Appeal court dismissed appeal against anti-corruption bureau's fine for conflict of interest violation by public official. The court upheld the maximum fine as proportional to the official's personal gain. The court rejected the argument that the official was not a state employee. The court confirmed the lower court's decision was correct. The court found the fine appropriate for the violation. The court emphasized the need for public trust in official conduct.

NORAKSTS Lieta Nr.A42189305 143/AA43-0440-07/7

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 22.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja V.Kakste, tiesneses Z.Kupce un L.Vīnkalna,

piedaloties atbildētāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei Ilzei Krastiņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Viestura Silenieka (personas kods /dzēsts personas kods/) pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2004.gada 29.decembra lēmuma Nr.1/8410 atcelšanu daļā, sakarā ar Viestura Silenieka apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 3.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2004.gada 3.novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenais speciālists sastādīja protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/77, kurā konstatēts, ka Viesturs Silenieks kā Rīgas brīvostas valdes loceklis 2004.gada 6.februārī Rīgas brīvostas valdes sēdē (protokols Nr.3, 16.2.punkts) piedalījās tāda jautājuma izlemšanā (balsojot „par”), kurā viņš bija personiski un mantiski ieinteresēts, tādējādi realizējot savas valsts amatpersonas pilnvaras interešu konflikta situācijā, neievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” (turpmāk – Interešu konflikta likums) 11.panta pirmās daļas noteikumus. Atbildību par šo pārkāpumu paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.30pants.

[2] 2004.gada 16.novembrī Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.1-24/77, ar kuru par Interešu konflikta likuma 11.panta pirmās daļas noteikumu pārkāpumu piemēroja Viesturam Sileniekam naudas sodu 250 latu apmērā saskaņā ar LAPK 166.29pantu un 166.30pantu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, Viesturs Silenieks to apstrīdēja Biroja priekšniekam.

[3] Ar Biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja 2004.gada 29.decembra lēmumu Nr.1/8410 tika nolemts atcelt Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.1-24/77 un par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu saukt Viesturu Silenieku pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu un sodīt ar naudas sodu 250 latu apmērā. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem: [3.1] Rīgas brīvostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, kuru pārrauga Ministru kabinets, valdes locekli nevar uzskatīt par valsts amatpersonu, kurš pilda amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā.

Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis Viesturs Silenieks ir valsts amatpersona saskaņā ar Interešu konflikta likuma 4.panta trešo daļu; [3.2] 2004.gada 6.februārī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis Viesturs Silenieks piedalījās Rīgas brīvostas pārvaldes valdes sēdē, kurā valde vienbalsīgi pieņēma lēmumu akceptēt Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku sarakstus dzīvības apdrošināšanai. Tādējādi Viesturs Silenieks pieņēma lēmumu atbalstīt Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku sarakstus dzīvības apdrošināšanai, saskaņā ar kuriem Viesturs Silenieks 2004.gadā tika apdrošināts par 12 000 latiem; [3.3] 2004.gada 12.februārī Viesturs Silenieks iesniedza apdrošināšanas akciju sabiedrībai (turpmāk – AAS) „Baltikums Dzīvība” iesniegumu ar lūgumu izmaksāt viņam apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas polisi par 2002./2003.gadu. 2004.gada 24.martā AAS „Baltikums Dzīvība” pārskaitīja uz Viestura Silenieka kontu apdrošināšanas atlīdzību 9 000 latu apmērā; [3.4] saskaņā ar Valsts kancelejas informāciju Viesturs Silenieks nav informējis Ministru kabinetu par iespējamo atrašanos interešu konfliktā saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku dzīvības apdrošināšanas sarakstu apstiprināšanu; [3.5] tā kā 2004.gada 3.novembra protokolā par administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/77 nav konstatēts, ka Viesturs Silenieks ir izdarījis LAPK 166.29pantā paredzēto pārkāpumu un Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs, konstatējot minēto pārkāpumu, nav sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu, secināms, ka Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs nav noskaidrojis konkrētā pārkāpuma esamību un nav pierādījis Viestura Silenieka vainu LAPK 166.29pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[4] 2005.gada 26.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Viestura Silenieka pieteikums, kurā pieteicējs lūdz atcelt Biroja 2004.gada 29.decembra lēmumu Nr.1/8410 daļā par viņa saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu. Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem: [4.1] pieteicējs nav vainīgs administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (nav bijis notikuma, kurā būtu administratīvā pārkāpuma sastāvs). Nav strīda, ka pieteicējs bija valsts amatpersona kā Ministru prezidenta biroja vadītājs un Vides ministra padomnieks. Jautājuma izlemšana par pieteicēja dzīvības apdrošināšanu 2004.gadā saskaņā ar normatīvajiem aktiem neietilpa pieteicēja Ministru prezidenta biroja vadītāja un Vides ministra padomnieka amata pienākumos, kā arī nav attiecināma uz gadījumiem, kad pieteicējs Rīgas brīvostas pārvaldes valdes sastāvā rīkojas ar valsts vai pašvaldības mantu. Apdrošināšana nav veikta ne no valsts, ne pašvaldības budžeta līdzekļiem. Atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 6. un 7.sadaļai līgumu noslēgšana, ja tā summa nepārsniedz

50 000 latus, ir Rīgas brīvostas pārvaldnieka kompetencē. Pieteicējs nav izlēmis jautājumu par dzīvības apdrošināšanu 2002./2003.gadā ne attiecībā uz sevi, ne attiecībā uz citiem apdrošinātajiem valdes locekļiem. Ar valdes 2004.gada 6.februāra lēmumu Nr.57 (protokols Nr.3, 16.2.punkts) faktiski ir dots akcepts Rīgas brīvostas pārvaldes iepriekš veiktajiem darījumiem. Arī attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2004.gada 6.februāra lēmumā Nr.57 (protokols Nr.3, 16.2.punkts) norādīto pielikumu Nr.1 1997.gada 7.jūlija līgumam Nr.4-2/41 „Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku saraksts dzīvības apdrošināšanai 2004. apdrošināšanas gadā 1.saraksts” pieteicējs bija pārliecināts, ka apdrošināšanas līgumi attiecībā uz sarakstos norādītajām personām ir jau noslēgti.

