Court allowed small claims suit for unpaid utility bills and management fees against a resident.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay the plaintiff approximately 188 EUR for utility services and fees covering a period extending into July 2016. The plaintiff, acting as the property management company, established its right to collect based on a transfer of obligations from a municipal entity and a specific maintenance agreement. The court ruled in favor of the plaintiff, confirming the debt and awarding court costs, while noting the judgment could be appealed.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.27 panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 3., 41., 93., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti: In small claims proceedings, the court may award the full claimed amount for services rendered and costs incurred if the evidence supports the plaintiff's entitlement to payment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31403815
Lietas arhīva Nr. C-1551-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016. gada 8. augustā
Rēzeknes tiesas tiesnesis A. Garais izskatīja rakstveida procesā Balvos, Bērzpils ielā 7a civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu
pārvaldnieks” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa
2015. gada 22. decembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk- prasītājs) vērsies Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesā ar prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk- atbildētājs), kurā lūdz piedzīt no
atbildētāja par labu prasītājam parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 1.
septembrim 376,23 EUR, līgumsodu 37,62 EUR, likumiskos procentus par laika periodu no 2015. gada 1. janvāri līdz 2015. gada 1. septembrim 8,16
EUR, samaksāto valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR; atzīt tiesības prasītājam saņemt procentus- 6% gadā
par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra valsts notāres R. Ritenbergas- Balodes 2010. gada 29. decembra lēmumu
reģistrēta Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Zemgale” (turpmāk tekstā- SIA „Zemgale”) reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības
SIA „Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale”
saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2004. gada 7. oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. DI-04-433-lī, kā arī 2011.
gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. 30226 4 atbildētājam kopš 2013. gada 25. marta ir reģistrētas īpašuma
tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr. /numurs A/), kas atrodas /adrese/. Prasītājs norāda, ka saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, kas nosaka, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību
nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk- māja)
dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas
pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt minēto māju. 2013. gada 3. aprīlī starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 6-13/3205 (turpmāk-Līgums).
Prasītājs norāda, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā. Savukārt, minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma
maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem
rēķiniem.
Saskaņā ar Līguma 5.1. punktu, Atbildētājam jāveic maksājumus atbilstoši Prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz
mēneša beigām, bet Prasītājam saskaņā ar Līguma 5.5. punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no Atbildētāja līgumsodu 0,1%
apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no
2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 1. septembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem
376,23 EUR, līgumsods par periodu no 2014. gada 5. novembra līdz 2015. gada 1. septembrim- 50,60 EUR, likumiskie procenti par periodu no
2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. septembrim 8,16 EUR. Ievērojot judikatūru un grozījumus Civillikuma 1716. panta trešajā daļā, prasītājs lūdz
piedzīt no atbildētāja līgumsoda daļu 10% apmērā no pamatparāda 376,23 EUR, tas ir, 37,62 EUR.
Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja likumiskos procentus, kas izriet no Civillikuma 1759. panta. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu procentu
apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no
simts gadā.
2015. gada 13. aprīlī atbildētājs ir brīdināts par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1756., 1759., 1765. pantu, Civilprocesa likuma 1., 5., 23., 24., 26., 33., 34., 41., 195., 250.18, 250.19,
250.20. pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo un trešo
daļu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas
saitīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu”.
Prasītājs norāda, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2015. gada 28. decembra lēmumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegtais prasības
pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ tika pieņemts un ierosināta civillieta, noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai (l.l.
3). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, 2015. gada 29. decembrī prasības pieteikums un procesuālās tiesības nosūtītas atbildētājam,
noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai (l.l. 42).
Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju un Civilprocesa likuma 32.1 pantu civillieta Nr. C31403815- SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ nodota izskatīšanai Rēzeknes tiesai (l.l. 44-45).
Ar 2016. gada 14. aprīļa lēmumu Rēzeknes tiesas tiesnesis A. Garais pieņēma lietvedībā civillietu Nr. C31403815 SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”
maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (l.l. 47).
Atbildētājs paskaidrojumus par iesniegto prasību nav sniedzis. No lietas materiāliem ir redzams, ka tiesas dokumenti atbildētājam ir sūtīti uz viņa
deklarēto dzīvesvietu, un saņemti atpakaļ tiesā ar atzīmi- piegādes laikā adresātu nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma
sastādīšanas datumu.
