrīdējis, tādējādi tiesa atzīst, ka noslēgtais līgums ir saistošs atbildētājam.

[5.2.] Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk –

noteikumi Nr.914) 27.punkta noteikumiem, saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja vai nelielas

sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendārā mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši

izraudzītajam norēķinu veidam par katra norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

No prasības pieteikumā norādītā un lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem Nr.201322764690, Nr.201367920949 secināms, ka atbildētāja

parāds par izlietoto elektroenerģiju objektā /adrese/ par laika periodu no 2013.gada 15.novembra līdz 2014.gada 10.novembrim sastāda 527,11 EUR.

Savukārt, par laika periodu no 2014.gada 11.novembra līdz 2014.gada 10.decembrim atbildētāja parāds sastāda 106,66 EUR. Tādējādi atbildētāja

parāds par izlietoto elektroenerģiju objektā /adrese/ kopā sastāda 633,77 EUR (lietas 12.-14.lapa).

Tiesai nav pamats apšaubīt, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības pret prasītāju.

[5.3] Prasītājs 2017.gada 23.martā nosūtīja atbildētājam brīdinājumu Nr.01VD00-33.2/303 (lietas 24.lapa), lūdzot atbildētāju līdz 2017.gada

2.maijam samaksāt parādu par patērēto elektroenerģiju kopsummā 691,82 EUR apmērā, tai skaitā par patērēto elektroenerģiju 633,77 apmērā dzīvoklī

/adrese/. Prasītājs ar minēto brīdinājumu informējis atbildētāju, ka parāda nesamaksas gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā.

[5.4.] Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Atbilstoši Civillikuma 1832.panta noteikumiem, izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest

saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties ar kādas saistības daļas

izpildījumu. Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētāja nesamaksātais parāds par patērēto elektroenerģiju par laika periodu no

2013.gada 15.novembra līdz 2014.gada 10.novembrim sastāda 527,11 EUR. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka

atbildētāja nesamaksātais parāds par patērēto elektroenerģiju par laika periodu no 2014.gada 11.novembra līdz 2014.gada 10.decembrim sastāda

106,66 EUR.

Atbildētājs nav iesniedzis iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu, līdz ar to nav pamata apšaubīt parāda apmēru. Pie

minētajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds par laika periodu no 2013.gada 15.novembra līdz 2014.gada

10.decembrim kopsummā 633,77 EUR apmērā.

[6] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 85,55 EUR apmērā, kas aprēķināti par periodu no

2015.gada 26.marta līdz 2017.gada 26.jūnijam.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765.pants

noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas

ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs ilgstoši nav izpildījis savas saistības, līdz ar to procentu pieaugums ir tieši saistīts ar parādnieka rīcību – ilgstošu

parāda saistību nepildīšanu. Atbildētājs likumisko nokavējuma procentu aprēķinu nav apstrīdējis, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par likumisko

nokavējumu procentu 85,55 EUR apmērā piedziņu arī ir pamatota un apmierināma.

[7] Tiesa atzīst, ka prasītāja celtā prasība ir pamatota ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un ir apmierināma pilnībā.

No atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams parāds par patērēto elektroenerģiju 633,77 EUR apmērā un likumiskie nokavējuma procenti par

laika periodu no 2015.gada 26.marta līdz 2017.gada 26.jūnijam 85,55 EUR, kopā parāds 719,32 EUR apmērā.

[8] Prasītājs lūdz tiesu atzīt tam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no pamatparāda summas par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no

galvenā parāda summas (633,77 EUR) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot

Civillikuma 1763. pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.[..].

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.

Pie minētajiem apstākļiem prasītāja labā no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 107,90 EUR apmērā (lietas 10.lapa) un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 11.lapa), tādējādi kopā no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi 112,60 EUR apmērā.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97, 190.,192.,193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, galveno parādu par laika periodu

no 2013.gada 15.novembra līdz 2014.gada 10.decembrim kopsummā 633,77 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 85,55 EUR apmērā par

laika periodu no 2015.gada 26.marta līdz 2017.gada 26.jūnijam un tiesāšanās izdevumus 112,60 EUR apmērā, kopā piedzenot 831,92 EUR (astoņi

simti trīsdesmit viens euro un 92 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama prasītāja AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, norādītajā AS “SEB Banka” norēķinu kontā

Nr.LV93UNLA0050007013441.

Atzīt AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos sešus procentus gadā no galvenā parāda summas (633,77 EUR), ievērojot, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2018.gada 4.janvāra, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis U.Apsītis