Court dismisses debt collection against insolvent companies, ruling business transfer does not create joint liability.

Lieta Nr. C75017222

Lietas arhīva Nr. C-0060-23

ECLI:LV:ELT:2023:1023.C75017222.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 23. oktobrī

Ekonomisko lietu tiesa,

tiesnese Vija Kalniņa,

ar tiesas sēžu sekretāru Arno Vaģeli, Elīnu Karoli un Sigitu Čomikovu,

piedaloties prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/ pilnvarotajam pārstāvim, zvērinātam advokātam Aivaram Blūmiņam,

atbildētājas maksātnespējīgās SIA /nosaukums B/ maksātnespējas procesa administratorei Sandai Krauklei un atbildētājas maksātnespējīgās

SIA /nosaukums C/ maksātnespējas procesa administratorei Ilzei Šķiliņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu par parāda piedziņu, pamatojoties uz uzņēmuma pāreju.

Aprakstošā daļa

[1] 2022. gada 31. oktobrī Ekonomisko lietu tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/ prasības pieteikums pret

SIA /nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs A/, (turpmāk arī – SIA /nosaukums B/) un /nosaukums C/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs B/, (turpmāk arī – SIA /nosaukums C/) par no 2011. gada 8. jūlija nomas līguma un 2018. gada 1. septembra garantijas izrietošās, bet

neizpildītās saistības 157 160,30 euro piedziņu no atbildētājām. Prasībā arī lūgts tiesu piedzīt no atbildētājām par labu prasītājai visus tiesāšanās

izdevumus.

Celtā prasība pamatota ar šādiem apstākļiem un apsvērumiem.

[1.1] 2011. gada 8. jūlijā starp prasītāju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību /nosaukums D/ (turpmāk – SIA /nosaukums D/), reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs C/, tika noslēgts nomas līgums Nr. /līguma numurs A/, pamatojoties uz kuru prasītāja iznomāja SIA /nosaukums D/

nedzīvojamās telpas /adrese A/ ēdināšanas uzņēmuma darbībai.

2018. gada 1. septembrī SIA /nosaukums D/ māsas sabiedrība SIA /nosaukums E/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs D/, par labu prasītājai

izsniedza garantiju. Saskaņā ar garantiju SIA /nosaukums E/ bez nosacījumiem, neatsaucami un nepārtraukti garantēja no nomas līguma izrietošo

parādnieka saistību pienācīgu un pareizu izpildi un neatsaucami apņēmās, ja parādnieks nepilda jebkuras normas līgumā noteiktās saistības, pēc prasītājas

pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt visu SIA /nosaukums D/ parādu, noteikti atsakoties no tiesības prasīt, lai kreditors griežas ar prasību vispirms pie

galvenā parādnieka.

SIA /nosaukums D/ kavēja nomas līgumā noteiktos maksājumus. Par tiem ar prasītāju tika noslēgta vienošanās par parāda sadalīšanu 12

maksājumos, taču, neskatoties uz vairākiem atgādinājumiem, SIA /nosaukums D/ turpināja nepildīt nomas līgumā noteiktās maksājumu saistības.

2021. gada 24. septembrī prasītāja vienpusēji atkāpās no noslēgtās vienošanās par parāda samaksu un pieprasīja visa parāda nekavējošu

samaksu.

/datums A/ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas nolēmumu lietā Nr. /lietas numurs A/ pasludināts SIA /nosaukums D/ maksātnespējas

process. Prasītāja SIA /nosaukums D/ maksātnespējas procesa administratoram iesniedza kreditora prasījumu. 2022. gada 2. maijā prasītājas pieteiktais

prasījums tika atzīts pilnībā 393 571,72 euro apmērā.

[1.2] 2021. gada 1. novembrī ierosināta civillieta Nr. /lietas numurs B/ prasītājas prasībā pret SIA /nosaukums E/ par no nomas līguma Nr. /līguma

numurs A/ izrietošā parāda atlīdzību.

Ar /datums B/nolēmumu lietā Nr. /lietas numurs C/ pasludināts SIA /nosaukums E/ maksātnespējas process. Prasītāja SIA /nosaukums E/

maksātnespējas procesa administratorei iesniedza kreditora prasījumu, kurš tika atzīts pilnā apmērā.

Ievērojot minēto, prasītāja uzskata, ka SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/, kurām ir ierosināti maksātnespējas procesi un kurām nav aktīvu

parāda pret prasītāju segšanai, ir no nomas līguma Nr. /līguma numurs A/ izrietošas parādsaistības pret prasītāju 393 571,72 euro apmērā.

[1.3] Sākot ar 2020. gadu, kad SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ nonāca finansiālās grūtībās, to amatpersonas veica mērķtiecīgas

darbības, lai pārvestu SIA /nosaukums D/ saimniecisko darbību uz SIA /nosaukums E/, bet dažus mēnešus vēlāk SIA /nosaukums E/ saimniecisko

darbību – uz SIA /nosaukums C/ un uz jaundibināto SIA /nosaukums B/. Par uzņēmuma pāreju liecina vairāki apstākļi, tostarp, sakritīgi saimnieciskās

darbības veidi SIA /nosaukums D/, SIA /nosaukums E/ un SIA /nosaukums B/, SIA /nosaukums B/ piedāvā klientiem faktiski identisku ēdienkarti un

veic saimniecisko darbību tajā pašā vietā, kur SIA /nosaukums E/, SIA /nosaukums B/ rīcībā un lietošanā ir pārgājuši visi aktīvi (kustamā un nekustamā

manta), kurus saimnieciskajā darbībā izmantoja SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/.

Prasītāja norādījusi, ka daļa SIA /nosaukums E/ uzņēmuma, kas bija saistīta ar kustamo lietu iznomāšanu /adrese B/ prasītājai nezināma tiesiskā

darījuma rezultātā pārgāja no SIA /nosaukums E/ uz SIA /nosaukums C/. Šī iemesla dēļ prasītāja ceļ prasību pret abām atbildētājām.

[2] 2023. gada 31. janvārī Ekonomisko lietu tiesā saņemti atbildētājas SIA /nosaukums B/ maksātnespējas procesa administratores paskaidrojumi,

lūdzot prasītājas prasību noraidīt. Atbildētāja savu nostāju pret prasības pieteikumu balstījusi parādnieka pārstāvja /pers. A/ paskaidrojumos, kas

pievienoti atbildētājas paskaidrojumiem.

