Court fully allows bank's small claims suit for unpaid loan, interest, and penalties against defaulting individual.

Lietas Nr. C15167415 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2015.gada 4.augustā

Jelgavas tiesa: tiesnese N.Paņkiva, izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs AS „NORVIK BANKA” iesniedzis tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, kurā lūdz:

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības – galveno parādu 271,48 EUR, procentus par atļautā kredīta izmantošanu 160,46 EUR, līgumsodu 27,15 EUR, kopā 459,09 EUR apmērā;

- noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas;

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus tiesāšanās izdevumus. Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka 2006.gada 8.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr.VK10018181 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts atļautais kredīts 284,57 EUR (Ls 200) apmērā ar procentu likmi 1,99. Maksājumi atbildētājai bija jāveic līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju. Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums saņemts 2008.gada 28.janvārī 199,20 EUR apmērā. 2013.gada 14.augustā atbildētājai nosūtīts pirmstiesas brīdinājums. Ar Jelgavas tiesas 2010.gada 29.oktobra lēmumu prasītāja pieteikums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atstāts bez izskatīšanas. Prasību pamato ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1759., 1762., 1764., 1765., 1811., 1934., 1943., 1946.pantu. Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa

izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Prasītāja norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēde nav nepieciešama (lietas 7.lapa). Atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti, kā arī paskaidrojuma veidlapas. Un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām atbildētājai izskaidrotas procesuālās tiesības. Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti uz viņas deklarēto dzīvesvietu, tad ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas dokumenti ir izsniegti. Atbildētāja paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi, kā arī nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā un pusēm savlaicīgi paziņots par datumu,

kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei

tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa kā aizņēmies. Starp pusēm 2006.gada 8.novembrī noslēgts līgums Nr. VK10018181 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas 12.lapa) saskaņā ar kuru prasītājs piešķir atbildētājai kredītu 284,57 EUR (Ls 200), nosakot procentu likmi 1,99% mēnesī, ar kredīta atmaksas termiņu 18 mēneši.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs izsniedzis atbildētājai aizdevumu, ko apstiprina lietā esošais konta izraksts (lietas 14.-16.lapa). Pamatparāda apmērs, kas iekļauj kredīta parādu 271,48 EUR pierādīts ar lietā esošo aprēķinu (lietas 19.-20.lapa), jo nav apstrīdēts (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa). Arī Civillikuma 1838.panta izpratnē samaksas pierādījums gulstas uz parādnieku. Atbildētāja pamatparāda 284,57 EUR samaksu nav pierādījusi. Tā kā samaksa nav pierādīta, tiesa atzīst, ka iestājies parādnieka nokavējums un prasītājam ir tiesības saskaņā ar pušu noslēgtā līguma 12.2.punktu vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt neatmaksāto aizdevuma pamatsummu, aizdevuma lietošanas procentus, kā arī līgumsodu.

Tiesai nav pamats apšaubīt, ka atbildētājai iestājies pienākums izpildīt uzņemtās saistības 2010.gada 9.septembrī. Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2010.gada 29.oktobra lēmumu pieteicēja pieteikums pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atstāts bez izskatīšanas (lietas 21.lapa). Prasītājs lūdz piedzīt procentus par aizdevuma lietošanu 160,46 EUR apmērā. Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem dokumentiem - parāda aprēķinu (lietas 19.-20.lapa) pierādīts aizdevuma lietošanas procentu apmērs.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu. Līguma 5.11.punktā noteikts, ka par termiņā neatmaksātu kredītu un procentiem aizņēmējai jāmaksā līgumsods 0,167% dienā, kā arī 0,25%, ko aprēķina no nesamaksātās summas. Līgumsoda apmēru prasītājs pierāda ar aprēķinu. Tiesa secina, ka līgumsods aprēķināts saskaņā ar aizdevuma līguma papildus noteikumu 5.11.punkta nosacījumiem.

Attiecībā uz pieprasīto līgumsodu tiesa uzskata, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, kā arī, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu

vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā Ņemot vērā to, ka atbildētāja pieļāvusi nepienācīgu saistību izpildi jeb prettiesisku līguma pārkāpumu, proti, nav veikusi prasītājam līgumā pielīgto samaksu, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piemērošanai un prasītājam ir tiesības prasīt līgumā noteikto līgumsoda piedziņu, ievērojot Civillikuma 1716.panta, 1717.panta, 1721.panta noteikumus, jo līgumsoda samaksa un tā apmērs starp pusēm pielīgts. Aprēķinātā līgumsoda apmērs EUR 27,15 pierādīts ar aprēķinu (lietas 19.-20.lapa). Tiesa atzīst prasītāja līgumsoda prasījumu par pamatotu. Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Pie apstākļiem, kad atbildētāja nav izteikusi nekādus iebildumus prasītājam vai arī tiesai Aizdevuma līguma apspriešanas sakarā, tiesai nav pamata uzskatīt, ka pušu par to pastāvētu

domstarpības. Turklāt, kā secināms no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešā daļas ne katrs

neapspriests līguma noteikums ir atzīstams par netaisnīgu. Par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms tāds noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi. Tiesai nav pamata atzīt, ka būtu pārkāptas atbildētājas, kā patērētāja tiesības. Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai

atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību

izpilda ar samaksu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa atzīst prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu noteikti - seši procenti no simta gadā no piedzītās, bet neatmaksātās parāda pamatsummas. Civilprocesa likuma 41.pantā noteikts, ka prasības apmierināšanas gadījumā proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai no atbildētāja piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi. Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 71,14 EUR apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā, kas piedzenami no atbildētājas prasītāja labā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1.pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 193.pantu un 250.25pantu, tiesa nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, pēc 2006.gada 8.novembra līguma Nr.VK10018181 pamatparādu 271,48 EUR, aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu līdz 2008.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 8.septembrim 160,46 EUR, līgumsodu par laika periodu līdz 2010.gada 8.septembrim 27,15 EUR, kopā 459,09 EUR (četri simti piecdesmit deviņi euro 9 centi), un tiesas izdevumus 75,84 EUR (septiņdesmit pieci euro 84 centi), samaksu veicot: AS „NORVIK BANKA” SWIFT: LATBLV22, konts: LV03LATB0000VIVAKARTE; Noteikt akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA” tiesības saņemt likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no piedzīto, bet nesamaksāto parādu pamatsummām par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 4.augusta apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese N.Paņkiva