Court partially allowed debt collection claim for loan, interest, and costs while rejecting specific penalty clauses.

Lietas Nr. C29 3696 21

Lietas arhīva Nr. C-1177-22/18

ECLI:LV:RLPT:2022:0203.C29369621.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 3. februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “LLS” vienkāršotās procedūras

prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 5. jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “LLS” (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās

procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2021. gada 12. jūlija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja izsniegto un neatmaksāto aizdevuma summu 300,00 EUR apmērā, izdevumus saistībā ar

paziņojuma par kavējumu sagatavošanu un izsniegšanu 7,00 EUR, nokavējuma procentus 246,01 EUR par laiku no 25.08.2016. līdz 05.07.2021.,

komisijas maksu 8,99 EUR apmērā, līgumsodu 30,00 EUR par laiku no 31.07.2016. līdz 11.08.2016., tiesas izdevumus, kas sastāv no valsts nodevas

88,80 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,47 EUR. Tāpat Prasītājs lūdz tiesu atzīt tam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587., 1720., 1756., 1759. panta 1. punktu, 1760., 1793., 1798., 1801., 1804., 1943., 1945., 1946. panta

pirmo daļu, Civilprocesa likuma 27. panta pirmo daļu, 34. panta pirmo daļu, 39. pantu, 41. panta pirmo daļu, 82. panta otro daļu, 128. panta trešo daļu,

250.18 panta pirmo daļu, 406.8 panta trešo daļu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2021. gada 13. jūlijā Atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2021. gada 13. augustam (lietas 55. lapa).

[2.1] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētājs

iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

Atbildētājam tiesas nosūtītais prasības pieteikums 2021. gada 16. augustā atgriezts atpakaļ tiesā ar VAS “Latvijas Pasts” atzīmi, ka sūtījumam

beidzies glabāšanas laiks (lietas 59.?60. lapa).

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2022. gada 10. janvārī Prasītājam uz elektroniskā

pasta adresi un Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 62.- 63. lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai.

Vienlaicīgi lietas dalībnieki tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu. Tāpat lietas dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma

sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Civillikuma 1401. pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai

- kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no

neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums, uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai pusei zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590.

pantā noteiktajam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu - aizņēmējam jāatdod tāda pati

summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu, par cesijas priekšmetu var būt

visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat

nākami un nedroši. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to

atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par

to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805. pantam, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt

to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība daļā par izsniegtās un neapmaksātās aizdevuma summas 300,00 EUR apmērā

piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[4.2] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja nokavējuma procentus 246,01 EUR par laiku no 25.08.2016. līdz 05.07.2021.

2016. gada 1. jūlijā starp Atbildētāju un AS MiniCredit noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 967930 (lietas 17.-25. lapa, turpmāk - Līgums), kurā

aizdevuma atmaksas termiņš Atbildētājam noteikts 2016. gada 31. jūlijs.

Līguma 9.3. punktā noteikts, ka aizdevuma summas atmaksas termiņu iespējams pagarināt, ja Aizņēmējs veic pagarināšanas procentu maksājumu

cenrādī vai lietotāja profilā norādītajā apmērā, pārskaitot to uz aizdevēja kontu [..].

Prasības pieteikumā norādīts, ka pēdējais aizdevuma atmaksas datums pēc pēdējās pagarināšanas bija 2016. gada 23. septembris.

No Līguma vispārējās daļas izriet, ka Līguma darbības termiņš ir aizdevēja piedāvāts, aizņēmēja apstiprināts un speciālajos noteikumos norādīts

termiņš, kurš iestājas Aizdevuma līguma spēkā stāšanās dienā un beidzas aizdevuma atmaksas datumā vai pagarināšanas gadījumā par aizdevēja

piedāvāto un aizņēmēja apstiprināto pagarināšanas termiņa dienu skaitu.

Tiesa norāda, ka ne likums, ne līgums neparedz līgumisko nokavējuma procentu aprēķināšanu par neierobežotu termiņu pēc aizdevuma līguma

termiņa iestāšanās, līdz ar ko prasība daļā par nokavējuma procentu pidziņu 246,01 EUR par laiku no 25.08.2016. līdz 05.07.2021. noraidāma.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās

piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā to, ka līguma termiņam beidzoties, aizdevums netika atmaksāts, no Atbildētāja par labu prasītājam piedzenami likumiskie nokavējuma

procenti no galvenā parāda summas (300,00 EUR) par laiku no 25.08.2016. līdz 05.07.2021., proti, 86,97 EUR (6% x 300 EUR= 18 EUR; 18 EUR /

365 dienas = 0,049 EUR; 0,049 EUR x 1775 dienas = 86,97 EUR)

[4.3] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumsodu 30,00 EUR par laiku no 31.07.2016. līdz 11.08.2016.