Pieteicējs nepiedalījās Rīgas brīvostas pārvaldes valdes lēmuma pieņemšanas balsojumā attiecībā uz sevi, līdz ar to protokolā nav atzīmes par to, ka pieteicējs ir atturējies balsojumā par šo jautājumu. Valdes locekļu Ginta Celmiņa, Sergeja Dolgopolova un Gundara Bojāra paskaidrojumi atšķiras no pieteicēja paskaidrojumiem, kas liecina par to, ka valdes locekļu vienošanās nepastāv. Ar Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2004.gada 3.decembra lēmumu Nr.234 (protokols Nr.17, 6.punkts) „Par Rīgas brīvostas 2004.gada 6.februāra valdes sēdes protokola Nr.3, 16.2.punkta „Par dzīvības apdrošināšanu” precizēšanu” ir novērstas pieļautās neprecizitātes, norādot, ka pieteicējs nepiedalījās balsojumā attiecībā uz sevi; [4.2] Biroja lēmums ir pieņemts, pārkāpjot LAPK 286.pantā noteiktās kompetences robežas.

Atbildētājs ir atsaucies uz LAPK norādītiem trīs dažādiem lēmumu veidiem, kas izslēdz viens otra pieņemšanu. Atbildētājs nav ņēmis vērā, ka lietvedības kārtību administratīvo pārkāpumu lietās iestādē nosaka LAPK; [4.3] pastāv LAPK 239.panta 7.punktā minētais apstāklis (līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi), kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Kā redzams no Biroja 2003.gada 9.oktobra vēstules Nr.1-8/2358 Rīgas brīvostas pārvaldei, Birojs ir pieprasījis un ar Rīgas brīvostas pārvaldes 2003.gada 23.oktobra vēstuli Nr.1-08/1913 ir saņēmis informāciju un pieprasītos dokumentus par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu dzīvības apdrošināšanu 1998.-2003.gadā.

Tas liecina, ka pārbaude šajā jautājumā tika veikta jau 2003.gadā. 2004.gada 24.decembrī kopš iespējamā pārkāpuma atklāšanas brīža bija pagājuši vairāk kā četri mēneši, līdz ar to iesāktā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā bija jāizbeidz.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 3.februāra spriedumu Viestura Silenieka pieteikums noraidīts. Pirmās instances tiesa spriedumā norādījusi šādus argumentus: [5.1] personas darbība nav noteicošais faktors, izvērtējot, vai persona atzīstama par valsts amatpersonu Interešu konflikta likuma 4.panta trešās daļas izpratnē. Personas statuss ir atkarīgs no veicamajām funkcijām. Kā amatpersonas statusu noteicošu kritēriju likumdevējs paredzējis arī tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu. Tā kā pieteicējam kā Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklim šādas tiesības bija piešķirtas, secināms, ka viņš bija uzskatāms par valsts amatpersonu Interešu konflikta likuma 4.panta trešās daļas izpratnē.

Šādos apstākļos pieteicējam bija jāievēro Interešu konflikta likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neatkarīgi no veicamajiem pienākumiem, tādējādi tiesai nav jāvērtē, vai Rīgas brīvostas pārvaldes valde, pieņemot lēmumu Nr.57, rīkojās ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem; [5.2] nav pamata apšaubīt Rīgas brīvostas pārvaldes 2004.gada 6.februāra valdes sēdes protokolā ietverto valdes sēdes norises atspoguļojumu; [5.3] no Rīgas brīvostas pārvaldes 2004.gada 6.februāra valdes sēdes protokola izriet, ka pieteicējs šajā sēdē ir piedalījies un darba kārtības 16.2.jautājums izlemts vienbalsīgi; [5.4] ja pieteicējs vēlējās iepazīties ar sēdes protokolu un pievienot tam rakstveidā izteiktu viedokli, viņam bija tiesības to darīt ne vēlāk kā līdz 2004.gada 27.februārim, kad tika apstiprināts 2004.gada 6.februāra protokols Nr.3.

Ja pieteicējs to neizdarīja, pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas vairs nevar norādīt, ka protokols sēdes gaitu neatspoguļo precīzi; [5.5] nav būtiskas nozīmes apstāklim, vai katra darbinieka apdrošināšana uzskatāma par atsevišķu līgumsaistību vai arī visu darbinieku apdrošināšana kopumā ir uzskatāma par vienu līgumu. Tas, ka tikai Rīgas brīvostas pārvaldes valdei ir tiesības uzņemties saistības virs 50 000 latiem, nenozīmē, ka Rīgas brīvostas pārvaldes valdei būtu aizliegts uzņemties saistības par mazāku summu.

Tas, ka apdrošināto personu sarakstu parakstījis pārvaldnieks, nozīmē, ka viņš izpildījis valdes lēmumu. Nav pamatots arī pieteicēja arguments, ka ar valdes lēmumu akceptēti Rīgas brīvostas pārvaldes iepriekš veiktie darījumi; [5.6] nav nozīmes apstāklim, ka Birojs 2003.gadā saņēmis dokumentus par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu apdrošināšanu 1998.-2003.gadā. Konkrētajā lietā pieteicējs sodīts par lēmuma pieņemšanu 2004.gada 6.februārī. Savukārt nepieciešamo informāciju par 2004.gada 6.februāra sēdē lemto Birojs saņēma 2004.gada 28.jūlijā.

