Court allows landlord's claim for rent, damages, and interest based on prior judgment and good faith principles.

Lietas Nr. C15257916

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017.gada 19.janvārī

Jelgavas tiesa: tiesnese N.Paņkiva,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Tiesā saņemts prasītāja SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasības pieteikums maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. A/

par naudas piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldniekam, parādu par

dzīvojamās telpas /adrese/ īri un pakalpojumiem no 2015.gada 19.marta līdz 2015.gada 3.decembrim 191,20 EUR, lūdz piedzīt zaudējumus par

dzīvojamās telpas /adrese/ īri un pakalpojumiem no 2015.gada 4.decembra līdz 2016.gada 1.februārim 34,32 EUR un tiesāšanās izdevumus, kā arī lūdz

atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda summas.

Prasībā norādīts, ka saskaņā ar Jelgavas tiesas 2015.gada 28.oktobra spriedumu lietā Nr. /numurs/ par parāda piedziņu, īres līguma

izbeigšanu un izlikšana no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, tiesa nosprieda prasību apmierināt pilnīgi. Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA

“Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, īres maksas un pakalpojuma maksas parādu 3402,61 EUR. Ar lietā esošajām grāmatvedības izziņām pierādīts,

ka atbildētājas parāds par dzīvokļa īri un pakalpojumiem uz 2015.gada 19.martu bija 3402,61 EUR, kas ir ar 2015.gada 28.oktobra Jelgavas tiesas

spriedumu piedzītais, bet nenomaksātais parāds. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada 3.decembrī. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro

daļu fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no ļ jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas

puses.

Īrniece saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, kas starp pusēm noslēgts 2004.gada 1.novembrī, uzņēmās maksu pēc noteiktiem tarifiem

un maksu par pakalpojumiem par katru kārtējo mēnesi līdz 25.datumam.

Saskaņā ar Jelgavas pilsētas domes administrācijas īpašumu konversijas pārvaldes 2016.gada 27.aprīļa izziņu par deklarēto dzīvesvietu

laika periodā atbildētāja savu dzīvesvietu dzīvojamā telpā /adrese/ bija deklarējusi kopš 2004.gada 1.novembra līdz 2016.gada 17.martam. Prasītājs

savlaicīgi 2016.gada 7.janvāri nodeva izpildu rakstu piespiedu izpildei tiesu izpildītājam, un 2016.gada 1.februārī notika atbildētājas izlikšana no dzīvokļa

Nr.1, /adrese/ /adrese/, ko apliecina tiesu izpildītāja 2016.gada 1.februārī sastādītais akts Nr.248 ar paziņojumu par sprieduma izpildi un SIA “Jelgavas

nekustamā īpašuma pārvalde” sastādītais 2016.gada 1.februāra pieņemšanas un nodošanas akts.

Tā kā atbildētāja labprātīgi nebija atbrīvojusi un nodevusi dzīvojamo telpu /adrese/ prasītājam, prasītājs nav varējis to izīrēt citām

personām, līdz ar to prasītājam ir nodarīti zaudējumi nesaņemtās īres maksas, un maksas par pakalpojumiem apmērā, un prasītājs uzskata, ka atbildētāja

prettiesiskā rīcība, labprātīgi nenododot telpas, ir cēloniskā sakarā ar nodarīto zaudējumu apmēru. Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus no atbildētājas, jo

atbildētāja bez tiesiska pamata turpināja aizņemt dzīvojamo telpu /adrese/ pēc sprieduma par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no telpām stāšanās

likumīgā spēkā - 2015.gada 3.decembrī.

Maza apmēra prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1., 2., 3., 4., 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1756., 1759., 1760., 1765.,

1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1828., 1832., 1833., 1838.pantu, likuma Par dzīvojamo telpu īri 2., 11., 11.1, 11.3, 12.pantu.

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājs norādījis, ka lietas iztiesāšana tiesas sēde nav nepieciešama (lietas 9.lapa).

Atbildētājai, atbilstoši ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa un atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 57.lapa).

Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti uz viņas deklarēto dzīvesvietu, tad ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā

ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas dokumenti ir izsniegti.

Atbildētāja paskaidrojumus nav iesniegusi, nekādi iesniegumi tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti, kā arī

nav lūgta lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta

rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 61. - 62.lapa).

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma

pilnīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar 2007.gada 26.februāra Pārvaldīšanas līgumu (lietas 12. - 15.lapa) un 2014.gada 12.jūnija Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas 16.

- 25.lapa) pierādītas prasītāja prasījuma tiesības. Līdz ar to lietā ir pierādīts, ka daudzdzīvokļu nams /adrese/, atrodas prasītāja pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā, ko pierāda pieteikumam pievienotais 2002.gada 1.augusta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums (lietas 26. – 36.lapa).

Ar Jelgavas domes 2004.gada 27.oktobra sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejas sēdes protokolu (lietas 37.lapa), 2004.gada

1.novembra dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 38. – 41.lapa), 2004.gada 1.novembra dzīvojamās telpas nodošanas un pieņemšanas aktu (lietas 42.

lapa), 27.04.2016. izziņu par deklarēto dzīvesvietu, pierādīts, ka dzīvokļa Nr.1 /adrese/, īrniece līdz 2015.gada 3.decembrim bija atbildētāja.

Īrniece saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, kas starp pusēm noslēgts 2004.gada 1.novembrī, uzņēmās maksu pēc noteiktiem tarifiem

un maksu par pakalpojumiem par katru kārtējo mēnesi līdz 25.datumam.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.punktā noteikts, ka slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā

vienojoties, savukārt, 11. 3pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmie pakalpojumi veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem

īrnieks.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un kārtībā.

Ar dzīvojamās telpas īres līguma 5.1.5.punktu apstiprinās atbildētājas pienākums desmit dienu laikā nodot izīrētājam izīrētās telpas

apdzīvošanai derīgā stāvoklī saskaņā ar dzīvojamās telpas nodošanas – pieņemšanas aktu (lietas 40.lapa).

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja būtu izpildījusi pienākumu nodot telpas.

Ar lietā esošās grāmatvedības izziņās (lietas 11.lapa) pierādīts, ka atbildētājas nesamaksātais parāds par dzīvokļa īri un pakalpojumiem no

2015.gada 19.marta līdz 2015.gada 3.decembrim ir 191,20 EUR.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Izvērtējot lietā esošos materiālus, tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai ir bijis iespējams izmantot dzīvojamo telpu dzīvošanai, kā arī

viņa saņēmusi pakalpojumus, pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti. Nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājai liegta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot

pakalpojumus.

Ar 2010.gada 8.novembra Jelgavas tiesas sprieduma noraksta kopiju (lietas 44. – 45.lapa), Jelgavas tiesas 2015.gada 28.oktobra

sprieduma noraksta kopiju (lietas 46. – 50.lapa), 2016.gada 1.februāra aktu Nr. 248/108/2016-AKT (lietas 51. – 52.lapa) un 2016.gada 1.februāra

dzīvojamās telpas pieņemšanas un nodošanas aktu (lietas 53.lapa) apstiprinās, ka tiesas sprieduma izpilde par atbildētājas izlikšanu no dzīvojamām

telpām notikusi piespiedu kārtā, ka pēc sprieduma izpildes nodotas piedzinējam, ka prasītājs sastādījis telpu pieņemšanas – nodošanas aktu atbildētājas

prombūtnē, jo atbildētāja telpās neatradās. Līdz ar to, konstatēts, ka atbildētāja savu pienākumu telpas nodot labprātīgu nav izpildījusi, kā rezultātā tiesas

sprieduma izpilde notikusi piespiedu kārtā. Tiesa atzīst, ka tiesas sprieduma izpilde notikusi saprātīgā termiņā pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1771.pants nosaka, ka zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā. Pirmajā gadījumā tas dod

tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 1775.panta, katrs zaudējums, kas nav nejauš, ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Atbildētājas rīcības dēļ, nenododot dzīvojamās telpas, prasītājs nevarēja rīkoties ar telpām un viņam radušies izdevumi, nesaņemto

maksājumu apmērā. Tiesa atzīst, ka izdevumi par laika periodu no 2015.gada 4.decembra līdz 2016.gada 1.februārim 34,32 EUR apmērā piedzenami

no atbildētājas par labu prasītājam.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības

princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās

puses intereses.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta noteikumiem, samaksa jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav saņemti pierādījumi par to, ka

atbildētāja būtu norēķinājusies ar prasītāju.

Tiesa uzskata, ka nosakāmas prasītāja tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) 6% gadā no piespriestās,

bet nesamaksātas pamatparāda summas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195.pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un apmēru

nosaka Civillikuma 1759.pants, Civillikuma 1765.pants.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami visi tā samaksātie tiesas izdevumi - prasītāja samaksātā valsts nodeva

71,14 EUR (lietas 10.lapa), un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,14 EUR (lietas 66.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.panta pirmo daļu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu, tiesa

nolēma

apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”,

reģ.Nr.43603011548, kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniekam parādu par laika periodu no 2015.gada 19.marta līdz 2015.gada

3.decembrim 191,20 EUR (viens simts deviņdesmit viens euro 20 centi) un zaudējumus par dzīvojamās īri un pakalpojumiem no 2015.gada 4.decembra

līdz 2016.gada 1.februārim 34,32 EUR (trīsdesmit četri euro 32 centi), un tiesāšanās izdevumus 74,28 EUR (septiņdesmit četri euro 28 centi). Naudas

samaksa veicama prasītāja kontā: Nr.L/konta numurs/, AS „SEB Banka”, konta Nr. /konta numurs/, AS “Citadele banka”, konta Nr. /konta numurs/,

AS “Swedbank”, konta nr. /konta numurs/, Nordea Bank, konta Nr. /konta numurs/, DnB banka.

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” saņemt likumiskos 6% (seši procenti) no simta

gadā no piedzītās, bet vēl nesamaksātās parāda summas līdz nolēmuma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 19.janvāra apelācijas kārtībā Zemgales

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese N.Paņkiva