Saskaņā ar Pušu Līguma 11.2. punktu, ja aizņēmējs kavē aizdevuma līgumā noteiktos maksājumus, aizņēmējs maksā Aizdevējam līgumsodu 1%

apmērā no kavētās pamatsummas maksājumu daļas par katru kavējuma dienu līdz tas sasniedz maksimālo līgumsoda apmēru - 10% no pamatsummas,

pēc tam maksājot nokavējuma procentus 0.1% virs procentu likmes, kas piemērota procentu maksas par aizdevuma lietošanu aprēķinā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1722. panta pirmo daļu līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā

apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. panta 2. punktā noteikts, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības

princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās

vienlīdzības principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4. punktā noteikts, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav

apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par

sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības,

neproporcionāli lielu līgumsodu [..]. Minētā panta astotajā daļā noteikts, ka ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā

līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti

netaisnīgie noteikumi. Savukārt, saskaņā ar minētā panta vienpadsmito daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma

sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro

līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, prasība daļā par līgumsoda 30,00 EUR par laiku no 31.07.2016. līdz 11.08.2016. ir noraidāma, jo tā apmērs

1% dienā ir nesamērīgs un pretējs godīgai darījumu praksei.

[4.4] Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja procentus (komisijas maksa) 8,99 EUR apmērā par laiku no 01.07.2016. līdz 23.09.2016.

Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu. Saskaņā ar 1946. panta pirmo daļu procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie tieši norunāti.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no Atbildētāja procentus (komisijas maksa) 8,99 EUR apmērā par laiku no

01.07.2016. līdz 23.09.2016.

[4.5] Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja izdevumus saistībā ar paziņojumu par kavējumu sagatavošanu un nosūtīšanu 7,00 EUR apmērā.

Saskaņā ar pušu starpā noslēgtā Līguma noteikumu 11.4. punktu, ja aizdevējs aizņēmējam ir nosūtījis parasto vai ierakstīto vēstuli ar atgādinājumu

par parāda esamību un aicinājumu labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, aizdevējam ir tiesības piedzīt no Aizņēmēja izdevumus, kas saistīti ar

vēstules sagatavošanu un nosūtīšanu, ne vairāk kā 7,00 EUR apmērā.

Lietas materiālos atrodas AS “MiniCredit” 2016. gada 21. oktobra paziņojums (lietas 27. -28. lapa), kā arī lietas materiālos atrodas Prasītāja

2020. gada 6. oktobra paziņojums par parādu (lietas 35. lapa), kura nosūtīšanu Atbildētājam apliecina vairumā nodoto sūtījumu saraksts (lietas 49.-50.

lapa).

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami izdevumi saistībā ar paziņojumu par kavējumu sagatavošanu

un nosūtīšanu 7,00 EUR apmērā.

[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādītos argumentus, tajā skaitā parāda apmēru un tā pamatotību tiesas par pamatotu

atzītajā apmērā, jo tas apstiprinās ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka

Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās

tiesības – paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, prasības pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējis un pretējus pierādījumus

tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.4] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams parāds 300,00 EUR apmērā,

likumiskie nokavējuma procenti 86,97 EUR par laiku no 25.08.2016. līdz 05.07.2021., procenti (komisijas maksa) 8,99 EUR apmērā par laiku no

01.07.2016. līdz 23.09.2016., kā arī izdevumi saistībā ar paziņojumu par kavējumu sagatavošanu un nosūtīšanu 7,00 EUR apmērā. Prasība daļā par

nokavējuma procentu 246,01 EUR par laiku no 25.08.2016. līdz 05.07.2021. un līgumsoda 30,00 EUR par laiku no 31.07.2016. līdz 11.08.2016.

piedziņu ir noraidāma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. [..]

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu, redakcijā, kas bija spēkā līdz 30.11.2021., tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas

nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, redakcijā, kas bija spēkā līdz

30.11.2021., ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Prasītājs, iesniedzot tiesā prasību, samaksājis tiesas izdevumus 94,27 EUR (valsts nodeva 88,80 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

5,47 EUR). Prasība apmierināma daļēji, līdz ar ko tiesa piespriež no Atbildētāja par labu Prasītājam samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumam, tas ir 64,17 EUR (94,27 EUR x 402,96 EUR / 592,00 EUR).

No lietas materiāliem izriet, ka lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR, kas ir apmaksāti iesniedzot tiesā prasību.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita

starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Senāta Civillietu departamenta 15.12.2021. senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

195.panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst Prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6%

gadā no visas piedzītās summas.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,

250. pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “LLS”, reģistrācijas Nr. 40002068686, neapmaksāto aizdevuma summu

300,00 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 86,97 EUR par laiku no 25.08.2016. līdz 05.07.2021., procentus (komisijas maksa) 8,99 EUR

apmērā par laiku no 01.07.2016. līdz 23.09.2016., kā arī izdevumus saistībā ar paziņojumu par kavējumu sagatavošanu un nosūtīšanu 7,00 EUR

apmērā, kopā parādu 402,96 EUR, un tiesas izdevumus 64,17 EUR, pavisam kopā 467,13 EUR (četri simti sešdesmit septiņi euro 13 centi).

Parāda samaksa veicama SIA “LLS” AS “Swedbank” kontā Nr. LV79HABA0551042786556.

Noraidīt prasība daļā par nokavējuma procentu 246,01 EUR piedziņu par laiku no 25.08.2016. līdz 05.07.2021.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 30,00 EUR piedziņu par laiku no 31.07.2016. līdz 11.08.2016.

Atzīt SIA “LLS”, reģistrācijas Nr. 40002068686, tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no piedzītās summas

(467,13 EUR), no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2022. gada 3. februāra), t.i., līdz

2022. gada 14. februārim (ieskaitot). Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrais teikums.

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiešsaites sistēmā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2022. gada 7. martā.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2022. gada 7. marta, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Zemmere

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu