Court partially allowed appeal against property tax decision, ordering refund of overpaid tax and state fee.

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0129.A420207018.3.S

Lieta Nr. A420207018

Lietas arhīva Nr. A42-00464-19/39

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2019. gada 29. janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Kristīne Brokane,

piedaloties pieteicēja /pers. C/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/,

atbildētājas – Gulbenes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Gulbenes novada domes pārstāvim /pers. E/,

atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/ pieteikuma par Gulbenes novada domes 2018. gada 17. maija

lēmuma Nr. GND/4.19/18/1309 „Par 2018.gada 17.aprīļa sūdzību „Par nekustamā īpašuma nodokli /adrese/, Gulbenē”” 1. un 2. punkta atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Gulbenes novada domes 2018. gada 7. marta maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2018. gadam Nr. 18-11727

(turpmāk – Maksāšanas paziņojums Nr. 18-11727) pieteicējam par nekustamā īpašuma /adrese/, Gulbenē, Gulbenes novadā, kadastra numurs /numurs

A/, (turpmāk – Īpašums) ēku un zemi aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) kopumā 7 euro, kā arī norādīts NĪN parāds par

2017. gadu 1,06 euro un nokavējuma nauda 0,06 euro (lietas 21. lapa).

Uzskatot Maksāšanas paziņojumu Nr. 18-11727 par nepamatotu, pieteicējs ar 2018. gada 12. marta iesniegumu lūdza to pārskatīt (lietas

24. lapa), tomēr ar Gulbenes novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītājas 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. GND/4.19/17/931 „Par

nekustamā īpašuma nodokli” Maksāšanas paziņojums Nr. 18-11727 atzīts par tiesisku un pamatotu (lietas 25. lapa).

Nepiekrītot minētajam, pieteicējs ar 2018. gada 17. aprīļa apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 28. lapa) vērsās Gulbenes novada domē, kas 2018.

gada 17. maijā pieņēma lēmumu Nr. GND/4.19/18/1309 „Par 2018.gada 17.aprīļa sūdzību „Par nekustamā īpašuma nodokli /adrese/, Gulbenē””

(turpmāk – Lēmums), ar kuru tostarp nolemts:

1) precizēt 2017. gada 7. februāra maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli 2017. gadam Nr. 17-905 (turpmāk – Maksāšanas

paziņojums Nr. 17-905) aprēķinātā NĪN maksājumu sadalījumu, nosakot NĪN par ēku 4,01 euro, bet par zemi 0,64 euro;

2) precizēt 2018. gada 8. februāra maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli 2018. gadam Nr. 18-10988 (turpmāk – Maksāšanas

paziņojums Nr. 18-10988) aprēķinātā NĪN maksājumu sadalījumu, nosakot NĪN par ēku 6,04 euro, bet par zemi 0,96 euro, kā arī parādu un

nokavējuma naudu par 2017. gadu 5,04 euro, no kā pamatparāds un nokavējuma nauda par ēku attiecīgi 3,60 euro un 0,27 euro, bet par zemi

1,05 euro un 0,12 euro;

3) atcelt Maksāšanas paziņojumu Nr. 18-11727 (lietas 8.-11. lapa).

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[1.1] Ievērojot, ka pieteicējs nebija samaksājis maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli 2016. gadam Nr. 16-12376 (turpmāk –

Maksāšanas paziņojums Nr. 16-12376) par Īpašumu aprēķināto NĪN 7 euro, atbildētāja 2017. gada 5. janvārī visiem Īpašuma kopīpašniekiem nosūtīja

lēmumu Nr. GND/4.19/17/52 „Par pienākumu veikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus” (turpmāk – Brīdinājums), norādot, ka katram

kopīpašniekam atbilstoši savai domājamajai daļai ir pienākums veikt NĪN parāda nomaksu 38,77 euro un soda naudu 11,63 euro par nepieteikšanos kā

NĪN maksātājiem atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta otrajai daļai. 2017. gada 15. janvārī viens no kopīpašniekiem /pers. D/

veica Brīdinājumā norādītā parāda un soda naudas samaksu pilnā apmērā, maksājuma mērķī nenorādot personīgos nodokļa maksātāja konta numurus,

lai atbildētāja spētu identificēt, kādā nodokļa objekta kontā maksājums novirzāms, kā rezultātā atbildētāja veica maksājuma sadalījumu pa visiem uz

Īpašumu attiecināmajiem personīgajiem nodokļu maksātāju kontiem, tādējādi radot iespaidu, ka Maksāšanas paziņojums Nr. 16-12376 ir izpildīts.

