Court dismissed appeal against tax authority's fine for director's failure to file insolvency petition.

Lietas arhīva Nr. 1A-0016-20/15

ECLI:LV:RLPT:2020:0211.1A29033119.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 11.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Bērziņa

2020.gada 11.februārī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. D.Pelēkās (turpmāk – iestāde) 2019.gada 23.augusta lēmumu Nr. 30.7-22.11/3828.

Aprakstošā daļa

Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas p.i.

V.Umbraško 2019.gada 26.jūnija lēmumu Nr. F14G/BS007332 /pers. A/ tika saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvā

pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 166. 35 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un sodīta ar naudas sodu 300,00 EUR, atņemot tiesības

ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa,

prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu.

2019.gada 19.jūlijā iestādē saņemta sūdzība par šo lēmumu. Ar iestādes 2019.gada 23.augusta lēmumu Nr.30.7-22.11/3828 sūdzība

noraidīta, savukārt amatpersonas 26.06.2019. lēmums Nr. F14G/BS007332 par administratīvā soda uzlikšanu atstāts negrozīts.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2019.gada 19.septembrī saņemta sūdzība par iestādes lēmumu Nr. 30.7-22.11/3828 un

ierosināta tiesvedība.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka apstrīd iestādes lēmumu šādu apstākļu dēļ.

Iesniedzēja norāda, ka tad, kad vēl bija SIA “/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valdes locekle, saņēma VID 12.03.2019.

brīdinājumu Nr.30.4-4.7.3/18926 par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā. Komercsabiedrībai bija finansiālas problēmas un nebija

naudas līdzekļu, lai uzsāktu komercsabiedrības maksātnespējas procesu. Turklāt 2018.gada 31.oktobrī, pamatojoties uz VID lēmumu, tika apturēta

komercsabiedrības saimnieciskā darbība, kas nozīmē, ka komercsabiedrība nevarēja veikt savu saimniecisko darbību un gūt jebkādus ienākumus, lai

būtu iespējams uzsākt komercsabiedrības maksātnespējas procesu. VID apzināti radīja komercsabiedrībai šķēršļus ienākumu gūšanai, lai

komercsabiedrība varētu ierosināt Maksātnespējas procesu. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 62.panta pirmo daļu, lai tiesā iesniegtu pašu

maksātnespējas procesa pieteikumu ir nepieciešams juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā

Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā, kas ir priekšnoteikums juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma

iesniegšanai tiesā. Tomēr komercsabiedrības rīcībā nebija šādu finanšu līdzekļu. Ar 2019.gada 9.aprīļa iesniegumu par minēto faktu komercsabiedrība

informēja VID, lūdzot nepiemērot sankcijas, tomēr VID amatpersonas pilnībā ignorēja šo faktu. Nav saprotams, kā komercsabiedrība varēja dabūt

finanšu līdzekļus maksātnespējas procesa uzsākšanai un pieteikuma iesniegšanai tiesā, ja VID apturēja komercsabiedrības saimniecisko darbību. Līdz ar

to secināms, ka VID ir apzināti un mērķtiecīgi tiecies radīt un faktiski radījis apstākļus, lai komercsabiedrība un tās valdes locekle nevarētu izpildīt savu

pienākumu - uzsākt komercsabiedrības maksātnespējas procesu, rezultātā sodot par to viņu - bijušo valdes locekli /pers. A/ - ar naudas sodu un liegumu

ieņemt konkrētus amatus.

Turklāt iesniedzēja norāda, ka uz sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienu 26.06.2019., kā arī uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas

dienu 28.05.2019. iesniedzēja vairs nebija komercsabiedrības valdes locekle, pamatojoties uz VID pieņemto lēmumu par komercsabiedrības darbības

izbeigšanu, jo sakarā ar šo lēmumu viņa kā valdes locekle statusu komercsabiedrībā zaudēja 2019.gada 7.maijā. Iesniedzēja uzskata, ka nevar sodīt

personu par pienākumu nepildīšanu laikā, kad viņa vairs nav tiesīga pildīt valdes locekļa pienākumus.

Iesniedzēja norāda, ka pretēji lēmumā norādītajam, viņa valdes locekles statusu komercsabiedrībā zaudēja nevis pēc pašas iniciatīvas - aizejot, bet

gan pamatojoties uz VID 2019.gada 8.februāra lēmumu Nr.30.1-8.59.2/75325 par komercsabiedrības darbības izbeigšanu.

Iesniedzēja norāda, ka VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas vadītāja p.i. V.Umbraško nebija tiesības piemērot

papildsodu - tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus, jo to ierobežo APK 215. 1 panta noteikumi. Ja viņai būtu šādas tiesības, tad tas tiktu norādīts

APK 215.l pantā, kā tas, piemēram, ir noteikts APK 230.pantā attiecībā uz Pārtikas un veterināro dienestu.

