Court imposes 40 euro fine for administrative violation of police control restrictions despite defendant's absence.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the prosecution, imposing a 40 euro fine on the defendant for violating police control restrictions by not being at their registered residence. Although the defendant did not appear in court, the court found their guilt fully proven by the existing case materials and the nature of the violation. The decision emphasizes that administrative fines serve an educational purpose and that a defendant's absence does not preclude a trial when evidence is sufficient.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants; 289.11 pants; 22.pants; 32.pants; 33.pants; 34.pants; 289.13 pants; 289.17 pants; 289.18 pants; 296.pants: A court may hold an administrative violation trial and impose a fine in the absence of the accused if the violation is fully proven by case materials, as the purpose of the fine is educational and the defendant's absence does not preclude the trial.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133041515
Lietas arhīva Nr. 1-0415-15/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 29.jūnijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Biteniece
ar sekretāri /pers./
izskatījusi no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa saņemtos materiālus par
/pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošu /adrese/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 177.panta, un
ko ns tatē ja
2015.gada 8.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC 004870 par to, ka 2014.gada 20.maijā plkst.23.02
policijas kontrolē esošo personu pārbaudes laika tika konstatēts, ka 2015.gada 20.maijā plkst.23.02 /pers. A/ neatrodas savā dzīvesvietā
pēc adreses /adrese/, ar ko tīši pārkāpis policijas kontroles piemērotos ierobežojumus un minētajā notikumā ir saskatāmas
administratīvā pārkāpuma pazīmes.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Uz lietas izskatīšanu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības (turpmāk – persona) nav ieradusies, lai gan par lietas
izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi, likumā noteiktajā kārtībā (lietas 1.lapa), tiesā nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt
administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.
Latvijas APK 289.11 pants noteic, ka, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa
pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku.
Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu lietu iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies persona, jo pārbaudot lietas
materiālus tiesa konstatēja, ka personas vaina pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā un tiesai nerodas
šaubas par tās vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas APK 289. 11 pantu, ir iespējama
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.
Ar Valmieras rajona tiesas 2009.gada 12.maija spriedumu persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, 193.panta otrajā daļā un saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo
nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kopējais sods noteikts brīvības atņemšana uz 5 gadiem, bez mantas
konfiskācijas, nosakot policijas kontroli uz 3 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji
pieskaitīts neizciestais sodu pēc Valmieras rajona tiesas 2006.gada 24.jūlija sprieduma, galīgais sods noteikts brīvības atņemšanu uz 5
gadiem 6 mēnešiem bez mantas konfiskācijas, nosakot policijas kontroli uz 3 gadiem.
Ar 2014.gada 21.maija lēmumu iekārtota personas policijas kontroles lieta (lietas 5.lapa).
Ar VP RRP Salaspils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores kapteines 2014.gada 10.novembra lēmumu par policijas
kontroles ierobežojumu piemērošanu, personai noteikti ierobežojumi:
-aizliegts atstāt dzīvesvietu laika posmā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00;
-aizliegts uzturēties alkohola un/vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī sabiedriskās un izklaides vietās;
-aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas administratīvās teritorijas;
-uzlikts par pienākumu četras reizes mēnesī katru pirmdienu no plkst.08.00 līdz plkst.17.00 ierasties reģistrēties VP RRP
Salaspils iecirknī.
Ar minētiem ierobežojumiem persona iepazīstināta (lietas 6., 7.lapa).
No VP RRP Salaspils iecirkņa Kārtība policijas nodaļas inspektores kapteines ziņojuma izriet, ka viņas lietvedībā no
2014.gada 29.oktobra atrodas kontrollieta uz personu, kurai ar 2009.gada 12.maija Valmieras rajona tiesas spriedumu pēc atbrīvošanās
no ieslodzījuma vietas piemērots papildsods – policijas kontrole uz trīs gadiem.
Saskaņā ar policijas kontroles noteiktajiem ierobežojumiem personai aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz
plkst.06.00.
2014.gada 20.maijā policijas kontrolē esošo personu pārbaudes laika tika konstatēts, ka 2015.gada 20.maijā plkst.23.02 /pers.
A/ neatrodas dzīvesvietā pēc adreses /adrese/, ar ko tīši pārkāpis policijas kontroles piemērotos ierobežojumus un minētajā notikumā ir
saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes, atbildība par ko paredzēta Latvijas APK 177.pantā (lieta 21.lapa).
Personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC 004870 norādīto un
pārējiem administratīvās lietas materiāliem, to kopumā un saistībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit
euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu – policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu
no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem (redakcijā līdz 2015.gada 1.janvārim).
Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka personas darbības satur Latvijas APK 177.pantā norādītā administratīvā pārkāpuma
sastāvu un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, nepietiek ar to vien, ka persona formāli
nav veikusi to vai citu darbību, bet jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai viņa darbībās ir bijis nodoms pārkāpt noteiktos
ierobežojumus vai izvarīties no pienākumu izpildes.
Tiesa nekonstatē objektīvus iemeslus, kas attaisnotu personas rīcību, neatrašanos noteiktajā dzīvesvietā noteiktajā laikā, kas ir
vērtējams kā policijas kontroles neievērošana Latvijas APK 177.panta izpratnē.
Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi
administratīvu pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību
pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, atbildību
mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33., 34.pantu tiesa nekonstatē atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Pārbaudot informāciju par personu konstatēts, ka faktiskā dzīvesvieta ir /adrese/, krimināli sodīts (lietas 23.-24.lapa),
administratīvi sodīts (lietas 23.lapa).
Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā to, ka personas izdarītais pārkāpums apdraud valstī noteikto pārvaldes kārtību, to, ka
pārkāpējs agrāk sodīts par noziedzīgu darbību izdarīšanu, vairākkārtīgi sodīts par administratīvajiem pārkāpumiem.
Tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves
noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā gadījumā var panākt – piemērojot naudas sodu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un Latvijas APK 22., 32., 289.13, 289.17, 289.18 pantu, tiesa
nospri eda
sodīt /pers. A/ par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā, izdarīšanu un uzlikt naudas sodu 40 euro
(četrdesmit euro) apmērā.
Naudas sodu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas ieskaitīt: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konta
Nr.LV34TREL1060191011100, Valsts kase, kods TRELLV22, mērķis: naudas sods (procesa dalībnieka personas dati) administratīvā
pārkāpuma lietā, un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā, Lomonosova ielā 10, Rīgā.
Saskaņā ar Latvijas APK 296.pantu, ja spriedums par administratīvā soda uzlikšanu nav izpildīts labprātīgi, mēneša laikā pēc šajā
kodeksā labprātīgai izpildei paredzētā termiņa notecējuma spriedumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildinstitūcijai.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas,
sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece