Court partially reversed first instance verdict, increasing sentence and changing bail to detention for defendant A.

Krimināllieta Nr.11096041717

Lietvedības Nr.KA04-1074-17/19

ECLI:LV:RAT:2017:1123.11096041717.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

(pilns)

Rīgā 2017.gada 23.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane

tiesnese Tamāra Broda

tiesnese Žaneta Vēvere,

piedaloties prokurorei Intai Pumpurei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu saistībā ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras prokurores Intas Pumpures iesniegto apelācijas protestu

par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 7.jūlija spriedumu, kas labots ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 1.septembra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas (turpmāk - pirmās instances tiesa) 2017.gada 7.jūlija spriedumu, kas labots ar Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas 2017.gada 1.septembra lēmumu, nospriests sekojošais (lietas 1.sējuma 227.-229., 256.-267., 283.lapa).

/pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8

(astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.jūlija spriedumu, un galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai, soda termiņā ieskaitīta aizturēšana no 2017.gada 24.februāra līdz 2017.gada

25.februārim, kas atbilst 1 (vienai) brīvības atņemšanas soda dienai.

Nospriests /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - nodošana policijas uzraudzībā, atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

/pers. B/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8

(astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.novembra spriedumu un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 12.janvāra spriedumu,

galīgais sods pēc šo spriedumu kopības noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.maija lēmumu, un galīgais sods noteikts

brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 8 (astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitīts aizturēšanas un apcietinājuma laiks no 2015.gada 5.janvāra līdz

2015.gada 6.janvārim, no 2016.gada 11.septembra līdz 2016.gada 15.novembrim, no 2017.gada 24.februāra līdz 2017.gada 7.jūlijam.

Nolemts /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu, atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Piedzīti no /pers. A/ valsts ienākumos procesuālie izdevumi 247,45 euro (divi simti četrdesmit septiņi euro 45 centi) par zvērinātu advokātu

sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā.

Piedzīti no /pers. B/ valsts ienākumos procesuālie izdevumi 254,40 euro (divi simti piecdesmit četri euro 40 centi) par zvērinātu advokātu

sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas izmeklēšanā un pirmās instances tiesā.

Noteikts procesuālo izdevumu par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā labprātīgas samaksas termiņš 30 (trīsdesmit)

dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar spriedumu izlemta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.

[2]Pirmās instances tiesa konstatēja turpmāk norādīto (lietas 1.sējuma 227.-229., 256.-267., 283.lapa).

/pers. A/ un /pers. B/ izdarīja zādzību - svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās iekļūstot

telpā.

/pers. A/ 2017.gada 23.februārī kopīgas alkohola lietošanas laikā piedāvāja /pers. B/ apzagt baznīcu, kam /pers. B/ piekrita. Mantkārīgu

tieksmju dēļ, zādzības nolūkā viņi abi 2017.gada 23.februāra vakarā pēc plkst.20.00, precīzi nenoskaidrotā laikā, piegāja pie Latvijas Apvienotās

Metodistu Baznīcas Rīgas Otrās Draudzes ēkas /adrese/. /pers. A/ ar iepriekš piemeklētu atslēgu atslēdza baznīcas ēkas durvis un /pers. A/ un /pers. B/

nelikumīgi iekļuva baznīcas ēkā. /pers. B/ baznīcas ēkas 1.stāva gaitenī ievēroja tur novietoto velosipēdu ,,Cube”, rāmja Nr.SO50409473, 70 euro

vērtībā, ko nolēma nozagt. /pers. A/ nokāpa pa kāpnēm un iekļuva neaizslēgtajā ēkas pagrabtelpā, kur izmantojot to, ka pagraba telpā neviena nebija,

zādzības nolūkā paņēma velosipēdu ,,Felt”, rāmja Nr.0600-15, 80 euro vērtībā. Pēc tam viņi abi, nesot līdzi katra nolaupīto velosipēdu, izgāja ārā no

baznīcas ēkas un aizbrauca uz /pers. B/ dzīves vietu, kur turpināja lietot alkoholiskos dzērienus. Turpinot īstenot savu kopīgo noziedzīgo nodomu -

slepeni nolaupīt svešu mantu, /pers. A/ piedāvāja un /pers. B/ piekrita turpināt zādzību. Ap plkst.21.20 ar nozagtajiem velosipēdiem viņi abi atgriezās pie

baznīcas ēkas /adrese/. /pers. A/ atslēdza ēkas durvis un viņi abi iegāja ēkā un cauri zālei devās uz kabinetu. /pers. A/ paņēma zem galda nolikto

krūmgriezi ,,OLEO MAC HC550E” 120 euro vērtībā un no skapjaugšas paņēma baznīcas ziedojumu (kolektes) kasti 15 euro vērtībā un iznesa no

kabineta baznīcas zālē.

/pers. B/ izpētīja kabinetā esošās mantas un savā līdzpaņemtajā melnas krāsas mugursomā salika elektrisko skrūvgriezi SKIL

Nr.201001518 ar lādētāju un bateriju 75 euro vērtībā, baltu sveci 0,35 euro vērtībā, 0,1 1 motoreļļu Universal 0,80 euro vērtībā, elektrības pārbaudes

testeri UNI-T M838 kopā ar 2 kontaktvadiem Nr.2085827 25 euro vērtībā, elektrospaiļu komplektu 1,50 euro vērtībā, divas ekonomiskās 7W

spuldzes, vienas vērtība l euro, kopā 2 euro, baznīcas dziesmu grāmatu 5 euro vērtībā, cērtņu komplektu (8 gab.) 8 euro vērtībā, un /pers. A/ /pers. B/

somu ar nozagtajām mantām iznesa no kabineta un kopā ar krūmgriezi nolika baznīcas zālē uz sola. Pēc tam viņi abi staigāja pa baznīcas zāli. Pēc tam

/pers. B/ paņēma savu mugursomu, kurā bija saliktas kabinetā nozagtās mantas, bet /pers. A/ baznīcas zālē paņēma melnas krāsas mākslīgās ādas

mugursomu NOWI 10 euro vērtībā, ar tajā ievietotajām mantām - pelēka metāla apaļas formas kausu 50 euro vērtībā, pelēka metāla kausu ar kājiņu

70 euro vērtībā, sarkanu dvieli 5 euro vērtībā, baznīcas vīnu ,,Kagors” 4 euro vērtībā, plastmasas trauku 0,80 euro vērtībā, diviem papīra salvešu

iepakojumiem, katra vērtība 0,30 euro, kopā 0,60 euro, dievmaizītes 0,73 euro vērtībā, korķu viļķi 10 euro vērtībā, baltu adītu salveti 10 euro vērtībā un

kabinetā nozagto krūmgriezi un kolektes kasti, un abi ar nolaupītajām svešajām mantām izgāja no baznīcas ēkas. /pers. A/ ar nozagto kolektes kasti

rīkojās pēc saviem ieskatiem - naudas atrašanas nolūkā, atrodoties turpat pie baznīcas ārpusē aiz garāžas ēkas, tīši salauza kasti un salauzto kasti atstāja

turpat. Pēc tam /pers. A/ un /pers. B/, līdzi ņemot baznīcā nozagtās mantas, ar nozagtajiem velosipēdiem brauca prom no nozieguma izdarīšanas vietas.

Tādējādi viņi kopīgi darbojoties slepeni nolaupīja svešu Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas Rīgas Otrai Draudzei piederošu mantu par kopējo

vērtību 563,78 euro.

Ar šādam darbībām /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras prokurore Inta Pumpure

lūdzot pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. A/, jo tas ir nelikumīgs un šajā daļā taisīt jaunu spriedumu, kā arī

protestu izskatīt mutvārdu procesā (lietas 1.sējuma 281.-282.lapa).

Protesta iesniedzēja uzskata, ka nosakot apsūdzētajam /pers. A/ galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz vienu gadu, kura apmērs netiek

protestēts, pirmās instances tiesa nav ieskaitījusi soda termiņā aizturēšanu un izciestā soda daļu. Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas lietā

Nr.SKK-0008-14 norādītajam, neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma tiek rēķināts uz apcietinājuma piemērošanas dienu, savukārt apcietinājuma

laiks saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu tiek ieskaitīts soda termiņā jaunajā lietā. Tiesa nav ņēmusi vērā arī faktu, ka /pers. A/ tika aizturēts

un no 2017.gada 2.maija izcieš brīvības atņemšanas sodu.

Protesta iesniedzēja nepiekrīt pirmās instances atzinumam, ka izdarīti divi noziedzīgi nodarījumi, jo uzskata, ka ir izdarīts viens turpināts

noziedzīgs nodarījums saskaņā ar uzturēto apsūdzību. Tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā netika iegūti citi pierādījumi, kas apliecinātu divu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, ir tikai abu apsūdzēto pretrunīgās liecības. Uzskata, ka /pers. A/ un /pers. B/ ar savstarpēji saistītām darbībām, izdarīja

vienu vienotu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu un tiesa likumīgi un pamatoti atzina abus apsūdzētos par vainīgiem

inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā.

Protesta iesniedzēja lūdz /pers. A/ ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas noteiktajā galīgajā soda termiņā, atbilstoši Krimināllikuma 52.panta

ceturtajai un piektajai daļai, ieskaitīt aizturēšanu no 2017.gada 24.februāra līdz 2017.gada 25.februārim (tā labojot pārrakstīšanas kļūdu), kas atbilst 1

(vienai) brīvības atņemšanas soda dienai, aizturēšanu no 2014.gada 17.novembra līdz 2014.gada 19.novembrim, kas atbilst 2 (divām) brīvības

atņemšanas dienām, un izciestā soda daļu no 2017.gada 2.maija līdz 2017.gada 7.jūlijam.

Apsūdzētajam/pers. B/ noteiktais soda veids, mērs un galīgais sods ir piespriests pamatoti un likumīgi.

[4] Apelācijas instances tiesas sēdē prokurore Inta Pumpure savu iesniegto apelācijas protestu [3] uzturēja pilnībā ar tajā norādītajiem

argumentiem (lietas 2.sējuma 50., 51.-52.lapa).

[5] Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ prokurores protestu uzskatīja par pamatotu un liecināja, ka izdarīto nožēlo,

cietumā pavadītais laiks lika daudz ko pārdomāt, viņam ir ģimene un mazs bērns, kuri viņu gaida. Tāpēc lūdz tiesu, ja ir tāda iespēja, samazināt

apcietinājuma termiņu vai piemērot piespiedu darbus (lietas 2.sējuma 50. 51.- 52.lapa).

Motīvu daļa

[6] Tiesas kolēģija, noklausījusies apsūdzētā liecības [5], prokurores [4] argumentus, iepazinusies ar lietas materiāliem, izvērtējusi pierādījumus

lietā, apelācijas protesta [3] argumentus, uzskata, ka iesniegtais apelācijas protests [3] ir noraidāms, bet tiesas spriedums [1], [2] atceļams daļā par

apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/, noteiktajiem galīgajiem sodiem, kā arī atceļams daļā par /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli un šajās daļās taisāms

jauns spriedums.

[7] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu, tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībā

un protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par pirmās

instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

[7.1] Tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi apsūdzēto darbības, noteikusi

/pers. A/ un /pers. B/ tiesisku, pamatotu, samērīgu un individualizētu sodu par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, pareizi piedzinusi procesuālos

izdevumus, pareizi izlēmusi jautājumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanas turpināšanu apsūdzētajam /pers. B/ un rīcību ar lietiskajiem

pierādījumiem, kā arī atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai, soda termiņā ieskaitījusi aizturēšanā un apcietinājumā pavadītas dienas

izskatāmajā lietā. Šajā daļā pirmās instances tiesas spriedums nav noprotestēts un netiek vērtēts apelācijas instances tiesā.

