Court allows conviction for drug use and merges prior sentence under cumulative punishment rules.

Krimināllieta Nr. 11088012716

Lietvedības Nr. K29-0192/17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017. gada 6. martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A. Dzērve,

piedaloties prokurorei M. Vanaģelei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas.

Pārbaudot un izvērtējot visus krimināllietā esošos materiālus, tiesa

k o ns t a t ē j a

/pers. A/ neatļauti lietoja psihotropās vielas un narkotisko vielu, būdama persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo

vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, proti:

/pers. A/, būdama 2014. gada 26. jūnijā brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un

lietošanu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un veidā, bet ne vēlāk kā līdz 2015. gada 26. maijam, neatļauti lietoja

psihotropās vielas – amfetamīnu, metamfetamīnu – un narkotisko vielu – heroīnu –, par ko /pers. A/, atrodoties narkotisko vielu reibumā, 2015. gada

26. maijā plkst. 20.45, tika aizturēta Kalna ielā pie mājas Nr. 13, Rīgā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā.

Apsūdzētā /pers. A/ tiesas sēdē apliecināja, ka viņai ir saprotama valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzība pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās

daļas, sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un uzturēja pirmstiesas izmeklēšanā pieteikto lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi

tiesas izmeklēšanā.

Vērtējot apsūdzētās darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma

253.2 panta pirmās daļas, jo viņa kā persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un

lietošanu, neatļauti lietoja psihotropās vielas un narkotisko vielu. Apsūdzētās /pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurores viedokli, ņemot vērā to, ka apsūdzētā atzīst savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā un

piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajai tiesas sēdē ir izskaidrotas un

sekas ir saprotamas, apsūdzētās vaina viņai celtajā apsūdzībā ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu

par apsūdzētās vainu Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas izdarīja kriminālpārkāpumu.

Izanalizējot apsūdzētās /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņa:

- administratīvi sodīta (lietas 9.-10., 48., 93.-94. lapa);

- uz noziedzīgā nodarījuma brīdi nesodīta, notiesāta ar:

- Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 5. janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 253. panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 47. panta otro daļu, 48. panta pirmās daļas 12. punktu, 50. panta pirmo daļu un 52. panta piekto daļu, ar piespiedu darbu uz 408 (četri

simti astoņām) stundām ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem, piespiedu darbs uzskatīts par izciestu (lietas 47.-48., 50.-51. lapa);

- Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 1. novembra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, ar piespiedu darbu uz 420 (četri simti divdesmit) stundām ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem (lietas

93.-94. lapa);

- VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvajā nodaļā ir dinamiskajā novērošanā

no 17.03.2014. ar Dg.: opioīdu atkarība, kaitīgi pārmērīga kanabinoīdu un amfetamīna lietošana, metadona ilgtermiņa farmakoterapijas programmā nav

reģistrēta, medikamenti nav izrakstīti (lietas 40. lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka Latvijas Republikas pilsone, precējusies, 10 klašu izglītība, apgādājamo nav, agrāk sodīta, nestrādā, dzīvo

/adrese A/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas kā apsūdzētās

atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izteikto nožēlu par izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu apsūdzētās atbildību pastiprinoši apstākļi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 253.2

panta pirmās daļas tiesa nekonstatē.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. panta nosacījumus, proti, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Ar noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā veselības kaitējums tiek nodarīts pašai. Apsūdzētā ir izdarījusi

noziedzīgu nodarījumu, kas vērsts pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. Ar narkotisko un psihotropo vielu apriti un lietošanu saistītie noziedzīgie

nodarījumi būtiski apdraud sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās pilsoņu tiesības un intereses, par ko liecina gan narkotisko un psihotropo vielu

reibumā un ietekmē izdarīto noziegumu īpatsvars un šādu noziedzīgu nodarījumu skaita pieaugums, gan narkotisko un citu apreibinošo vielu izplatība, gan

lietotāju un no šādām vielām atkarīgo personu skaita palielināšanās.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajai /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. un 35. pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un ar narkotisko un psihotropo vielu apritē radīto kaitējumu, tiesa ņem vērā apsūdzētās attieksmi pret izdarīto, viņas personību, vecumu un

veselības stāvokli, materiālo un ģimenes stāvokli, kā arī atbildību mīkstinošo apstākli, to, ka atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti, ir ierosināti citi

kriminālprocesi un pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas ir izdarīti administratīvie pārkāpumi.