Tādējādi ir ievērots LAPK 37.pantā noteiktais četru mēnešu termiņš; [5.7] par nepamatotu atzīstams pieteicēja arguments, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts, pārkāpjot LAPK 286.pantā noteiktās amatpersonas kompetences robežas.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 3.februāra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis Viesturs Silenieks. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti: [6.1] lemjot par Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku sarakstiem dzīvības apdrošināšanai, Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļi nav rīkojušies kā valsts amatpersonas; [6.2] tiesa nav ņēmusi vērā faktus un pierādījumus, kas apliecina, ka pieteicējs nav piedalījies balsojumā par sevi jautājumā par dzīvības apdrošināšanu, kā arī nepareizi interpretējusi Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma normas un Administratīvā procesa likuma 152.pantu; [6.3] tiesa nepamatoti noraidījusi argumentu, ka šajā gadījumā jautājuma izlemšana par dzīvības apdrošināšanu nebija Rīgas brīvostas pārvaldes valdes, bet gan pārvaldnieka kompetencē; [6.4] tiesa nepamatoti secinājusi, ka par administratīvo pārkāpumu pieteicējs ir administratīvi sodīts, ievērojot likumā noteikto administratīvā soda uzlikšanas termiņu; [6.5] tiesa nepamatoti noraidījusi argumentu, ka pārsūdzētais Biroja lēmums pieņemts, pārkāpjot LAPK 286.pantā noteiktās amatpersonas kompetences robežas.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību un sākotnējo pieteikumu neatzina un lūdza tos noraidīt. Viesturs Silenieks uz tiesas sēdi nebija ieradies, bet sakarā ar viņa komandējumu lūdzis tiesas sēdi atlikt. Apgabaltiesa atzīst, ka lietu ir iespējams pēc būtības izskatīt bez pieteicēja piedalīšanās tiesas sēdē. Lietā nav konstatējami Administratīvā procesa likuma 268.pantā noteiktie apstākļi, kas uzliek tiesai pienākumu lietas izskatīšanu atlikt.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies atbildētāja pārstāves paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Viestura Silenieka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Apgabaltiesa lietā konstatē turpmāk minētos apstākļus: [9.1] 1997.gada 7.jūlijā Latgales apdrošināšanas akciju sabiedrība ,,Ezerzeme” (saistību pārņēmējs - AAS ,,Baltikums Dzīvība”) un Rīgas ostas pārvalde (pašlaik - Rīgas brīvostas pārvalde) noslēdza Rīgas ostas pārvaldes darbinieku dzīvības un veselības apdrošināšanas līgumu Nr.4-2/41, saskaņā ar kuru Rīgas brīvostas pārvalde apdrošina savu darbinieku dzīvību un veselību saskaņā ar pievienoto sarakstu uz 10 gadiem ar apdrošinājuma summu 40 000 lati (lietas lapa 120-121, pielikums); [9.2] 1999.gada 7.jūlijā Rīgas ostas pārvalde un apdrošināšanas akciju sabiedrība „Ezerzeme” apstiprinājušas izmaiņas 1997.gada 7.jūlijā noslēgtajā apdrošināšanas līgumā Nr.4-2/41, nosakot, ka Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieki tiek apdrošināti saskaņā ar „Dzīvības un veselības apdrošināšanas” noteikumiem, saskaņojot ar apdrošināšanas akciju sabiedrību apdrošināšanas summas apmēru uz katru apdrošināto personu un apdrošināšanas polises darbības termiņu savstarpējo sarunu ceļā (lietas lapa 122, pielikums); [9.3] Viesturs Salenieks 2004.gada 6.februārī bija Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis; [9.4] 2004.gada 6.februārī Rīgas brīvostas valdes sēdē (protokols Nr.3,

16.2 punkts), iepazīstoties ar Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku sarakstiem dzīvības apdrošināšanai, kā arī ņemot vērā debatēs izteiktos priekšlikumus, Rīgas brīvostas pārvaldes valde vienbalsīgi pieņēma lēmumu „Par dzīvības apdrošināšanu” (lietas lapa 27-45, pielikums); [9.5] ar 2004.gada 6.februāra lēmumu Nr.57 (protokols Nr.3, 16.2.punkts) „Par dzīvības apdrošināšanu” Rīgas brīvostas pārvaldes valde nolēma akceptēt Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku sarakstu dzīvības apdrošināšanai 2002./2003.apdrošināšanas gadā (1. un 2.saraksts) un 2004.gadā (1. un 2.saraksts) (lietas lapa 54, pielikums); [9.6] ievērojot minēto lēmumu [9.4], Viesturs Silenieks 2002./2003. apdrošināšanas gadā tika apdrošināts par 12 000 latiem (pielikums Nr.1 1997.gada 7.jūlija līgumam Nr.4-2/41 ar 1999.gada 7.jūlija izmaiņām, lietas lapa 46, pielikums) un 2004. apdrošināšanas gadā tika apdrošināts par 12 000 latiem (pielikums Nr.2 1997.gada 7.jūlija līgumam Nr.4-2/41 ar 1999.gada 7.jūlija izmaiņām, lietas lapa 48, pielikums); [9.7] 2004.gada 12.februārī Viesturs Silenieks iesniedza apdrošināšanas akciju sabiedrībai (turpmāk – AAS) „Baltikums Dzīvība” iesniegumu ar lūgumu izmaksāt viņam apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas polisi par 2002./2003.gadu. 2004.gada 24.martā AAS „Baltikums Dzīvība” pārskaitīja uz Viestura Silenieka kontu apdrošināšanas atlīdzību 9 000 latu apmērā; [9.8] 2004.gada 23.februārī AAS „Baltikums Dzīvība” izsniegusi ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanas polisi AA Nr.000635, saskaņā ar kuru Viesturs Silenieks apdrošināts par 12 000 latiem (lietas lapa 39); [9.9] 2004.gada 27.februāra Rīgas brīvostas pārvaldes valdes sēdē (protokols Nr.4, 12.7.punkts) nolemts apstiprināt Rīgas brīvostas pārvaldes 2004.gada 6.februāra valdes sēdes protokolu Nr.3 (lietas lapa 57-66, pielikums); [9.10] 2004.gada 3.novembrī Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenais speciālists sastādīja protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.1-24/77 (lietas lapa 9-12, pielikums); [9.11] Rīgas brīvostas pārvaldes valde 2004.gada 3.decembrī pieņēma lēmumu Nr.234 „Par Rīgas brīvostas 2004.gada 6.februāra valdes sēdes protokola Nr.3 punkta 16.2.

