Court dismissed defendant's installment payment request and ordered full payment of electricity bill plus interest.

ECLI:LV:RPPT:2018:0604.C68272618.3.S

Lieta Nr.C68272618

Lietas arhīva Nr.C-2726-18/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 4.jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese I.Zelmene, Baložu ielā 14, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Sadales tīkls” vienkāršotās

procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu un noskaidroja

Aprakstošā daļa

2018.gada 28.februārī AS “Sadales tīkls” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā vienkāršotās procedūras prasību par

naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētāja).

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja kā sistēmas operators nodrošināja elektroenerģijas piegādi (sadali) dzīvoklim adresē /adrese A/

(turpmāk – objekts), pamatojoties uz 2012.gada 27.septembrī noslēgto sistēmas pakalpojumu līgumu Nr.1015498897 ar lietotāju, kurš pērk

elektroenerģiju no tirgotāja, lietā - atbildētāja.

2016.gada 7.janvārī prasītāja darbiniekiem, pārbaudot elektroietaises objektā tika konstatēts, ka slēptā veidā izveidots pirmsuzksaites

pievienojums apejot skaitītāju uz objekta elektroinstalāciju. Par atklāto gadījumu tobrīd elektroenerģiju patvaļīgi izlietojušās atbildētājas klātbūtnē tika

sastādīts akts Nr.3525344 par konstatēto faktu. Akta sastādīšanas brīdī tika konstatēta strāva – 5,6 A.

Saskaņā ar sastādīto aktu un ar Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

109, 113., 114.punktiem tika veikts pārrēķins par neuzskaitīto elektroenerģiju, kā rezultātā tika aprēķināts, ka bez uzskaites ir patērēta elektroenerģija

1 720,06 euro apmērā. Pārrēķins veikts par laika periodu no 2015.gada 7.janvāra līdz 2016.gada 6.janvārim, atbilstoši objektā konstatētā slēptā vara

kabeļa šķērsgriezuma (4 mm2) caurlaides spējai (3,27 kW).

Aktā Nr.3525344 par konstatēto faktu konstatētais liecina par to, ka patvaļīgais slēptais pieslēgums izveidots ar konkrētu mērķi - patērēt

elektroenerģiju, apejot skaitītāju, bez uzskaites un apmaksas. Laika posmā no 2014.gada 8.maija līdz akta sastādīšanas brīdim 2016.gada 7.janvārī

skaitītājs Nr.51800167 bija uzksaitījis 1717 kWh, taču pēc slēptā pirmsuzskaites pievienojuma konstatēšanas 2016.gada 7.janvārī līdz 2016.gada

28.jūnijam, kad prasītāja pārtrauca (atslēdza) elektroenerģijas piegādi, skaitītājs Nr.51800167 bija uzskaitījis jau 6614 KWh. Atbildētāja pārkāpa

prasītājas tiesības saņemt samaksu par piegādāto un uzskaitīto elektroenerģiju atbilstoši uzstādītā komercuzksaites mēraparāta (skaitītāja) rādījumiem.

2016.gada 11.maijā no atbildētājas tika saņemts iesniegums par rēķinu Nr.201543798270 par neuzskaitīto elektroenerģijas samaksu pa daļām.

Atbildētāja norādīja, ka atmaksās rēķinu Nr.201543798270 (1 720,06 euro) divpadsmit mēnešu laikā pa daļām. Prasītāja atbildētājas iesniegumu

akceptēja. Tika sagatavots maksājumu plāns, taču atbildētāja labprātīgi parāda apmaksu pa daļām neuzsāka veikt.

2016.gada 26.augustā atbildētājai tika nosūtīts brīdinājums par nesegtās parāda summas 1 720,06 euro samaksu un tika dots termiņš nodarīto

zaudējumu labprātīgai apmaksai līdz 2016.gada 26.septembrim. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civillikuma 1402., 1635., 1756., 1757., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu, Ministru

kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 109., 113., 114., 115., 132.punktu, prasītāja

lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 1 720,06 euro apmērā, kā arī prasītājas samaksāto valsts nodevu 258,01 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,30 euro. Tāpat prasītāja lūdz noteikt tam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no galvenā

parāda summas.