Atbilstoši parādnieka pārstāvja paskaidrojumiem prasītājas prasība ir nepamatota un noraidāma pilnībā. SIA /nosaukums B/ nav bijuši nekādi

darījumi ar SIA /nosaukums E/ un SIA /nosaukums D/, un /pers. A/ sieva /pers. B/ nekad nav bijusi darba attiecībās ar SIA /nosaukums B/, bet /pers. A/

bija /amats A/ un patiesā labuma guvējs. SIA /nosaukums B/ sniedza ēdināšanas pakalpojumus sev piederošajā restorānā /nosaukums F/ /adrese C/ un

/adrese B/, noslēdzot nepieciešamos sadarbības līgumus, pašam /pers. A/ izvēloties un nolīgstot darbiniekus. Par /nosaukums G/ /pers. A/ paskaidrojis,

ka uzņēmums bija pieļāvis kļūdu ievadot nepareizus rekvizītus, bet ēdienkartēs līdzīgi ēdieni ir iekļauti arī citos restorānos, kas piedāvā itāļu ēdienus.

SIA /nosaukums B/ nav darījumu ar SIA /nosaukums E/ vai darījumi par SIA /nosaukums E/ un /nosaukums D/ aktīvu vai pasīvu nodošanu,

atbildētāja savā saimnieciskajā darbībā neizmantoja SIA /nosaukums E/ vai SIA /nosaukums D/ tirdzniecības zīmi. Šo uzņēmumu bijusī amatpersona

/pers. B/ neveica algotu darbu atbildētājas labā, nesniedza konsultācijas tās izpildinstitūcijai. Līdz ar to prasītājas secinājumi par uzņēmuma pāreju

atbildētājai nav pamatoti.

[3] 2023. gada 6. februārī Ekonomisko lietu tiesā saņemti SIA /nosaukums C/ paskaidrojumi par prasību, norādot, ka prasība ir nepamatota un

noraidāma pilnībā.

Paskaidrojumos norādīts, ka SIA /nosaukums C/ saimnieciskās darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, tā

nekad nav nodarbojusies ar ēdināšanas pakalpojumiem. SIA /nosaukums C/ juridiskā adrese ir reģistrēta no SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/

juridiskajām un struktūrvienību adresēm atšķirīgā adresē, atbildētājai ir cita patiesā labuma guvēja, proti, /pers. B/, kas ir arī bijusi vienīgā

kapitālsabiedrības darbiniece visā tās darbības laikā.

Atbildētāja arī iebildusi, ka nav tā, ka SIA /nosaukums E/ kustamā manta nezināma tiesiskā darījuma rezultātā pārgājusi no tās uz SIA /nosaukums

C/, jo visa informācija par šiem darījumiem ir norādīta SIA /nosaukums E/ administratores sniegtajā informācijai prasītājai.

[3.2] 2023. gada 29. martā iesniedzot Ekonomisko lietu tiesai izprasītos pierādījumus, SIA /nosaukums B/ papildus paskaidrojusi, ka par mantas

iegādi no SIA /nosaukums E/ netika slēgts atsevišķs līgums par kustamās mantas iegādi, bet tā vietā tika noformēta preču pavadzīme-rēķins par kustamās

mantas pārdošanu, kas iesniegts tiesai.

[3.3] 2023. gada 31. jūlijā Ekonomisko lietu tiesā saņemti SIA /nosaukums C/ maksātnespējas procesa administratores I. Šķiliņas paskaidrojumi

ar pievienotiem tiesas izprasītiem pierādījumiem par nomāto telpu remontdarbiem un ieguldījumiem vismaz 59 164,19 euro.

[4] Tiesas sēdē prasītāja uzturēja prasību pilnā apmērā, bet atbildētājas to neatzina un lūdza noraidīt pilnībā. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki

/pers. B/ un /pers. A/.

Motīvu daļa

[5] Iepazinusies ar lietas materiāliem un tiesas sēdē noklausījusies pušu paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma

pilnībā.

[6] Prasība par parāda piedziņu no atbildētājām ir pamatota ar Komerclikuma 20. panta pirmo daļu, kas uzņēmuma pārejas gadījumā paredz

uzņēmuma ieguvēja atbildību par uzņēmuma nodevēja saistībām. Prasītājas ieskatā ir konstatējams, ka ir notikusi tās debitoru SIA /nosaukums D/ un

secīgi SIA /nosaukums E/ uzņēmuma pāreja atbildētājām.

Lietā nav strīda par to, ka SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ ir parādsaistības pret prasītāju 157 160,30 euro apmērā. Prasītāja ir

iesniegusi pierādījumus, kas pamato šo parādsaistību apmēru un izveidošanos (prasības pieteikuma 1.-10. pielikums), bet atbildētājas nav apstrīdējušas

šo saistību apmēru un pamatu.

Lietā ir strīds par to, vai ir notikusi SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ uzņēmuma pāreja atbildētājām un vai tām kā uzņēmuma ieguvējām ir

iestājusies atbildība par prasītājas debitoru saistībām pret prasītāju.

[7] Komerclikuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā,

uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Savukārt par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā

patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas,

uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.

Uzņēmuma jēdziens ir definēts Komerclikuma 18. pantā kā organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas

un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Atbilstoši judikatūrā un

juridiskajā literatūrā nostiprinātajām atziņām uzņēmums ir tiesību objekts, kas pieder tiesību subjektam – komersantam, kurš, veicot komercdarbību, to

izmanto, un tas sastāv no aktīva un pasīva, kā arī nemateriāla rakstura saimnieciskiem labumiem jeb faktiskajām attiecībām (sk. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 9. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-340/2017, 7.1. punktu; Strupišs A. Komerclikuma

komentāri. 18. pants. Uzņēmuma jēdziens. Pieejams: komentari.info). Aktīvos ietilpst ķermeniskas un bezķermeniskas lietas ar mantisku vērtību,

bet pasīvos ietilpst visas komersanta saistības. Savukārt faktiskās attiecības bez tiesiskās formas jeb nemateriālās vērtības ir, piemēram, labais vārds,

reputācija, zināšanas, klienti, kvalificēts darbaspēks. Par minētajām vērtībām juridiskajā literatūrā norādīts, ka tās vairāk saprotamas kā nākotnes

izredzes, kuras atkarīgas no daudzu elementu mijiedarbības, un daudzām no tām ir materiāli netverams raksturs, kā arī tās nevar uzskatīt par tiesībām.