[7.2] Kriminālprocesa likuma 511.panta otrā daļa noteic, ka spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Savukārt Kriminālprocesa likuma

512.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā par galīgā soda noteikšanu abiem apsūdzētajiem [1], [2] ir pretrunīgs, jo

sprieduma motīvu daļā tiesa norāda, ka galīgais sods apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, proti, ar pirmās

instances tiesas spriedumu noteiktajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējiem spriedumiem. Taču sprieduma [1], [2]

rezolutīvajā daļā tiesa, nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu apsūdzētajiem, daļēji pievienoja sodus, kas noteikti ar iepriekšējiem

spriedumiem. Tātad tiesa nepamatoti sodu noteica pēc noteiktā soda, nevis neizciestā soda, lai gan Krimināllikuma 51.pantā ir noteikts, ka pievieno sodu

kas nav izciests.

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pretrunīgs. Pretrunīgs tiesas spriedums nevar tikt atzīts

par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas izpratnē, jo tiesa nepareizi piemēroja materiālo tiesību normu, un tas ir atceļams

daļā apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/, noteiktajiem galīgajiem sodiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 565.panta otro daļu, apelācijas instances tiesa konstatējusi Krimināllikuma nepareizu piemērošanu,

piemēro panta pirmās daļas prasības arī citiem apsūdzētajiem, kas notiesāti par to pašu noziedzīgo nodarījumu, neatkarīgi no tā, vai par to iesniegta

apelācijas sūdzība vai protests.

Turklāt pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ izcieta brīvības atņemšanas sodu (no 2017.gada

2.maija) pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 13.aprīļa lēmuma, ar kuru izpildīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada

25.jūlija spriedumu noteiktais brīvības atņemšanas sods, līdz ar to pilnīgi nepamatoti pirmās instances tiesa atstāja negrozītu izskatāmajā lietā piemēroto

drošības līdzekli - nodošana policijas uzraudzībā. Tiesas kolēģija atzīst, ka arī šajā daļā pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams.

[7.3] Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu - Krimināllikuma Vispārīgās daļas panta nepareizu piemērošanu, kas

noveda pie nelikumīga nolēmuma, līdz ar to tas ir pamats sprieduma atcelšanai un jauna sprieduma taisīšanai daļā par apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/

noteiktajiem galīgajiem sodiem.

Ņemot vērā iepriekš norādīto [7.2], tiesas kolēģija atzīst, ka, ir nepieciešams pārsniegt apelācijas protesta robežas, jo jāizvērtē galīgā soda

noteikšanas likumība un pamatotība arī apsūdzētajam /pers. B/.

[8] Tiesas kolēģija, izvērtējot prokurores Intas Pumpures apelācijas protestā [3] un apelācijas instances tiesas sēdē [4] norādītos

argumentus, konstatē, ka prokurores apelācijas protests [3] ir noraidāms turpmāk norādīto argumentu dēļ.

[8.1] Tiesas kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas spriedumā secinājumu, ka apsūdzētie ir izdarījuši nevis vienotu turpinātu

noziedzīgu nodarījumu, bet divus patstāvīgus Krimināllikuma 175.panta trešajā dāļā paredzētus noziegumu. Bet ievērojot, ka tiesa nav tiesīga grozīt

apsūdzību uz smagāku, tādējādi pasliktinot apsūdzēto stāvokli, ja to nelūdz prokurors, tiesa pamatoti uzskatīja, ka apsūdzētie ir saucami pie likumā

paredzētās atbildības atbilstoši viņiem celtajai apsūdzībai.

Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotiem prokurores argumentus, ka apsūdzēto liecības ir pretrunīgas un nav konsekventas, netika savākti citi

pierādījumi, kas apliecinātu, ka abi apsūdzētie izdarīja divus patstāvīgus Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētus noziegumus.