Ņemot vērā, ka atbildētājai nav deklarētās dzīvesvietas, 2018.gada 28.februārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājai uz pēdējo

zināmo dzīvesvietas adresi /adrese A/, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš

rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2018.gada 28.martam un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta un 250.22panta par pušu

civilprocesuālajām tiesībām (lietas 42.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Tiesas nosūtītais paziņojums ar prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu tika saņemts tiesā atpakaļ 2018.gada 6.aprīlī sakarā ar to,

ka beidzies tā glabāšanas laiks, jo pēc uzaicinājuma to saņemt pastā atbildētāja neieradās (lietas 43.lapa).

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību vai iebildumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 pantu

nav iesniegusi, nav arī lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietu izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot 2018.gada

13.aprīlī informatīvu vēstuli prasītājai uz elektroniskā pasta adresi, savukārt atbildētājai uz pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi (lietas 44.lapa), kā arī ar

publikāciju oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, ko apliecina lietā esošais publikācijas apliecinājums (lietas 48.lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka nepastāv šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā netiek apstrīdēts, ka 2012.gada 27.septembrī starp AS „Sadales tīkls” kā piegādātāju un atbildētāju /pers. A/ kā lietotāju noslēgts sistēmas

pakalpojuma līgums Nr.1015498897 par elektroenerģijas piegādi objektam /adrese/ (lietas 22.lapa).

Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka 2016.gada 7.janvārī prasītāja pārstāvji, piedaloties atbildētājai kā /adrese/, elektroenerģijas lietotājai,

pārbaudījis objektam piesaistīto skaitītāju un sastādījis aktu par konstatēto faktu Nr.3525344 (lietas 15.lapa). Aktā konstatēts, ka izveidots

pirmuzskaites pievienojums slēptā veidā, izmantojot elektronisko automātiku, kura rezultātā netiek uzskaitīta visa patērētā elektroenerģija. Aktu

parakstījusi arī atbildētāja. Prasītājs prasības pieteikumam pievienojis fotoattēlus, kas apstiprina aktā norādītos apstākļus (lietas 16.-20.lapa).

Lietas materiālos atrodas prasītājas sagatavotais 2016.gada 7.janvāra neuzskaitītās elektroenerģijas aprēķins (lietas 14.lapa), no kura redzams, ka

objektā, kura lietotāja ir atbildētāja, ievērojot prasītājas pārstāvja sastādīto aktu, ir aprēķināta neuzskaitītā elektroenerģija par periodu no 2015.gada

6.janvāra līdz 2016.gada 6.janvārim. Kā rezultātā atbildētājai tika aprēķināta summa par neuzskatīto elektroenerģiju kopā 1 720,06 euro apmērā. Tāpat

no lietas materiāliem ir redzams, ka atbildētājai tika sagatavots pārrēķina rēķins par summu 1 720,06 euro (lietas 12.lapa).

No prasītāja iesniegtajām izdrukām no klientu apkalpošanas un norēķinu sistēmas (lietas 23.-26.lapa) izriet, ka atbildētāja bija griezusies pie

prasītāja ar iesniegumu par rēķina par neuzskaitīto elektroenerģiju samaksu pa daļām (lietas 23.lapa). Kā norādīja prasītāja, minētais atbildētājas lūgums

tika akceptēts, līdz ar ko tika sagatavots maksājumu plāns, bet atbildētāja labprātīgi parāda atmaksu pa daļām neuzsāka veikt. Ievērojot minēto,

atbildētājas neizmaksātā neuzskaitītās elektroenerģijas summas parāds ir 1 720,06 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Civillikuma 2033.pantā noteikts, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1811 pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņa ar Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 109.punktu, ja,

pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka patvaļīgi ierīkots pievienojums pirmsuzskaites tīklam vai lietotājs elektroenerģiju lieto

bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta un minēto darbību dēļ ir samazināts elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja

elektroenerģiju lietot bez maksas, sistēmas operators par konstatēto faktu sastāda aktu un pieprasa lietotājam un lieciniekiem sniegt paskaidrojumus.

