Court fully allows small claims suit for unpaid heating energy costs based on statutory owner obligations.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims suit for 1,739.03 euros in unpaid heating energy costs. The defendant failed to provide evidence of payment and admitted the debt existed, while the court verified the calculation was arithmetically correct. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the debt plus court costs within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Energy Supply Law; Property Ownership Law: Under the Civil Law and Energy Law, property owners are statutorily obligated to pay for energy services consumed, and a claim is fully supported when the defendant fails to rebut the evidence of consumption and non-payment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C10065016
Lietvedības Nr.C0650-16/06
S P RIE DUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 01.decembrī, Bauskā,
Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Bogdanova,
izskatīja rakstveida procesā Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu Nr.C10065016 SIA “BAUSKAS SILTUMS” maza apmēra prasībā pret /pers. B/
par naudas piedziņu un
kons tatē ja:
SIA “BAUSKAS SILTUMS”, vienotais reģistrācijas Nr.43603001681, turpmāk – prasītājs, cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/,
personas kods /personas kods/, turpmāk – atbildētājs, par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir Bauskas novada pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība – energoapgādes komersants, kas saskaņā
ar Enerģētikas likuma 46. un 46.1 pantu, likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19.-22.pantu un tiem pakārtotajiem Ministru kabineta
2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, turpmāk arī – Noteikumi Nr.876, nodrošina ar
siltumapgādes pakalpojumiem dzīvojamo ēku /adrese/.
Dzīvokļu īpašuma likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā. Atbildētāja īpašumtiesības uz dzīvokli /adrese /, bijušas nostiprinātas zemesgrāmatā kopš 2007.gada jūnija, ko apstiprina
Bauskas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izraksts.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 46.panta pirmo daļu un Noteikumu Nr.876 29. un 36.punktu prasītājs nodrošina nepārtrauktu siltumenerģijas
piegādi, atbilstoši māju skaitītāju rādījumiem saskaņā ar apstiprināto tarifu aprēķina maksu par patērēto siltumenerģiju, kā arī iesniedz iedzīvotājiem
rēķinus par saņemto siltumenerģiju.
Kopš 2008.gada augusta maksājumi par dzīvoklī /adrese /, saņemto siltumenerģiju tiek veikti neregulāri un nepietiekošā apjomā. Prasības
pieteikumā norādīts galvenā parāda apmērs 1739,03 euro.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tai skaitā, 3.punktā – dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram – apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Līdz
2010.gada 31.decembrim spēkā bija likums “Par dzīvokļa īpašumu”, kura 12.pantā bija noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus,
kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa
lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks, un vai ir noslēgts attiecīgs līgums.
Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1425., 1587., 1832., 1779.pantiem, norādot, ka atbildētājam ir pienākums samaksāt prasītājam parādu par
dzīvoklī /adrese /, saņemto siltumenerģiju pilnā apmērā.
Norādīts, ka prasītājs uz adresi /adrese /, ik mēnesi nosūtīja rēķinu par saņemto siltumenerģiju, kurā tiek atspoguļots aprēķins par iepriekšējo
mēnesi, saņemtā samaksa un uzkrātais parāds, kā arī rēķina apmaksas termiņš – attiecīgā mēneša 20.datums.
Prasītājs nav saņēmis iebildumus no atbildētāja par parāda apmēru vai saņemto pakalpojumu.
2015.gada 11.maijā prasītājs nosūtījis atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietu vēstuli Nr.215 – pirmstiesas brīdinājumu. Prasītājs uz pieteikuma
iesniegšanas brīdi no atbildētāja nav saņēmis iebildumus par parāda apmēru vai priekšlikumus parāda apmaksai.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 1739,03 euro, valsts nodevu 260,85 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro
apmērā.
Prasība pamatota uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1425., 1520., 1521.panta, 1652.panta 3.punkta, 1662., 1779., 1828., 1832.panta, Dzīvokļu
īpašuma likuma 8.panta pirmās daļas, 10.panta pirmās daļas 3.punkta, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 6., 12.panta, Enerģētikas likuma 46.panta pirmās
daļas, Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 29., 36.punkta.
Par saņemto prasību atbildētājam paziņots ar ierakstīto vēstuli uz prasības pieteikumā norādīto adresi. Atbildētājs neiesniedza rakstveida
paskaidrojumus par prasību. Atbildētājam izskaidrota Civilprocesa likuma, turpmāk – CPL, 250.21 panta otrā daļa, kas noteic, ka tiesa papildus informē
atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas
sēdē. Atbildētāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
CPL 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus
paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro
tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Par to, ka lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā 2016.gada 01.decembrī, pusēm paziņots 2016.gada 10.oktobrī (l.l.36-37). Puses nav
pieteikušas noraidījumu tiesnesei, nav pieteikušas jebkādus lūgumus.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā
likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,
aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts). Tādu pašu pienākumu dzīvokļa īpašniekam uzlika arī likuma “Par dzīvokļa
īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 12.panta pirmā, ceturtā daļa.
Enerģētikas likuma 46.panta pirmā daļa nosaka, ka siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju
ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides
aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju,
un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru
kabinets.
Noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 29.punkts paredz, ka piegādātājs pārdod siltumenerģiju lietotājam atbilstoši
tarifiem, kas apstiprināti un publicēti saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumu. Savukārt, minēto Noteikumu
36.punkts nosaka, ka norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju veic saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša piektajam datumam
izraksta piegādātājs. Ja lietotāja siltumapgādes sistēmas atļautā maksimālā slodze ir lielāka par diviem megavatiem, piegādātājam ir tiesības pieprasīt
lietotājam veikt starpnorēķina maksājumus. Galīgo norēķinu veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, ņemot vērā siltumenerģijas skaitītāju
rādījumus un starpnorēķinu maksājumus.
Saskaņā ar CL 2212.panta pirmo daļu ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm
kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.
CL 2223.pants nosaka, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Kur zināmiem darbiem
pastāv normētas cenas, tur maksa noteicama pēc tām. Maksa var būt norunāta kā par visu darbu kopā, tā arī par tā daļām un arī pēc laika, ja vien
uzņēmējs uzņēmies izpildīt visu pasūtījumu. Otrā gadījumā uzņēmējs var pēc katras daļas pabeiguma prasīt, lai to pieņem un par to samaksā, bet pēdējā –
lai samaksā termiņos, ja vien nav citādi norunāts. Prasīt samaksu uz priekšu uzņēmējs var tikai tad, kad viņš to tieši pielīdzis.
No Bauskas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs /izraksta (l.l.15-16) redzams, ka dzīvokļa īpašums /adrese/, kadastra Nr./numurs /,
kopš 2007.gada 29.jūnija pieder atbildētājam, līdz ar to viņam uz likuma pamata bija pienākums samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti
ar šī dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Lietā netiek apstrīdēts, ka prasītājs piegādāja siltumenerģiju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/, kurā atradās atbildētājam piederošais
dzīvokļa īpašums, dzīvokļu īpašniekiem.
CL 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī
viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.
Lietas materiālos atrodas prasītāja 2016.gada 16.marta parāda aprēķins, pierādījumi par tarifiem, pēc kādiem ir aprēķināta maksa par
siltumenerģijas piegādi (l.l.12-14, 19-20).
Ar minētiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīts, ka atbildētājam prasības pieteikumā norādītajā laika posmā bija pienākums maksāt prasītājam
maksu par siltumenerģijas piegādi.
No parāda aprēķina (l.l.12-14) redzams, ka maksājumi par siltumenerģijas piegādi kopš 2008.gada augusta veikti neregulāri un nepilnā apmērā,
kopsummā atbildētājs samaksāja Ls 209,37 (297,91 euro), ar ko nosegti maksājumi līdz 2009.gada februārim, ieskaitot, un daļēji par 2009.gada martu,
bet par periodu no 2009.gada marta līdz 2016.gada februārim, ieskaitot, atbildētājam ir izveidojies parāds par siltumenerģiju 1739,03 euro apmērā.
Tiesa atzīst, ka prasītājs parādu ir aprēķinājis saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem, parāda aprēķins ir pamatots un aritmētiski pareizs. Parāda
summas aprēķins no atbildētājas puses nav apstrīdēts.
Saskaņā ar CL 1838.pantu pierādījumi par samaksas veikšanu jāiesniedz tam, kas apgalvo, ka samaksa ir veikta. Atbildētājs tiesai paskaidrojumus
nav iesniedzis, nav apstrīdējis siltumenerģijas saņemšanas faktu un apmēru, kā arī nav iesniedzis tiesai jebkādus pierādījumus tam, ka atbildētājs ir
samaksājis maksu par siltumenerģijas piegādi prasītāja norādītajā apmērā, kādēļ prasība ir apmierināma pilnā apmērā par 1739,03 euro piedziņu.
CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas
nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu
un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).
CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja
prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.
Ceļot prasību, tika samaksāti valsts nodeva 260,85 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un
tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus) 4,70 euro (l.l.9-11), kopsummā tiesas izdevumi samaksāti 265,55 euro apmērā, kas
piedzenami par labu prasītājam no atbildētāja.
Vadoties pēc CPL 33.panta, 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 189.-193.panta, 195.panta, 204. 1 panta, 250.25,
250. panta, tiesa
nos prie da:
Prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, par labu SIA “BAUSKAS SILTUMS”, vienotais reģistrācijas
Nr.43603001681, parādu par siltumenerģijas piegādi par periodu no 2009.gada marta līdz 2016.gada februārim, ieskaitot, 1739,03 euro (viens
tūkstotis septiņi simti trīsdesmit deviņi euro 03 centi), un tiesas izdevumus 265,55 euro (divi simti sešdesmit pieci euro 55 centi).
Noteikt /pers.B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā.
Tiesnese I.Bogdanova