Ņemot vēra minētos faktiskos un tiesiskos apstākļus iesniedzēja uzskata ir nepamatoti un prettiesiski sodīta gan ar viņai piemēroto naudas sodu,

gan ar tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus un iestādes 2019.gada 23.augusta lēmums Nr.30.7-22.11/3828 ir uzskatāms par prettiesisku un

atceļamu pilnā apjomā.

2019.gada 22.oktobrī tiesā no VID saņemts rakstveida paskaidrojums par /pers. A/ sūdzību.

Iestāde norāda, ka, atbildot uz /pers. A/ sūdzībā minēto, ka maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai trūkst finanšu līdzekļi, VID ģenerāldirektora

p.i. D.Pelēkās 2019.gada 23.augusta lēmumā Nr.30.7-22.11/3828 tika norādīts, ka ienākumu trūkums neattaisno Maksātnespējas likumā noteikto

parādnieka pienākuma neizpildi-komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu tiesā, jo /pers. A/, ieņemot komercsabiedrības

valdes locekļa amatu, bija jārēķinās, ka komercdarbība ir saistīta ar finansiālu risku un, konstatējot, ka komercsabiedrība nespēj nokārtot parādsaistības,

viņai bija jārīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Papildus tam jāņem vērā arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2012.gada

20.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2011-16-01 paustais: “Parādnieka pārstāvjiem, kuriem likums uzliek par pienākumu parādnieka maksātnespējas gadījumā

vērsties tiesā ar maksātnespējas pieteikumu, ir visas iespējas kontrolēt un prognozēt parādnieka finanšu stāvokli. Ņemot vērā Maksātnespējas likuma 60.

panta trešajā daļā noteikto pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, parādnieka pārstāvjiem būtu jārīkojas savlaicīgi, proti, brīdī, kad parādnieka

rīcībā ir šāda nepieciešamā naudas summa. Ja šis brīdis ir nokavēts, naudas trūkums neatbrīvo parādnieka pārstāvjus no likumā noteiktās atbildības par

maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu. Lai parādnieka pārstāvis netiktu saukts pie atbildības, viņam ir tikai viena iespēja - iesniegt pieteikumu,

maksājot depozītu nu jau no saviem personīgajiem līdzekļiem.”

Iestāde norāda, ka sūdzībā norādīts, ka /pers. A/ pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas dienā 2019.gada 26.jūnijā un administratīvā pārkāpuma

protokola sastādīšanas dienā 2019.gada 28.maijā vairs nebija komercsabiedrības valdes locekle.

Iestāde paskaidro, ka pienākums iesniegt komercsabiedrības maksātnespējas pieteikumu tiesā rodas brīdī, kad parādnieks ilgāk nekā divus

mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Ņemot vērā, ka komercsabiedrības nodokļu parādi sāka veidoties no 2015.gada

5.maija, minētais brīdis iestājās periodā, kad sūdzības iesniedzēja pildīja komercsabiedrības valdes locekļa pienākumus. Arī brīdinājums nosūtīts

komercsabiedrībai laikā, kad sūdzības iesniedzēja pildīja komercsabiedrības valdes locekļa pienākumus līdz 2019.gada 7.maijam. Tāpat administratīvā

lietvedība - par parādnieka maksātnespējas procesa neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos - uzsākta 2019.gada 12.aprīlī, kad /pers. A/ bija

komercsabiedrības amatpersona.

Tādējādi /pers. A/ pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 166.35pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Ņemot vērā minēto un VID ģenerāldirektora p.i. D.Pelēkās 2019.gada 23.augusta lēmumā Nr.30.7-22.11/3828 norādīto, VID lūdz tiesu /pers. A/

sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa, izskatot sūdzību, piemēro Latvijas APK tiesību normas.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantā noteikto, tiesa iesniedzēja sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā ,,a”

nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora p.i. D.Pelēkās 2019.gada 23.augusta lēmums Nr.30.7-22.11/3828 ir pamatots, savukārt iesniegtā sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289. 12 panta otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3. atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 289.13 panta septītā daļa noteic, ka, tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1. vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2. vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3. vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4. vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5. kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6. vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7. kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto

garantijas naudu.

Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada

2.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22.punktu) norādījumiem, kurā Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām,

vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas

pienākums ir argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa

argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuras iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt

argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2004.gada 23.novembraspriedumu lietā Nr. SKA-216/2004

8.punktu; 2005.gada 22.novembra spriedumu lietā Nr. SKA-378/2005 12.punktu).

