Legislator Case Law & Legislation
133034513 / 104AA-0136-15 AI generated

Court dismisses appeal in traffic violation case, upholding first-instance conviction for dangerous driving.

Case Number 133034513 / 104AA-0136-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Riga Regional Court dismissed the appellant's appeal against a first-instance judgment that upheld a traffic violation penalty. The appellant argued that witness testimony was contradictory and that forensic analysis violated criminal investigation principles, but the court found these claims unsupported. The court determined that the evidence, including expert analysis of paint layers and vehicle data, conclusively proved the appellant's guilt, leaving no reasonable doubt.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 289.12panta 2. daļa 1. punkts; LAPK 289.21 pants; LAPK 289.22 pants: An appellate court must uphold a first-instance decision if the evidence conclusively proves the violation and no reasonable doubts remain regarding the appellant's guilt.

Keywords

AI generated
administrative violation appeal traffic violation conviction reasonable doubt standard expert forensic analysis appellate court review

Cited Legislation

AI generated
LAPK 289.12panta 2. daļa 1. punkts
LAPK 289.21 pants
LAPK 289.22 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 133034513

Lietas arhīva Nr. 104AA-0136-15/20

SPRIEDUMS

Rīgā, 2015.gada 12.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis G.Kveska

tiesneses L.Šteinerte un I.Vīgante

izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas materiālus sakarā ar /pers. V.Z./, personas kods /personas kods/, iesniegto

apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 29.septembra spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes 2013.gada 22.marta lēmums Nr. 806, bet /pers. V.Z./ sūdzība noraidīta.

Aprakstošā daļa

2013.gada 8.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu

izskatīšanas biroja (turpmāk – VP RPP KPP SAPIB ) meklēšanas nodaļas priekšnieks I.Skrastiņš sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr. PD 773692 par to, ka 2012.gada 18.jūlijā plkst.12.47, Rīgā, vadītājs /pers. V.Z./ vadīja transportlīdzekli

Volvo FH12 valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ ar puspiekabi Doll SL 3 valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ pa Krasta

ielu virzienā no tirdzniecības centra Mols puses Salu tilta virzienā un neievēroja drošu braukšanas distanci un izraisīja sadursmi ar

priekšā tajā paša virzienā braucošo transportlīdzekli Peuqeot 206 valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pēc kā atstāja

negadījuma vietu pārkāpjot noteikto kārtību.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāpti 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk - CSN) 10., 51. un 119.punkta prasības un atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.16panta piektajā daļā un 149.8panta divdesmit piektajā daļā, par ko nolemts uzlikt naudas sodu Ls

100 (viens simts) un atņemt visu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.

Protokolam pievienots materiāls EZ 253700 un paskaidrojums.

/pers. V.Z./ protokolā norādījis, ka nepiekrīt, ka viņš tiek vainots ceļu satiksmes negadījumā izraisīšanā /adrese/ (lietas

21.lpp.) .

/pers. V.Z./ protokolu-lēmumu pārsūdzēja un VP RRP KPP priekšnieka vietnieks N.Krapsis 2013.gada 22.martā pieņēma

lēmumu Nr.806 (turpmāk Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu protokolu-lēmumu Nr. Nr. PD 773692, bet iesniegto sūdzību

noraidīja (lietas 11.-15.lpp.).

/pers. V.Z./ minēto Lēmumu pārsūdzēja tiesā un Rīgas rajona tiesa ar 2014.gada 29.septembra spriedumu atstāja negrozītu VP RRP

KPP 2013.gada 22.marta lēmumu Nr. 806, bet /pers. V.Z./ sūdzību noraidīja (lietas 129.-142.lpp.).

Pirmās instances tiesa motivējot spriedumu atsaukusies uz LAPK 289.13panta trešo daļu un papildus norādījusi, lietā nav strīda par

to, ka /pers. V.Z./ notikuma dienā vadīja transportlīdzekli Volvo ar valsts reģ.nr. /TL numurs/, un veda SIA „Man-Tess Line”

piekabes uz tehnisko apskati Maskavas ielā. Lietā ir strīds par to, vai tieši /pers. V.Z./ vadītais transportlīdzeklis izraisīja sadursmi

ar Peugeot valsts reģ. nr. /TL numurs/, jo pa vienu un to pašu maršrutu notikuma dienā līdzīgas piekabes ar līdzīgām

automašīnām vilka divi vadītāji.

Pirmās instances tiesa norādījusi uz Ceļu satiksmes negadījuma reģistrācijas protokolu un lietas materiāliem pievienoto tahogrāfa fotogrāfiju, kas

apliecina, ka notikuma dienā 18.jūlijā /pers. V.Z./ vadīja Volvo /Tl numurs/ laikā no plkst.12.15 līdz plkst.12.47, kad minētais

transportlīdzeklis ir bijis ceļā, nevis stāvējis (lietas 45.lpp.).