Atbilstoši noteikumu 113.punktam, ja sistēmas operators konstatē iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā, ko apstiprina ekspertīzes atzinums,

vai pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm un šīs darbības nebija iespējams atklāt, veicot kārtējo komercuzskaites mēraparāta kontroli, sistēmas operators ir

tiesīgs pārrēķināt elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjomu par laikposmu līdz vienam gadam

pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem. Noteikumu 114.punkts

nosaka, ka sistēmas operators, veicot šo noteikumu 112. un 113.punktā minēto pārrēķinu, elektroenerģijas cenu nosaka pēdējās garantētās piegādes

cenas apmērā fakta konstatācijas mēnesī.

Ievērojot minēto, atbildētājai, atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 115.punktam, kas nosaka, ka saskaņā ar veikto

pārrēķinu sistēmas operators izraksta rēķinu, kurā norāda maksājumu pārrēķinu, maksājamo summu un samaksas termiņu, bija pienākums saskaņā ar

izrakstīto rēķinu (par kopējo summu 1 720,06 euro) norēķināties ar prasītāju par neuzskaitīto elektroenerģiju pilnā apmērā. No lietā iesniegtajiem

pierādījumiem redzams, ka atbildētāja neveica nevienu maksājumu, līdz ar ko neatmaksātā summa prasītājai ir 1 720,06 euro.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja 2016.gada 26.augustā sagatavojusi un 2016.gada 29.augustā nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu

Nr.30VD00-42/245 par parāda samaksu objektā (lietas 33-34.lapa), kurā informēja atbildētāju par pienākumu veikt parāda 1 720,06 euro samaksu

līdz 2016.gada 26.septembrim, kā arī brīdināja, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedzinu.

Izvērtējot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi atbildētājas iejaukšanos elektroenerģijas uzskaites skaitītāja darbībā, līdz ar

ko secināms, ka atbildētāja bija lietojusi prasītājas piegādāto elektroenerģiju un par to nav veikusi samaksu. Kā rezultātā atbildētāja nav samaksājusi

prasītājai par neuzskaitītās elektroenerģijas lietošanu 1 720,06 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību un parāda esamību. No

prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības un tā kā atbildētāja nav izmantojusi savas

Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības

pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegusi, ir secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību un ievērojot

sprieduma nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams parāds 1 720,06 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no pamatparāda summas (1 720,06 euro) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktu, ka

procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 285,79 euro apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

258,01 (lietas 5.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 euro (lietas 6.lapa) un izdevumi, kas saistīti ar publikācijas teksta sagatavošanu

oficiālajam izdevumam “Latvijas Vēstnesis” 1,71 euro apmērā (lietas 50.lapa), kā arī izdevumi par publikāciju ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas

Vēstnesis” 22,77 euro (lietas 51.lapa)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu, 250.25

pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

AS “Sadales tīkls” prasību vienkāršotas procedūras lietā apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Sadales tīkls”, reģistrācijas Nr. 40003857687, parādu par neuzskaitīto

elektroenerģiju 1 720,06 euro par laiku no 2015.gada 7.janvāra līdz 2016.gada 6.janvārim un tiesas izdevumus 285,79 euro, kopā 1 978,85 euro

(viens tūkstotis deviņi simti septiņdesmit astoņi euro 85 centi).

Samaksa veicama AS “Sadales tīkls”, reģistrācijas Nr.40003857687, AS “SEB banka” norēķinu kontā Nr.LV30UNLA0050010406568.

Atzīt AS “Sadales tīkls” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus

procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (1 720,06 euro).

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas 2018.gada 4.jūnija, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Zelmene