„Par dzīvības apdrošināšanu” precizēšanu, kurā noteikts protokolu Nr.3 papildināt, cita starpā, ar tekstu „V.Silenieks – nepiedalās balsojumā par dzīvības apdrošināšanu V.Sileniekam” (lietas lapa 33).

[10] Lietā nav strīda par [9] minētajiem apstākļiem. Strīds ir par to, vai Viesturs Silenieks kā Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis bija uzskatāms par valsts amatpersonu Interešu konflikta likuma izpratnē un vai tādējādi ir pārkāpis minētā likuma normas. Strīds ir arī par to, vai Viesturs Silenieks ir piedalījies 2004.gada 6.februāra lēmuma par dzīvības apdrošināšanu pieņemšanā attiecībā uz sevi.

[11] LAPK 166.30pantā (tiesību normas spriedumā norādītas redakcijā, kura bija spēkā 2004.gada 6.februārī) noteikts, ka par likumā noteikto uzņēmējdarbības (komercdarbības), valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no 50 līdz 250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

[12] Apgabaltiesa vispirms noskaidros, vai Viesturs Silenieks kā Rīgas brīvostas valdes pārvaldes loceklis ir uzskatāms par valsts amatpersonu Interešu konflikta likuma izpratnē. Interešu konflikta likuma 4.panta pirmajā daļā ir tieši noteikti amati, kuros atrodoties, persona iegūst valsts amatpersonas statusu. Minētais uzskaitījums nav izsmeļošs, tā kā likumdevējs noteicis arī pazīmes (kritērijus), kuras konstatējot personas darbībā, tā atzīstama par valsts amatpersonu. Šādas pazīmes ir:

1) personai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus;

2) personai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas (..);

3) personai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā, finanšu līdzekļiem (4.panta otrā daļa). Likumdevējs noteicis, ka par valsts amatpersonu ir uzskatāma gan tāda persona, kura minētās darbības veic, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, gan tāda, kas tos veic ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām (4.panta otrā un trešā daļa). Pēdējā gadījumā amata pienākumi ir saistāmi ar valsts vai pašvaldības deleģējumu personai veikt konkrētās valsts vai pašvaldības funkcijas.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likuma 6.panta pirmajai daļai ostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir ostas valde. Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 6.punktā noteikta Rīgas brīvostas pārvaldes valdes kompetence. Cita starpā noteikts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes valde apstiprina Rīgas brīvostas attīstības programmu; apstiprina ostas maksas un tarifu robežlīmeņus pakalpojumiem, ko sniedz kuģiem ostā; lemj par ostas maksu atlaižu piešķiršanu; apstiprina gada un perspektīvos budžetus; izdara grozījumus kārtējā gada budžetā; pieņem lēmumus par līgumu slēgšanu; pieņem lēmumus par Rīgas brīvostas pārvaldes īpašumā vai valdījumā esošo nekustamā īpašuma objektu atsavināšanu un iegādi (6.1.3.-6.1.11.punkts), kā arī noteikta cita kompetence.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka valdes locekļa kompetencē (tādējādi – amata pienākumos) ir pieņemt lēmumus, cita starpā, attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldes mantu un finanšu līdzekļiem. No minētā ir secināms, ka valdes loceklim ir tiesības rīkoties ar Rīgas brīvostas pārvaldes mantu un finanšu līdzekļiem. Nepieciešams noskaidrot, vai šāda kompetence ir atzīstama par kompetenci valsts vai pašvaldības institūcijās (Interešu konflikta likuma 4.panta trešā daļa).

[13] Likuma „Par ostām” 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Ministru kabineta pārraudzībā. Turklāt Rīgas ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Rīgas ostas pārvaldes nolikumu Rīgas Dome iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam. Citu ostu pārvalžu nolikumus apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu (..). Valsts pārvaldes iekārtas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Republika kā sākotnējā juridiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību.

Tiešā pārvalde atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 5.punktam ir Latvijas Republikas kā sākotnējās publiskās personas iestādes un amatpersonas, savukārt pastarpinātā pārvalde atbilstoši 6.punktam ir atvasinātu personu iestādes un amatpersonas. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantā noteikts, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Ievērojot minēto, atzīstams, ka gan sākotnējās juridiskās personas iestādes, gan atvasināto juridisko personu iestādes kopumā veido vienotu sistēmu.

„[A]tvasinātās publisko tiesību juridiskās personas ir specifisks valsts pārvaldes (tātad valdības kompetenču sektorā ietilpstošs) veidojums. (..) [V]valstij, veidojot pārvaldes institūcijas, ir izvēles brīvība: tā var veidot savas valsts pārvaldes iestādes (kas nav juridiskas personas), vai arī izveidot jaunas, tātad atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas, un kā vienai, tā otrai uzdot pildīt daļu no (sākotnēji) valdības kompetencē ietilpstošajiem administratīvajiem uzdevumiem. (..) Neatkarīgi no tā, pie kuras publisko tiesību juridiskās personas attiecīgā iestāde pieder, visām – gan tiešās, gan pastarpinātās – valsts pārvaldes iestādēm jāveido vienota, savstarpēji saskaņota valsts pārvaldes sistēma. (..). [V]isas publisko tiesību juridiskās personas – valsts kā sākotnējā un pārējās atvasinātās – veido kopēju valststiesisku veidojumu: valsti plašākajā nozīmē” (sk., Egils Levits, Valsts un valsts pārvaldes juridiskā struktūra un pamatjēdzieni, http://www.politika.lv/index.php?id=8918, publicēts portālā 2004.gada 31.augustā).

