Administrative court dismissed claim for procedural violation damages as losses were not caused by the delay.

Lieta Nr. A420597512

A00542-14/20

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 12.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas SIA „Jūrmalas zemes fonds” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Artūram Spīgulim un atbildētājas

Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Jūrmalas pilsētas domes – pārstāvim Jānim Ķēniņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Jūrmalas zemes fonds” pieteikumu par Jūrmalas

pilsētas domes 2012.gada 27.jūlija lēmuma Nr.1.1-39/3789-F izdošanas procesā pieļautu procesuālo pārkāpumu konstatēšanu un

zaudējumu Ls 10 000 apmērā atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas domes būvvalde (turpmāk – Būvvalde) 2011.gada 1.novembrī izsniedza būvatļauju Nr.1693 „Viesu nama

/adrese/” būvniecībai (turpmāk – Būvatļauja) (lietas 88.lapa). Būvatļauja tika izsniegta SIA „Jūrmalas zemes fonds” (turpmāk –

Pieteicēja).

/pers. H/ 2012.gada 26.aprīlī (lietas 68.lapa), Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju 2012.gada 29.maijā (lietas 74.-87.lapa), un Jūrmalas

aizsardzības biedrības 2012.gada 24.maijā (lietas 70.-73.lapa) saņemtos apstrīdēšanas iesniegumus, Jūrmalas pilsētas dome

(turpmāk – Dome) 2012.gada 27.jūlija lēmumā Nr.1.1-39/3789-F (turpmāk – Lēmums) atzina, ka /pers. H/ un Jūrmalas pilsētas

iedzīvotājiem nav subjektīvo tiesību apstrīdēt Būvatļauju, Jūrmalas aizsardzības biedrībai ir subjektīvās tiesības apstrīdēt Būvatļauju,

Jūrmalas aizsardzības biedrība nav nokavējusi termiņu Būvatļaujas apstrīdēšanai, taču Būvatļauja ir tiesiska un ir atstājama negrozīta

(lietas 17.-28.lapa).

[2] 2012.gada 9.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Pieteicējas pieteikums par Lēmuma izdošanas procesā pieļautu

procesuālo pārkāpumu konstatēšanu un zaudējumu Ls 10 000 apmērā atlīdzināšanu, 2012.gada 29.augustā – iesniegums par

trūkumu novēršanu, un 2014.gada 22.janvārī - paskaidrojumi pie pieteikuma (lietas 1.-15., 93.-94.un 189.-198.lapa). Pieteikumā,

iesniegumā un paskaidrojumos pie pieteikuma norādīti šādi argumenti un apsvērumi.

[2.1] Domei nebija pamata izskatīt apstrīdēšanas iesniegumus, jo tai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta trešo daļu

bija pienākums atstāt apstrīdēšanas iesniegumus bez izskatīšanas, jo ir nokavēts termiņš apstrīdēšanas iesniegumu iesniegšanai.

Informācija par Būvatļauju tika publicēta 2011.gada 8.novembrī.

Dome nevarēja pieņemt Lēmumu, ar kuru atstāta negrozīta Būvatļauja. Ja Dome būtu rīkojusies saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 79.panta trešo daļu, Lēmums nebūtu pārsūdzams. Lēmuma pieņemšanas rezultātā Jūrmalas aizsardzības biedrība ir ieguvusi

tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par Būvatļaujas atcelšanu, kā rezultātā Pieteicēja var tikt iesaistīta ilgstošā tiesvedībā.

[2.2] Dome, izskatot /pers. H/ apstrīdēšanas iesniegumu, nepamatoti pagarināja termiņu administratīvā akta izdošanai līdz 2012.gada

3.jūlijam. Neskatoties uz to, ka termiņš tika pagarināts līdz 2012.gada 3.jūlijam, Dome pieņēma Lēmumu 2012.gada 27.jūlijā, atkārtoti

nepagarinot termiņu administratīvā akta izdošanai. Tāpat Dome nepamatoti nevērtēja to, kad /pers. H/ kļuva zināms par Lēmumu, lai

gan termiņš Lēmuma pieņemšanai tika pagarināts tieši šī iemesla dēļ.