Tiesas ieskatā tieši vaļsirdīgā atzīšanās izdarītajā, tiesas sēdē izteiktā nožēla par izdarīto ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas ļauj tiesai

iegūt pārliecību par to, ka vainīgā ir izdarījusi pozitīvus secinājumus un turpmāk centīsies likumpārkāpumus vairs nepieļaut. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā šajā

kriminālprocesā izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi, būdama nesodīta, ir mēģinājusi izdarīt secinājumus un ir centusies iekļauties vispārpieņemtajās

sabiedrības uzvedības un morāles normās, ir pastāvīga dzīves vieta, strādā bez darba līguma, tādējādi tiesa secina, ka soda mērķi var sasniegt, neizolējot

/pers. A/ no sabiedrības, bet piemērot Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā noteikto alternatīvo sodu – piespiedu darbu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. pantu piespiedu darbs ir personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš

kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. panta otro daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Tiesa, izvērtējot minēto, nekonstatē

apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajam izpildīt piespiedu darbu.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā piespiedu darbs disciplinēs apsūdzēto. Turklāt apsūdzētās uzvedību piespiedu darbu veikšanas laikā kontrolēs

Valsts probācijas dienests, tādējādi samazinot iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai labumu ar savu darbu. Tāpat

tiesa ņem vērā ka, piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētā tiks iesaistīta sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama apstākļos, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētā, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojusi savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus lietā

Nr. SKK- 232/08).

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

Noziedzīgo nodarījumu, par kuru /pers. A/ tiek sodīta šajā krimināllietā, viņa ir izdarījusi ne vēlāk kā līdz 2015. gada 26. maijam, tātad pirms Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 1. novembra sprieduma, ar kuru /pers. A/ atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 253.2 panta

pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 420 (četri simti divdesmit) stundām ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem. Soda izciešanā saskaņā ar

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu ieskaitīts pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 5. janvāra sprieduma pilnībā izciestais sods – 408 (četri

simti astoņas) piespiedu darba stundas un daļēji izciestais papildsods – probācijas uzraudzība – no 2016. gada 5. jūlija līdz šī sprieduma spēkā stāšanās

brīdim.

Tiesa secina, ka šajā gadījumā, nosakot apsūdzētajai sodu, piemērojami Krimināllikuma 50. panta piektās daļas nosacījumi, jo pēc sprieduma

taisīšanas konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma taisīšanas pirmajā lietā. Soda laikā ieskaitāms

sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

Lemjot par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā 2008. gada 1. jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu piemērošanas politika” izteiktajiem priekšlikumiem, ka, nosakot sodu par vairākiem

noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu

smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos.

Ņemot vērā, ka no šī noziedzīgā nodarījuma ir pagājis ievērojams laiks, tiesa atzīst par pamatotu galīgo sodu noteikt pēc ietveršanas principa, t.i.,

šajā spriedumā noteikto sodu ietvert sodā, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 1. novembra spriedumu, atzīstot, ka

šādā veidā noteiktais galīgais soda apmērs ir adekvāts kriminālsoda mērķa sasniegšanas aspektā. Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ piespiedu darbu pilnībā

nostrādājusi, šo noziedzīgo nodarījumu izdarījusi, būdama nesodīta.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512., 520. pantu tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā un sodīt viņu ar piespiedu

darbu uz 40 (četrdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu šajā spriedumā noteikto sodu ietvert sodā, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2016. gada 1. novembra spriedumu un galīgo sodu /pers. A/ noteikt piespiedu darbu uz 420 (četri simti divdesmit) stundām un probācijas

uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Soda izciešanā ieskaitīt izciesto pamatsodu – 420 (četri simti divdesmit) piespiedu darba stundas – un daļēji izciesto papildsodu – probācijas

uzraudzību – no 2016. gada 5. jūlija līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. A/ desmit dienu laikā jāpiesakās soda izciešanai Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā

struktūrvienībā, Lomonosova ielā 9, Rīgā.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt daļā par noteikto sodu vai pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem desmit dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A. Dzērve