Court convicts defendant of petty theft for stealing cigarettes and phone, sentencing to three months imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of petty theft for stealing cigarettes and a mobile phone from a warehouse, sentencing him to three months in prison. The defendant admitted guilt to the charges and requested that evidence be waived, which the court accepted. Consequently, the court ordered restitution to the victim and payment of legal aid costs.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta pirmā daļa; Kriminālprocesa likuma 520. pants: The court may convict and sentence a defendant who admits guilt to theft charges, provided the evidence supports the prosecution's case.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.11351001220
K33-0060-22/11
ECLI:LV:RIRT:2022:0818.11351001220.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 18. augustā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I. Ozoliņa-Kļaviņa
piedaloties prokurorei D. Auziņai
aizstāvei V. Brakšai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma
180. panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), nelielā apmērā, un proti:
/pers. A/, 2020. gada 6. janvārī ap plkst.06.40, atrodoties savā darba vietā SIA „/nosaukums A/” noliktavā veikalā
“/nosaukums B/”, /adrese/, ar nolūku slepeni nolaupīt svešu mantu, slepeni, būdams pārliecināts, ka viņa darbības neviena
cita persona nenovēro, no noliktavas plaukta paņēma SIA “/nosaukums A/” piederošus sešus iepakojumus ar cigaretēm
“Marlboro Gold” ar vērtību 39 euro katrs, kā arī no dienesta telpas noliktavā paņēma tur atrodošos SIA “/nosaukums A/”
piederošo mobilo telefonu “Xiaomi Redmi 7A” ar IMEI kodu /numurs/, kura vērtība 143,64 euro, pēc kā iznesa šīs mantas
no noliktavas teritorijas un ar tām no noziedzīga nodarījuma vietas aizgāja, tādējādi pārņemot šo svešo mantu savā
prettiesiskajā valdījumā un parādot gribu to paturēt kā savu bez atlīdzības tās īpašniekam. Tādējādi /pers. A/ slepeni
nolaupīja SIA „/nosaukums A/” piederošo mantu par kopējo summu 377,64 euro.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, jo noziedzīga nodarījuma priekšmeta – nolaupītās svešas kustamas
mantas vērtība, ir mazāka par Latvijas Republikā ar 2015. gada 24. novembra Latvijas Republikas Ministru kabineta
noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas
tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu noteikto minimālo mēneša darba algu 430 euro.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.
[2] Prokurore grozīja apsūdzību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 461. panta pirmo daļu, 462. panta otro daļu
un uzturēja to augstākminētajā redakcijā.
Motīvu daļa
[3] Apsūdzētais/pers. A/ (turpmāk arī apsūdzētais), izsakot attieksmi pret grozīto apsūdzību (lietas 83. lapa), savu
vainu visā viņam izvirzītajā un grozītajā apsūdzībā Krimināllikuma (turpmāk arī KL) 180. panta pirmajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, atzina pilnībā un izdarīto nožēloja, to apstiprinot tiesas sēdē, izteica lūgumu neveikt
pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā (lietas 155. lapa).
Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurori, apsūdzēto, aizstāvi, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu
vainu viņam izvirzītajā un grozītajā apsūdzībā pilnībā un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā,
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir
pierādīta, ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst,
ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī KPL) 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav
nepieciešama, līdz ar ko, saskaņā ar KPL 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek
izdarīti.
[4] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un
objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu.
[5] Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst KPL
405. panta pirmās daļas noteikumiem (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta
apkopotā tiesu prakse noziedzīgo nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, 2013., 6.lpp.)
un ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc KL
180. panta pirmās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā vietā un laikā izdarīja zādzību nelielā apmērā. Apsūdzētais ir sodāms,
taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz KPL 520. pants.
[6] Lietā nav strīda par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem un juridisko kvalifikāciju, par
noziedzīgā nodarījuma obligātajiem elementiem - subjektu, subjektīvo pusi, objektu un objektīvo pusi.
[7] Saskaņā ar KPL 499. panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personu
raksturojošos datus, tiesa konstatēja, /pers. A/ dzimis /dzimšanas datums/, ar 9.klašu izglītību, nestrādā, neprecējies,
apgādībā viens nepilngadīgs bērns.