[2.3] Attiecībā uz Jūrmalas aizsardzības biedrības un Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju apstrīdēšanas iesniegumiem Dome nokavēja

Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmajā daļā noteikto termiņu Lēmuma pieņemšanai. Attiecībā uz šiem apstrīdēšanas

iesniegumiem Dome nav pagarinājusi termiņu šo iesniegumu izskatīšanai pretēji Administratīvā procesa likuma 64.panta otrās daļas

noteikumiem.

[2.4] Tā kā Dome neievēroja Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteikto termiņu Lēmuma pieņemšanai un nepamatoti izskatīja

apstrīdēšanas iesniegumus pēc būtības, Pieteicējai tika nodarīti zaudējumi, kas ir saistīti ar Būvatļaujas darbības apturēšanu.

Tika apturēta Būvatļaujas darbība, Pieteicējai bija jāsastāda konservācijas projekts, Pieteicēja bija spiesta atkāpties no būvniecības

darba plāna, turpmāk būvdarbu pārtraukšanas rezultātā Pieteicēja būs spiesta lauzt noslēgtos līgumus ar būvdarbu veicējiem, jau

šobrīd viņi ir pieprasījuši Pieteicējai samaksāt līgumsodu Ls 10000 apmērā par darba frontes nenodrošināšanu pielīgtajā apjomā.

Pieteicēja ir samaksājusi līgumsodu, pamatojoties uz SIA „Sea Construction” 2012.gada 30.jūnija rēķinu un Pieteicējas un tās

noslēgto vienošanos par ieskaitu.

2010.gada 19.oktobrī Pieteicēja ir noslēgusi ar Domi Vienošanos par detālplānojuma realizācijas kārtību Nr. 1.1-16.9/722 par

detālplānojuma realizāciju un tās uzraudzību. Pieteicēja var nokavēt vienošanās paredzēto termiņu, kā rezultātā tai būs pienākums

samaksāt Domei soda naudu Ls 1000 apmērā par katru pārkāpuma faktu.

[3] Dome tiesai iesniegtajos paskaidrojumos norāda, šādus argumentus (lietas 199.lapa).

[3.1] Dome nevērtēja Būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa ievērošanu attiecībā uz /pers. H/ un Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem, jo tika

konstatēts, ka viņiem nav subjektīvo tiesību iesniegt apstrīdēšanas iesniegumus.

[3.2] Publikācija par izdoto Būvatļauju nepierāda to, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība uzzināja par Būvatļauju pirms 2012.gada

25.aprīļa.

[3.3] No SIA „SEA CONSTRUCTION” 2012.gada 30.jūnija rēķina izriet, ka līgumsods ir piemērots jau 2012.gada 30.jūnijā. Tādējādi

iespējamie zaudējumi ir radušies pirms 2012.gada 30.jūnija.

[4] Tiesas sēdē Pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā, iesniegumā un paskaidrojumā pie pieteikuma

minētajiem argumentiem.

[5] Domes pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka

pieteikums ir nepamatots un ir noraidāms.

[7] Vispirms tiesa vērtē, vai Dome ir pamatoti atzinusi, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība nav nokavējusi termiņu Būvatļaujas

apstrīdēšanai, un nav atstājusi Jūrmalas aizsardzības biedrības apstrīdēšanas iesniegumu bez izskatīšanas.

Administratīvā procesa likuma 79.panta trešā daļa (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas procesa laikā) noteic, ja

administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums iesniegts, nokavējot apstrīdēšanas termiņu, un tā iesniedzējs nav lūdzis procesuālā

termiņa atjaunošanu, augstāka iestāde, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, atsaka tā izskatīšanu pēc būtības.

No minētā secināms, ka iestāde atsaka izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu pēc būtības, ja izpildās divi kumulatīvi kritēriji: 1) ir

nokavēts administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš un 2) nav lūgts atjaunot procesuālo termiņu apstrīdēšanas iesnieguma

iesniegšanai.

Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas procesa laikā) paredz, ka

administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav

norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Administratīvā akta paziņošana un spēkā esība noteikta Administratīvā procesa likuma 70.pantā. Šā panta pirmā daļa noteic, ja ārējā

normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots

adresātam.

