Court orders HOA to collect unpaid utility debt, interest, and court costs from absent defendant.

Lieta Nr.C30714916

Lietvedības Nr.C-0188-17

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2017.gada 30.martā

Dobeles rajona tiesa

tiesnese I.Kovaļova

ar tiesas sēdes sekretāri K.Šteinu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Vefietis” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 19.augustā Prasītāja Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Vefietis”, pamatojoties uz “Dzīvokļa īpašuma likumu” un Civillikumu,

cēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret Atbildētāju/pers. C/ par komunālo maksājumu un apsaimniekošanas maksas parāda

piedziņu, lūdzot piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai pamatparādu 2 501,88 EUR apmērā, likumiskos procentus 275,21 EUR, valsts nodevu

344,82 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. C/ pieder nekustamais īpašums /adrese A/. Dzīvojamo māju, kurā atrodas dzīvoklis, apsaimnieko DzĪKS

“Vefietis”, pamatojoties uz sabiedrības statūtiem. Īpašuma tiesības uz dzīvokli Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ierakstītas uz

Atbildētājas vārda. Atbildētāja veica neregulārus maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kuru apmērs bija nepietiekams, lai

nomaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus, tādēļ izveidojies komunālo maksājumu parāds 2 747,39 EUR apmērā par periodu no 01.01.2008. –

01.07.2016., ko veido pamatparāds 2 501,88 EUR par laiku no 01.01.2008. līdz 01.07.2016. un likumiskie procenti 275,21 EUR par laiku no

01.01.2014. – 01.07.2016., kuri aprēķināti nepārkāpjot likumisko 6% apmēru. Prasītāja vienmēr ir veikusi tai uzticētos pienākumus, ievērojot termiņus

un citus nosacījumus, Atbildētāja nav cēlusi pretenzijas pret Prasītāju, kas nozīmē, ka Atbildētāja ir apmierināta ar saņemto pakalpojumu no Prasītājas

puses un atzīst to par atbilstošu rēķinos norādītajai informācijai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu, 2016.gada 19.oktobrī civillieta saņemta izskatīšanai Dobeles rajona tiesā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.

Uz tiesas sēdi atbildētāja neieradās, kaut gan par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Atbildētājai tiesas sūtītais prasības

pieteikums un tiesas pavēste saņemti atpakaļ tiesā kā neizsniegti ar pasta darbinieka norādi, ka atstāts aicinājums un beidzies glabāšanas laiks. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā

dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Tas, ka

tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, [..] un no pasta tiek

saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa lietu izskatīja Atbildētājas prombūtnē.

Motīvu daļa

Noklausoties Prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējot lietas materiālus un pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

N o 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim tiesiskās attiecības apspriežamas saskaņā ar likumu “Par dzīvokļa īpašumu”, bet no

2011.gada 1.janvāra saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmā un otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 26.10.1995. – 31.12.2009.) dzīvokļa īpašnieks

sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar

zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku

sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem attiecīgu līgumu. Ar likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā

2010.gada 1.janvārī, 12.pants izteikts jaunā redakcijā paredzot, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās

mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu

veidošanu un attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas

izmaksas; 2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā un otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2011.) noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona,

kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2011.) noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz

citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos

aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides

kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu

īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas

ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai

funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti,

kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No prasības pieteikumam pievienotā Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījuma izraksta izriet, ka īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/, reģistrētas

uz Atbildētājas/pers. C/ vārda.

No prasības pieteikumam pievienotajiem Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Vefietis” statūtiem redzams, ka dzīvojamo māju /adrese/

apsaimnieko Prasītāja.

No grāmatvedības izziņas un parāda aprēķina izriet, ka Atbildētāja veica neregulārus maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

un apsaimniekošanu, kā rezultātā izveidojies komunālo maksājumu un apsaimniekošanas maksas parāds 2 501,88 EUR apmērā par periodu no

2008.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka Atbildētāja

izpildījusi savas saistības pret Prasītāju, veicot komunālo maksājumu un apsaimniekošanas maksas pilnīgi apmaksu. Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas

norādīto kopējā parāda summu un aprēķinu.

Tiesa atzīst, ka no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenams parāds par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu 2 501,88 EUR

apmērā.

Civillikuma 1756. pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma

1759.panta 1. un 2.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; 2) par

svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav

darījis.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 275,21 EUR apmērā par laika posmu no 2014.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Ņemot vērā, ka Atbildētāja savas saistības pret Prasītāju nav izpildījusi un samaksu par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu nav

samaksājusi, tiesa atzīst, ka no Atbildētājas Prasītājas labā piedzenami likumiskie procenti 275,21 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta, lietā maksājama valsts nodeva 345,82 EUR (2 777,09 EUR –

2 134 EUR = 643,09; 643,09 EUR x 4% = 25,72 EUR; 25,72 EUR + 320,10 EUR = 345,82 EUR).

DzĪKS “Vefietis” iesniedzot prasības pieteikumu samaksājusi valsts nodevu 344,82 EUR apmērā, kas pamatojoties uz Civilprocesa likuma

41.pantu, no /pers. C/ piedzenama par labu Prasītājai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto no Atbildētājas par labu

Prasītājai piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un tiesas dokumentu piegādi ir 4,70 EUR apmērā.

Tā kā kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu Atbildētājai, tiesas paziņojumu un pavēstu

nosūtīšanu pusēm ir 6,56 EUR, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis Prasītājas veiktais maksājums, t.i. 1,86 EUR

(6,56 EUR – 4,70 EUR) apmērā, par labu valstij ir piedzenams no Atbildētājas. No Atbildētājas par labu valstij piedzenama arī Prasītājas nesamaksātā

valsts nodeva 1 EUR apmērā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu

laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

no s p r ie d a

apmierināt Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Vefietis” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “Vefietis”, reģistrācijas Nr.

40003116038, pamatparādu 2 501,88 EUR, likumiskos procentus 275,21 EUR un tiesas izdevumus 349,52 EUR, pavisam kopā piedzīt 3 126,61

EUR (trīs tūkstoši viens simts divdesmit seši euro, 61 cents), ieskaitot to Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Vefietis” norēķinu kontā AS

“Swedbank”, Nr.LV91HABA0551023888800.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus – valsts nodevu 1 euro (viens euro) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 1,86 EUR (viens euro, 86 centi).

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2017.gada 30.marta, iesniedzot

apelācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova