Court dismisses appeal against traffic fine for failure to stop at red light, citing lack of procedural error.

ECLI:LV:RIRT:2020:0806.1A33103920.2.S

Lietas Nr.1A33103920

Lietvedības Nr.1A-1039-20/21

SPRIEDUMS

Siguldā 2020. gada 6. augustā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietā iesniedzēja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes 2020. gada 26. marta lēmumu Nr. 20/3/3-1361.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 25. februārī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa (turpmāk – VP GKPP SDP SUKB FN) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu

Nr. ER 00016845, par to, ka 2019. gada 27. decembrī plkst. 11.47 transportlīdzeklis VW AMAROK ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ tika vadīts Rīgā, Maskavas un Puškina ielu krustojumā, pārkāpjot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes

noteikumi” (turpmāk – CSN) 45.2. punkta prasības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.5panta pirmās

daļas nosacījumiem uzlikts naudas sods 30,00 euro. (lietas 1. lapa)

[2] 2020. gada 26. martā Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde (turpmāk – iestāde) izskatīja iesniedzēja sūdzību par

VP GKPP SDP SUKB FN 2020. gada 25. februārī pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. ER 00016845.

[3] 2020. gada 27. aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes 2020. gada 26. marta lēmumu Nr. 20/3/3-1361.

[3.1] Sūdzības pieteikumā norādīts, ka iesniedzējs lēmumu uzskata par netaisnīgu, tā pieņemšanā nav ņemti vērā visi lietas faktiskie apstākļi, trūkst

apstiprinātu metodisko aprēķinu un, līdz ar to arī pierādījumu, lai objektīvi izvērtētu lietas apstākļus, lēmums ir atzīstams par nepamatotu un ir atceļams

pilnībā.

[3.2] Iesniedzējs uzskata, ka lēmumu iestāde sagatavojot formāli, balstot uz savas, subjektīvās iekšējās pārliecības, par to, kā būtu bijis jārīkojas

iesniedzējam.

[3.3] Iesniedzējs norāda, ka no administratīvā pārkāpuma protokola ir redzams, ka foto fiksācijas izdarīšanas laikā, brīdī, kad luksoforā gaismas

signāls ir nomainījies no zaļa uz dzeltenu, iesniedzēja transportlīdzeklis faktiski atrodas krustojumā un to vairs nav iespējams apturēt tieši pirms CSN

53. punktā minētās stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums).

Ievērojot lietas faktiskos apstākļus, t.sk., transportlīdzekļa ātrumu, kurš nav bijis lielāks par apdzīvotā vietā atļauto, konkrētā transportlīdzekļa pilnu

masu, kas sastāda 3040 kg un kura pārlieku strauja apturēšana varētu būtiski ietekmēt satiksmes drošību, un to, ka transportlīdzekļa apstāšanās laiks

sastāv no vadītāja reakcijas ātruma laika, esošās situācijas izvērtēšanas laika, bremzēšanas uzsākšanas laika, bremzēšanas laika un bremzēšanas ceļa

garuma, transportlīdzekļa atrašanās vietu foto fiksācijas brīdī, apstākli, ka luksofora signāla maiņa notikusi transportlīdzeklim atrodoties pārāk tuvu no

CSN 53. punktā minētās stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums), par pamatotu būtu atzīstams apgalvojums, ka iesniedzējs nav pārkāpis Noteikumu

45.2. punktu un tam konkrētajā situācija bija pamatotas tiesības pabeigt krustojuma šķērsošanu pamatojoties uz CSN 54. punktā minēto izņēmuma

gadījumu. Visas iepriekš minētās transportlīdzekļa vadītāja darbības nav iespējams veikt 3(trīs) sekunžu laikā.

[3.4] Iesniedzējs uzskata, ka iestāde nepamatoti konstatējusi, ka satiksmes organizācijas specifika ļāva iesniedzējam apturēt transportlīdzekli tam

paredzētajā vietā un iesniedzējs laikus nav novērtējis situāciju, kas noveda pie tā ka viņš neizpildīja CSN prasības, kā arī vadot transportlīdzekli bija

jāizvēlas drošs braukšanas ātrums, kas ļauj nepieciešamības gadījumā apturēt transportlīdzekli, neapdraudot ceļu satiksmes dalībniekus. Turklāt, redzot,

ka priekšā atrodas luksofors, vadītājam ir attiecīgi jāizvērtē savs braukšanas ātrums nepieļaujot iespēju, ka brīdī, kad iedegas dzeltenais luksofora signāls,

transportlīdzekli nebūtu iespējams apturēt, neapdraudot satiksmes drošību.

Iesniedzējs norāda, ka transportlīdzekli vadīja nepārkājot atļauto braukšanas ātrumu. Turklāt luksofora tehniskais regulējums neparedz brīdinājuma

iespējamību par gaidāmo signāla maiņu no zaļa uz dzeltenu un vadītājam to paredzēt nav iespējams, ja vien nav citu brīdinošu faktoru, kas par to varētu

liecināt. Konkrētajā gadījumā luksofora signāla maiņa notikusi transportlīdzeklim atrodoties pārāk tuvu no CSN 53. punktā minētās stoplīnijas (929. ceļa

apzīmējums), kā rezultātā iesniedzējam nebija iespējams transportlīdzekli droši apturēt pirms stoplīnijas. Lēmumā nav atsauce uz aprēķinu vai attiecīgā

kārtā apstiprinātu metodiku (ātrums, attālums, vadītāja iespējamais reakcijas laiks, situācijas izvērtēšanas laiks, lēmuma pieņemšanas laiks, bremzēšanas

ceļa garums), kas pamatotu iestādes viedokli.

[3.5] Pamatojoties uz LAPK 245.1 panta otro daļu, 288. panta pirmo un otro daļu, 289. panta pirmo daļu, 289.1 pantu, Paziņošanas likuma

8. panta trešo daļu, iesniedzējs pieteikumā tiesai lūdzis atcelt 2020. gada 26. marta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes lēmumu Nr. 20/3/3-1361 un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr. ER 00016845.

[4] Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 7. maija lēmumu nolemts pieņemt /pers. A/ sūdzību un ierosināt tiesvedību, kā arī administratīvā pārkāpuma

lietu izskatīt rakstveida procesā. Noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu tiesai, lūgt

izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2020. gada 8.jūnijam, kā arī paziņots, ka

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā 2020. gada 6. augustā, kas ir nolēmuma pieejamības datums. (lietas 21. lapa)

Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki līdz 2020. gada 8.jūnijam tiesā nav iesnieguši paskaidrojumus, pieteikuši noraidījumus un nav lūguši

izskatīt lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē, kā arī nav iesnieguši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet pārsūdzētais lēmums

atstājams negrozīts.

[6] LAPK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, iestādes pieņemtajā lēmumā norādīto motivāciju un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus,

tiesa atzīst, ka iestāde atbilstoši LAPK normām ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtējusi visus lietas apstākļus, to kopumā un savstarpējā saistībā,

konstatējot administratīvā pārkāpuma esību, pieņēmusi tiesisku un pamatotu lēmumu.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa

atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

[7] Atbilstoši LAPK 243. panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši minētā panta regulējumam lietā tiek vērtēta pierādījumu pieļaujamība, ticamība un attiecināmība. Šie pierādījumu vērtēšanas kritēriji veido

pierādīšanas mehānismu.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

[8] No lietas materiāliem izriet, ka 2020. gada 25. februārī VP GKPP SDP SUKB FN sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums

Nr. ER 00016845, par to, ka 2019. gada 27. decembrī plkst. 11.47 transportlīdzeklis VW AMAROK ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ tika vadīts Rīgā, Maskavas un Puškina ielu krustojumā, pārkāpjot CSN 45.2. punkta prasības. Saskaņā ar LAPK 149.5 panta pirmās daļas

nosacījumiem piemērots naudas sods 30,00 euro. (lietas 1. lapa)

LAPK 149.5 panta pirmajā daļā noteikts, ka par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja

signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam – no trīsdesmit līdz simt

četrdesmit euro.

CSN 45.2. punkts nosaka, ka dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo

signālu maiņu.

Saskaņā ar CSN 54. punktu, ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs

transportlīdzekli šo noteikumu 53. punktā minētajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šā transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot

transportlīdzekli.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 53. punktam, ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur

transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 546.ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas vai minētās ceļa zīmes, transportlīdzeklis jāaptur

pirms krustojumiem un citos ceļa posmos – pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav,- pirms luksofora tā, lai netraucētu citus transportlīdzekļus un

gājējus, kuru kustība ir atļauta.

Iestādes lēmumā norādīts, ka 2019. gada 27. decembrī plkst. 11.47 pārkāpums fiksēts ar video reģistrācijas iekārtas Roadmetric Enforcement

Deputy Nuvo - 5100VTC Nr. 96455 veiktajiem video ierakstiem, no kuriem izriet, ka 2019. gada 27. decembrī plkst. 11.47 transportlīdzeklis VW

AMAROK ar valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ tika vadīts Rīgā, pa Puškina ielu no Ģenerāļa Radziņa krastmalas puses un vietā, kur

kustību regulē luksofors, šķērsoja stoplīniju pēc tam, kad luksoforā jau trīs sekundes dega dzeltenais gaismas signāls. Secināts, ka dotajā gadījumā

satiksmes organizācijas specifika ļāva vadītājam apturēt transporta līdzekli tam paredzētajā vietā, jo aizmugurē tuvā distancē nebrauca neviens

transportlīdzeklis.