Minētās tiesību normas attiecas uz gadījumiem, kad administratīvo aktu apstrīd tā adresāts. Tomēr, kā redzams no lietas materiāliem,

konkrētajā gadījumā Jūrmalas aizsardzības biedrība nav administratīvā akta – Būvatļaujas – adresāts. Termiņu, kādā administratīvo

aktu var apstrīdēt privātpersona, kura nav administratīvā akta adresāts, bet kuras tiesības vai tiesiskās intereses tas var skart, noteic

Administratīvā procesa likuma 79. panta otrā daļa.

Administratīvā procesa likuma 79.panta otrajā daļā noteikts, ka privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais

administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu

apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā

administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

No Būvatļaujas redzams, ka tā adresātam (Pieteicējai) paziņota 2011.gada 1.novembrī, kas atzīstams par Būvatļaujas spēkā

stāšanās dienu. Tādējādi, tā kā Jūrmalas aizsardzības biedrība, kas administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona,

ar Būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumu Domē vērsās 2012.gada 25.maijā, secināms, ka Administratīvā procesa likuma 79.panta

otrajā daļā noteikto gada termiņu Jūrmalas aizsardzības biedrība ir ievērojusi. Līdz ar to tiesai nepieciešams noskaidrot, vai Jūrmalas

aizsardzības biedrība ir ievērojusi otru Administratīvā procesa likuma 79.panta otrajā daļā noteikto termiņu, proti, viena mēneša

termiņu no administratīvā akta (Būvatļaujas) uzzināšanas dienas.

Apstrīdēšanas termiņš lietās, kurās trešā persona apstrīd būvatļauju, nav rēķināms no tā brīža, kad uzzināts par būvniecībā pieļautiem

pārkāpumiem, vai no tā brīža, kad trešajai personai nodrošināta iespēja iepazīties ar būvniecības procesa ietvaros sagatavotajiem

dokumentiem, bet gan rēķināms no brīža, kad trešā persona uzzina par administratīvo aktu un būvniecības procesu, un tai rodas

tiesības aktīvi iesaistīties savu tiesību un tiesisko interešu aizstāvēšanā.

Ņemot vērā minēto, lai konstatētu, vai Jūrmalas aizsardzības biedrība ir nokavējusi Būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu, tiesai ir

nepieciešams noskaidrot, kad tā uzzinājusi vai varējusi uzzināt par būvniecību būvobjektā /adrese/, un vai tā ir iesniegusi

apstrīdēšanas iesniegumu viena mēneša laikā no dienas, kad tā par to ir uzzinājusi.

[8] Tiesa, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, secina, ka Dome pamatoti ir atzinusi, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība nav nokavējusi

termiņu apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanai. Šis secinājums tiek pamatots ar sekojošiem apsvērumiem.

[8.1] No lietas materiāliem izriet, ka informācija par Būvatļauju tika publicēta tīmekļa vietnē, tādējādi nodrošinot, ka šī informācija kļūst

pieejama jebkurai ieinteresētai personai. Līdz ar to Pieteicēja uzskata, ka Jūrmalas aizsardzības biedrībai nebija tiesisku šķēršļu

uzzināt par Būvatļauju viena mēneša laikā no tās izdošanas brīža. Tiesa šādam viedoklim nepiekrīt.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu pašvaldībai ir pienākums vismaz reizi mēnesī publicēt savā mājaslapā

Internetā, bet, ja tādas nav, vietējā laikrakstā informāciju par saņemtajiem būvniecības iesniegumiem – uzskaites kartēm un saistībā

ar tām pieņemtajiem turpmākajiem būvvaldes un pašvaldības lēmumiem (redakcijā, kas bija spēkā Būvatļaujas izsniegšanas brīdī).

Likumdevējs likuma grozījumu anotācijā ir norādījis, ka šās normas ieviešanas mērķis saistāms ar sabiedrības informētības par

būvniecības procesiem palielināšanu, un ka norma radīs pozitīvu ietekmi, proti, pieaugs sabiedrības informētība par būvniecības

iecerēm un plānotajiem projektiem pašvaldības teritorijā (publikācijas Internetā vai vietējā laikrakstā) un tiks nodrošināta sabiedriski

nozīmīgo būvju publiskā apspriešana (http://helios-web.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LP1396_0).