Turklāt norādīts, ka faktiskās attiecības nevar vērtēt kā aktīvu daļu, lai arī tām ir zināma saikne ar atsevišķiem aktīva elementiem, jo tās ir atkarīgas no

uzņēmuma vadības spējām, profesionalitātes, sakariem u. tml. (sk. Strupišs A. Komerclikuma komentāri. 18. pants. Uzņēmuma jēdziens. Pieejams:

komentari.info).

Minētā uzņēmuma jēdziena izpratne, proti, ka uzņēmumu veido ne tikai aktīvi, bet arī citas vērtības, atspoguļojas arī judikatūrā, veidojot tādu

apstākļu sarakstus, kas var liecināt par uzņēmuma pāreju. Atbilstoši judikatūrai par uzņēmuma pāreju var liecināt šādu, bet ne tikai, apstākļu kopums –

darbinieku pāriešana darbā pie ieguvēja, pamatlīdzekļu un krājumu nodošana, saglabāta uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā adrese, saistību pret

banku pārņemšana, atsavinātājas sabiedrības /amats A/ pāriešana pie ieguvēja (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2017. gada 9. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-340/2017, 7.1. punkts). Šie apstākļi pēc savas būtības ir dažādi, proti, gan tādi, kas raksturo

kapitālsabiedrības aktīvus un pasīvus, gan tādi, kas raksturo kapitālsabiedrības darbību un saimnieciskās darbības organizāciju. Līdz ar to apstākļi, kas

var liecināt par uzņēmuma pāreju, ne visi ir tādi, kas raksturo uzņēmumu kā tiesību objektu. Daļa no šiem apstākļiem tikai veido kontekstu noteiktas

mantas pārejai, ļaujot nošķirt, piemēram, ekonomiski pamatotu mantas atsavināšanu darījuma ceļā no uzņēmuma pārejas, kas katra rada citas tiesiskās

sekas. Tā kā mēdz būt gadījumi, kad uzņēmumu pārejas mēģina slēpt, lai tādējādi slēpti kapitālsabiedrību iztīrītu no aktīviem un izvairītos no kreditoriem,

tad ir būtiska nozīme kontekstam, ko šādi apstākļi veido, un vai tie norāda uz konkrētās saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamo elementu

nodošanu un pārņemšanu.

[8] No lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir konstatējamas atsevišķas sakritības SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ ar atbildētājām –

darbošanās restorānu nozarē, piekoptais darbības modelis, restorānu darbībai nepieciešamo nomājot no citas kapitālsabiedrības, /pers. A un pers. B/

ģimenes darbošanās visās šajās kapitālsabiedrībās, itāļu virtuves piedāvāšana restorānos un līdzīgas ēdienkartes, restorānu darbības veikšana tajās pašās

telpās. No lietas materiāliem izriet, ka ar /pers. B/ starpniecību daļa no sākotnēji SIA /nosaukums D/ piederējušiem pamatlīdzekļiem ir nonākuši pie

SIA /nosaukums C/ un izmantoti SIA /nosaukums B/ restorānu darbībā. Arī notikumu secība, uz to pavirši raugoties, var radīt priekšstatu, ka ar

SIA /nosaukums C/ un SIA /nosaukums B/ palīdzību /pers. B/ ir pārņēmusi SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ biznesu.

Tomēr atbildētāju iesniegtie pierādījumi un liecinieku /pers. B/ un /pers. A/ sniegtās liecības vērtētas kopsakarā ar lietā esošajiem materiāliem,

norāda uz to, ka nav notikusi uzņēmuma pāreja, abas atbildētājas ir veikušas patstāvīgu un nodalītu saimniecisko darbību, nav apstiprinājusies šādas

saimnieciskas darbības dalīta organizēšana, lai pārņemtu SIA /nosaukums E/ uzņēmumu, un izskatāmajā lietā var runāt tikai par SIA /nosaukums D/ un

SIA /nosaukums E/ atsevišķu pamatlīdzekļu nodošanu SIA /nosaukums C/.

[8.1] Izskatāmajā lietā vispirms tiesas ieskatā ir nepieciešams no lietas materiāliem fiksēt notikumu secību, jo iespējamā uzņēmuma pārejā ir

iesaistītas četras personas un darbības, ar kurām tiek pamatota uzņēmuma pāreja, ir notikušas ilgākā laika periodā.

[8.1.1] SIA /nosaukums D/ ir dibināta 2001. gada 1. novembrī, tās patiesā labuma guvēja ir /valsts A/ pilsone /pers. C/ kā mātes sabiedrības

/valsts B/ reģistrētās sabiedrības /nosaukums H/ īpašniece. No 2019. gada 17. janvāra līdz 2021. gada 1. oktobrim SIA /nosaukums D/ /amats B/ ar

tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi bija /pers. B/ (sk. Uzņēmumu reģistra izdruku, prasības pieteikuma 11. pielikums).

Savukārt SIA /nosaukums E/ dibināta 2018. gada 12. martā, arī tās patiesā labuma guvēja /pers. C/. No 2019. gada 17. janvāra līdz 2022. gada

7. februārim tās /amats B/ ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi bija /pers. A/ (sk. Uzņēmumu reģistra izdruku, prasības pieteikuma 12. pielikums).

Tās dibināšanas mērķis atbilstoši /pers. B/ liecībām bija restorāna darbība /pilsēta A/, ko apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētās ziņas par

struktūrvienību /pilsēta A/ (prasības pieteikuma 14. pielikumu).

Abas sabiedrības veica saimniecisko darbību restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšanas jomā.

