Legislator Case Law & Legislation
C28344814 / C-1180-15 AI generated

Landlord wins partial eviction and rent claim against tenant for unpaid fees and damages.

Case Number C28344814 / C-1180-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the landlord's claim for eviction and rent collection against the tenant. The landlord successfully argued for termination of the lease and payment of arrears based on the Residential Premises Lease Act, while the tenant contested specific penalty amounts. The court ruled in favor of the landlord regarding rent and eviction but rejected the excessive penalty claim and the request for forced entry.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law; Residential Premises Lease Act: The court may terminate a lease and order eviction for non-payment, but must strictly assess penalty claims and refuse forced entry without specific legal grounds.

Keywords

AI generated
residential lease termination eviction without alternative housing rent arrears collection penalty damages assessment forced entry prohibition civil procedure enforcement utility service charges

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law 204.1
Civil Law 1587
Civil Law 1717
Civil Law 1720
Residential Premises Lease Act 2
Residential Premises Lease Act 10
Residential Premises Lease Act 11.1
Residential Premises Lease Act 28.2
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C28344814

Lietas arhīva Nr. C-1180-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 5.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

ar sekretāri E.Knospiņu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.Z/

atbildētājam /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās

platības bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda un

līgumsoda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 4.augustā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1717., 1720.pantu, likuma ,,Par

dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu, 11.1 pantu, 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk

– atbildētājs) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās platības bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un

maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA

„Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja

ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

2004.gada 2.augustā atbildētājs noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku.

Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 „Par dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” ar 2008.gada

1.februāri īres maksa noteikta Ls 0,35 (0,50 euro), savukārt ar 2008.gada 1.augustu Ls 0,45 (0,66 euro).

Ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.2850 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas

noteikšanas kārtību” 11.punktu noteikts, ka „dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas

platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks.” Prasītājs, izrakstot rēķinu, norāda, kur var iepazīties ar obligāti

veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam.

Saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.22850 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām Rīgas pilsētas

pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās

dzīvojamās mājas pārvaldnieks, un peļņa.

2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Līguma 2.1.punkts paredz, ka īrnieka pienākumu savlaicīgi – ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša pēdējam datumam, samaksāt īres maksu un veikt

maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājs maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā.

Atbildētāja parāds par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.jūlijam uzkrājies 2989,36 euro.

Parāda apmērs pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu un atbildētājam visu šo laiku ir bijusi iespēja lietot dzīvokli.

Atbildētājs brīdināts par parāda esamību un tā nesamaksāšanas sekām 2014.gada 18.jūnija brīdinājumā. Brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds

nav samaksāts. Tāpēc prasītājs lūdz izbeigt 2004.gada 2.augusta Dzīvojamo telpu īres līgumu un izlikt atbildētāju.

Līguma 2.1.punkts paredz, ka maksājumi par iepriekšējo mēnesi jāveic līdz kārtēja mēneša rēķinā norādītajam datumam. Prasītājam saskaņā ar

līguma 2.4. punktu ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavējuma dienu.

Atbildētājs ilgstoši maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā, nav pilnībā samaksājis par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, līdz ar to par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.jūlijam atbildētāja pamatparāds prasītājam ir 2989,36 euro, aprēķinātais

līgumsods uz 2014.gada 1.jūliju ir 2509,64 euro, apmērā.

2015.gada 29.aprīlī un 2015.gada 7.septembrī, prasītājs iesniedza tiesā pieteikumu par prasības summas pieaugumu. 2015.gada 7.septembra

precizējumos norādīts, ka pēc prasības celšanas parāds par īri un sniegtajiem pakalpojumiem palielinājies. Līdz 2015.gada 1.septembrim pamatparāds

pieaudzis līdz 3536,35 euro un līgumsods 2703,00 euro, pavisam kopā 6239,35 euro apmērā.

Prasībā lūgts izbeigt 2004.gada 2.augusta Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.21270, izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. B/ ar visām viņam

piederošajām mantām no dzīvokļa Rīgā, /adrese/ (pirms adrešu maiņas /adrese/), bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; ievest prasītāju valdījumā

dzīvojamā telpā /adrese/, piedzīt no atbildētāja maksājumu parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu 3536,35 euro apmērā

par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.augustam, līgumsodu 2703 euro apmērā par laiku no 2009.gada 3.oktobra līdz 2015.gada

1.janvārim un visus tiesāšanas izdevumus, ka arī atzīt prasītāja tiesības saņemt 6% par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē uzturēja prasību uz prasības pieteikumā un pieteikumos par prasības pieaugumu norādītajiem apstākļiem un apmērā.