Tiesas kolēģija konstatē, ka abi apsūdzētie pirmstiesas procesā liecināja, ka izdarīja divas zādzības. Tā /pers. A/ 2017.gada 25.februārī

liecināja, ka vispirms viņi paņēmuši pagrabā divus velosipēdus un devušies prom. Aizbraukuši pie /pers. B/ un iedzēruši alu. Pēc tam abi nolēmuši vēlreiz

aizbraukt un baznīcu, lai nozagtu vēl kaut ko (lietas 1.sējuma 70.-71.lapa).

2017.gada 11.aprīlī /pers. A/ liecināja, ka no pagraba paņēmis velosipēdu un kopā ar /pers. B/ aizbrauca ar nozagtajiem velosipēdiem. Pēc

kāda laika atgriezušies baznīcā un izdarījuši otro zādzību (lietas 77.-78.lapa).

2017.gada 23.februārī liecību pārbaudē uz vietas /pers. A/ norādīja uz vietu, kur 2017.gada 23.februārī viņš kopā ar /pers. B/ veica divas

zādzības, paskaidroja, ka kad veica otro zādzību velosipēdi atradušies pie ieejas durvīm ārpusē, jo ar tiem bija atbraukuši, lai otrreiz izdarītu zādzību

(lietas 1.sējuma 79.-83.lapa).

/pers. B/ nopratināts 2017.gada 28.martā liecināja, ka pirmajā reizē nozadzis velosipēdu un /pers. A/ nozadzis velosipēdu. Otrajā reizē viņš

nozadzis liecībā norādītās mantas, bet /pers. A/ nozadzis krūmgriezi, kasti un mugursomu, kurā bija kausi, vīns, un vēl kaut kas, ko viņš nezinot (lietas

1.sējuma 108.-109.lapa).

2017.gada 30.martā /pers. B/ liecināja, ka kad kopā ar /pers. A/ otro reizi apzadzis baznīcu un pārbraucot pāri ceļam apstājušies, jo /pers.

A/ velosipēdam kaut kas noticis ar ķēdi. Liecināja, ka pēc pirmās zādzības no baznīcas aizbraukuši pie viņa, kur pasēdējuši apmērām stundu un

aizbraukuši atpakaļ uz baznīcu. Otro reizi baznīcā bijuši apmēram 20 minūtes, līdz ar to otrā zādzība notikusi apmēram ap plkst.21.10. Pirmā zādzība

notikusi apmēram ap plkst.20.00 (lietas 1.sējuma 110.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija konstatē, ka abi apsūdzētie konsekventi liecina par to, ka izdarīja divas zādzības un nodoms izdarīt otro

zādzību viņiem radies pēc pirmās zādzības pabeigšanas alkohola lietošanas laikā, kad viņi jau bija aizgājuši prom.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka atsevišķu (vienotu) turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākās savstarpēji saistītas tādas pašas darbības, kas

vērstas uz kopēju mērķi, un tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā šādas darbības veido vienu noziedzīgu nodarījumu

(skat.U.Krastiņš, V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1 nodaļa). Rīgā, TNA, 2015., 122.lpp.).

Līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka apsūdzētie izdarīja divus noziedzīgus nodarījumus nevis vienu

turpinātu, kā to norāda prokurore [3], jo nodoms izdarīt otro zādzību, kaut arī no tās pašas vietas, apsūdzētajiem radies jau pēc tam, kad viņu pabeidza

pirmo zādzību un ar nozagtajiem velosipēdiem aizgāja prom. Līdz ar to prokurores protests šajā daļā ir nepamatots.

[8.2] Tiesas kolēģija, vērtējot apelācijas protestā [3] lūgumu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu /pers.

A/, konstatē, ka prokurores protests [3] nav apmierināms.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pirmās instances spriedumā [1], [2] noteiktajam sodam pievienojama pēc

iepriekšējā sprieduma neizciestā soda daļa, soda termiņā, saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta nosacījumiem, nav ieskaitāms iepriekšējā apcietinājumā

pavadītais laiks, kā arī laiks, kas jau izciests pēc iepriekšējā sprieduma citā kriminālprocesā, jo šajā lietā līdz apelācijas instances tiesas sēdei

apcietinājums /pers. A/ nebija piemērots, bet aizturēšanā pavadītais laiks no 2017.gada 24.februāra līdz 2017.gada 25.februārim, jau ir ieskaitīts soda

termiņā ar pirmās instances tiesas spriedumu.

Neizciestā soda daļa tiek aprēķināta no piespriestā soda atņemot izciesto (aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku) soda daļu. Neizciestā

soda daļu ņem vērā nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām. Bet noteikto (piespriesto) sodu ņem vērā nosakot galīgo sodu

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5 daļu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka prokurores atsauce uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2014.gada 24.aprīļa lēmumā lietā Nr.SKK-0008-14

norādīto, ir nepamatota, jo izskatāmajā lietā ir atšķirīgi tiesiskie apstākļi, tā kā apsūdzētajam /pers. A/ izskatāmajā lietā nebija piemērots drošības līdzeklis

- apcietinājums.

Tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata labot pirmās instances tiesas sprieduma regulatīvajā daļā soda termiņā ieskaitāmo laiku /pers. A/, kā

to lūdza prokurore [3], norādot spriedumā pareizo gadskaitļa pēdējo ciparu, jo Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ar 2017.gada 1.septembra lēmumu jau

izlaboja šo pārrakstīšanas kļūdu, proti, 2016.gadu laboja uz 2017.gadu (lietas 1.sējuma 283.lapa).

[9] Tiesas kolēģija, ņemot vērā [6], [7] punktā norādīto, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par apsūdzētajam

/pers. A/ noteikto galīgo sodu un šajā daļā taisāms jauns spriedums.

Galīgais sods apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem.

[9.1] Ar pirmās instances tiesas 2017.gada 7.jūlija spriedumu /pers. A/ sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem par

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Noziedzīgs nodarījums izdarīts 2017.gada 23.februārī (lietas

1.sējuma 227.-229., 256.-267.lapa).

[9.2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.jūlija spriedumu /pers. A/ sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem)

mēnešiem, saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 8 (astoņiem) mēnešiem. Reālā soda izciešanas gadījumā sodā

termiņā /pers. A/ ieskaitāms laiks no 2014.gada 17.novembra līdz 2014.gada 19.novembrim. Spriedums stājies spēkā 2016.gada 5.augustā (lietas

1.sējuma 250.-252.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 13.aprīļa lēmumu nolemts izpildīt kriminālprocesā Nr.11088275514 ar Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.jūlija spriedumu /pers. A/ piespriesto brīvības atņemšanas sodu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, atceļot nosacītu

notiesāšanu. Lēmums stājies spēkā 2017.gada 25.aprīlī (lietas 1.sējuma 253.-255.lapa).

Sodu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 13.aprīļa lēmuma, ar kuru izpildīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

2016.gada 25.jūlija spriedumu piespriestais brīvības atņemšanas sods, /pers. A/ izcieš no 2017.gada 2.maija (lietas 2.sējuma 11.lapa).

Apelācijas instances tiesas sēdes dienā, tas ir 2017.gada 23.novembrī, neizciestā soda daļa ir 1 (viens) mēnesis 7 (septiņas) dienas, jo

izciestā soda daļa ir 6 (seši) mēneši 23 (divdesmit trīs) dienas.

[9.3] Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa noteic, ka, ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu

noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Savukārt

saskaņā ar šī panta pirmās1 daļas 2.punktu, ja ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno

ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda. Turklāt, atbilstoši Krimināllikuma 51.panta otrās daļas noteikumiem, galīgajam sodam pēc vairākiem

spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. A/, saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu pirmās instances tiesas spriedumā noteiktajam sodam daļēji

pievienojams sods, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 13.aprīļa lēmuma, ar kuru izpildīts ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.jūlija spriedumu piespriestais brīvības atņemšanas sods.