No lietas materiāliem apstiprinās fakts, ka ziņas par Būvatļauju Domes mājaslapā www.jurmala.lv publicētas 2011.gada 8.novembrī.

Informācija mājaslapā ir pieejama arī šobrīd (http://www.jurmala.lv/page/942, Nr.1697). Tātad Dome bija nodrošinājusi sabiedrības

informēšanu par Būvatļaujas esību publiski pieejamā un oficiālā Interneta vietnē, izpildot Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas

5.punktu. Vienlaikus tiesa uzskata, ka šis fakts jeb tas, ka ziņas par Būvatļauju 2011.gada 8.novembrī tika publicētas Jūrmalas

pilsētas pašvaldības mājaslapā, nepierāda, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība ir uzzinājusi par Būvatļauju tieši šajā datumā.

[8.2] No lietas materiālos esošajiem fotoattēliem izriet arī tas, ka būvdarbi, pamatojoties uz Būvatļauju, tika uzsākti pirms 2012.gada

19.maija (lietas 82.-83.lapa). Taču pat tad, ja būvdarbi objektā tiktu uzsākti uzreiz pēc Būvatļaujas izdošanas, lietas materiālos nav

pierādījumu tam, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība ir uzzinājusi par būvniecības procesa uzsākšanu tad, kad tika uzsākti būvdarbi, un

tādēļ, ka tika uzsākti būvdarbi.

Par to, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība nevarēja uzzināt par uzsāktajiem būvdarbiem agrāk par 2012.gada 25.aprīli, liecina tas, ka

tās juridiskā adrese Lāčplēša ielā 20a, Rīgā, pasta adrese abonenta kastīte 32, Jūrmalā, un biroja adrese Jomas ielā 64a, Jūrmalā

neatrodas blakus objektam /adrese/. Turklāt arī Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji, kas dzīvo Jūrmalas pilsētas pašvaldībā ir apstrīdējuši

Būvatļauju 2012.gada 29.maijā, t.i., vēlāk nekā Jūrmalas aizsardzības biedrība.

[8.3] No Jūrmalas aizsardzības biedrības apstrīdēšanas iesnieguma izriet, ka pie tās pēc palīdzības ir vērsies /adrese/ kopīpašnieks

Krievijas pilsonis /pers. H/, norādot uz nelikumīgu būvniecību Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā /adrese/. 2012.gada 25.aprīlī

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas arhīvā, Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvim un /pers. H/ kopīgi

iepazīstoties ar tehniskā projekta /adrese/ dokumentāciju, tika noskaidrots, ka tika izdota Būvatļauja. Pēc Jūrmalas aizsardzības

biedrības ieteikuma /pers. H/ 2012.gada 25.aprīlī iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu par būvniecību /adrese/. Arī Jūrmalas

aizsardzības biedrība ar šo apstrīdēšanas iesniegumu pilnībā apstrīd Būvatļauju.

Jūrmalas aizsardzības biedrība savā apstrīdēšanas iesniegumā nenorāda datumu, kad pie tās bija vērsies /pers. H/. Lietas

Jūrmalas aizsardzības biedrība savā apstrīdēšanas iesniegumā nenorāda datumu, kad pie tās bija vērsies /pers. H/. Lietas

materiālos nav pierādījumu tam, ka tas ir noticis agrāk par 2012.gada 25.aprīli. Turklāt par to, ka tas ir noticis tieši 2012.gada

25.aprīlī, liecina tas, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība savā apstrīdēšanas iesniegumā norāda uz to, ka tā ir ieteikusi /pers. H/

apstrīdēt Būvatļauju. /pers. H/ ir iesniedzis apstrīdēšanas iesniegumu Domē 2012.gada 25.aprīlī. Apstrīdēšanas iesniegums ir

sagatavos steigā, neiesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus. Par to liecina arī tas, ka apstrīdēšanas iesniegumu /pers. H/ uzrakstīja

pats rokrakstā uz vienas lapas (lietas 68.lapa).

[8.4] Lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība bija uzzinājusi par Būvatļauju pirms 2012.gada

25.aprīļa no citiem avotiem. Tādējādi tā uzzināja par Būvatļauju 2012.gada 25.aprīlī no /pers. H/ un tajā pašā dienā kopā ar viņu ir

iepazinusies ar tehnisko dokumentāciju, kas bija par pamatu Būvatļaujas izdošanai.