Paskaidroja, ka atbildētājam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvokli un saņemt ar dzīvokļa lietošanu saistītos pakalpojumus, savukārt atbildētājs nav pildījis

savus pienākumus – nav veicis samaksu atbilstoši izsniegtajiem rēķiniem pilnā apmērā. Atbildētājs ir brīdināts par parāda esamību un nodomu izbeigt īres

līgumu. Parāds nav samaksāts, kā arī nav noslēgta vienošanās, tāpēc lūdz prasību apmierināt pilnībā. Lūdza ievests prasītāju valdījumā dzīvojamā telpā

/adrese/, jo prasītājam ir aizdomas, ka dzīvoklī bez atbildētāja dzīvo vēl citas personas. Tāpēc uzskata, ka atbilstoši Civillikuma 995.pantā noteiktajam

prasītājam ir pamats lūgt ievešanu valdījumā.

Atbildētājs/pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina. Paskaidroja, ka nenoliedz īres maksas un ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu parāda

esamību. Parāds izveidojies, jo atbildētāja ienākumi ir nepietiekami, lai apmaksātu visas atbildētāja ikdienas vajadzības un samaksātu ar dzīvokļa

lietošanu saistītos maksājumus. Lūdzu dod iespēju vienoties ar prasītāju par parāda samaksu.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja pārstāves un atbildētāja paskaidrojumu tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot to saistībā ar lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs/pers. B/ daļēji izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – ieradies uz tiesas sēdi, bet nav sniedzis rakstveida

paskaidrojumu par prasību.

Turklāt no atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka atbildētājs iebildumus pret pamatparādu nav cēlis, bet neatzīst prasību par

parāda un līgumsoda piedziņu un par izlikšanu, norādot, ka maksājumus nav veicis, jo nav bijis pietiekamu naudas līdzekļu. Tādējādi secināms, ka

atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot norādīto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

2010.gada 29.decembrī notikusī reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs”, un izveidojot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektajā daļai, kur noteikts, ka apvienošanas

gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai, piešķir prasītājam prasības tiesības, kas izriet no 2003.gada

29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.DI-03-688-lī un 2011.gada 5.jūlija Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līguma Nr.RD-11-910-Lī. Saskaņā ar Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.RD-11-910-Lī 2.6.1., 2.6.2.punktu

prasītājam ir tiesības celt tiesā prasību par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta nosacījumiem, saistību tiesības rodas vai nu uz tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietas materiāliem pievienotais 2004.gada 2.augusta Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.21270 (turpmāk – Līgums) apstiprina, ka atbildētājs,

pamatojoties uz Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes 2002.gada 23.maija rekomendāciju Nr.025650, un SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” noslēguši dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu. Tādejādi /pers.B/ no 2004.gada 2.augusta radies pienākums maksāt par dzīvokļa īri

un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Lietā nav strīda par to, ka prasītājs

nodrošinājis atbildētājam pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka viņam bijusi

liegta iespēja izmantot dzīvokli vai ar tā lietošanu saistītos pakalpojumus.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmā daļa paredz, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās

pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā. Dzīvokļa /adrese /, īres maksa, pamatojoties uz Rīgas domes

2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām

dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” ar 2008.gada 1.februāra īres maksa noteikta Ls 0,35 (0,50 euro), savukārt ar 2008.gada

1.augusta – Ls 0,45 (0,64 euro) par 1m2. Savukārt ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.2850 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai

valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību” 11.punktu noteikts, ka „dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir

proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks.” Prasītājs,

izrakstot rēķinu, norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu

tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam. Kārtība kādā veicami īres maksājumi noteikti Līguma 2.1.punktā.

Saskaņā ar noslēgto Līgumu, prasītājs atbildētājam izrakstījis rēķinus par īri un ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem pakalpojumiem. Atbildētājs nav

apstrīdējis rēķinu izsniegšanas faktu, k arī rēķinos norādīto maksājumu pamatotību un atbilstību faktiski saņemtajiem pakalpojumiem. Atbildētājs tiesas

sēdē apstiprināja, ka nav veicis maksājumus atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem, jo tam nav bijis pietiekamu līdzekļu.

Lietas materiāliem pievienotā izdruka par maksājumiem apstiprina, ka ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu un īres maksas par laiku no

2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.augustam parāds uzkrājies 3536,35 euro. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt, ka

atbildētājam nebija nodrošināta iespēja saņemt ar dzīvokļa lietošanu saistītos pakalpojumus vai bijuši šķēršļi lietot izīrēto dzīvojamo telpu, kā arī ziņas,

kas dotu pamatu apšaubīt aprēķina pareizību.

Atbildētāja savos paskaidrojumos norādīja, ka viņa finansiālais stāvoklis liedz viņam iespēju norēķināties ar prasītāju. Tiesas ieskatā ierobežotas

finansiālās iespējas ir pamats vienoties ar pakalpojumu sniedzēju par samaksas sadalīšanu termiņos vai vienoties par jebkādiem citiem nosacījumiem, ko

pieļauj civiltiesiskās attiecības, bet tas nav pamats, lai atbildētāju atbrīvotu no parāda samaksas.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās telpas īres maksas un ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu maksājumu

(komunālie pakalpojumi) parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnībā 3536,35 euro apmērā.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja līgumsodu atbilstoši Dzīvojamo telpu īres līgumu noteikumiem. Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska

attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Lietā nav strīda, ka pušu tiesiskās attiecības nosakošais līgums ir spēkā esošs. Tādējādi pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas ne tikai tās līgumsoda

institūtu regulējošās Civillikuma normas, kas bija spēkā tiesisko attiecību nodibināšanas laikā, bet arī spēkā esošā likuma redakcijā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (likuma redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu

īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr līgums nav izpildīts. Līguma

2.4.punktā noteikts, ka īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājuma termiņa kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams

līgumsods 0,2% apmērā no nesamaksātās summas, taču tas nepārsniedz ar pakalpojuma slēdzējiem noslēgtos līgumos par pakalpojuma saņemšanu

paredzētos maksimālos līgumsoda procentus. Lietā nav strīda, ka atbildētājs pieļāvis saistību izpildījuma nokavējumu, tādejādi prasītājam pastāv

līgumisks pamats līgumsoda aprēķinam.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā

ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja apgalvojumu, ka ilgstoši nav pildījis no pušu noslēgtā līguma izrietošās maksājumu saistības, līdz ar to tiesai nav

pamata apšaubīt, ka ir noticis parādnieka nokavējums, kas dod prasītājam pamatu līgumsoda aprēķinam.

Prasītājs par laiku no 2009.gada 3.oktobra līdz 2015.gada 1.janvārim aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 2703,00 euro apmērā.

Tiesa secina, ka, lai gan Civillikuma normas, kas regulēja līgumsoda institūtu saistības nodibināšanas laikā, līgumsoda pieaugumu aprobežoja ar

pakalpojumu sniedzēju līgumos noteikto līgumsoda apmēru, tomēr likumdevējs Civillikuma 1724.1 pantā (likuma redakcijā līdz 2013.gada

31.decembrim) nepārprotami noteicis, ka līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs,

salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto

saistību un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.

Turklāt Civillikuma 1724.1 panta redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra noteikts, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam

apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Atbildētājs ir apstrīdējis līgumsoda piedziņas pamatotību. Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļai tiesa, izšķirot strīdu,

izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Savukārt Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš

neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar

līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Vērtējot līgumā noteiktā līgumsoda apmēru saistībā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, kā arī ievērojot to, ka prasītājs nav iesniedzis tiesai ziņas

par tādiem faktiem, kas norādītu uz prasītāja zaudējumu apmēru, kas saistīti ar atbildētāja pieļauto parāda samaksas nokavējumu, tiesa atzīst to par

neatbilstošu Civillikuma 1.pantā noteiktajam labticīguma principam. Turklāt prasītājs arī nav iesniedzis tiesai ziņas par līgumsoda apmēru, kas noteikts

līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas ir, atbildības

par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad prasītājs pamatoti pieprasījis īres maksas un saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā gadījumā

atbildētāja netiktu motivēta nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas prasītāja tiesības saņemt naudas summu

par kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu atbildētājai.