Interešu konflikta likuma 4.panta otrajā daļā noteikts, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesas ieskatā Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis ir atzīstams par personu, kurš amata pienākumus pilda valsts vai pašvaldības institūcijā.

Likuma „Par ostām” 7.pantā noteiktas ostas pārvaldes funkcijas gan publisko tiesību jomā (otrā daļa), gan privāto tiesību jomā (trešā daļa). Apgabaltiesas ieskatā minētajam regulējumam nav izšķirošas nozīmes tāda jautājuma kā Rīgas brīvostas valdes locekļa statusa (kā valsts amatpersonas) noteikšanā. Arī publisko tiesību subjekts atsevišķos gadījumos var darboties privāto tiesību jomā, tomēr tas negroza šā subjekta statusu.

[14] Interešu konflikta likuma 4.panta trešajā daļā noteikts, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām. Birojs ir atzinis, ka atbilstoši šai daļai pieteicējs uzskatāms par valsts amatpersonu. Apgabaltiesa uzskata, ka šāds secinājums nav pareizs. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5.nodaļa reglamentē atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātpersonai. Apgabaltiesas ieskatā šādos gadījumos ir piemērojama Interešu konflikta likuma 4.panta trešā daļa. [15] Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes iestādes amatpersona rīkojas tiešās vai atvasinātās juridiskās personas vārdā, atzīstams, ka šāda rīcība, cita starpā, ir rīcība ar šās publiskās personas mantu un finanšu līdzekļiem. Apgabaltiesa jau atzina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu kompetencē ir rīkoties ar pārvaldes mantu un finanšu līdzekļiem [12]. Ņemot vērā minēto, kā arī iepriekš [13] secināto, apgabaltiesa atzīst, ka Viesturs Silenieks, pildot Rīgas brīvostas valdes locekļa pienākumus, rīkojas ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem.

[16] Ņemot vērā minēto [12]-[15], apgabaltiesa atzīst, ka Viesturs Silenieks kā Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis 2004.gada 6.februārī atbilstoši Interešu konflikta likuma 4.panta otrajai daļai bija uzskatāms par valsts amatpersonu.

[17] Pieteicējs norādījis, ka viņa konkrētā rīcība nav uzskatāma par rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu. Apgabaltiesa šādu apsvērumu atzīst par nepareizu. Pirmkārt, nav strīda par to, ka Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku apdrošināšana veikta no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem. Apgabaltiesa jau atzina, ka rīcība ar tiem ir atzīstama par rīcību ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem. Otrkārt, apgabaltiesas ieskatā šādam apstāklim pat nav nozīmes, jo amatpersonas rīcība (tiesības rīkoties) ar valsts vai pašvaldības mantu ir viens no kritērijiem, lai personu atzītu par valsts amatpersonu. Apgabaltiesa jau atzina [15], ka šis kritērijs konkrētā gadījumā ir konstatēts. Tādējādi turpmāk nepieciešams noskaidrot, vai pieteicējs kā amatpersona nav pārkāpis Interešu konflikta likumā noteiktos ierobežojumus amatpersonām. Interešu konflikta likuma 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Atbildētājs atzinis, ka pieteicējs ir pārkāpis minētajā pantā noteikto ierobežojumu, proti, ir veicis darbības, kurās pats vai viņa radinieki ir personiski vai mantiski ieinteresēti, proti, attiecībā uz sevi piedalījies lēmuma pieņemšanā par dzīvības apdrošināšanu. Tādējādi konkrētajā gadījumā, kā to pamatoti atzinusi arī pirmās instances tiesa, nav nozīmes apstāklim, vai pieteicējs ir rīkojies ar valsts vai pašvaldības mantu (finanšu līdzekļiem), tā kā atbildētāja konstatētais pārkāpums ir piedalīšanās tāda jautājuma izlemšanā, kurā pieteicējs personiski un mantiski ir ieinteresēts. Līdz ar to nepieciešams noskaidrot, vai pieteicēja kompetencē ietilpa lēmuma pieņemšana, kā arī, vai pieteicējs ir piedalījies šāda lēmuma pieņemšanā.

[18] Viesturs Silenieks pieteikumā norādījis, ka nav izlēmis jautājumu par dzīvības apdrošināšanu 2002./2003.gadā ne attiecībā uz sevi, ne attiecībā uz citiem apdrošinātajiem valdes locekļiem. Pieteicējs norādījis, ka ar valdes 2004.gada 6.februāra lēmumu Nr.57 (protokols Nr.3, punkts 16.2) faktiski ir dots akcepts Rīgas brīvostas pārvaldes iepriekš veiktajiem darījumiem. Arī attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2004.gada 6.februāra lēmumā Nr.57 (protokols Nr.3, punkts 16.2) norādīto pielikumu Nr.1 1997.gada 7.jūlija līgumam Nr.4-2/41 „Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku saraksts dzīvības apdrošināšanai 2004.apdrošināšanas gadā 1.saraksts” pieteicējs bija pārliecināts, ka apdrošināšanas līgumi attiecībā uz sarakstos norādītajām personām ir jau noslēgti.

Turklāt jautājuma izlemšana par dzīvības apdrošināšanu nav bijusi Rīgas brīvostas pārvaldes valdes, bet gan pārvaldnieka kompetencē. Apgabaltiesa šādus argumentus uzskata par nepamatotiem. Pirmkārt, nav loģisks un saprotams apsvērums, ka valde devusi akceptu darījumiem, kuri veikti iepriekš. Turklāt šāds apsvērums ir pretrunīgs, norādot, ka valde tomēr devusi akceptu. Kā zināms, akceptēt nozīmē piekrist jeb apstiprināt. Turklāt, kā redzams no pieteicēja argumentiem, ar 2004.gada 6.februāra lēmumu tikušas apstiprinātas izmaiņas darbinieku sarakstā arī 2004.gadam.