[1.2] Atbilstoši Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programmas (turpmāk – NINO) datiem 2017. gada 17. janvārī tika reģistrēts

pieteicēja veikts maksājums 10 euro, kas novirzīts ar Maksāšanas paziņojumu Nr. 17-905 pieteicējam par 2017. gadu aprēķinātā NĪN 7 euro apmērā

apmaksai, norādot arī to, ka ir izveidojusies pārmaksa 3,01 euro. Savukārt ar Maksāšanas paziņojumu Nr. 18-10988 pieteicējam par 2018. gadu

aprēķināts NĪN 7 euro, norādot, ka summa apmaksai ir 3,99 euro, jo NĪN par 2018. gadu apmaksai tika novirzīta pārmaksa 3,01 euro. Apmaksa

veikta 2018. gada 1. martā, kā rezultātā tika uzskatīts, ka Maksāšanas paziņojums Nr. 18-10988 ir izpildīts.

[1.3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017. gada 17. marta lēmumu un atbildētājas 2017. gada 30. marta lēmumu nolemts atcelt Brīdinājumu, līdz

ar to 2017. gada 15. janvārī veiktais maksājums uzskatāms par prettiesiski pieprasītu, kā rezultātā atbildētāja šo maksājumu novirzīja /pers. D/

personīgajos NĪN kontos, kā arī veica prettiesiski pieprasītā maksājuma 50,40 euro atmaksu /pers. D/, savukārt pieteicēja personīgajos NĪN kontos

novirzītais maksājums 7,66 euro tika dzēsts. Ievērojot minēto, 2017. gada 17. janvārī pieteicēja veiktais maksājums 10 euro tika novirzīts Maksāšanas

paziņojumā Nr. 16-12376 aprēķinātā NĪN apmaksai, kā rezultātā izveidojās pārmaksa 2,34 euro, kas savukārt tika novirzīta daļējai Maksāšanas

paziņojumā Nr. 17-905 aprēķinātā NĪN apmaksai. Tādējādi nesegtā daļa par 2017. gadu sastādīja 4,65 euro. Nesegtās daļas 4,65 euro un līdz

2018. gada 1. martam izveidojušās nokavējuma naudas 0,44 euro segšanai tika novirzīts pieteicēja 2018. gada 1. martā veiktais maksājums 3,99 euro,

pamatparāda segšanai novirzot 3,61 euro, bet nokavējuma naudas segšanai 0,38 euro, kā rezultātā nesegtā maksājuma daļa no Maksāšanas paziņojuma

Nr. 17-905 sastādīja 1,04 euro. Līdz ar to 2018. gada 7. martā tika izdots Maksāšanas paziņojums Nr. 18-11727, ar kuru aprēķināts NĪN par

2018. gadu 7 euro, kā arī norādīts NĪN parāds par 2017. gadu 1,06 euro un nokavējuma nauda 0,06 euro, kas nav korekti, jo atbilstoši NINO datiem

pieteicēja NĪN parāds par 2017. gadu uz Maksāšanas paziņojuma Nr. 18-11727 izdošanas dienu sastādīja 1,11 euro, proti, pamatparāds 1,04 euro un

nokavējuma nauda 0,07 euro, ko pieteicējs 2018. gada 22. martā ir nomaksājis.

[1.4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 72. panta pirmajai daļai iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas

pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, ja tas nemaina lēmuma būtību.

[2] 2018. gada 21. maijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma 1. un 2. punkta atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējs nepiekrīt, ka attiecīgajos maksāšanas paziņojumos ir veikti būtību nemainoši matemātiska aprēķina kļūdu labojumi. Kļūdu

labošanas jēga nav labot jebkuru pārrakstīšanās vai gramatikas kļūdu, bet tikai tādas kļūdas, kas apgrūtina attiecīgā administratīvā akta uztveri vai izpildi.

Ievērojot, ka Maksāšanas paziņojums Nr. 17-905 un Maksāšanas paziņojums Nr. 18-10988 netika apstrīdēti, līdz ar to tie kļuva neapstrīdami, tika

izpildīti un zaudēja spēku, kļūdu labošana neatbilst mērķim. Turklāt, ja atbildētāja jau Maksāšanas paziņojumā Nr. 17-905 būtu norādījusi Lēmuma

1. punktā minētās summas, tad Maksāšanas paziņojumā Nr. 18-10988 nebūtu Lēmuma 2. punktā norādītais pamatparāds un nokavējuma nauda, jo

pieteicējs būtu veicis Maksāšanas paziņojumā Nr. 17-905 norādītās summas apmaksu. Savukārt, ja arī sākotnēji Maksāšanas paziņojumā Nr. 18-

10988 būtu norādīta Lēmuma 2. punktā minētā summa, tad pieteicējs būtu lūdzis pārskatīt šīs summas pareizību. Šobrīd pieteicējam šādu tiesību vairs

nav.

[2.2] Ja iestāde pārkāpj kļūdu labošanas robežas un maina lēmuma būtību, tad ir uzskatāms, ka ir veikta administratīvā akta grozīšana ar jaunu

administratīvo aktu, konkrētajā gadījumā – Lēmumu. Neapstrīdamu administratīvo aktu grozīt vai atcelt var tikai ar jaunu administratīvo aktu, uzsākot

administratīvo procesu no jauna. Tā kā nepastāv neviens no Administratīvā procesa likuma 85.-88. panta nosacījumiem administratīvā procesa

uzsākšanai no jauna, atbildētāja, pieņemot Lēmuma 1. un 2. punktu, ir rīkojusies prettiesiski.

[2.3] Atbildētāja ir veikusi nekorektu NĪN administrēšanu, pieļaujot būtiskas kļūdas. Ja iestāde ir pieļāvusi kļūdu, tā nedrīkst personai radīt

nelabvēlīgas sekas, tomēr konkrētajā situācijā atbildētāja ne tikai palielināja NĪN maksājumu, bet arī pieteicēju sodīja par savu kļūdu, piemērojot

nokavējuma naudu, lai gan pieteicējs nav kavējis samaksas termiņu.

[3] Atbildētāja tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā ietvertajiem argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā ietvertajiem argumentiem, savukārt atbildētājas pārstāvis

uzskatīja, ka lietā ir iespējams izlīgums tādā veidā, ka pieteicēja samaksā pamatparādu, bet atbildētāja atbrīvo pieteicēju no nokavējuma naudas

samaksas. Tiesa atlika tiesas sēdi, lai lietas dalībnieki mēģinātu panākt izlīgumu lietā, tomēr, kā redzams no atbildētājas iesniegtās informācijas (lietas 50.-

51. lapa) un pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē norādītā, pieteicējs izlīgumam nepiekrita.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

apmierināms.

[6] Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētāja ar Lēmumu bija tiesīga precizēt spēkā stājušos un izpildītus administratīvos aktus, proti, Maksāšanas

paziņojumu Nr. 17-905 un Maksāšanas paziņojumu Nr. 18-10988.

[7] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 2. punkts noteic nodokļu maksātāju vispārīgu pienākumu noteiktajā termiņā un

pilnā apmērā nomaksāt nodokļus. Savukārt nodokļu administrācijas pienākumi atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 2.

un 3. punktam ir kontrolēt nodokļu maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un maksājumu parādus.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 8. panta 3. punktu NĪN uzlikšanu reglamentē likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”, savukārt

saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 20. panta 3. punktu NĪN administrē pašvaldības atbilstoši likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta ceturtā daļa paredz, ka NĪN par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder

vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai domājamai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta trešā daļa noteic, ka NĪN aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās

vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1. janvārī. Bet saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta pirmo daļu pašvaldība par NĪN

apmēru kārtējam taksācijas gadam paziņo nodokļa maksātājam vai tā pilnvarotajai personai līdz tā paša gada 15. februārim, nosūtot maksāšanas

paziņojumu viņam vai viņa pilnvarotai personai pēc norādītās adreses.