Līgumā paredzēta līgumsoda aprēķins pats par sevi nav atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu piemērošanu, tomēr tā pieaugums, kas nav

ierobežots apmērā, tiesas ieskatā, aprobežojams ar 10 % no prasītāja aprēķinātā pamatparāda apmēra. Šādu līgumsoda apmēru tiesa uzskata par

samērīgu un taisnīgu, ievērojot to, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību neizpildi.

Turklāt atbildētājs pēc brīdinājuma un prasības celšanas tiesā (turpinot saņemt ar dzīvokļa lietošanu saistītos pakalpojumus) nav vienojies ar

prasītāju par parāda samaksas kārtību (izlīgumu), lai gan šādā iespēja atbildētājam nav bijusi liegta. No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 18.jūnijā

brīdinājuma Nr.LEX-1934/2014 izriet, ka prasītājs piedāvājis noslēgt izlīgumu par parāda segšanu, kā arī 2015.gada 21.maijā tiesa nolēma atlikt lietas

izskatīšanu pēc pušu lūguma, jo puses vēlajās noslēgt izlīgumu. No izdrukas par maksājumiem izriet, ka atbildētājs no 2012.gada jūlija mēneša līdz

2015.gada jūnijam vispār nav veicis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem.

Tādējādi secināms, ka atbildētājas ilgstošais nokavējums un par to paredzētās līgumiskās sekas, kas izpaužas līgumsoda aprēķinā, ir radušās

atbildētāja rīcības rezultātā un kā tādas ir pamatotas tomēr nesamērīgas, tiesa uzskata, ka aprēķinātā līgumsoda apmērs ir samazināms līdz 10 %

apmēram no prasītāja norādītā pamatparāda apmēra un piedzenams 353,64 euro apmērā. Pārējā daļā 2349,36 euro apmērā prasība par līgumsoda

piedziņu noraidāma.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja apgalvojumu, ka

samaksa nav izdarīta, kā arī nav cēlis pamatotus iebildumus pret parāda aprēķinu vai iesniedzis tiesai ziņas, kas apstiprinātu parāda samaksu pilnībā vai

kādā daļā. Pastāvot šādiem apstākļiem ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā parādu par īri un saņemtajiem ar dzīvokļa lietošanu

saistītajiem pakalpojumiem par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.augustam 3536,35 euro un līgumsodu par laiku no 2009.gada 3.oktobra

līdz 2015.gada 1.janvārim 353,64 euro, kopā 3889,99 euro.

Prasība daļā par īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas celta par īres un ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu

maksājumu parādu. 2004.gada 2.augusta Dzīvojamo telpu īres līguma Nr.21270 3.1.punktā puses vienojušās, ka līgums noslēgts uz nenoteikto laiku un

līguma 3.4.punkts nosaka, ka prasītājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izbeigt šo līgumu.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punkts nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās

telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, vai arī

nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem.

Kā jau konstatēts iepriekš atbildētājs pieļāvis īres maksas un maksas par saņemtajiem ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem pakalpojumiem maksājumu

kavējumu un tā rezultātā uzkrājies parāds, kas vairākkārt pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu. Tādējādi konstatējam, ka prasītājam ir tiesisks

pamats prasīt īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.

Lietas materiāliem pievienotais 2014.gada 18.jūnija brīdinājumu Nr.LEX-1934/2014 apstiprina, ka prasītājs, ievērojot likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2 panta otrās daļā noteikto termiņu, brīdinājis atbildētāju par parāda esamību un nodomu celt prasību tiesā par īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu no aizņemtās dzīvojamās telpas gadījumā, ja viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas netiks nokārtotas parādsaistības.

Pēc brīdinājuma parādsaistības nav nokārtotas ne mēneša laikā, ne arī pēc tam ilgstošā laika periodā. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir

saņēmis prasītāja brīdinājum, jo atbildētājs nav sniedzis nekādu iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Atbildētāja parāds

ievērojami pārsniedz trīs mēnešu īres maksas un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem apmēru. Atbildētājs no īres līguma izrietošo saistību izpildes

pienākuma pārkāpums nepārtraukti ildzis no 2012.gada jūlija līdz 2015.gada jūnijam.