Attiecībā par sodāmību noskaidrots, agrāk vairakkārt sodīts, tajā skaitā par līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem
(lietas 45. – 50. lapa). Pēdējo reizi 2019. gada 5. decembrī ar Zemgales rajona tiesas spriedumu par divu noziegumu
izdarīšanu pēc KL 180. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 120 piespiedu darba stundām. Saskaņā ar KL 50. panta
piekto daļu sods noteikts pēc spriedumu kopības ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 14. janvāra spriedumu un galīgais
sods noteikts īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 mēnesi 15 dienām un piespiedu darbu uz 120 stundām. Spriedums stājies
spēkā 2019. gada 17. decembrī (lietas 62. - 63. lapa).
Uz šo brīdi apsūdzētajam ir aktuāls kriminālprocess Rīgas rajona tiesā.
[7.1] Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka līdz apcietinājumam strādāja kraušanas darbos Ventspilī, /nosaukums
C/. Ienākumi bija 50 euro dienā. Nepilnus trīs mēnešus strādāja pirms apcietināja.
Veselības problēmas nav, invaliditātes nav. Četras sodāmības bija līdz šim procesam, bija sabiedriskais darbs, ko
nostrādāja dzīvnieku patversmē, saņēma pateicību. Šobrīd ir aktīvs cits kriminālprocess par KL 175. panta trešo daļu, ir
nosūtīta lieta tiesai.
Zināja, ka bija meklēšanā. Izšķīrās no sievietes, ar kuru dzīvoja Ķekavā un aizbrauca uz Ventspili. Piedodiet, ka tā
sanāca, ka bija meklēšanā. Lūdz mīkstināt sodu, ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku.
Ir pārdomājis savu rīcību, apsolās neizdarīt jaunus likumpārkāpumus. Gribas sākt jaunu dzīvi. Līdz ko būs iespējams
nomaksāt kaitējuma kompensāciju, nomaksās to.
[7.2] Pēdējā vārdā apsūdzētais izteicās, ka secinājumus ir izdarījis, ļoti nožēlo izdarīto, lūdz mīkstināt sodu.
[ 8 ] Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar KL 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.
[9] Saskaņā ar KL 7. panta trešo daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc KL 180. panta pirmās
daļas klasificējams kā tīšs mazāk smags noziegums.
[10] No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka apsūdzētais ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām
darbībām ir vērsies pret īpašumu, apdraudot cietušās SIA “/nosaukums A/” mantiskās intereses.
[11] Saskaņā ar KL 47. panta otro daļu apsūdzētā atbildību mīkstina apstāklis, ka viņš savu vainu atzina un
nožēloja izdarīto.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad
apsūdzētais atzīst savu vainu. Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas
tiesības uz sadarbību, ko nosaka KPL 21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar
kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais
izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu
apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu
departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).
Tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis savas KPL 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar
kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot
efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču minētais apstāklis nav atzīstams par patstāvīgu atbildību
mīkstinošu apstākli KL 47. panta izpratnē.
[12] Saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 1. punktu apsūdzētā atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
[13] KL 5. panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka
likums, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.
Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi, bija noteikts, ka par KL 180.
panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par KL 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar
sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
[14] Tiesa ņem vērā KL 46. panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu
noziegumu var piemērot tad, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem soda
veidiem, un minētais likuma nosacījums attiecināms arī uz šo konkrēto gadījumu.
Soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī
panākt, lai notiesātais pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa, ņemot vērā prokurores viedokli par sodu un apsūdzētā aizstāves viedokli par iespējamo sodu, apsūdzētā
viedokli, ievērojot KL 46. panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, uzskata, ka apsūdzētajam par
izdarīto noziegumu, ir nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā. Tiesas ieskatā cita soda veida noteikšana
nesasniegs KL 35. pantā definēto mērķi.
Lemjot jautājumu par kriminālsoda piemērošanu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš ir sodīta persona, tajā skaitā,
par analoģiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Tāpat tiesa ņem vērā un vērtē par apsūdzētā personību iegūto informāciju, t.i., apsūdzētais, būdams ekonomiski aktīvā
darbspējīgā vecumā, ir persona, kurai ir izteikti zems subjektīvās uzvedības kontroles un uz panākumiem virzīts motivācijas
līmenis, tā kā konstatējams, ka jau iepriekš ir vairākas reizes sodīta persona par analoģisku noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanu, kuriem nav piedēvējams gadījuma raksturs.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētais savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu cilvēku interesēm un tiesībām un
turpina izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētais nekādus secinājumus nav izdarījis par likuma paklausīgas dzīves veidošanu,
minētais liecina par viņa nevēlēšanos laboties, pakļauties likumam, nav izvērtējis savas rīcības nepieļaujamību, tādā veidā
apzināti izrādot savu vienaldzīgo attieksmi ne tikai pret tiesisko apziņu, bet arī sabiedrību un tās interesēm kopumā.