[8.1.2] No 2012. gada 15. februāra līdz 2021. gada 15. septembrim SIA /Nosaukums D/ bija reģistrēta struktūrvienība /nosaukums I/ /adrese B/

(prasības pieteikuma 13. pielikums). SIA /nosaukums D/ administrators maksātnespējas procesa ietvaros noskaidrojis, ka līdz 2020. gada 2. janvārim

SIA /nosaukums D/ saimniecisko darbību /adrese B/ veica, izmantojot savus pamatlīdzekļus (prasības pieteikuma 15. pielikums). Savukārt 2020. gada

2. janvārī SIA /nosaukums D/ atsavinājusi SIA /nosaukums E/ restorāna darbībai /adrese B/ nepieciešamos pamatlīdzekļus par 36 031,93 euro

(prasības pieteikuma 16. pielikums). Pēc pamatlīdzekļu atsavināšanas SIA /nosaukums D/ saimniecisko darbību /adrese B/ turpināja veikt,

pamatlīdzekļus nomājot no SIA /nosaukums E/. Par pamatlīdzekļiem SIA /nosaukums E/ samaksu neveica, bet SIA /nosaukums E/ un SIA /nosaukums

D/ saistības tika dzēstas ieskaita ceļā, dzēšot samaksu par pamatlīdzekļu iegādi ar pamatlīdzekļu nomas maksājumiem. SIA /nosaukums D/

administrators konstatējot minētos apstākļus, pieteica kreditora prasījumu SIA /nosaukums E/ maksātnespējas procesa ietvaros par 44 734,50 euro

(prasības pieteikuma 17. pielikums).

No Valsts ieņēmumu dienesta ziņām par nodokļu maksātāja struktūrvienībām izriet, ka SIA /nosaukums D/ laika periodā no 2012. gada

15. februāra līdz 2021. gada 15. septembrim ir bijušas arī vairākas citas struktūrvienības (prasības pieteikuma 13. pielikums). Tostarp tai ir bijusi

struktūrvienība /nosaukums J/ /vieta A/, kas slēgta 2020. gada 20. oktobrī un par ko liecības tiesas sēdē sniedza arī lieciniece /pers. B/, paskaidrojot, ka

šā restorāna pamatlīdzekļi tika pārvietoti uz noliktavu un maksātnespējas procesa ietvaros ir tikuši pārdoti izsolē. Tāpat līdz 2021. gada 15. septembrim

darbojušās struktūrvienības /nosaukums K/, /nosaukums J/ un /nosaukums L/ /adrese A/ un /interneta vietne A/.

[8.1.3] Laika periodā no 2020. gada 2. janvāra viens no SIA /nosaukums E/ saimnieciskās darbības veidiem bija kustamās mantas iznomāšana

SIA /nosaukums D/, saņemot nomas maksu 1000,89 euro mēnesī (prasības pieteikuma 17. pielikums).

Pēc tam, kad SIA /nosaukums D/ pārtrauca saimniecisko darbību /adrese B/, līgumu par šo telpu nomu pārslēdza SIA /nosaukums E/.

SIA /nosaukums E/ struktūrvienība /nosaukums M/ šajās telpās reģistrēta 2021. gada 8. septembrī līdz 2022. gada 25. janvārim (prasības pieteikuma

14. pielikums). SIA /nosaukums D/ maksātnespējas process tika pasludināts pavisam drīz – /datums A/.

No Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto struktūrvienību saraksta izriet, ka SIA /nosaukums E/ bija vēl viena struktūrvienība /nosaukums N/ /adrese

C/ no 2020. gada 20. novembra līdz 2022. gada 25. janvārim. SIA /nosaukums E/ /datums B/pasludināts maksātnespējas process.

[8.1.4] SIA /nosaukums C/ ir dibināta 2020. gada 14. decembrī, un tās /amats A/ un dalībniece ir /pers. B/. Tās reģistrētais saimnieciskās darbības

veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana vai pārvaldīšana (prasības pieteikuma 33.-34. pielikums).

/pers. B/ sniedza liecības, ka šo kapitālsabiedrību dibinājusi pati, no savas naudas veicot pamatkapitāla 20 000 euro iemaksu. Minēto maksājumu

apliecina bankas konta izdruka (SIA /nosaukums C/ 2023. gada 31. jūlija paskaidrojumu 1. pielikums).

SIA /nosaukums C/ nomāja telpas /adrese B/ un /adrese C/. Šīs telpas atbildētāja atbilstoši /pers. B/ liecībām remontējusi, aprīkojusi ar restorāna

darbībai nepieciešamo aprīkojumu un nodevusi apakšnomā sākotnēji SIA /nosaukums E/, bet pēc tam SIA /nosaukums B/. Ieguldījumu pamatošanai

SIA /nosaukums B/ administratore iesniegusi līgumus, rēķinus, pieņemšanas-nodošanas aktus, kas apliecina nomāto telpu remontus, pamatlīdzekļu,

mazvērtīgā inventāra un citu kustamo mantu iegādi nomāto telpu aprīkošanai vismaz 59 164,19 euro (SIA /nosaukums C/ 2023. gada 31. jūlija

paskaidrojumu 2.-16. pielikums). Tāpat administratore iesniegusi fotogrāfijas, kas apliecina, ka pirms restorāna izveides telpās /adrese C/ atradās

solāriju studija, remonta gaitu un pabeigtu restorānu (SIA /nosaukums C/ 2023. gada 31. jūlija paskaidrojumu 17. pielikums).

Atbilstoši /pers. B/ liecībām 2021. gada janvārī tika noslēgts nomas līgums par telpām /adrese C/, pēc tam uztaisīts dizaina projekts (līgums par

dizaina projektu noslēgts 2021. gada 17. februārī; SIA /nosaukums C/ 2023. gada 31. jūlija paskaidrojumu 3. pielikums), telpu remonts veikts

2021. gada janvārī-martā un tad sāka meklēt aprīkojumu. SIA /nosaukums C/ administratores iesniegtie darījumus apliecinošie dokumenti sasaucas ar

/pers. B/ liecībās norādīto laika periodu šo darbību veikšanai.