Maksāšanas paziņojums par NĪN saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.1 daļu ir administratīvais akts.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz NĪN maksāt reizi ceturksnī vai arī reizi gadā avansa veidā.

NĪN maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā (Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

9. panta pirmā daļa).

[8] No lietas faktiskajiem apstākļiem ir konstatējams, ka pieteicējam bija jāmaksā NĪN par 2016. gadu atbilstoši Maksāšanas paziņojumam

Nr. 16-12376, kuru, kā bija secinājusi atbildētāja, pieteicējs nebija samaksājis.

Pēc Brīdinājuma izdošanas /pers. D/ veica Brīdinājumā norādītās kopējās summas samaksu uz atbildētājas kontu. Atbildētāja, neņemot vērā likuma

„Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta ceturto daļu, kas paredz, ka NĪN par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder

vairākām personām, maksā katrs kopīpašnieks atbilstoši savai domājamai daļai kopīpašumā, pēc savas iniciatīvas uzskatīja, ka /pers. D/ veicis arī

samaksu par pieteicēja kopīpašuma domājamo daļu.

Tādējādi secināms, ka atbilstoši atbildētājas veiktajai rīcībai faktiski uz 2017. gada 1. janvāri pieteicējam nebija NĪN parāda un pieteicējam

2017. gadā bija jāsamaksā tikai kārtējais NĪN maksājums par 2017. gadu, ko pieteicējs faktiski arī ir izdarījis atbilstoši pašas atbildētājas rīcībai,

novirzot no pieteicēja saņemto maksājumu 10 euro apmērā NĪN maksājumam par 2017. gadu, tādējādi kā maksājamo summu Maksāšanas paziņojumā

Nr. 17-905 norādot 0 euro, savukārt kā pārmaksu norādot 3,01 euro.

Secīgi 2018. gadā, ņemot vērā minēto pārmaksu, pieteicējam nosūtīts Maksāšanas paziņojums Nr. 18-10988 ar kopējo summu 3,99 euro, ko

pieteicējs arī ir samaksājis avansā par visu gadu.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka Maksāšanas paziņojumi Nr. 17-905 un Nr. 18-10988 ir administratīvie akti, var piekrist pieteicējam, ka tie bija

stājušies spēkā un izpildīti.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 83. panta pirmo daļu iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo

procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar šā likuma 85.-88. panta noteikumiem.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

Tādējādi, precizējot spēkā stājušos un izpildītus, proti, neapstrīdamus administratīvos aktus – Maksāšanas paziņojumus Nr. 17-905 un Nr. 18-

10988 – , atbildētājai bija jārīkojas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85.-88. panta noteikumiem. Tiesa nevar piekrist Lēmumā norādītajam, ka

uz konkrēto gadījumu varētu attiecināt Administratīvā procesa likuma 72. panta pirmo daļu, kas iestādei atļauj jebkurā laikā administratīvā akta tekstā

izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, ja tas nemaina lēmuma būtību, jo kā jau izriet no

pašas citētās normas, pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas saskaņā ar šo normu ir tādas kļūdas, kas nemaina lēmuma būtību. Konkrētajā

gadījumā atbildētāja ir noteikusi pilnīgi citu NĪN apmēru, nevis izlabojusi kādu pārrakstīšanās kļūdu. Tā nav arī matemātiska kļūda, jo labots nav,

piemēram, saskaitīšanas rezultāts, bet gan veikts pilnīgi cits aprēķins, turklāt papildus aprēķinot nokavējuma naudu.

[10] Tiesas ieskatā, nav strīda, ka pieteicējs ir laicīgi veicis NĪN nomaksu avansa veidā gan par 2017. gadu, gan par 2018. gadu, līdz ar to tiesa

neredz pamatojumu lemt par NĪN pārrēķinu šajos gados.

Jāņem vērā, ka ar Administratīvās rajona tiesas 2017. gada 17. marta lēmumu lietā Nr. A420151817 Brīdinājums ir atcelts tāpēc, ka tas neatbilda

Administratīvā procesa likuma 361. panta ceturtajā daļā (redakcijā līdz 2017. gada 28. februārim) noteiktajām prasībām, proti, tas tika atcelts dēļ tā

nepilnīgā satura. Tiesa Brīdinājuma atcelšanas lietas ietvaros nevērtēja, vai aprēķinātās NĪN summas ir pareizas. Cietiem vārdiem – tiesa nav vērtējusi

Maksāšanas paziņojuma Nr. 16-12376 tiesiskumu.