Tiesas kolēģija, ņemot vērā pirmās instances tiesas spriedumā konstatētās apsūdzētā raksturojošās ziņas un galīgā soda noteikšanas

principus, atzīst, ka saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, ir piemērojams apsūdzētajam /pers. A/ labvēlīgākais sodu saskaitīšanas princips, proti,

daļējā sodu saskaitīšana, jo šo principu piemēroja pirmās instances tiesa, ko neapstrīdēja prokurore.

Ņemot vērā minēto un ievērojot Krimināllikuma 51.panta prasības, galīgais sods /pers. A/ nosakāms brīvības atņemšana uz 9 (deviņiem)

mēnešiem.

[10] Tiesas kolēģija, ņemot vērā [6], [7], [7.3] punktā norādīto, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par

apsūdzētajam /pers. B/ noteikto galīgo sodu un šajā daļā taisāms jauns spriedums.

[10.1] Tiesas kolēģija konstatē, ka ar pirmās instances tiesas 2017.gada 7.jūlija spriedumu /pers. B/ sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8

(astoņiem) mēnešiem par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Noziedzīgs nodarījums izdarīts 2017.gada

23.februārī (lietas 1.sējuma 227.-229., 256.-267.lapa).

[10.2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.novembra spriedumu, kas stājies spēkā 2016.gada 17.decembrī,

/pers. B/ sodīts par 2015.gada 4.janvārī izdarīto Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Reālā soda izciešanas

gadījumā ieskaitīts kā izciests - apcietinājumā pavadītais laiks 2015.gada 5.-6.janvārī (lietas 2.sējuma 38.-40.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 12.janvāra spriedumu, kas stājies spēkā 2017.gada 24.janvārī, /pers. B/ sodīts

par 2016.gada 11.septembrī izdarīto Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta

piekto daļu /pers. B/ reālā brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no 2016.gada 11.septembra

līdz 2016.gada 15.novembrim (lietas 2.sējuma 41.-44.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.maija lēmumu, noteikts galīgais sods pēc Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.novembra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 12.janvāra spriedumu kopības un galīgais sods

/pers. B/ noteikts brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 5 (pieciem) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sods /pers. B/ noteikts nosacīti ar

pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu reālā brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda termiņā ieskaitāms

laiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 2015.gada 6.janvārim un no 2016.gada 11.septembra līdz 2016.gada 15.novembrim. Lēmums stājies spēkā

2017.gada 3.jūlijā (lietas 2.sējuma 45.-48.lapa). Tiesas kolēģija, ņemot vērā Augstākās tiesas 2014.gada 24.aprīļa lēmumā lietā Nr. SKK-0008/2014

norādītās atziņas, secina, ka /pers. B/ nav uzsācis soda izciešanu, jo viņam jau 2017.gada 25.februārī izskatāmajā lietā piemērots drošības līdzeklis

apcietinājums (lietas 1.sējuma 158.-159.lapa).

Apelācijas instances tiesas sēdes dienā, tas ir 2017.gada 23.novembrī, neizciestā soda daļa pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

2017.gada 17.maija lēmuma, ar kuru noteikts galīgais sods pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.novembra un Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 12.janvāra spriedumu kopības, ir 1 (viens) gads 2 (divi) mēneši 24 (divdesmit četras) dienas, jo izciestā soda

daļā ir 2 (divi) mēneši 6 (sešas) dienas, ņemot vērā soda termiņā ieskaitīto laiku no 2015.gada 5.janvāra līdz 2015.gada 6.janvārim un no 2016.gada

11.septembra līdz 2016.gada 15.novembrim.

Tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa nepamatoti soda termiņā ieskaitīja laiku 2015.gada 5.janvāra līdz 2015.gada 6.janvārim un

no 2016.gada 11.septembra līdz 2016.gada 15.novembrim, jo minētais periods ir ņemams vērā nosakot neizciesto soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Minēto kļūdu tiesas kolēģija nevar izlabot, jo šajā daļā nav iesniegts prokurora protests.

[10.3] Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa noteic, ka, ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis

jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Savukārt saskaņā ar šī panta pirmās1 daļas 2.punktu, ja ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam

pievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda. Turklāt, atbilstoši Krimināllikuma 51.panta otrās daļas noteikumiem, galīgajam sodam pēc

vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā

sprieduma.

Tiesas kolēģija, ņemot vērā pirmās instances tiesas spriedumā konstatētās apsūdzētā raksturojošās ziņas un galīgā soda noteikšanas

principus, atzīst, ka saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, ir piemērojams apsūdzētajam /pers. B/ labvēlīgākais sodu saskaitīšanas princips, proti,

daļējā sodu saskaitīšana, jo šo principu piemēroja pirmās instances tiesa, bet protests šajā daļā nebija iesniegts.

Ievērojot Krimināllikuma 51.panta prasības, tiesas kolēģija atzīst, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu piespriestajam sodam daļēji

pievienojams sods, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.maija lēmuma, ar kuru noteikts galīgais sods pēc Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.novembra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 12.janvāra spriedumu

kopības, un galīgais sods nosakāms brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Šajā kriminālprocesā /pers. B/ 2017.gada 25.februārī piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums (lietas 1.sējuma 158.-159.lapa) un pirmās

instances tiesa pamatoti soda termiņā ir ieskaitījusi laiku no 2017.gada 24.februāra līdz 2017.gada 7.jūlijam.

/pers. B/ brīvības atņemšanas soda izciešana skaitāma no 2017.gada 23.novembra, papildus soda izciešanas termiņā ieskaitāms

apcietinājumā pavadītais laiks no 2017.gada 8.jūlija līdz 2017.gada 23.novembrim.

[11] Pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ izcieta brīvības atņemšanas sodu (no 2017.gada 2.maija)

pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 13.aprīļa lēmuma, ar kuru izpildīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.jūlija

spriedumu noteiktais brīvības atņemšanas sods, līdz ar to pilnīgi nepamatoti pirmās instances tiesa atstāja negrozītu izskatāmajā lietā piemēroto drošības

līdzekli - nodošana policijas uzraudzībā. Ņemot vērā, ka šajā kriminālprocesā /pers. A/ ir piemērots brīvības atņemšanas sods tiesas kolēģija atzīst, ka

viņam piemērotais drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā grozāms uz apcietinājumu, līdz ar to, /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešana

skaitāma no 2017.gada 23.novembra.

[12] Pārējā daļā, tas ir [7.1] punktā norādītajā, un daļā par apsūdzētajam /pers. B/ soda termiņā ieskaitīto aizturēšanas un apcietinājuma

laiku no 2015.gada 5.janvāra līdz 2015.gada 6.janvārim, no 2016.gada 11.septembra līdz 2016.gada 15.novembrim, pirmās instances tiesas spriedums

atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

[13] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 7.jūlija spriedumu atcelt daļā par apsūdzētajiem /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers.

B/, personas kods /personas kods/, noteiktajiem galīgajiem sodiem, daļā par /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 7.jūlija spriedumā

noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 13.aprīļa lēmuma, ar kuru izpildīts ar Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 25.jūlija spriedumu piespriestais brīvības atņemšanas sods un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz

9 (deviņiem) mēnešiem.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - nodošana policijas uzraudzībā grozīt uz apcietinājumu.

/pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanu skaitīt no 2017.gada 23.novembra.

/pers. B/, personas kods /personas kods/, saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 7.jūlija spriedumā

noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.maija lēmuma, ar kuru noteikts

galīgais sods pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.novembra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada

12.janvāra spriedumu kopības, un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. B/ brīvības atņemšanas soda izciešanu skaitīt no 2017.gada 23.novembra, papildus soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto

laiku no 2017.gada 8.jūlija līdz 2017.gada 23.novembrim.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Nolēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574.pantā un 575.pantā paredzētajos

gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams 2017.gada 8.decembrī.

Tiesnese Aina Nicmane

Tiesnese Tamāra Broda

Tiesnese Žaneta Vēvere