[9] Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums un, pamatojoties uz kuriem iestāde secinājusi, ka

iesniedzējs ir izdarījis LAPK 149.5panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt lietas materiālos esošo pierādījumu, proti, videoieraksta (lietas 4. lapa), administratīvā pārkāpuma protokola

(lietas 1. lapa) tiesiskumu, pieļaujamību un attiecināmību uz konkrēto administratīvo pārkāpumu.

Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu. Bez tam nav

konstatēti apstākļi, ka policijas darbinieki tieši vai netieši būtu ieinteresēti noformēt iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu kaut kādu personīgu motīvu

dēļ.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, tātad, šajā gadījumā arī policijas

darbiniekiem, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.

[10] Sūdzība norādīts, ka iestāde kļūdaini izvērtējusi iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa atrašanās vietu un viņa iespējas to apturēt, mainoties

luksofora signālam.

Izvērtējot videoierakstā fiksēto informāciju, tiesai nerodas nekādas šaubas, ka pārkāpums pamatoti fiksēts transportlīdzeklim VW AMAROK ar

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Video ierakstā ir skaidri redzams, ka luksofora dzeltenais signāls iedegās pirms iesniedzēja

transportlīdzeklis tuvojās stoplīnijai, iesniedzēja transportlīdzeklim šķērsojot stoplīniju dega dzeltenais gaismas signāls, savukārt, transportlīdzeklim

šķērsojot krustojumu, luksoforā jau iedegās sarkanais aizliedzošais gaismas signāls. Turklāt no video ieraksta redzams, ka aiz iesniedzēja

transportlīdzekļa nebrauca neviens cits transportlīdzeklis, tādejādi nav pamatots iesniedzēja arguments, ka viņš nevarēja apturēt vadīto transportlīdzekli

neapdraudot un netraucējot citiem ceļa satiksmes dalībniekiem.

[11] Tiesa, ņemot vērā video ierakstā fiksēto, pievienojas iestādes motivācijai, ka iesniedzējam vajadzēja apturēt transportlīdzekli tam paredzētajā vietā (pirms

stoplīnijas). Transportlīdzekļa vadītājam, vadot transportlīdzekli ir jāizvēlas drošs braukšanas ātrums, kas ļauj nepieciešamības gadījumā apturēt transportlīdzekli,

neapdraudot ceļu satiksmes dalībniekus. Redzot, ka priekšā atrodas luksofors, vadītājam ir attiecīgi jāizvērtē savs braukšanas ātrums, tādējādi pieļaujot iespēju, ka

brīdī, kad iedegas dzeltenais luksofora signāls, transportlīdzekli būtu iespējams apturēt, neapdraudot satiksmes drošību.

Secināms, ka minētajā gadījumā satiksmes organizācijas specifika ļāva iesniedzējam apturēt transportlīdzekli tam paredzētajā vietā, jo aizmugurē, tuvā

distancē nebrauca neviens cits transportlīdzeklis.

[12] Tiesa atzīst, ka iestāde ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtējusi visus lietas apstākļus, to kopumā un savstarpējā saistībā un iestādes lēmumā

izdarītie secinājumi un norādītie fakti nav pretrunā ar lietas materiāliem.

Tas, ka iesniedzējs par lietā pastāvošiem faktiem un apstākļiem sniedz saviem uzskatiem un izpratnei atbilstošu vērtējumu un nonāk pie citiem

secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

[13] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) 43.6panta trešo daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas

vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.

CSL 43.6 panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas),

neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis

ir noņemts no uzskaites, -transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). [..].

Iestāde konstatējusi, ka pēc transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datu bāzes ziņām transportlīdzekļa VW AMAROK ar valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/ īpašnieks ir iesniedzējs /pers. A/.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas lēmumu iesniedzējam,

kā transportlīdzekļa īpašniekam piemērots naudas sods LAPK 1495.panta pirmās daļas sankcijas minimālajā robežā atbilstoši CSN 436 panta otrās un

trešās daļas noteikumiem.

[14] Vērtējot sūdzībā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas

ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu.

Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību

tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesaspienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams

kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā “Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma

Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas

1986.gada 13.oktobra lēmumu) (skat., piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu lietā Nr.130058313, 2014.gada

29.septembra spriedumu lietā Nr.133064413).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie nevar ietekmēt tiesas

secinājumus.

[15] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2020. gada 26. marta lēmums

Nr. 20/3/3-1361 ir tiesisks un tā atcelšanai nekonstatē pamatu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.13 pantu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ sūdzību un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020. gada

26. marta lēmumu Nr. 20/3/3-1361, atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams – 2020. gada 6. augustā.

Tiesnese (V.Grebežniece)