Apsūdzētais nav izdarījis vēlamus secinājumus, neuzskata likumu ievērošanu par dzīves normu un neciena citu personu
tiesības un sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas.
Ņemot vērā apsūdzētā personību, tiesai nav pārliecība, ka brīvības atņemšanai alternatīvs sods sasniegs soda mērķi.
Tiesas ieskatā, brīvības atņemšanas sods ir taisnīgākais un samērīgākais sods. Brīvības atņemšanas sods panāks to, ka
apsūdzētais un preventīvi arī citas personas turpmāk pildīs likumus un atturēsies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,
apzinoties, ka par noziedzīgu nodarījumu, par kuru atbildība paredzēta KL 180. panta pirmajā daļā izdarīšanu, sods var tikt
piespriests arī reālas brīvības atņemšanas veidā.
Tiesas ieskatā, sods par izdarīto apsūdzētajam nosakāms tikai brīvību ierobežojošā veidā, proti, par mazāk smagu
noziegumu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, atzīstot, ka tikai šāds soda veids sasniegs KL 35. panta otrajā daļā
paredzēto soda mērķi. Ar to apsūdzētais tiks samērīgi un atbilstoši sodīts par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī tiks
panākts, ka apsūdzētais un arī citas personas turpmāk pildīs likumus un atturēsies no jaunu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas, jo arī judikatūrā ir atzīts, ka lemjot par vainīgajiem piespriežamā kriminālsoda veidu un mēru, tiesām jāizvērtē,
kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu; noziedzīgu nodarījumu recidīvu
novēršanu; aizsargās sabiedrisko drošību; atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījuma izdarīšanas; sekmēs notiesāto
personu resocializāciju.
Pastāvot minēto apstākļu kopumam, tiesa secina, ka šāda apsūdzētā cilvēktiesību ierobežošana atbilst Kriminālprocesa
likuma mērķim un KPL 12. pantā definētajam cilvēktiesību garantēšanas principam, kā arī ir samērīga ar nodarīto kaitējumu
un ar noziedzīga nodarījuma smagumu. Turklāt kriminālsoda noteikšanā tiesai jāievēro vispārējie tiesību principi, tajā skaitā
humānisma princips. Soda mērķis nav tikai sodīt, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda vēlēšanos laboties un stāties
uz likumpaklausības ceļa.
Tiesas ieskatā prokurores prasītais soda veids un mērs konkrētajā gadījumā būs taisnīgs, atbilstīgs un samērīgs,
atbilstošs soda mērķim un soda veida un mēra ietekmējošajiem apstākļiem.
[15] Tāpat tiesa neatstāj bez ievērības, ka apsūdzētais izvairījās no ierašanās uz tiesas sēdēm šajā procesā, nepildīja
savus procesuālos pienākumus, tādejādi vilcināja lietas izskatīšanu. Tiesas ieskatā minētais norāda uz apsūdzētā
nevēlēšanos izprast un izvērtēt procesuālo pienākumu nepildīšanas sekas.
[16] Soda bardzības izvēlē tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008. gada tiesu prakses
apkopojumā „Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances
tiesas sodu piemērošanas prakse” izteikto viedokli, ka kriminālsodam jābūt tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu
veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu). Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai persona apzināti atteiktos no jaunu
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tāpat kriminālsodus nedrīkst izmantot, lai iebiedētu sabiedrību (sk. apkopojuma 17. -
21. lpp.).
Nosakot soda bardzību, tiesa ņem vērā, lai tas būtu taisnīguma atjaunojošs, taisnīgs, vispārīgās prevencijas principu,
kā arī sabiedriskās drošības intereses.
Atbilstoši KL 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas
pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā
gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī
pārkāpēja interesēm (A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds
Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).
Izlemjot jautājumu par nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam lietā konstatēts viens atbildību
mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis.
Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma
panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas, atbildību pastiprinošu
apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu ( skat. Augstākās
tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 8. februāra lēmumā lietā Nr. SKK01-74/06 ).
Tiesa secina, ka apsūdzētajam par izdarīto noziegumu ir nosakāms inkriminētā panta sankcijā paredzētais sods –
īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā uz trīs mēnešiem, ar mērķi – veicināt apsūdzētā atbildību resocializācijas pasākumu
īstenošanā un soda efektivitātes kritēriju sasniegšanā.
[17] Saskaņā ar KL 52. panta ceturto un piekto daļu, brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms aizturēšanā un
apcietinājumā pavadītais laiks šajā lietā no 2022. gada 13. jūnija līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
[18] 2020. gada 17. februārī apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 26., 27.
lapa).
2021. gada 28. jūlijā apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā grozīts uz drošības
līdzekli – apcietinājumu un apsūdzētais izsludināts meklēšanā (lietas 113. - 115. lapa).
Apsūdzētais aizturēts un ievietots Rīgas Centrālcietumā 2022. gada 13. jūnijā (lietas 122. lapa).
KPL 249. panta pirmā daļa nosaka, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā
piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica
piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu. Ievērojot to, ka uz lietas
izskatīšanas brīdi nav iestājušies KPL 249. panta pirmās daļas nosacījumi, tad sprieduma izpildes nolūkā līdz sprieduma
spēkā stāšanās brīdim, apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis turpināms piemērot.
[19] KPL 22. pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā morālo
aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas
kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
KPL 350. pants nosaka, ka kompensācijas ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un
mantisko zaudējumu. KPL 351. pants nosaka, cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju
jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai.
Kriminālprocesā par cietušo atzīta SIA “/nosaukums A/”, kuras pārstāvis pieteica kaitējuma kompensāciju 234 euro
apmērā, kuru veido nolaupītās un neatlīdzinātās mantas vērtība.
Apsūdzētais tiesas sēdē pilnībā atzina pieteikto kompensāciju par mantisko zaudējumu.
Tiesa atzīst, ka cietušās SIA “/nosaukums A/” pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju ir pamatots un
apmierināms, un atbilstoši KPL 353. panta pirmās daļas 1. punktam, zaudējumi piedzenami no apsūdzētā, jo tieši viņa
prettiesisko darbību rezultātā tikuši nodarīti zaudējumi.
[20] Tiesā apsūdzētā aizstāvību īstenoja zvērināta advokāte V. Brakša, kurai saskaņā ar KPL 84., 367. pantu un
Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības
apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību”, no valsts līdzekļiem attiecīgi izmaksājami
160 euro, kuru atlīdzināšanas pienākums, atbilstoši KPL 368. panta nosacījumiem, uzliekams apsūdzētajam.
Uz apsūdzēto neattiecas KPL 85. panta nosacījumi par personām, kuras atbrīvojamas no samaksas par aizstāvja
palīdzību, jo lietā nav ziņu, kas apliecina, ka viņa mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju aizstāves palīdzību nodrošināt no
saviem līdzekļiem.
[21] Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem izlemjama saskaņā ar KPL 240. pantu.
Lietisko pierādījumu: mobilo telefonu “Xiaomi Redmi 7A”, kas atgriezts īpašniekam SIA “/nosaukums A/”, uzskatīt
par atgrieztu īpašniekam SIA “/nosaukums A/”.
Elektronisko dokumentu – videoierakstu vienā CD-R matricā, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, atstāt
glabāties pie krimināllietas materiāliem.
[22] Lietā nav uzlikts arests apsūdzētā mantai, par kuru būtu pieņemams lēmums, atbilstoši KPL 366. pantam.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa
no s p ried a
atzī t /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto un piekto daļu, brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanā un
apcietinājumā pavadīto laiku šajā lietā no 2022. gada 13. jūnija līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Apmierināt cietušā SIA “/nosaukums A/” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju.
Piedzīt no /pers. A/ par laba cietušajam SIA “/nosaukums A/” materiālā kaitējuma kompensāciju 234 euro apmērā.
Noteikt kaitējumu kompensāciju labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no tiesas sprieduma spēkā
stāšanās dienas, maksājumu apliecinošus dokumentus iesniedzot Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 160 euro apmērā par aizstāves V. Brakšas veikto darbu kriminālprocesā un tie
iemaksājami: valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, maksājuma
mērķis: par aizstāvja palīdzību kriminālprocesā Nr.11351001220, nosakot 30 (trīsdesmit) dienu termiņu tā labprātīgai
izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.
Elektronisko dokumentu – videoierakstu vienā CD-R matricā, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, atstāt
glabāties pie krimināllietas materiāliem.
Lietisko pierādījumu: mobilo telefonu “Xiaomi Redmi 7A”, kas atgriezts īpašniekam SIA “/nosaukums A/”, uzskatīt
par atgrieztu īpašniekam SIA “/nosaukums A/”.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Procesa dalībnieki 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai
lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas
kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese I. Ozoliņa - Kļaviņa