Tā kā pašas atbildētājas kļūdas dēļ /pers. D/ veiktais maksājums tika novirzīts Maksāšanas paziņojuma Nr. 16-12376 nomaksai, pieteicējam nav

jāuzņemas atbildība nokavējuma naudas veidā. Taču, ja atbildētāja pēc NĪN nomaksas 2017. un 2018. gadā faktisko apstākļu maiņas dēļ konstatēja, ka

pieteicēja nav veikusi NĪN samaksu par 2016. gadu, atbildētāja var aicināt pieteicēju nomaksāt tieši NĪN par 2016. gadu, turklāt pieteicējs ir atbildīgs

par NĪN pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā.

2018. gadā konstatējot NĪN parādu par 2016. gadu, nebija pamata precizēt Maksāšanas paziņojumus Nr. 17-905 un Nr. 18-10988, bet gan

brīdināt pieteicēju par NĪN parāda esamību saistībā ar Maksāšanas paziņojumu Nr. 16-12376.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9. panta otro daļu noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai

nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa

likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus, ir tiesīga noteikt nodokļa maksāšanas

paziņojumu piespiedu izpildes termiņu, kas nepārsniedz septiņus gadus no nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26. panta 6.1 daļu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda

kopsumma nav lielāka par 15 euro.

Minētā norma, pretēji pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē norādītajam, nenozīmē, ka atbildētājai būtu pamats vispār atbrīvot pieteicēju no likumā

noteikta pienākuma veikt NĪN nomaksu tāpēc, ka NĪN ir mazāks par 15 euro, šī norma paredz ierobežojumu tikai piedziņas veikšanai, kamēr parāds

nav sasniedzis 15 euro. Atbildētājai nav tiesiska pamata atbrīvot pieteicēju no likumā noteikta pienākuma veikt NĪN nomaksu.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 10. pantu privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda,

kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Konkrētajā gadījumā pieteicēja nav vainojama tajā, ka atbildētāja nepamatoti /pers. D/ maksājumu novirzīja pieteicēja Maksāšanas paziņojuma

Nr. 16-12376 nomaksai, tomēr pieteicējs ir atbildīgs par NĪN nomaksu, tai skaitā par 2016. gadu. Tai pat laikā pieteicējs ir izpildījis savu pienākumu un

nomaksājis NĪN par 2017. un 2018. gadu, tāpēc atbildētājai savas pieļautās kļūdas dēļ nav pamata precizēt spēkā stājušos un izpildītus Maksāšanas

paziņojumus Nr. 17-905 un Nr. 18-10988 saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 72. panta pirmo daļu.

Tādējādi Lēmums tā pārsūdzētajā daļā ir atceļams kā prettiesisks administratīvais akts.

[12] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 30 euro par pieteikuma par lietas ierosināšanu tiesā iesniegšanu (lietas 5. lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 14. punktu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums, kurā ir paredzēta valsts nodevas

atlīdzināšana, pieteicējs iesniedz iestādē, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē, iesniegumu par valsts nodevas

atlīdzināšanu. Iesniegumā norāda šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju. Saskaņā ar minēto noteikumu 13. punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša

laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem,

kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Līdz ar to samaksātā valsts nodeva 30 euro apmērā piespriežama no Gulbenes novada pašvaldības un tā jāatlīdzina no Gulbenes novada domes

budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 253. panta pirmo daļu un 289.-291. pantu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. C/ pieteikumu.

Atcelt Gulbenes novada domes 2018. gada 17. maija lēmuma Nr. GND/4.19/18/1309 „Par 2018.gada 17.aprīļa sūdzību „Par nekustamā

īpašuma nodokli /adrese/, Gulbenē”” 1. un 2. punktu no to pieņemšanas dienas.

Piespriest no atbildētājas Gulbenes novada pašvaldības par labu /pers. C/ samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas atlīdzināma no Gulbenes novada

domes budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2019. gada 29. janvārī.

Tiesnese K.Brokane