C68440217 / C-4402-17 · Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Lietas arhīva Nr. C-4402-17/5

ECLI:LV:RPPT:2017:1101.C68440217.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 1.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Šalta, izskatīja rakstveida procesā civillietu biedrības “Riepnieki” maza apmēra prasībā pret /pers. A/

par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 31.jūlijā biedrība “Riepnieki” (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētājs) par naudas

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja kopš 2015.gada 1.novembra veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu.

Atbildētājam kopš 2006.gada 17.oktobra pieder nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra numurs 0100 909 0792.

2016.gada 28.jūlijā mājai tika pārtraukta ūdens padeve sakarā ar parādu. 2016.gada 17.augustā dzīvokļu īpašnieki aptaujas veidā pieņēma

dzīvokļu kopības lēmumu par parāda segšanu. Ūdens padeve atjaunota 2016.gada 3.augustā pēc vienošanās noslēgšanas ar prasītāju par parādu

segšanu.

Tā kā atbildētājs neveic maksājumus, viņam ir parāds par pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no

2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.jūnijam 1219,80 euro un likumiskie procenti 29,28 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma 863.,1069., 1488., 1587., 1765.pantiem, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13., 16., 17.pantiem.

2017.gada 1.augustā atbildētājam nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Rakstveida paskaidrojumi no atbildētāja nav

saņemti.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību

un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 1.novembra Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma redzams, ka prasītāja no

2015.gada 1.novembra apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.29899 37 redzams, ka atbildētājam kopš 2006.gada 17.oktobra ir reģistrētas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr.0100 909 0792.

Lietā nav strīda, ka starp pusēm nav noslēgts individuāls apsaimniekošanas līgums dzīvokļa īpašniekam.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Balsošanas protokoli likumā noteiktā kārtība nav apstrīdēti, tādējādi, atzīstams, ka tajos pieņemtie lēmumi atbildētājam ir sasitoši arī tad, ja viņš nav

tajos piedalījies.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja ir sniegusi mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus atbildētājam, savukārt

atbildētājs nav apmaksājis prasītājas izrakstītos rēķinus.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina redzams, ka prasītāja ir aprēķinājusi atbildētāja neveiktos maksājumus par laika periodu no

2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.jūnijam 1219,80 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pantā

noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas norunas parādniekam jāmaksā

nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.jūnijam 29,28 euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds par pārvaldīšanu

un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.jūnijam 1219,80 euro un likumiskie

procenti 29,28 euro, pavisam kopā 1249,08 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus

procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus,

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva 187,36 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,30 euro apmērā, pavisam kopā 190,66 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 204. pantu, tiesa

no s pri e da :

biedrības “Riepnieki” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu biedrībai “Riepnieki” parādu par pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no

2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 30.jūnijam 1219,80 euro un likumiskos procentus 29,28 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 190,66 euro,

pavisam kopā 1439,74 euro (viens tūkstotis četri simti trīsdesmit deviņi euro 74 euro centi).

Noteikt biedrībai “Riepnieki” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) no simta gadā no parāda pamatsummas, par laiku līdz

sprieduma izpildei, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 1.novembrī

Tiesnese M.Šalta