Gas company wins small claims case against tenant for unpaid gas bills and interest.

Lietas Nr. C28238716

Lietas arhīva Nr. C-2387-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 12.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Šalta, izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers.

A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2016.gada 15.aprīlī AS “Latvijas Gāze” (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētāja) par naudas

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētai piederošajā nekustāmajā īpašumā /adrese/, izlietota dabasgāze par kuru nav veikta samaksa.

Gazificētā objekta īrniece kopš 1985.gada 15.maija bija /pers. B/, pēc kuras nāves, 2010.gada 15.maijā īres līgums pārslēgts ar viņas meitu

atbildētāju.

2011.gada 1.februārī starp pusēm noslēgts Līgums par dabasgāzes piegādi. 2013.gada 24.aprīlī objektā pārtraukta dabasgāzes padeve,

dabasgāzes skaitītāja rādījums uz to brīdi bija 734.

Atbildētājai ir izveidojies parāds par neveiktajiem maksājumiem par izlietoto dabasgāzi par laika periodu no 2006.gada 30.aprīļa līdz 2013.gada

24.aprīlim 438,71 euro apmērā, kā arī aprēķināti nokavējuma procenti par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 25.aprīlim, kas

samazināti līdz pamatkapitāla lielumam 438,71 euro apmērā.

2013.gada 6.jūnijā un 2014.gada 14.novembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenzijas, lūdzot samaksāt parādu, bet atbildētāja saistības nav

izpildījusi.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, Civillikuma 1587., 1828.pantiem.

2016.gada 19.aprīlī atbildētājai nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Rakstveida paskaidrojumi no atbildētājas nav

saņemti.

Civilprocesa likuma 25025.panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa.

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība naudas piedziņu ir apmierināma šādu apstākļu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ redzams, ka nekustamais īpašums /adrese/ ir Rīgas pilsētas īpašumā.

No Rīgas domes mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes 2014.gada 29.oktobra paziņojuma redzams, ka nekustamais

īpašums 1985.gadā izīrēts /pers. B/ ar ģimeni. Pēc viņas nāves īres līgums 2010.gada 15.aprīlī pārslēgts ar atbildētāju, kas ir /pers. B/ meita.

2011.gada 1.feburārī starp pusēm noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr.26-377908, par dabasgāzes piegādi

nekustamajā īpašumā.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošo līgumu, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties

un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Prasītāja ir aprēķinājusi parādu par neveiktajiem maksājumiem par laika periodu no 2006.gada 30.aprīļa līdz 2013.gada 24.aprīlim 438,71 euro

apmērā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai arī pirms 2010.gada 15.maija īres līguma noslēgšanas bija dzīvokļa lietošanas tiesības, tādējādi

atzīstams, ka atbildētājai saskaņā ar likumu bija solidāras saistības par dabasgāzes lietošanu.

Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumu Nr.99 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, kas bija spēkā līdz 2008.gada

30.decembrim, 45.punkts noteica, ka par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību, kurā arī

paredzēts, kā lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un paziņo tos sistēmas operatoram, bet minēto

noteikumu 81.punktā - ja maksājumi par dabasgāzi nav izdarīti 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda, sistēmas operators ir tiesīgs pārtraukt dabasgāzes

padevi mājsaimniecības lietotājam, par to brīdinot lietotāju vismaz 10 dienas iepriekš.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, kas bija spēkā līdz 2016.gada

11.februārim, 46.punkts noteica, ka par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību,

kurā arī paredzēts, kā lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un paziņo tos sistēmas operatoram.

Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 10 dienas pirms tās spēkā stāšanās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un

savā mājaslapā internetā.

Savukārt, šo noteikumu 90.1punkts noteica, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums, atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu

kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis.

N o 2013.gada 24.aprīļa Akta par dabasgāzes patēriņa skaitītāja atvienošanu Nr.2 redzams, ka saskaņā ar atbildētājs parādu par patērēto

dabasgāzi 2013.gada 24.aprīlī atvienota dabasgāzes padeve, skaitītāja rādījums – 734.

Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 7.punkts nosaka, ka kavēta maksājuma gadījumā sistēmas operators lietotājam var

nosūtīt atgādinājumu un/vai brīdinājumu par dabasgāzes padeves pārtraukšanu un kavēto maksājumu atgūšanu. Izdevumus, kas sistēmas operatoram

rodas saistībā ar kavēto maksājumu atgūšanu, sedz mājsaimniecības lietotājs.

2013.gada 6.jūnijā un 2014.gada 14.novembrī prasītāja ir atbildētājai sūtījusi pretenziju par parādu, kurā lūdz samaksāt aprēķināto parādu, kā

rezultātā ir radušies pasta izdevumi 0,43 euro apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un veikto parāda aprēķinu, jo atbildētāja nav cēlusi iebildumus par prasību.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1763.panta pirmo daļu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta Noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktu par katru

veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

Prasītāja ir aprēķinājusi nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 25.aprīlim 438,71 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts, līdz ar to, no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par neveiktajiem maksājumiem par laika periodu no 2006.gada

30.aprīļa līdz 2013.gada 24.aprīlim 438,71 euro apmērā, pasta izdevumi 0,43 euro un nokavējuma procenti par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra

līdz 2013.gada 25.aprīlim 438,71 euro, pavisam kopā 877,85 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva 131,68 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro apmērā, kopā 136,38 euro.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.-193., 195., 204.1 pantu tiesa

no s pri e da :

AS “Latvijas Gāze” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, parādu par neveiktajiem

maksājumiem par laika periodu no 2006.gada 30.aprīļa līdz 2013.gada 24.aprīlim 438,71 euro apmērā, pasta izdevumus 0,43 euro un nokavējuma

procentus par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 25.aprīlim 438,71 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 136,38 euro, pavisam kopā

1014,23 euro (viens tūkstotis četrpadsmit euro 23 euro centi).

Noteikt AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

parāda pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 12.oktobrī.

Tiesnese M.Šalta