Atbilstoši SIA /nosaukums E/ administratores 2022. gada 16. augustā sniegtajai informācijai (prasības pieteikuma 21. pielikums) 2021. gada

7. janvārī noslēgs telpu apakšnomas līgums Nr. /līguma numurs B/ par telpu /adrese C/ nomu kopa ar mēbelēm, iekārtām un pārējo nepieciešamo

inventāru. Administratore apstiprinājusi, ka šajās telpās SIA /nosaukums E/ ieguldījumus pati nav veikusi, vien ar iepriekš /adrese D/ esošām mēbelēm un

inventāru aprīkoja telpām /adrese C/ pieguļošo vasaras kafejnīcu. Savukārt par telpu nomu /adrese B/ apakšnomas līgums ar SIA /nosaukums C/

noslēgts 2021. gada 7. septembrī, kur SIA /nosaukums E/ saimniecisko darbību veica nepilnus trīs mēnešus.

Telpu apakšnomas nomas līgums ar SIA /nosaukums B/ par telpām /adrese B/ noslēgts 2022. gada 4. aprīlī (SIA /nosaukums C/ 2023. gada

29. marta pieteikuma par pierādījumu izdošanu 2. pielikums), bet par telpām /adrese C/ – 2022. gada 21. janvārī (SIA /nosaukums C/ 2023. gada

29. marta pieteikuma par pierādījumu izdošanu 1. pielikums). Atbilstoši /pers. B/ liecībām līdz tam šajās telpās uz apakšnomas līguma pamata

darbojās SIA /nosaukums E/. SIA /nosaukums E/ darbošanos šajās telpās līdz 2022. gada 25. janvārim apstiprina Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto

struktūrvienību saraksts (prasības pieteikuma 14. pielikums).

[8.1.5] SIA /nosaukums B/ dibināta 2022. gada 20. janvārī. Tās /amats A/ un dalībnieks ir /pers. A/ (prasības pieteikuma 22. pielikums), kurš ir

/pers. B/ vīrs. SIA /nosaukums B/ 2022. gada 21. janvārī (vienu dienu pēc ierakstīšanas komercreģistrā) reģistrēta struktūrvienība /nosaukums O/

/adrese C/, bet struktūrvienība /nosaukums P/ /adrese B/ reģistrēta trīs mēnešus vēlāk 2022. gada 21. aprīlī (prasības pieteikuma 23. pielikums), tātad

ne uzreiz pēc SIA /nosaukums E/ darbības pārtraukšanas. Minētie datumi sasaucās ar iepriekš norādītajiem telpu apakšnomas līgumu ar SIA /nosaukums

C/ noslēgšanas datumiem.

[8.1.6] No aprakstītās notikumu hronoloģijas var secināt, ka SIA /nosaukums C/ savu saimniecisko darbību sāka attīstīt gadu pirms

SIA /nosaukums E/ darbības izbeigšanas. SIA /nosaukums C/ saimnieciskā darbība ir notikusi, ievērojot tās izvēlēto darbības virzienu, nav konstatējamas

darbības, kas liecinātu par mēģinājumiem saimniecisko darbību paplašināt, aptverot citus saimnieciskās darbības virzienus.

No notikumu gaitas apraksta arī neizriet, ka SIA /nosaukums B/ būtu nekavējoties pārņēmusi abas restorānu telpas, kolīdz SIA /nosaukums E/

darbība apstājās. SIA /nosaukums B/ savu saimniecisko darbību attīstījusi pakāpeniski, vispirms uzsākot darbu /adrese C/ un tikai trīs mēnešus vēlāk

atverot restorānu /adrese B/.

[8.2] Ievērojot to, ka Komerclikuma 20. panta mērķis ir novērst aktīvu aizplūšanu, kā arī to, ka tieši aktīvi garantē komersanta saistību izpildi un

saimnieciskās darbības īstenošanu, tiesas ieskatā uzņēmuma pārejas vērtēšanā būtiska nozīme ir aktīvu pārvietošanas analīzei.

[8.2.1] No lietas materiāliem izriet, ka SIA /nosaukums D/ kustamā manta, kas atradusies restorāna telpās /adrese B/, ir tikusi nodota

SIA /nosaukums E/, kas to savukārt atsavinājusi SIA /nosaukums C/.

Atbilstoši /pers. B/ tiesas sēdē sniegtām liecībām telpās /adrese B/ viņa ir veikusi papildus ieguldījumus, taču tie bija dažādi “sīkumi” kā sulu spiede,

mikseris. Savukārt lieli ieguldījumi veikti kanalizācijā, kas nedarbojās, elektrības kastē tika veikts pārplānojums.

Atbilstoši SIA /nosaukums D/ kreditora prasījumam SIA /nosaukums E/ maksātnespējas procesā laika periodā no 2020. gada 2. janvāra līdz

2022. gada 31. decembrim šo kapitālsabiedrību starpā ir bijusi vienošanās par pamatlīdzekļu nomu (prasības pieteikuma 17. punkts). Uz šīs

vienošanās pamata SIA /nosaukums D/ nomājusi pamatlīdzekļus no SIA /nosaukums E/, bet šos pamatlīdzekļus SIA /nosaukums E/ ieguvusi no

SIA /nosaukums D/ par kopējo summu 36 031,93 euro (sk. 2020. gada 2. janvāra rēķinu un tā pielikumu; prasības pieteikuma 16. pielikums).

Samaksa par tiem veikta ieskaita ceļā, katru mēnesi dzēšot nomas maksas parāda daļu, bet visa atlīdzības summa netika segta, jo pamatlīdzekļu noma

nodrošināta tikai daļu no šī perioda – līdz 2021. gada 30. septembrim.

Atbilstoši SIA /nosaukums E/ administratores sniegtajai informācijai par minēto darījumu (prasības pieteikuma 18. pielikums) 2020. gada

2. janvārī preces 11 880,23 euro apmērā tika atzītas par mazvērtīgo inventāru, bet preces 24 151,70 euro apmērā atzītas par pamatlīdzekļiem un

pieņemtas SIA /nosaukums E/ grāmatvedības uzskaitē. Savukārt iegādātais mazvērtīgais inventārs 2020. gada 2. janvārī 50 % jeb 5940,12 euro

apmērā norakstīts izdevumos, savukārt 2020. gada 31. decembrī, slēdzot 2020. finanšu gadu SIA /nosaukums E/ no aktīviem norakstīta atlikusī iegādātā

mazvērtīgā inventāra atlikusī daļa. Administratore arī paskaidrojusi kā samazinājusies pamatlīdzekļu vērtība līdz 2021. gada 30. septembrim gan

amortizācijas dēļ, gan atzīstot daļu par nederīgiem. Uz 2021. gada 1. maiju pamatlīdzekļu vērtība bija 8189,62 euro, bet 2021. gada 30. septembrī

aprēķināta pamatlīdzekļu amortizācija 4243,80 euro. Tā kā daļā no pamatlīdzekļiem par to atlikušo vērtību 2938,65 euro tika realizēti, nākamajā dienā

pēc darījuma SIA /nosaukums E/ pamatlīdzekļu vērtība samazinājās līdz 1007,27 euro.

Par minēto pamatlīdzekļu iegādi SIA /nosaukums C/ paskaidrojusi, ka atsevišķs līgums netika slēgts, bet tika noformēta atsevišķa preču pavadzīmi-

rēķinu par kustamās mantas pārdošanu. Atbildētāja iesniegusi 2021. gada 30. septembra savstarpējo norēķinu aktu /akta nosaukums A/, rēķinu un tā

pielikumu (SIA /nosaukums C/ 2023. gada 29. marta pieteikuma 3. pielikums). Šo dokumentu summa sakrīt ar SIA /nosaukums E/ administratores

norādīto. Atbilstoši rēķina pielikumam atsavinātas 38 atsevišķas lietas – televizori, gaismas ķermeņi, mēbeles (dīvāni, kumodes, šūpuļkrēsli, plaukti u.c.),

biroja iekārtas (piemēram, dators, lāzerprinteris, projektors, kases sistēma) un virtuves iekārtas (piemēram, trauku mazgājās mašīnas, saldēšanas

kamera).

Prasītāja ir paudusi bažas, ka SIA /nosaukums C/ aktīvus ir ieguvusi par nepamatoti zemu vērtību. Prasītājas bažu pamatā ir apstāklis, ka

2021. gada 30. septembra savstarpējā norēķinu akta pielikumā gaisa kondicioniera AlpicAir AOU-180HPS3B vērtība ir 90,75 euro, bet vietnē

salidzini.lv tās cena ir norādīta 1427,80 euro (prasītājas 2023. gada 28. augusta paskaidrojumu 1. pielikums). Tomēr prasītāja nav paskaidrojusi,

vai tādā gadījumā SIA /nosaukums E/ administratores paskaidrojumi par kustamās mantas grāmatojumiem ir kļūdaini vai patiesībai neatbilstoši. Tāpat

prasītājas ieskatā ir aizdomīgi, ka SIA /nosaukums E/ parāds SIA /nosaukums C/ un nodoto pamatlīdzekļu summa pilnībā sakrita, taču nav skaidrots,

kura no šīm summām tad būtu uzskatāma par neatbilstošu un pielāgota, lai sakristu ar otru. Turklāt no SIA /nosaukums E/ administratores

paskaidrojumiem izriet, ka SIA /nosaukums C/ netika atsavināta visa SIA /nosaukums E/ kustamā manta, kas vedina domāt, ka atsavināmās mantas

apmērs varētu būt noteikts, ņemot vērā nomas parāda apmēru.

[8.2.2] Tiesas vērtējumā tikai neliela daļa SIA /nosaukums C/ atsavināto pamatlīdzekļu ir sasaistāmi ar SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/.

Pirmkārt, salīdzinot pamatlīdzekļu apjomu, ko SIA /nosaukums D/ nodeva SIA /nosaukums E/ ar pamatlīdzekļu apjomu, ko SIA /nosaukums E/ nodeva

SIA /nosaukums C/, secināms, ka nodoto lietu skaits atšķiras 10 reizes. To, ka SIA /nosaukums C/ īpašumā nav nonākuši visi SIA /nosaukums D/ vai

SIA /nosaukums E/ pamatlīdzekļi apstiprina arī citi lietas materiāli, piemēram, par /vieta A/ atvērtā restorānā izmantotajiem pamatlīdzekļiem, restorāna

telpās /adrese A/ esošo pamatlīdzekļu atsavināšanu prasītajai. Savukārt par uzņēmuma daļas, kas ir saistīta ar restorānu /adrese C/ pāreju no

SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/, pāreju tiesas vērtējumā nav iespējams konstatēt, jo lietā esošie pierādījumi apliecina to, ka tas ir bijis

SIA /nosaukums C/ patstāvīgi izveidots restorāna telpu un aprīkojuma kopums (sk. šā sprieduma 8.1.4. punktu). Tas, ka SIA /nosaukums C/ šo telpu

ierīkošanai izmantojusi naudas līdzekļus, kas kā nomas maksājumi saņemti no SIA /nosaukums E/, neļauj atzīt, ka tas ir veikts par SIA /nosaukums E/

līdzekļiem, bet citi SIA /nosaukums E/ ieguldījumi attiecīgajā restorānā nav konstatējami. Minētie apstākļi tiesas vērtējumā izslēdz visa SIA /nosaukums

D/ vai SIA /nosaukums E/ uzņēmuma pārejas iespējamu konstatēšanu attiecībā uz SIA /nosaukums C/ vai SIA /nosaukums B/, un līdz ar to izskatāmajā

lietā varētu būt iespējams runāt tikai par uzņēmuma patstāvīgas daļas (restorāna /adrese B/) pāreju un atbildību par attiecīgās patstāvīgās daļas saistībām.

Tomēr arī uzņēmuma patstāvīgās daļas pāreju tiesas vērtējumā izskatāmajā lietā nav iespējams konstatēt, jo nav notikusi visu noteiktam saimnieciskās

darbības veidam nepieciešamo elementu nodošana.

[8.3] Prasītāja prasības pieteikumā un vēlāk arī tiesvedības gaitā ir norādījusi uz vēl vairākiem citiem apstākļiem, kas tās ieskatā liecina par

uzņēmuma pārejas faktu – darbinieku pāreja, vienas un tās pašas iesaistītās personas, sakritīgas ēdienkartes un citi apstākļi.

Tiesas vērtējumā minētie apstākļi ne katrs atsevišķi, ne arī vērtēti kopsakarā ar citiem lietā konstatējamiem apstākļiem nepierāda uzņēmuma pāreju.

