Court dismissed appeal against traffic fine for improper left turn, citing harsh conditions and lack of mitigating circumstances.

Lietas arhīva Nr. 1A-0024-17/3

ECLI:LV:RZRT:2017:1207.1A32002417.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 7.decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka

2017.gada 28.februāra lēmumu Nr.399.

Aprakstošā daļa

2016.gada 14.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PF934572, par to, ka /pers. A/ 2016.gada 14.decembrī plkst. 18:34 vadīja

transportlīdzekli Ford S-max, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa Vienības gatvi no Ģimnastikas ielas puses Robežu ielas virzienā

krustojumā ar Kārļa Ulmaņa gatvi veica kreiso pagrieziena manevru, neieņemot attiecīgo stāvokli uz brauktuves manevra veikšanai, tas ir, veica kreiso

pagriezienu no otrās kustību joslas (kopā trīs kustību joslas). Par minēto pārkāpumu /pers. A/ tiek saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.6 panta piektās daļas. Par minēto pārkāpumu /pers. A/ piemērots EUR 30,00 naudas sods.

Par sastādīto /pers. A/ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei iesniedza iesniegumu soda anulēšanai.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2017.gada 28.februāra lēmumu Nr.399,

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 287.panta pirmās daļas 1.punktu, nolemts 2016.gada

14.decembra VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora U.Šaltāna lēmumu lietā Nr.PF934572, atstāt negrozītu.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 2017.gada 27.martā saņemta /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes priekšnieka vietnieka 2017.gada 28.februāra lēmuma Nr.399.

No /pers. A/ sūdzības par minēto lēmumu izriet, ka pirmo protokola veidlapu, kuru piestādīja jaunākais inspektors, neparakstīja, jo neatzina

agresīvu braukšanu, tāpēc pieprasīja jaunākajam inspektoram U.Šaltānam paskaidrojumu veidlapu, uz kuras uzzīmēja shēmu, kā notika apbraukšana un

kāpēc tika veikts šis manevrs.

/pers. A/ uzskata, ka ir apbraucis priekšā stāvošo automašīnu, jo tā bija apstājusies krustojumā un vadītāja tālākā rīcība nebija saprotama.

Pamatojoties uz savos paskaidrojumos minēto, /pers. A/ lūdz tiesu izvērtēt administratīvo pārkāpumu pēc būtības.

Saskaņā ar LAPK 289.6 pantu sūdzība izskatīta rakstveida procesā, par to savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, izvērtējot /pers. A/ sūdzībā norādītos argumentus, atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2017.gada 28.februāra lēmums Nr.399 ir pamatots un tādēļ atstājams negrozīts.

Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 70.pants nosaka, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās

braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis,

kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, ja jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku […].

Saskaņā ar LAPK 149.6 panta piekto daļu - par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai

apgriešanās braukšanai pretējā virzienā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz četrdesmit euro.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2017.gada 28.februāra lēmumā Nr.399

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams un tiesa pievienojas iestādes lēmuma motivācijai, tādēļ atkārtots tiesas argumentu izklāsts spriedumā

netiek sniegts, kā to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešās daļas nosacījumi.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir apbraucis priekšā stāvošo automašīnu, jo tā bija apstājusies krustojumā un vadītāja tālākā rīcība nebija

saprotama.

Kā redzams no Valsts policijas jaunākā inspektora dienesta ziņojuma, viņš paskaidro, ka vadītājs krustojumā veica kreisā pagrieziena manevru

neieņemot attiecīgo stāvokli uz brauktuves manevra veikšanai. No Valsts policijas jaunākā inspektora papildus ziņojuma izriet, ka ceļu satiksme Kārļa

Ulmaņa gatves un Vienības gatves krustojumā organizēta tā, ka transporta plūsmai pa Vienības gatvi Ģimnastikas ielas virzienā sarkans luksofora signāls

iedegās ātrāk nekā pretējā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem, lai netraucēti būtu iespēja veikt kreisā pagrieziena manevru uz Kārļa Ulmaņa gatvi

Jūrmalas virzienā. Kreisajā malējā kustības joslā, kas paredzēta kreisā pagrieziena veikšanai, bija izveidojies neliels sastrēgums, bet vidējā (no trīs

joslām), kas paredzēta braukšanai taisni, bija brīva. Šo joslu izmantoja /pers. A/, vadot transportlīdzekli Ford S-max, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, apbraucot kreisajā joslā stāvošos transportlīdzekļus un veicot kreisā pagrieziena manevru. Neskatoties uz to, ka vizuāli transportlīdzekļa

vadītāja rīcībā bija saskatāmas agresīvas braukšanas pazīmes, video ierakstā, tā kvalitātes dēļ, ko ietekmēja laika apstākļi un intensīvā transportlīdzekļu

plūsma, tas nebija saskatāms.

No lietas materiālos esošā videoieraksta skaidri redzams, ka notikuma brīdī trešajā joslā bija izveidojies sastrēgums, proti, transportlīdzekļu

kolonna bija iebraukusi krustojumā un gaidīja, kad varēs veikt kreiso pagriezienu. Tajā brīdī otrajā vidējā braukšanas joslā, kas paredzēta braukšanai

taisni, redzams taksometrs transportlīdzeklis Ford S-Max, kurš apbrauc stāvošo kolonnu un veic kreiso pagriezienu. Pēc tam arī kolonnā priekšā stāvošā

automašīna veic kreiso pagriezienu.

Vērtējot minētos pierādījumus kopsakarā, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējs pārkāpis Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes

noteikumi” 70.pantu, proti, pirms nogriešanās pa kreisi uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus nav ieņēmis attiecīgu malējo

stāvokli, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā.

Secināms, ka /pers. A/ pamatoti tika saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.6 panta piektās daļas.

No sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šajā konkrētajā lietā būtu jāpiemēro LAPK 33.pants.

Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmo daļu atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;

2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;

5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam;

6) ja vainīgais ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē mīkstina apstākļi, kas samazina konkrētā pārkāpuma

iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi

apstākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi.

Savukārt saskaņā ar minētā panta trešo daļu institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī

apstākļus, kuri likumā nav minēti.

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka šajā konkrētajā lietā nav pamata piemērot LAPK 33.panta, jo nav konstatējami atbildību par

administratīvo pārkāpumu mīkstinoši apstākļi.

Tiesa uzskata, ka ņemot vērā notikuma vietas sliktus laika apstākļus un intensīvo transportlīdzekļu plūsmu, iestāde pamatoti atsaukusies uz LAPK

34.panta otro daļu, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka sūdzībā minētie argumenti nevar būt par pamatu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka

vietnieka 2017.gada 28.februāra lēmuma Nr.399 atcelšanai, tāpat arī nav konstatēti citi pamati minētā lēmuma atcelšanai.

Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 287.pantu, tiesa

nosprieda

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2017.gada 28.februāra lēmumu Nr.399 atstāt negrozītu

un /pers. A/ sūdzību par minēto lēmumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnesis / V.Prudņikovs