Tādējādi nav atzīstams, ka ar šo lēmumu tikai akceptētas jau izpildītas darbības. Lietā nav strīda par to, ka Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku dzīvības un veselības apdrošināšanas līgums Nr.4-2/41 noslēgts jau 1997.gada 7.jūlijā. Tomēr no lietas materiāliem ir secināms, ka darbinieku, kuru apdrošināšanu šis līgums paredz, sarakstos var notikt un ir notikušas izmaiņas. Tādējādi nav atzīstams, ka lēmuma pieņemšanai par darbinieku sarakstu apstiprināšanu ir tikai formāls raksturs. Turklāt, ja arī uzskatītu, ka šādam lēmumam ir formāls raksturs, tas neatbrīvo amatpersonu no pienākuma konkrētā lēmuma pieņemšanā nepiedalīties.

Attiecībā uz Rīgas brīvostas valdes un pārvaldnieka kompetenci lēmumu pieņemšanā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. Kā apgabaltiesa jau konstatēja, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 6.punktā noteikta valdes kompetence. No šā nolikuma 6.1.7.4., 6.1.8., 6.1.11.punkta izriet, ka valde pieņem lēmumus tādu finanšu rakstura darījumos, kuru summa pārsniedz 50 000 latus. Savukārt šā nolikuma 7.4.15.punktā noteikts, ka brīvostas pārvaldniekam ir tiesības uzņemties saistības par summu, kas nepārsniedz 50 000 latus. Apgabaltiesas ieskatā šāds regulējums neierobežo valdes kompetenci pieņemt lēmumus par līgumu noslēgšanu (vai grozīšanu), kuru kopējā summa nepārsniedz 50 000 latus.

Turklāt, ja šāds lēmums ir nodots pieņemšanai valdē, tās locekļiem jāievēro tie ierobežojumi, kurus nosaka Interešu konflikta likums.`

[19] Pieteicējs norādījis, ka nav piedalījies Rīgas brīvostas pārvaldes valdes lēmuma pieņemšanas balsojumā attiecībā uz sevi, līdz ar to protokolā nav atzīmes par to, ka pieteicējs ir atturējies balsojumā par šo jautājumu. Pieteicējs arī norādījis, ka valdes locekļu Ginta Celmiņa, Sergeja Dolgopolova un Gundara Bojāra paskaidrojumi atšķiras no pieteicēja paskaidrojumiem, kas liecina par to, ka valdes locekļu vienošanās nepastāv. Ar Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2004.gada 3.decembra lēmumu Nr.234 (protokols Nr.17, 6.punkts) „Par Rīgas brīvostas 2004.gada 6.februāra valdes sēdes protokola Nr.3 punkta 16.2.

„Par dzīvības apdrošināšanu” precizēšanu” ir novērstas pieļautās neprecizitātes, norādot, ka pieteicējs nepiedalījās balsojumā attiecībā uz sevi. No lietas materiāliem ir redzams, ka 2004.gada 6.februārī Rīgas brīvostas pārvaldes valde ir pieņēmusi lēmumu Nr.57, ar kuru akceptēti Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku saraksti dzīvības apdrošināšanai (lietas lapa 28). No Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2004.gada 6.februāra sēdes protokola Nr.3 ir redzams, ka valde vienbalsīgi nolēmusi akceptēt Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku sarakstus dzīvības apdrošināšanai.

No šā protokola arī redzams, ka sēdē piedalījies pieteicējs Viesturs Silenieks (lietas lapa 27, 45, pielikums). Nav strīda par to, ka Viesturs Silenieks ietverts darbinieku sarakstos dzīvības apdrošināšanai. Rīgas brīvostas pārvaldes valde 2004.gada 3.decembrī pieņēmusi lēmumu Nr.234 „Par Rīgas brīvostas 2004.gada 6.februāra valdes sēdes protokola Nr.3 punktu 16.2. „Par dzīvības apdrošināšanu” precizēšanu”, ar kuru noteikusi akceptēt precizējumu 2004.gada 6.februāra valdes sēdes protokola 16.2.punktā, papildinot to ar tekstu, cita starpā – „V.Silenieks – nepiedalās balsojumā par dzīvības apdrošināšanu V.Sileniekam”.

Apgabaltiesa turpmāk minēto apsvērumu dēļ kritiski vērtē veikto grozījumu valdes 2004.gada 6.februāra protokolā Nr.6. Apgabaltiesa norāda, ka sēdes protokola jēga un mērķis ir atspoguļot sēdes norisi un lēmumu pieņemšanas kārtību tajā, tajā skaitā, valdes locekļu balsojumu. Arī Rīgas brīvostas pārvaldes nolikuma 5.9.punktā bija noteikts, ka brīvostas valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā ieraksta jautājuma apspriešanas laikā izteiktos valdes locekļu priekšlikumus un balsošanas rezultātus. Atbilstoši šā nolikuma 5.10.punktam brīvostas valdes locekļiem ir tiesības sēdes protokolam pievienot rakstveidā savu īpašo viedokli.

Tādējādi tieši sēdes protokols, cita starpā, ir viens no pierādījumiem amatpersonas rīcībai lēmuma pieņemšanā interešu konflikta situācijā. No protokola Nr.6 nepārprotami ir secināms, ka pieteicējs ir piedalījies balsojumā par dzīvības apdrošināšanu, tajā skaitā, attiecībā uz sevi. Minētais izriet no ieraksta protokolā, ka valde vienbalsīgi nolemj akceptēt darbinieku sarakstus. Valsts amatpersona ir saistīta ar tiem ierobežojumiem savā darbībā, kuri noteikti tiesību normās. Personai, atrodoties amatā valsts amatpersonas statusā, ir jāpievērš īpaša uzmanība savu darbību atbilstībai tiesību normās noteiktajam, pretējā gadījumā rēķinoties ar atbildību.