[8.3.1] Judikatūrā un tiesu praksē kā nozīmīga uzņēmuma pārejas pazīme ir norādīta darbinieku pāreja. Tomēr izskatāmajā lietā tiesa nekonstatē

nekādu darbinieku pāreju uz SIA /nosaukums C/, bet uz SIA /nosaukums B/ pārgājušo darbinieku skaits ir neliels pret saimnieciskajai darbībai

nepieciešamo darbinieku skaitu.

Sniedzot liecības tiesas sēdē, /pers. A/ apstiprināja, ka viņš darbam SIA /nosaukums B/ restorānos ir pieņēmis aptuveni 3-4 darbiniekus, kas

iepriekš strādājuši SIA /nosaukums E/. Taču savās liecībās viņš arī norādīja, ka no sākuma pieņemti aptuveni 5-6 darbinieki, taču ar laiku restorānā

Imantā bija nodarbināti 15-17 darbinieki. Atbildot uz prasītājas jautājumiem, /pers. A/ nosaucis /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, trauku

mazgātāju /pers. I/ kā darbiniekus, kas tika pieņemti darbā pirmie, uzsakot restorāna darbību. No minētajiem darbiniekiem liecinieks /pers. E/, /pers. D/

un /pers. G/ nosauca kā tādus, kas jau iepriekš bija strādājuši SIA /nosaukums E/ restorānā, norādot, ka precīzāk nevar nosaukt, jo jāskatās

dokumentos. Par /pers. F/ liecinieks norādīja, ka viņu atrada caur paziņām, bet viņš tobrīd strādāja restorānā /nosaukums R/.

Atbilstoši SIA /nosaukums E/ kreditoru prasījumu reģistram uz 2022. gada 21. martu (prasītājas 2023. gada 28. augusta paskaidrojumu

2. pielikums) /pers. D/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. E/. Minētās personas, izņemot /pers. F/, liecinieks /pers. A/ visas nosauca kā tādas, kas ir

strādājušas SIA /nosaukums E/ restorānā, bet liecībās viņš arī norādīja, ka pavisam precīzi vairs neatceras un būtu jāieskatās dokumentos.

No lietā esošajiem pierādījumiem ir secināms, ka, pirmkārt, ir vismaz četri darbinieki, kuri iepriekš strādājusi SIA /nosaukums E/ un pēc tam

stājušies darba tiesiskajās attiecībās ar SIA /nosaukums B/. Otrkārt, no /pers. A/ sniegtajām liecībām izriet, ka restorāna darbības nodrošināšanai

nepieciešamais darbinieku skaits, gan tikko uzsākot darbību, gan arī vēlāk ir bijis lielāks, proti, 5-6 un 15-17 darbinieki. Tik liels SIA /nosaukums B/ un

SIA /nosaukums E/ sakritīgo darbinieku skaits no lietas materiāliem neizriet. Turklāt šis norādītais darbinieku skaits norāda uz to, ka SIA /nosaukums B/

saimnieciskās darbības vajadzībām nepietika tikai četriem darbiniekiem, kas iepriekš strādājuši SIA /nosaukums E/. Tiesas vērtējumā uzņēmuma kodola,

īpaši ēdināšanas jomā, raksturošanai darbinieku skaits ir svarīgs, jo tas ļauj noteikt, vai nodotie vai pārgājušie uzņēmuma elementi ļauj pilnvērtīgi īstenot

saimniecisko darbību citā kapitālsabiedrībā. Tā kā pārgājušo darbinieku skaits nav tam pietiekams, tad tas mazina iespējamību, ka notikusi uzņēmuma

pāreja.

[8.3.2] Arī citi prasītājas norādītie apstākļi tiesas ieskatā ne atsevišķi, ne arī vērtēti kopsakarā ar citiem lietā esošiem pierādījumiem nepierāda

uzņēmuma pāreju.

Tiesas ieskatā nav nozīmes apstāklim, ka SIA /nosaukums B/ nosaukumā ir izmantots SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ patiesā labuma

guvējas /pers. C/ uzvārds. Lietā nav nekādu pierādījumu par to, ka viņai būtu kāda ietekme vai saistība ar SIA /nosaukums C/ vai SIA /nosaukums B/.

Uz šādu saistību, sniedzot liecības, nenoradīja arī liecinieki. Tieši pretēji, /pers. A/ liecināja par attiecību ar /pers. C/ pārtrūkšanu.

Tiesa nepiešķir nozīmi apstāklim, ka SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu nodarbojās restorānos

/nosaukums I/. Salīdzinot /nosaukums K/ restorāna un SIA /nosaukums B/ restorāna /nosaukums F/ ēdienkartes (prasības pieteikuma 26. un

27. pielikums) un apkopojot salīdzinājuma rezultātus (prasības pieteikuma 28. pielikums), konstatējams, ka 77 % no piedāvātajiem ēdieniem pilnībā

sakrīt, turklāt picu nosaukumos itāļu vārds “prosciutto” abās ēdienkartēs rakstīts nepareizi kā “proschiutto”. Liecinieks /pers. A/ norādīja, ka visos itāļu

restorānos ir iekļauti līdzīgi ēdieni. Lieciniece /pers. B/ izteica pieņēmumu, ka viņas vīrs varētu būt paņēmis /nosaukums K/ ēdienkarti.

Tāpat tiesas ieskatā uz uzņēmuma pāreju nenorāda apstāklis, ka /pers. B/ ir darbojusies kā SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ /amats B/

līdz to maksātnespējas procesa uzsākšanai. Viņas dibinātajai un vadītajai SIA /nosaukums C/ bija cits saimnieciskās darbības veids, nekā šīm divām

sabiedrībām. Būtiskas nozīmes nav arī apstāklim, ka /pers. B/ un /pers. A/ ir laulāti, jo abu veiktās saimnieciskās darbības un vadītie uzņēmumi ir bijuši

nodalīti, vadīti atsevišķi. Pretēji prasītājas spekulācijai, par to, ka nav iespējams, ka vīrs un sieva nezina, ko otrs dara, tiesai nav nekāda pamata izteikt

pieņēmumus par to, ka /pers. B/ kaut kā būtu iesaistījusies vīra saimnieciskajā darbībā un otrādi, izņemot telpu un aprīkojuma nomas jautājumos. Abu

tiesas sēdē sniegtās liecības apstiprināja to, ka /pers. A/ bija pietiekamas zināšanas patstāvīga restorānu biznesa uzsākšanai, /pers. B/ tiesas sēdē sniedza

liecības par objektīviem iemesliem – bērna piedzimšanu, kas viņai liedza aktīvi iesaistīties /pers. A/ saimnieciskajā darbībā, kā arī /pers. A/ tiesas sēdē

precīzi spēja izskaidrot gan restorāna biznesa uzsākšanas iemeslus, gan arī darbības, ko viņš personīgi veicis restorāna darbības uzsākšanai un

nodrošināšanai.

Prasītāja ir argumentējusi, ka SIA /nosaukums C/ un SIA /nosaukums B/ ir pārņēmušas SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ klientus, jo

restorāni atrodas tajās pašās vietās un piedāvā tos pašus ēdienus. Tomēr tiesas vērtējumā šie apgalvojumi ir pārāk vispārīgi un pietrūkst konkrētības

pārņemto klientu vai to loka identificēšanai.

Prasītājas ieskatā uz uzņēmuma pāreju norāda ēdienu piegādes vietas /nosaukums G/ 2022. gada 28. maija rēķins par ēdienu, saskaņā ar kuru par

/adrese B/ esošā restorāna /nosaukums F/ piegādāto ēdienu rēķins izrakstīts par labu SIA /nosaukums E/, kurai jau vairākus mēnešus bija ierosināts

maksātnespējas process (prasības pieteikuma 24. pielikums). SIA /nosaukums B/ savukārt paskaidrojusi, ka /nosaukums G/ atbildīgais darbinieks

bija pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu, turklāt par visiem pasūtījumiem tika izdrukāti fiskālie čeki, kuros vienmēr bija norādīti pareizie rekvizīti. Minētais čeks

saskaņā ar sadarbības līgumu uzskatāms par darījumu apliecinošo dokumentu, bet /nosaukums G/ pasūtījuma apstiprinājums ir tikai ar informatīvu

raksturu (SIA /nosaukums B/ 2023. gada 31. janvāra paskaidrojumu 1. pielikuma 2. pielikums). Uz to, ka tā bija kļūda un rēķins bija jāizraksta par

labu SIA /nosaukums B/ norādījis SIA /nosaukums S/ (prasības pieteikuma 25. pielikums).

Kā maznozīmīgu bez ievērības tiesnese atstāj arī apstākli, ka atbildētājām un SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ grāmatvedības

pakalpojumus sniedza SIA /nosaukums T/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs E/, /amats A/ un /amats C/ /pers. J/, ko apstiprina viņa pieteiktie

kreditoru prasījumi maksātnespējas procesu ietvaros (prasītājas 2023. gada 28. augusta paskaidrojumu 2.-4. pielikums) un ziņas, kas norādītas

SIA /nosaukums C/ gada pārskatā par 2021. gadu (prasītājas 2023. gada 28. augusta paskaidrojumu 5. pielikums).

[8.4] Ievērojot iepriekš norādītos apsvērumus, nav konstatējama SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ ne visa uzņēmuma, ne uzņēmuma

patstāvīgas daļas pāreja atbildētājām. Savukārt nekonstatējot uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgās daļas pāreju nav pamata Komerclikuma 20. panta

piemērošanai, lai atbildību par SIA /nosaukums D/ un SIA /nosaukums E/ saistībām varētu prasīt no atbildētājām. Līdz ar to prasītājas prasība par

157 160,30 euro piedziņu no atbildētājām ir pilnībā noraidāma.

[9] Ar Ekonomisko lietu tiesas tiesneses V. Kalniņas 2022. gada 17. novembra lēmumu apķīlāta SIA /nosaukums B/ un SIA /nosaukums C/

kustamā manta, nosakot, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz prasības summai 157 160,30 euro. Ar Ekonomisko lietu tiesas 2023. gada

16. janvāra lēmumu aizstāts SIA /nosaukums C/ piemērotais prasības nodrošinājuma līdzeklis – kustamas mantas apķīlāšana – ar maksājumu, kas tai

pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, apķīlāšanu, nosakot, ka prasības nodrošinājums

sniedzas līdz prasības summai 157 160,30 euro. Savukārt ar Ekonomisko lietu tiesas 2023. gada 3. maija lēmumu atcelts SIA /nosaukums C/

piemērotais prasības nodrošinājums.

Ņemot vērā minēto, izskatāmajā lietā sprieduma sastādīšanas brīdī ir spēkā SIA /nosaukums B/ piemērotais prasības nodrošinājuma līdzeklis –

kustamas mantas apķīlāšana.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 140. panta sestajai daļai, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu, kas saglabājas līdz dienai,

kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Tā kā tiesa atzinusi, ka prasība ir noraidāma, atceļams SIA /nosaukums B/ ar Ekonomisko lietu tiesas tiesnese s V. Kalniņas 2022. gada

17. novembra lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums.

[10] Izskatāmajā lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopā 28 euro apmērā, ko saskaņa ar Civilprocesa likuma 40. panta pirmo

daļu ir iemaksājusi valsts. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta otrajai daļai minētie izdevumi pilnā apmērā piedzenami no prasītājas valsts

ienākumos.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 140., 189.-193. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību noraidīt pilnībā.

Atcelt ar Ekonomisko lietu tiesas tiesneses V. Kalniņas 2022. gada 17. novembra lēmumu maksātnespējīgajai SIA /nosaukums B/, reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs A/, piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli – kustamas mantas apķīlāšanu prasības summas 157 160,30 euro apmērā.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs F/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 28 euro, samaksu veicot uz Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr. 90001672316, kontu Nr. LV51TREL2190458019000, Valsts kase, BIC

kods TRELLV22, iemaksas mērķī norādot: 21490, sabiedrība ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs F/, lieta

Nr. C75017222.

Noteikt termiņu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums A/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Dokumenti, kas apliecina maksājumu izdarīšanu valsts ienākumos, iesniedzami Ekonomisko lietu tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktā termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību vai

protestu iesniedzot Ekonomisko lietu tiesā.

Tiesnese V. Kalniņa