Civillietas izskatīšana nolikta rakstveida procesā. 2016. gada 14. aprīlī paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosūtīts pusēm,
norādot, ka sprieduma norakstu tās var saņemt tiesas kancelejā 2016. gada 8. augustā.
2016. gada 18. jūlijā tiesā saņemts prasītāja Prasības precizējums, kurā norādīts, ka Prasītājs cēlis Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā
prasību pret Atbildētāju par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma
procentu piedziņu. Laika posmā no prasības iesniegšanas ir samazinājies parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu un
sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī samazinājies līgumsods un likumisko procentu apmērs. Pamatparāds uz 2016. gada 1. jūliju ir 109,31 EUR, likumisko
procentu apmērs 0,39 EUR un līgumsods 2,34 EUR. Ievērojot iepriekš minētos faktiskos apstākļus un minētās tiesību normas, kā arī pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 74. pantu prasītājs lūdz: pievienot civillietas materiāliem prasības precizējumus; piedzīt no Atbildētāja Prasītāja labā parādu par
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 109,31 EUR par laika periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 1. jūlijam, līgumsodu 2,34 EUR
par laika periodu no 2016. gada 5. maija līdz 2016. gada 1. jūlijam, likumiskos procentus 0,39 EUR par laika periodu no 2016. gada 5. maija līdz 2016.
gada 1. jūlijam, samaksāto valsts nodevu 71,14 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī atzīt tiesības Prasītājam saņemt
procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei (l.l. 52-55).
Septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika no pusēm nav saņemti paziņojumi par procesuālo tiesību izmantošanu, kā to pieļauj
Civilprocesa likuma 250.22 panta otrā daļa.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma prasītāja norādītajā apmērā.
Saskaņā ar 2004. gada 7. oktobrī starp Rīgas domes Īpašuma departamentu, Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Zemgale” un
Rīgas pilsētas Zemgales rajona izpilddirekciju noslēgtā Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr. DI-04-433-lī 1.1.punktu
sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Zemgale” apņēmās apsaimniekot Rīgas pašvaldības īpašumus, tajā skaitā, namīpašumu /adrese/ (l.l. 19-25).
No Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta 2014. gada 7. aprīļa izziņas Nr. 7-3-55517 ir redzams, ka 2010. gada 29. decembrī ir reģistrēta
SIA „Zemgale” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (l.l. 9; 10).
No lietas materiāliem pievienotā 2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr. RD-11-910-lī, kas noslēgts starp Rīgas domes
Īpašuma departamentu, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, pierādīts, ka prasītāja apsaimniekošanā nodots
namīpašums /adrese/ (l.l. 11-18).
Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo
māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Saskaņā ar
lietā esošajiem materiāliem, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu
pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju. No minētā izriet, ka prasītāja pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot minēto dzīvojamo māju.
Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 30226 4 2014. gada 11. jūlija izdruku (l.l. 26), no 2013. gada 25. marta uz Atbildētāja vārda
reģistrēts dzīvoklis Nr. 4, /adrese/, pamatojoties uz 2013. gada 20. marta pirkuma līgumu, līdz ar ko minētā nekustamā īpašuma apsaimniekotājam ir
tiesības saņemt no atbildētāja apsaimniekošanas maksu un samaksu par sniegtajiem pamatpakalpojumiem.
2013. gada 3. aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums dzīvokļa īpašniekam
Nr. 6-13/3205, saskaņā ar kura 1. punktu mājas pārvaldnieks apņēmās uzturēt un apsaimniekot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/, savukārt
atbildētājs apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam 36,2 m2
un 3620/19050 kopīpašuma domājamai daļai atbilstoši izdevumu daļai (l.l. 30-32).