Savukārt Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir

izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 166. 35 pants nosaka, ka par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos

gadījumos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim

tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. A/ laika periodā no 23.04.2013. līdz 7.05.2019. ir bijusi SIA /Nosaukums B/ valdes locekle.

No lietas materiāliem izriet, ka VID tika konstatēts, ka uz 2019.gada 12.martu SIA ,, /Nosaukums B/” ir nokavētie nodokļu maksājumi

valsts budžetam ir 32 534,87 EUR apmērā.

2019.gada 12.martā uz SIA /Nosaukums B/ juridisko adresi /adrese/ tika nosūtīts brīdinājums Nr. 30.4-4.7.3/18926 par maksātnespējas

procesa pieteikuma iesniegšanu. Brīdinājumā tika norādīts, ka SIA /Nosaukums B/ ir saskatāmas maksātnespējas pazīmes un saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu parādniekam, ja tas nespēj nomaksāt valsts budžetā nodokļu parādu, ir pienākums nekavējoties

iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Vienlaikus minētajā brīdinājumā norādīts, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma

neiesniegšanu administratīvā atbildība paredzēta Latvijas APK 166. 35pantā. Tāpat minētajā brīdinājumā norādīts, ja triju nedēļu laikā pēc

brīdinājuma izsniegšanas vai nodošanas pasta komersantam nodokļu parāds netiks nomaksāts vai netiks iesniegti dokumentāli pierādījumi

maksātnespējas procesa ierosināšanai tiesā, pamatojoties uz Latvijas APK 166.35 pantu, SIA /Nosaukums B/ amatpersonai tiks piemērots sods.

No lietas materiāliem izriet, ka SIA /Nosaukums B/ VID noteiktajā termiņā (triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas vai nodošanas

pastā) nokavēto nodokļu maksājumu parādu valsts budžetā nenomaksāja, neiesniedza pieteikumu par komercsabiedrības maksātnespējas procesa

uzsākšanu, kā arī tiesā netika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Tiesa konstatē, kā arī pati iesniedzēja norāda, ka vērsusies VID ar iesniegumu, kurā lūdza iestādei nepiemērot soda sankcijas ne

komercsabiedrībai, ne valdes loceklei sakarā ar to komercsabiedrība ir nonākusi finansiālās grūtībās un tiek meklēti risinājumi. Ar VID NPPP

Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas V.Umbraško 2019.gada 26.aprīļa vēstuli Nr.30.4-4.7.3/31637 SIA /Nosaukums B/ tika sniegts

skaidrojums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

No lietas materiāliem izriet, ka SIA /Nosaukums B/ uz 2019.gada 12.martu nokavētie nodokļu maksājumi valsts budžetam ir 32 534,87

EUR apmērā, kuriem iestājies izpildes termiņš.

Tiesa konstatē, ka SIA /Nosaukums B/ pašas deklarētie nodokļu maksājumi labprātīgi valsts budžetā netika veikti. No kā izriet, ka valdes

locekle, sniedzot ziņas par komercdarbības SIA /Nosaukums B/ saimniecisko darbību, bija informēta par aktuālajiem parādiem.

Pārbaudot lietas materiālus tiesa konstatē, ka /pers. A/ ne pirms VID brīdinājuma (kad bija iespējams konstatēt, ka SIA /Nosaukums B/ ir

nokavētie nodokļu maksājumi, kuriem iestājies samaksas termiņš, un ka komercsabiedrība par tiem nespēj norēķināties), ne brīdinājumā

norādītajā laika posmā nesamaksāja nodokļu parādu, nevienojās ar VID kā ar SIA ,, /Nosaukums B/” kreditoru par nodokļu parāda nomaksu, kā

arī neiesniedza tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesu.

Tiesa atzīst, ka iestāde pareizi konstatēja, ka /pers. A/ SIA ,, /Nosaukums B/” valdes locekles pienākumu pildīšanas laikā nav izpildījusi

Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā paredzēto pienākumu, tādējādi ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta

Latvijas APK 166.35 pantā.

Iesniedzēja, konstatējot, ka ir izveidojies nodokļu parāds, bija pienākums to nomaksāt, panākt vienošanos ar VID par nodokļu parāda

nomaksu vai iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta trešajai daļai. Tieši

komercsabiedrības vadītājs ir atbildīgs par normatīvajos aktos noteiktās nodokļu maksāšanas kārtības ievērošanu, tāpat arī atbildīgs par

Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā paredzētajā pienākuma izpildi.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā iesniedzējas sūdzībā minētie apstākļi neietekmē administratīvā pārkāpuma sastāvu. Līdz ar to

iesniedzēja ir saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 166.35 panta.

