Court partially allowed debt collection claim against individual for loan default and interest.

Lieta Nr. C73382520

Lietas arhīva Nr.C-3825-20/44

ECLI:LV:ZRT:2020:0922.C73382520.3.S

SAĪSINĀTAIS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2020.gada 22.septembrī

Zemgales rajona tiesa: tiesnesis Dz.Melbārdis,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Intrum Latvia” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 23.aprīlī prasītājs SIA „Intrum Latvia” tiesā cēla vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu,

kurā saskaņā ar Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832.,

1835., 1934., 1943., 1946.pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr. 61 „Noteikumi

par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, lūdza tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam

aizdevuma summas parādu 264 euro, līgumsodu 26,40 euro, likumiskos procentus 31,42 euro par laika periodu no 2018.gada 5.janvāra līdz 2019.gada

19.decembrim, parāda piedziņas izdevumus 17 euro, un tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

5,47 euro, ar brīdinājumu izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro, kā arī lūgts apstiprināt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no

neapmaksātas pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasības pieteikumā norādīts un no tā pielikuma redzams, ka starp atbildētāju un AS „Bigbank” Latvijas filiāli 2017.gada 3.martā noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.17287319/10lz. 2018.gada 25.jūlijā starp AS „Bigbank” Latvijas filiāli un prasītāju SIA „Intrum Latvia” tika noslēgts cesijas

līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem prasītājs ieguva prasījuma tiesības uz atbildētājas saistībām ar visām blakus saistībām, aizdevums nav atmaksāts.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un daļēji apmierināma.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta otro daļu, saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav

jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[3] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Parādu atgūšanas likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr. 61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.1. punkta noteikumiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas

atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram – par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu

parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām

parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro.

[4] Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

[5] Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un

saskaņā ar minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā pamatparāda summas.

[6] Civillikuma 1763.panta pirmais punkts noteic, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu lielums sasniedz kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[7] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierinātajai daļai.

Civilprocesa likuma 406.8 panta trešā daļa noteic, ka lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā

ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no tā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojaties uz Civilprocesa likuma 96., 189.-195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, aizdevuma summas parādu

264 euro, līgumsodu 26,40 euro, likumiskos procentus 31,42 euro par laika periodu no 2018.gada 5.janvāra līdz 2019.gada 19.decembrim, ārpustiesas

parāda piedziņas izdevumus 7 euro, kā arī tiesas izdevumus 73,24 euro apmērā, kopā 402,06 euro (četri simti divi euro un 6 centi) apmērā.

Samaksa veicama SIA „Intrum Latvia” norēķinu kontā Nr. LV84NDEA0000081667899 AS „Luminor Bank”.

Noraidīt SIA „Intrum Latvia” prasību daļā par ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumu 10 euro un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu

5,44 euro piedziņu no /pers. B/.

Noteikt SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no

pamatsummas parāda 264 euro par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ņemot

vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums ir sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu tiesā var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2020.gada 22.septembra)

līdz 2020.gada 2.oktobrim.

Ja lietā iepriekš norādītajā termiņā tiks saņemts puses lūgums par pilna motivēta sprieduma sastādīšanu, spriedums tiks sastādīts atbilstoši

Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit)

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā (Ogrē).

Tiesnesis Dz.Melbārdis