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. panta pirmā daļa nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā
esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Kā izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Atbildētājs ar apsaimniekošanas līgumu uzņemtās saistības nav pildījis pienācīgi un viņa parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu
un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, atbilstoši prasītāja uzturētās prasības apmēram, kas norādīts 2016. gada 18. jūlijā tiesā saņemtajos
prasības precizējumos un pievienotajā piedzenamās summas aprēķinā un nokavējuma procentu aprēķinā (l.l. 52-54) sastāda uz 2016. gada 1. jūliju
109,31 EUR, likumisko procentu apmērs 0,39 EUR un līgumsods 2,34 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesa konstatē, ka atbildētājs 2016. gada maijā ir veicis daļēju parāda samaksu 551,80 EUR (l.l. 53).
Tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs uz lietas izskatīšanas dienu būtu izpildījis savas saistības un parāda summu pilnībā būtu
samaksājis. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un aprēķinus. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir
apmierināma pilnībā un no atbildētāja prasītāja labā piedzenams pamatparāds par laika periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 1. jūlijam
109,31 EUR.
Saskaņā ar Līguma 5.1. punktu, Atbildētājam jāveic maksājumus atbilstoši Prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz
mēneša beigām, bet Prasītājam saskaņā ar Līguma 5.5. punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no Atbildētāja līgumsodu 0,1%
apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic
līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jājūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu
praksei. Saskaņā ar Civillikuma 1720. pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts un, ja līgumsods bijis
norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Ņemot vērā augstāk minēto no atbildētāja prasītāja labā piedzenams līgumsods 2,34 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2016.
gada 5. maija līdz 2016. gada 1. jūlijam.
Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 0,39 EUR apmērā (l.l. 53).
Civillikuma 1765. pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā augstāk minēto no atbildētāja prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti 0,39 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2016.
gada 5. maija līdz 2016. gada 1. jūlijam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja radušos tiesas izdevumus. Prasītāja tiesas izdevumus
veido samaksātā valsts nodeva 71,14 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā, kas ir piedzenami no atbildētāja prasītāja
labā, jo atbildētājs prasītājam parādu daļēji samaksāja pēc prasības iesniegšanas tiesā.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, likumiskie kavējuma procenti ir
seši procenti no simta gadā, līdz ar to tie piedzenami no atbildētāja prasītāja labā- 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatparāda
summas- 109,31 EUR, par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei, bet ne vairāk par pamatparāda apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu, no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesāšanās izdevumi- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta pirmās daļas noteikumiem tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā
likuma 203. panta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar šī likuma otrās daļas noteikumiem spriedumu par maza apmēra prasību lietas dalībnieki var pārsūdzēt
apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no iepriekš teiktā un saskaņā ar likuma Par dzīvokļa īpašumu 8. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu, 10. pantu;
Civillikuma 1587. pantu; Civilprocesa likuma 3., 41., 93., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
no s p r ie d a
piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas
Nr.40103362321, labā pamatparādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvoklī /adrese A/, par laika periodu no 2014. gada 1. oktobra
līdz 2016. gada 1. jūlijam 109,31 EUR, līgumsodu 2,34 EUR par laika periodu no 2016. gada 5. maija līdz 206. gada 1. jūlijam, aprēķinātos
likumiskos procentus 0,39 EUR par laika periodu no 2016. gada 5. maija līdz 2016. gada 1. jūlijam, samaksāto valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 187,88 EUR (viens simts astoņdesmit septiņi euro un 88 centi).
Noteikt, ka piedzītā summa pārskaitāma uz vienu no „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontiem: AS
„Swedbank” konta Nr. LV98HABA0551030734837; AS „Citadele banka” konta Nr. LV83PARX0013044380019; AS „SEB banka” konta Nr.
LV65UNLA0050017186820; AS „DnB banka” konta Nr. LV63RIKO0002013197596; AS „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle konta Nr.
LV57NDEA0000083069550.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no
pamatparāda summas 109,31 EUR (viens simts deviņi euro 31 cents) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 2,54
EUR (divi euro un 54 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu maksājami jebkurā bankas iestādē maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs-
Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, klasifikācijas
kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (par pavēstēm). Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz Rēzeknes tiesā
Balvos. Ja tiesāšanās izdevumi netiks segti spriedumā noteiktajā termiņā, tiks izdots izpildu raksts par tiesas izdevumu piespiedu piedziņu, kas tiks nodots
zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā Balvos (Bērzpils iela
7a, Balvi, LV-4501).
Tiesnesis A. Garais