Apgabaltiesas ieskatā no minētā izriet arī amatpersonas pienākums interešu konflikta situācijā pārbaudīt, kādā veidā noticis tās pieņemto lēmumu atspoguļojums. Ja persona šo pienākumu nav izpildījusi, tā nevar vēlāk atsaukties, ka tās darbību atspoguļojums ir nepareizs un veikt grozījumu protokolā. No lietas materiāliem ir redzams, ka labojums protokolā izdarīts tikai 2004.gada 3.decembrī, proti, pēc tam, kad atbildētājs jau bija veicis pārbaudi, sastādot protokolu par administratīvo pārkāpumu, kā arī jau pieņēmis sākotnējo lēmumu par administratīvā soda noteikšanu.

Šāda pieteicēja darbība (bezdarbība) tūlīt pēc 2004.gada 6.februāra valdes sēdes liecina par pieteicēja akceptu protokolā norādītajam. Savukārt vēlākie grozījumi – par izvairīšanos no atbildības. Turklāt pieteicēja rīcība un sniegtie paskaidrojumi attiecībā uz piedalīšanos lēmuma pieņemšanā un vēlāk veiktajiem grozījumiem sēdes protokolā ir pretrunīgi. No pieteikuma un apelācijas sūdzības izriet pieteicēja apsvērums, ka Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis nav uzskatāms par valsts amatpersonu.

Atbilstoši šādam apsvērumam ir izskaidrojama pieteicēja rīcība, piedaloties lēmuma pieņemšanā par apdrošināšanu, tajā skaitā, attiecībā uz sevi, kā arī šādas rīcības atspoguļojums valdes sēdes protokolā. Savukārt pretrunā minētajam apsvērumam ir pieteicēja turpmākie argumenti par valdes sēdes protokolā veiktajiem labojumiem attiecībā uz viņa piedalīšanos šāda lēmuma pieņemšanā un nepieciešamību šādus labojumus veikt. No lietas materiāliem izriet, ka arī citi valdes locekļi, kuri piedalījušies Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2004.gada 6.februāra sēdē, snieguši paskaidrojumus par konkrētā lēmuma pieņemšanas kārtību.

Piemēram, valdes loceklis Sergejs Dolgopolovs paskaidrojis, ka 2004.gada 6.februāra valdes sēdē valdes locekļi atbalstīja nevis sarakstus, bet apdrošināšanas principus, jo viņš neatceras, ka minētie saraksti būtu bijuši pievienoti lēmuma projektam. Savukārt valdes loceklis Gundars Bojārs tāpat kā pieteicējs norādījis, ka par katru personu balsojums noticis atsevišķi. Valdes loceklis Gints Celmiņš ir paskaidrojis, ka valdes sēdē vispār nav bijis iepazīstināts ar sarakstiem. I.Dz., kura sastādījusi sēdes protokolu, norādījusi, ka valdes locekļi, iepazīstoties ar darbinieku sarakstiem, vienbalsīgi nolēma tos akceptēt.

Tajā pašā laikā I.Dz. norādījusi, ka valdes locekļi par katru darbinieku balsojuši atsevišķi, ieinteresētajām personām balsojumā nepiedaloties (lietas lapa 118, pielikums, lietas lapa 23). Šie paskaidrojumi, kā arī sēdes protokola sastādītājas sniegtie paskaidrojumi ir pretrunīgi. Tomēr, ņemot vērā iepriekš apgabaltiesas izdarītos apsvērumus attiecībā uz amatpersonas pienākumiem pārbaudīt tās pieņemto lēmumu atspoguļojumu protokolā, apgabaltiesas ieskatā pārējo valdes locekļu sniegtajiem paskaidrojumiem pamatā šādā lietā nevar būt izšķiroša nozīme.

Šādos apstākļos apgabaltiesa atzīst, ka šo paskaidrojumu izvērtēšana pēc būtības nav nepieciešama.

[20] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Viesturs Silenieks ir pārkāpis Interešu konflikta likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu valsts amatpersonai, proti, piedalījies tāda lēmuma pieņemšanā, kurā pats vai viņa radinieki var būt materiāli ieinteresēti.

[21] Pieteicējs norāda, ka Biroja lēmums ir pieņemts, pārkāpjot LAPK 286.pantā noteiktās kompetences robežas. No lietas materiāliem redzams, ka zemākā iestāde, pieņemot lēmumu 2004.gada 16.novembrī, pieteicēju atzinusi par vainīgu atbilstoši LAPK 166.29 un 166.30pantam. 2004.gada 29.decembrī, izskatot Viestura Silenieka sūdzību par minēto lēmumu, Biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs atzinis, ka atbildība par LAPK 166.29pantu noteikta nepareizi, jo administratīvā pārkāpuma protokolā šāds pārkāpums nav bijis konstatēts. Tādējādi ar šo lēmumu Biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs atcēla 2004.gada 16.novembra lēmumu un Viesturam Sileniekam atbildību noteica par LAPK 166.30panta pārkāpumu. LAPK 286.panta pirmajā daļā noteikts, ka orgāns (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem: atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida (1.punkts); atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai (2.punkts); atceļ lēmumu un izbeidz lietu (3.punkts); groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts (4.punkts). Atbilstoši LAPK 214.2panta pirmajai daļai Birojs izskata šā kodeksa 166.30pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Savukārt LAPK 214.2panta otrajā daļā noteikts, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Biroja vārdā ir tiesīgs Biroja priekšnieks, viņa vietnieki, Biroja priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki

– par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Apgabaltiesa uzskata un to pamatoti atzinusi arī pirmās instances tiesa, ka šajā gadījumā LAPK 286.pants ir interpretējams kopsakarā ar 214.2pantu. LAPK 214.2panta otrā daļa tieši nosaka Biroja priekšnieka (tādējādi arī priekšnieka pienākumu izpildītāja) kompetenci uzlikt administratīvo sodu par LAPK 166.30pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Turklāt jāņem vērā, ka konkrētajā gadījumā augstāka iestāde (Biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs) atzina par pamatotu zemākās iestādes lēmumu daļā par Viestura Silenieka saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu. Lēmuma atcelšanas iemesls bijis tas, ka personai nepamatoti noteikta atbildība par otru administratīvo pārkāpumu (LAPK 166.29pantu). Līdz ar to, ievērojot LAPK 214.2pantā noteikto Biroja priekšnieka (pienākumu izpildītāja) kompetenci, kā arī procesuālās ekonomijas principu, apgabaltiesa atzīst, ka Biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs ir rīkojies tam noteiktās kompetences robežās un pamatoti Viesturam Sileniekam noteicis sodu.

[22] Pieteicējs norāda, ka pastāv LAPK 239.panta 7.punktā minētais apstāklis (līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi), kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Pieteicējs arī norāda, kā redzams no Biroja 2003.gada 9.oktobra vēstules Nr.1-8/2358 Rīgas brīvostas pārvaldei, Birojs ir pieprasījis un ar Rīgas brīvostas pārvaldes 2003.gada 23.oktobra vēstuli Nr.1-08/1913 ir saņēmis informāciju un pieprasītos dokumentus par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu dzīvības apdrošināšanu 1998.-2003.gadā.

Pieteicēja ieskatā tas liecina, ka pārbaude šajā jautājumā tika veikta jau 2003.gadā. 2004.gada 24.decembrī kopš iespējamā pārkāpuma atklāšanas brīža bija pagājuši vairāk kā četri mēneši, līdz ar to iesāktā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā bija jāizbeidz. Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka šajā lietā nav nozīmes apstāklim, ka Birojs jau 2003.gadā saņēmis informāciju par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu apdrošināšanu. Kā norāda arī pats pieteicējs, šāda informācija saņemta 2003.gadā.

Savukārt konkrētajā lietā pieteicējam sods piemērots par viņa darbībām pēc minētās pārbaudes (informācijas saņemšanas), proti, 2004.gada 6.februārī, pieteicējam piedaloties lēmuma pieņemšanā, kurā viņš ir ieinteresēts. Turklāt LAPK 239.panta 7.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim pagājuši LAPK 37.pantā paredzētie termiņi. Savukārt LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četrus mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Savukārt šā paša panta ceturtajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par šā kodeksa 12. „c” nodaļā (Administratīvie pārkāpumu korupcijas novēršanas jomā, tajā skaitā, 166.30pants) paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Pārkāpums noticis 2004.gada 6.februārī. Protokols par administratīvo pārkāpumu sastādīts 2004.gada 3.novembrī. Tādējādi atzīstams, ka pārkāpums atklāts 2004.gada 3.novembrī.

Sākotnējais lēmums, ar kuru piemērots sods, pieņemts 2004.gada 16.novembrī. Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, galīgais lēmums pieņemts 2004.gada 29.decembrī. Tādējādi atzīstams, ka sods pieteicējam piemērots, ievērojot gan četru mēnešu termiņu no pārkāpuma atklāšanas dienas, gan viena gada termiņu no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

[23] Zemākā iestāde Viesturam Sileniekam par LAPK 166.29panta un 166.30panta pārkāpumu noteica naudas sodu 250 latus. LAPK 166.29panta sankcija paredz naudas sodu valsts amatpersonai līdz

250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. LAPK 166.30panta sankcija paredz naudas sodu valsts amatpersonai no 50 līdz 250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. LAPK 35.panta otrajā daļā noteikts, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem. No minētā secināms, ka zemāka iestāde, lai arī sodu noteica par diviem administratīvajiem pārkāpumiem, atbilstoši LAPK 35.panta otrajai daļai bija saistīta ar LAPK 166.30pantā noteikto sankciju (naudas sods no 50 līdz 250 latiem), proti, ar sankciju par smagāko pārkāpumu. Augstākā iestāde, atcēla minēto lēmumu un par LAPK 166.30panta pārkāpumu noteica naudas sodu minētā panta sankcijas ietvaros, proti, 250 latus. Augstāka iestāde, nosakot šādu sodu, ir izdarījusi apsvērumus, tādējādi izpildot LAPK 32.pantā noteikto. Iestāde norādījusi, ka nepieciešams nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Iestāde arī norādījusi, ka nepieciešams ievērot soda piemērošanas uzdevumus, kuru galvenais mērķis ir nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pie administratīvās atbildības saucamās personas likumu precīzas un stingras ievērošanas garā. Apgabaltiesa iestādes izdarītos apsvērumus atzīst par pareiziem, turklāt norāda, ka soda apmērs ir samērojams ar izdarīto pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā pārkāpums valsts amatpersonas darbībās ir saistīts ar mantiska labuma gūšanu, proti, pieteicējs izlēmis jautājumu par konkrēta materiāla labuma piešķiršanu sev. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Viesturam Sileniekam piemērotais naudas sods tā maksimālajā apmērā ir samērīgs.

[24] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti noraidījusi Viestura Silenieka pieteikumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atzīt par nepamatotu un noraidīt Viestura Silenieka pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2004.gada 29.septembra lēmuma Nr.1/8410 atcelšanu daļā, ar kuru Viesturam Sileniekam atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30pantam noteikts naudas sods 250 lati. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) V.Kakste

Tiesneses (paraksts) Z.Kupce

(paraksts) L.Vīnkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese V.Kakste Rīgā, 2007.gada 22.martā