Legislator Case Law & Legislation
C73393818 / C-3938-18 ECLI:LV:ZRT:2018:1011.C73393818.4.S AI generated

Court partially allows debt recovery claim against individual for consumer loan including interest and costs.

Case Number C73393818 / C-3938-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially allowed SIA 'GELVORA's claim for debt recovery against an individual regarding a consumer loan. The plaintiff sought the principal amount, interest, legal costs, and recovery expenses, while the defendant did not contest the core debt. The court awarded the principal, interest, and most recovery costs but rejected a specific portion of the claimed recovery expenses as excessive.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 1793. panta; Civillikuma 1801. panta; Ministru kabineta noteikumi Nr. 61: A debt claim may be assigned without the debtor's consent, and recovery costs are limited by government regulations to reasonable amounts.

Keywords

AI generated
consumer loan contract debt assignment recovery costs partial debt recovery interest calculation court costs simplified procedure

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1793
Civil Law 1801
Civil Law 1402
Civil Law 1934
Civil Law 1590
Civil Law 1587
Civil Law 1753
Civil Law 1765
Civil Law 1770
Civil Law 1773
Civil Law 1775
Civil Law 1779
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 194

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-3938-18/15

ECLI:LV:ZRT:2018:1011.C73393818.4.S

Saīsināts SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2018. gada 11. oktobrī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese K.Zaura

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras civillietu SIA “GELVORA” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja SIA “GELVORA” (turpmāk arī Prasītāja) ir cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī Atbildētājs) par naudas piedziņu, lūdzot

piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai galveno parādu 1230,97 EUR pēc 2007.gada 27.novembra Patēriņa kredīta līguma Nr.07-143298-PT, tai

skaitā parāda atgūšanas izdevumus 17,00 EUR, likumiskos procentus par laiku līdz 2018.gada 11.maijam 787,10, līgumsodu par procentu samaksas

kavējumu par laiku līdz 2009.gada 27.aprīlim 7,67 EUR, tiesas izdevumus un atzīt Prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās

parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasība pamatota Civillikuma 1., 1587., 1589., 1651., 1652., 1662., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1770., 1773., 1775.,

1779., 1793., 1801., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946., 2021. pantu.

Motīvu daļa

Prasība ir apmierināma daļēji, pamatojoties uz turpmāk minētajām tiesību normām.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktam, lietā sastādāms saīsināts spriedums, to sastādot atbilstoši Civilprocesa likuma

194. panta otrās daļas nosacījumiem.

Civillikuma 1793.pants nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc likuma, bez agrākā kreditora gribas

izteikuma; pēc tiesas sprieduma; pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Atbilstoši Civillikuma 1801.pantam cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem,

izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme paša saistītā

sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.panta pirmā daļa paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1763. panta 1. punkts nosaka, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka parāda

atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta

noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem). Savukārt

minētā panta trešā daļa nosaka, ka parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kas

nav atlīdzināmi” 2.punktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:

2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi

izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro;

2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis

maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no Atbildētāja Prasītājas labā piedzenami valsts nodeva 302,37 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,28 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194. pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Gelvora”, reģistrācijas Nr. 40103837691, pamatsummu EUR 1213,97,

parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 7,00 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par periodu līdz 2018.gada 11.maijam 787,10 EUR, līgumsodu

par periodu līdz 2009.gada 27.aprīlim EUR 7,67, kopā 2015,74 EUR (divi tūkstoši piecpadsmit euro un 74 centi) un tiesas izdevumus 305,65 EUR

(trīs simti pieci euro 65 centi), kas jāiemaksā SIA “Gelvora” kontā Nr. LV46HABA0551039500305.

Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu EUR 10,00 apmērā piedziņu.

Noteikt SIA “Gelvora” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos nokavējuma procentus

6% (seši procenti) gadā no parāda summas, nosakot, ka likumisko nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad tas sasniedzis parāda lielumu.

Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā dienas.

Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad ir beidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi

sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Lietas dalībnieki 10 (desmit) dienu laikā no saīsināta sprieduma sastādīšanas dienas - 2018. gada 11.oktobra, var iesniegt tiesā sprieduma

sastādīšanas lūgumu. Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma

saturam tiks sastādīts un tā noraksts būs pieejams tiesas kancelejā no 2018. gada 12. novembra, kas būtu uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Tiesnese K. Zaura