Tiesa, iestādes pamatojumu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 166. 35 panta atzīst par pareizu un

pietiekamu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289.13 panta 3.daļas noteikumiem pievienojas iestādes motivācijai un to neatkārto.

Papildus tiesa norāda, ka VID NPPP Trešās piedziņas daļas vadītāja p.i. V.Umbraško likumīgi un pamatoti ir pieņēmusi lēmumu arī par

papildsoda piemērošanu iesniedzējai, par ko ir norādīts pārsūdzētajā iestādes lēmumā, kam tiesa pievienojas un motivāciju neatkārto.

Tiesa atzīst, ka sūdzībā norādītie argumenti paši par sevi neietekmē administratīvā pārkāpuma sastāvu un nevar kalpot kā attaisnojošs

iemesls maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai.

Kā redzams no lietas materiāliem, par Latvijas APK 166. 35 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ sodīts ar naudas sodu 300,00

EUR apmērā, atņemot tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa,

kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības

kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu.

Latvijas APK 32.panta otrās daļas nosacījumi paredz, ka, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, pārkāpēja vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Atbilstoši Latvijas APK 166. 35 panta noteiktajam, par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā

paredzētajos gadījumos uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes

loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Savukārt, saskaņā ar Latvijas APK 29. pantā noteikto, tiesības ieņemt

noteiktus amatus var atņemt uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, kā arī amatus, kurus personai ir aizliegts ieņemt, jānorāda lēmumā.

No minētajām tiesību normām secināms, ka papildsoda - tiesību ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās atņemšana -

piemērošana nav obligāta, un iestādei ir pienākums individuāli izvērtēt katru konkrēto gadījumu gan attiecībā uz papildsoda piemērošanu vispār,

gan uz tiesību atņemšanas termiņu.

Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. A/ par konkrēto pārkāpumu piemērots minimālajam naudas sodam pietuvināts sods 300,00

EUR un minimālais papildsods, proti, atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu.

Tiesas ieskatā, nosakot sodu /pers. A/ jāņem vērā valsts budžeta ieņēmumiem nodarītais ievērojamais zaudējums 32 534,87 EUR apmērā.

Šādos apstākļos tiesa piekrīt iestādes lēmumā norādītajai argumentācijai par Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā paredzēto prasību

izpildīšanu, ka /pers. A/ pārkāpumam nav tikai formāls raksturs, jo sekas skar visu sabiedrību, kuras interesēs ir sagaidīt, ka valsts budžeta

ieņēmumi tiek kontrolēti un šādā veidā tiek nodrošinātas sabiedrības intereses, un tiesa atzīst, ka iestāde pareizi pamatoti piemēroja /pers. A/

likumā noteikto papildsodu.

Tiesa vērš iesniedzējas uzmanību uz to, ka maksātnespējas pieteikuma iesniegšana ietilpa viņas kā SIA ,, /Nosaukums B/” valdes locekles

pienākumos, jo tā nepildīšanas gadījumā ir paredzēta atbildība Latvijas APK 166.35 pantā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 166. 35 pantā paredzēto

administratīvo pārkāpumu, un piemērotais sods ir samērīgs ar administratīvā pārkāpuma smagumu. Ievērojot minēto, nav pamata /pers. A/

piemērotā soda samazināšanai un lietvedības izbeigšanai.

Tas apstāklis, ka sūdzības iesniedzējas viedoklis nesakrīt ar iestādes secināto, nedod pamatu uzskatīt, ka pārkāpums nav noticis un ka

piemērotais sods nav atbilstošs izdarītā pārkāpuma smagumam.

Pieņemot iesniedzējas sūdzību, ierosinot un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzēja Satversmes 92. pantā garantētās

tiesības uz savu tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā. Netiek pārkāpta arī iesniedzēja nevainības prezumpcija.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. D..Pelēkās 2019.gada

23.augusta lēmumu Nr. 30.7-22.11/3828 ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.panta 2.daļu, 32.pantu, 237.pantu, 243.pantu, 244.pantu,

275.pantu, 286.pantu, 289.2 pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punkta, 289.13 pantu 5.daļu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. D..Pelēkās 2019.gada 23.augusta lēmumu Nr. 30.7-22.11/3828, ar kuru

atstāts negrozīts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas p.i. V.Umbraško

2019.gada 26.jūnija lēmumu Nr. F14G/BS007332, par /pers. A/, Igaunijas republikas personas kods /personas kods/, sodīšanu pēc Latvijas

APK 166.35 panta ar naudas sodu 300,00 EUR, atņemot tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra,

kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē,

komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BS007332).

/pers. A/, Igaunijas republikas personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2020.gada 11.februāra.

Tiesnese: . D.Bērziņa