[8.5] No lietas materiāliem izriet, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība ir iesniegusi Domē apstrīdēšanas iesniegumu 2012.gada

24.maijā, t.i., viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, t.i., viena mēneša laikā no 2012.gada 25.aprīļa.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Dome pamatoti ir izskatījusi Jūrmalas aizsardzības biedrības apstrīdēšanas iesniegumu pēc

būtības, un nav pieļāvusi šajā sakarā procesuālo pārkāpumu.

Tālāk tiesa vērtē, vai Dome ir nokavējusi procesuālo termiņu, izskatot Jūrmalas aizsardzības biedrības, /pers. H/ un Jūrmalas pilsētas

iedzīvotāju apstrīdēšanas iesniegumus.

[9] Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmā, otrā un trešā daļa (redakcijā, kas bija Lēmuma pieņemšanas procesa laikā)

nosaka, ka iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja

objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par

četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija,

administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā

administratīvo aktu var apstrīdēt, bet, ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes

vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata

rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams. Steidzamos gadījumos iesniedzējs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt, lai

administratīvo aktu izdod saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma

gadījumā lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida

procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tādējādi par pamatu minētā viena mēneša termiņa pagarināšanai var būt tikai objektīvie iemesli, un par to jāpaziņo iesniedzējam.

Par objektīvo iemeslu termiņa pagarināšanai var būt nepieciešamība noskaidrot visus lietā svarīgos apstākļus.

[10] Tiesa konstatē, ka pēc /pers. H/ apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas 2012.gada 26.aprīlī Domei saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 64.panta pirmo daļu līdz 2012.gada 28.maijam bija jāpieņem administratīvais akts.

Šajā laikā Domes Pilsētplānošanas nodaļa 2012.gada 7.maijā pieņēma lēmumu „Par administratīvā akta apstrīdēšanu”, ar kuru

apturēta Būvatļaujas darbība, Dome saņēma Pieteicējas 2012.gada 15.maija iesniegumu par administratīvā akta atcelšanu,

lietvedības izbeigšanu un administratīvā akta darbības atjaunošanu (lietas 29.-32.lapa), kā arī Pieteicējas 2012.gada 17.maija

iesniegumu par administratīvā akta atcelšanu, lietvedības izbeigšanu un administratīvā akta darbības atjaunošanu Nr.17/05_12 (lietas

33.-40.lapa). Pieteicēja savos iesniegumos norāda, ka tai tiek nodarīti zaudējumi ar Būvatļaujas darbības apturēšanu, jo tā ir spiesta

atkāpties no būvdarbu veikšanas grafika, kā arī to, ka /pers. H/ nav subjektīvo tiesību apstrīdēt Būvatļauju.

Dome, izskatot /pers. H/ apstrīdēšanas iesniegumu, ar 2012.gada 28.maija lēmumu Nr. 1.1.39/3789-F pagarināja administratīvā akta

izdošanas termiņu līdz 2012.gada 3.jūlijam. Dome norādīja, ka 2012.gada 15.maijā un 2012.gada 17.maijā ir saņēmusi Pieteicējas

viedokli par apstrīdēšanas iesniegumu un ka ir nepieciešams saņemt informāciju par to, kad /pers. H/ tapa zināms par Būvatļauju

(lietas 89.lapa).

Tiesa atzīst šo termiņa pagarinājumu par pamatotu, jo šim apstāklim bija nozīme lietas izskatīšanā. Tas, ka Lēmumā Dome tomēr ir

nonākusi pie secinājuma, ka šis apstāklis nav jāvērtē, jo /pers. H/ nav subjektīvo tiesību Būvatļaujas apstrīdēšanai, neietekmē tiesas

secinājumu, jo, ja Dome konstatētu, ka subjektīvās tiesības /pers. H/ tomēr piemīt, tad tai būtu jāvērtē tas, kad viņš ir uzzinājis par

Būvatļauju. Tādējādi tiesa nekonstatē procesuālo pārkāpumu attiecībā uz termiņa pagarināšanu /pers. H/ apstrīdēšanas iesnieguma

izskatīšanai. Secīgi attiecībā uz /pers. H/ apstrīdēšanas iesniegumu Domei bija jāizdod administratīvais akts 2012.gada 3.jūlijā.