Pastāvot šādiem apstākļiem konstatējami likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punktā noteiktie priekšnoteikumi īres

līguma izbeigšanai. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas ir

pamatota un apmierināma, atbildētājs izliekams no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Bez tam, 2015.gada 7.septembrī tiesā saņemts prasītāja prasības pieteikuma precizējumi, kuros prasītājs lūdz ievest SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/, valdījumā. Tiesas sēdē prasītāja pārstāve norādīja, ka Civillikuma 995.pants un 2011.gada 5.jūlija

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.RD-11-910-Lī dod prasītājam tiesības prasīt prasītāja ievēšanu valdījumā.

Ievešana īpašuma valdījumā saskaņā ar Civillikuma 995.pantu ir papildu pienākums, kas likumā saistīts ar ieguvēja gribu. Jaunā īpašnieka griba tikt

ievestam valdījumā var būt vērsta pret iepriekšējo īpašnieku. Atbilstoši Civillikuma 993.panta īpašuma tiesības nekustamā īpašuma ieguvējam rodas uz

iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tādējādi prasījums par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā ir

ekskluzīvas īpašnieka tiesības.

Pamatojoties uz ierakstiem zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr./numurs /)

/adrese/, reģistrētas uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda.

Konkrētajā lietā nav izšķirt strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu /adrese /, un prasītājs nav atzīts par dzīvokļa īpašnieku. Savukārt

2011.gada 5.jūlija Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.RD-11-910-Lī nesatur jebkādas prasītāja līgumiskās tiesības tikt

ievestam Rīgas domes īpašumā esošo dzīvojamo telpu valdījumā. Norādītājā apsaimniekošanās līgumā nav noteiktas apsaimniekotāja tiesības tikt

ievestam pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu valdījumā. Šāda vienošanās turklāt būtu pretrunā Civillikumā ietvertajam lietu tiesību

regulējumam, jo valdījums ir īpašumtiesību sastāvdaļa.

Ievērojot norādīto prasītāja apgalvojums, ka dzīvoklī bez prasītāja ziņas iemitinājušās vēl citas personas, nedod pamatu prasītāja ievešanai

valdījumā. Turklāt ievešana valdījumā nekādā gadījumā nepiešķir tiesības personu, kas iemitinājusies dzīvoklī, lai gan bez tiesiska pamata, izlikšanu.

Izlikšana pieļaujama tikai uz tiesas sprieduma pamata.

Pamatojoties uz iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieteiktais lūgums par prasītāja ievešanu valdījumā nav pamatots un tāpēc ir

noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Ievērojot to, ka prasība apmierināta daļēji – apmierinot prasījumu par izlikšanu (prasības summa 380,16 euro – īres maksas kopsumma par 36

mēnešiem) un parāda un līgumsoda piedziņu 3889,99 euro apmērā, no atbildētāja prasītāja labā piedzenama ceļot prasību samaksātās valsts nodevas

daļa atbilstoši 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunkta, 35.panta pirmās daļas 8.punkta un 35.panta otrās daļas noteikumiem – 405,55 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 410,25 euro.

Turklāt ievērojot to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 11,44 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42.

pantam, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,74 euro (11,44-4,7=6,74).

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti

nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 3536,35 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] par personu un mantas izlikšanu no telpām un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājam 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Izbeigt 2004.gada 2.augusta Dzīvojamo telpu /adrese/, īres līgumu Nr.21270, kas noslēgts ar /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Izbeigt lietošanas tiesības un izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, kopā ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas

/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, labā parādu par īri un

saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.augustam 3536,35 euro, līgumsodu par laiku no

2009.gada 3.oktobra līdz 2015.gada 1.janvārim 353,64 euro un tiesas izdevumus 410,25 euro, kopā 4300,24 euro (četri tūkstoši trīs simti euro 24

centi).

Parāda samaksa izdarāma vienā no SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

AS Swedbank, LV98 HABA 0551 0307 3483 7;

AS Citadele banka, LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

AS SEB banka, LV65UNLA 0050 0171 8682 0;

AS DnB banka, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas Fil., LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Noteikt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

neapmaksātās parāda pamatsummas 3536,35 euro.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 2349,36 euro apmŗā piedziņu .

Noraidīt prasību par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ievešanu nekustamā īpašuma – dzīvokļa /adrese /, valdījumā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,74 euro (seši euro 74 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr. 90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28344814.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. B/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam

tiesu izpildītājam.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 5.oktobris.

Tiesnese I.Ramane