[11] No lietas materiāliem izriet, ka /pers. H/ apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas laikā Dome ir saņēmusi vēl divus apstrīdēšanas

iesniegumus no Jūrmalas aizsardzības biedrības un Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem 2012.gada 24.un 29.maijā. Saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo daļu administratīvais akts attiecībā uz šiem apstrīdēšanas iesniegumiem bija jāizdod

2012.gada 25.jūnijā un 2012.gada 2.jūlijā. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka Dome ir pieņēmusi vienu Lēmumu par visiem trijiem

apstrīdēšanas iesniegumiem.

Tiesas ieskatā, tas, ka Dome izskatīja visus trīs apstrīdēšanas iesniegumus vienlaicīgi, neietekmēja Pieteicējas intereses, jo

Būvatļaujas darbība tik un tā tiktu apturēta pat tad, ja tiktu iesniegts tikai viens apstrīdēšanas iesniegums, un katra apstrīdēšanas

iesnieguma izskatīšanas termiņi būtu aptuveni vienādi, proti, 2015.gada 25.jūnijs, 2012.gada 2.jūlijs un 2012.gada 3.jūlijs. Lēmums ir

pieņemts 2012.gada 27.jūlijā. Dome atkārtoti nepagarināja termiņu Lēmuma pieņemšanai. Tādējādi Dome ir nokavējusi termiņu

Lēmuma pieņemšanai gandrīz par vienu mēnesi.

Ņemot vērā šo secinājumu, tālāk tiesa vērtēs, vai šis procesuālais pārkāpums ir radījis būtisku Pieteicējas tiesību aizskārumu.

[12] Pieteicēja norāda, ka tai ir radušies zaudējumi sakarā ar Lēmuma pieņemšanas procesā pieļauto procesuālo pārkāpumu. Tiesa

tam nepiekrīt sekojošo apsvērumu dēļ.

[12.1] No lietas materiāliem izriet, ka Pieteicēja un SIA „SEA CONSTRUCTION” 2012.gada 23.martā noslēdza uzņēmumu līgumu Nr.

12-0323 (lietas 111.-114.lapa) . No līguma izriet, ka Pieteicēja uzdod, bet SIA „SEA CONSTRUCTION” apņemas veikt objekta, t.i.,

viesu nama /adrese/, galvenā būvuzņēmēja funkciju izpildi un būvdarbu nodrošināšanu. Pieteicēja apņemas samaksāt SIA „SEA

CONSTRUCTION” par paveiktajiem darbiem. SIA „SEA CONSTRUCTION” apņemas uzsākt darbus triju dienu laikā no būvatļaujas

saņemšanas dienas. Pieteicējas pienākumos ietilpst būvprojekta un sagatavota būvlaukuma nodošana SIA „SEA CONSTRUCTION”,

lai SIA „SEA CONSTRUCTION” varētu piesaistīt apakšuzņēmējus un veikt darbu izpildi, un SIA „SEA CONSTRUCTION” darbu

apmaksa reizi mēnesī atbilstoši līgumam. Saskaņā ar līguma 3.4.punktu būvdarbu pārtraukšanas gadījumā Pieteicējai ir pienākums

maksāt SIA „SEA CONSTRUCTION” būvobjekta uzturēšanas izmaksas, kuras tiek noteiktas, līdzējiem vienojoties.

2012.gada 25.maijā SIA „SEA CONSTRUCTION” un Pieteicēja noslēdza vienošanos pie 2012.gada 23.marta uzņēmuma līguma

Nr.12-0323, no kuras izriet, ka Pieteicēja maksā SIA „SEA CONSTRUCTION” būvobjekta uzturēšanas izmaksas Ls 4270 visā

būvdarbu pārtraukšanas periodā (lietas 115.-116.lapa). Saskaņā ar vienošanās 2.punktu, ja būvdarbu pārtraukums turpinās ilgāk par

30 dienām, SIA „SEA CONSTRUCTION” ir tiesīga pieprasīt Pieteicējai līgumsoda samaksu Ls 10000 par katru būvdarbu

pārtraukšanas gadījumu.

2012.gada 30.jūnijā SIA „SEA CONSTRUCTION” izrakstīja rēķinu Pieteicējai Nr.JZF-01/2012-sods par darbu pārtraukšanu par Ls

10000, un 2012.gada 5.augustā SIA „SEA CONSTRUCTION” sastādīja vēstuli Nr.05/08/2012, norādot tajā, ka Būvatļaujas darbība

tika apturēta 2012.gada 15.maijā, kad Pieteicēja saņēma Domes paziņojumu par apstrīdēšanas iesniegumu, un Pieteicējai

jāsamaksā SIA „SEA CONSTRUCTION” līgumsods Ls 10000 līdz 2012.gada 5.septembrim (lietas 110.lapa).

2012.gada 30.augustā Pieteicēja un SIA „SEA CONSTRUCTION” noslēdza vienošanos par savstarpējo ieskaitu, no kuras izriet, ka

līdzējas, atsaucoties un minēto SIA „SEA CONSTRUCTION” rēķinu un SIA „SEA CONSTRUCTION” parādu Pieteicējai Ls 29000

apmērā, dzēsa savstarpējos prasījumus par summu Ls 10000 (lietas 185.lapa).

No minētā izriet, ka SIA „SEA CONSTRUCTION” pieprasīja no Pieteicējas līgumsoda samaksu, pamatojoties uz SIA „SEA

CONSTRUCTION” un Pieteicējas 2012.gada 23.marta uzņēmumu līguma Nr. 12-0323 3.4.punktu kopsakarā ar SIA „SEA

CONSTRUCTION” un Pieteicējas 2012.gada 25.maija vienošanās pie 2012.gada 23.marta uzņēmuma līguma Nr. 12-0323 2.punktu.

[12.2] No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka Būvatļaujas darbība tika apturēta ilgāk par 30 dienām jau 2012.gada 27.maijā, jo

/pers. H/ iesniedza Domē Būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumu 2012.gada 26.aprīlī.

Pieteicēja norāda, ka lēmumu par Būvatļaujas darbības pārtraukšanu tā ir saņēmusi 2012.gada 15.maijā pa pastu. Tādējādi jau

2012.gada 16.jūnijā pagāja 30 dienas kopš Pieteicējas un SIA „SEA CONSTRUCTION” pienākuma pārtraukt būvdarbus iestāšanās.

Turklāt pat tad, ja Dome nepagarinātu termiņu /pers. H/ apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanai līdz 2012.gada 3.jūlijam, tik un tā

termiņš Jūrmalas aizsardzības biedrības apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanai būtu 2012.gada 25.jūnijs, un Jūrmalas pilsētas

iedzīvotāju apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanai – 2012.gada 2.jūlijs. Arī 2012.gada 25.jūnijā un 2012.gada 2.jūlijā būvdarbu

pārtraukums turpinājās ilgāk par 30 dienām.

Tiesa konstatēja, ka Dome kavēja termiņu Lēmuma pieņemšanai no 2012.gada 4.jūlija līdz 2012.gada 27.jūlijam. Tādējādi, ņemot

vērā minēto, t.i., to, ka būvdarbu pārtraukšana turpinājās ilgāk par 30 dienam jau līdz 2012.gada 4.jūlijam, un SIA „SEA

CONSTRUCTION” pieprasīja no Pieteicējas līgumsodu jau 2012.gada 30.jūnijā, kad Dome nebija pieļāvusi procesuālo pārkāpumu,

Pieteicējas zaudējumi nav radušies sakarā tiesas konstatēto Domes Lēmuma pieņemšanas procesā pieļauto procesuālo

pārkāpumu. Secīgi nav pamata uzlikt Jūrmalas pilsētas pašvaldībai pienākumu atlīdzināt šos zaudējumus.

Ņemot vērā minēto, Pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Jūrmalas zemes fonds” pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 27.jūlija lēmuma Nr.1.1-39/3789-F

izdošanas procesā pieļautu procesuālo pārkāpumu konstatēšanu un zaudējumu Ls 10 000 apmērā atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova

Rīgā 2014.gada 12.februārī