Pirmās instances tiesa atsaucoties uz ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, administratīvā pārkāpuma

protokolu, /pers. J.H.L./ paskaidrojumiem un /pers. B.L./ paskaidrojumiem secinājusi, ka sadursme notikusi /adrese/.

Tiesa uzskata, ka sadursmes notikšanas faktu, pierāda eksperta atzinums Nr.12-1632, no kura izriet, ka uz Volvo ar valsts

reģ.nr. /TL numurs/ priekšējās numura zīmes plastmasas daļas ir trīs slāņu sarkana pārklājuma uzslāņojumi, kas pēc slāņu skaita

un krāsas un sastāva ir vienādi ar transportlīdzekļa Peugeot aizmugurējā atdurstieņa pārklājumu. Pārklājuma uzslāņojumi

konstatēti uz Volvo priekšējās numura zīmes plastmasas daļas un uz plastmasas atdurstieņa (lietas 19.-20.lpp.).

Tiesa uzskatījusi, ka nav pamata apšaubīt eksperta atzinumu, jo arī neviens lietas dalībnieks pret ekspertīzes rezultātu

iebildumus nav izteicis, līdz ar to tiesai nav šaubu, ka sadursme notika starp Volvo ar valsts reģ.nr. /TL numurs/, kas vilka piekabi

R3705, un automašīnu Peugeot.

Atsaucoties uz CSN 10., 51., 119.punktu tiesa atzinusi, ka /pers. V.Z./ ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, jo

ir iestājušies LAPK 149.16panta piektajā daļā un 149.8panta divdesmit piektajā daļā paredzētie apstākļi, līdz ar to tiesa secinājusi,

ka piemērotais naudas sods simts latu apmērā un papildsods, visu veidu transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšana uz trim

mēnešiem, uzlikts minēto pantu sankciju ietvaros, ievērojot LAPK 34. un 35.panta nosacījumus.

Par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 29.septembra spriedumu /pers. V.Z./ aizstāvis /pers. U.L./ (turpmāk spriedumā – sūdzības iesniedzējs) ir

iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā norādījis, ka spriedumu pārsūdz pilnā apmērā un uzskata, ka tas ir atceļams pieļauto loģisko secinājumu kļūdu dēļ.

Sūdzības iesniedzējs atsaucoties uz pirmās instances tiesas spriedumu, norādījis, ka /pers. V.Z./ nekad nav liecinājis, ka uz bampera būtu bijuši

skrāpējumi, tāpat arī tiesas sēdē neliecināja, ka bojājumu (iespiedumu) konstatēja pirms otrā reisa.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka neskatoties uz lietā esošajām pretrunām un nepilnībām, tiesa spriedumu pamatojusi ar savu notikušā versiju,

aizmirstot, ka noskaidrojamos jautājumos tiesai ir pienākums noskaidrot, vai cita starpā, pārkāpumu nevarēja izdarīt cita persona.

Sūdzības iesniedzējs nešaubās, ka cietušais pēc notikušā ceļu satiksmes negadījuma fiksēja piekabes numuru – R 3705, taču tas ir arī līdzīgs

numuram R 3706 un R 3708.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka no lietas materiāliem ir iespējams izdarīt secinājumus, ka 2012.gada 18.jūlijā ar SIA /Nosaukums A/ divām

automašīnām tika vestas četras puspiekabes ar valsts reģ.nr. /TL numurs/, R3705, R3706 un R3708. Taču lietā nav konkrēta dokumenta, kas apliecina,

ka tieši /pers. V.Z./ vadītā automašīna (valsts reģ.ne. /Tl numurs/) ir nogādājusi piekabi ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ uz CSDD apskati Krasta ielā un pēc

tam atpakaļ uz SIA „Man-Tess” stāvlaukumu Tvaika ielā, kā arī tieši kuras no šīm četrām piekabēm tika pārvestas ar /pers. V.Z./ vadīto automašīnu,

tāpat kā tas, kuras puspiekabes pārveda vadītājs /pers. N/ ar automašīnu, kuras valsts reģ.nr. ir HG9787.

Sūdzības iesniedzējs norādījis uz lietā esošajiem pierādījumiem, kurus iestāde un tiesa izmantojusi secinājumu pamatošanai atzinis, ka iepazīstoties

ar lietas materiāliem ir konstatējamas būtiskas pretrunas starp /Nosaukums A/ darbinieku paskaidrojumiem, liecībām un citiem pierādījumiem.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ekspertam netika nodoti vieglās automašīnas Peuqeot krāsu paraugi atbilstoši kriminālistikas pamatiem un

nostiprinātajiem priekšrakstiem, netika uzdoti jautājumi, vai uz šīs automašīnas atdurstieņa ir krāsu uzslāņojumi un kādi tie ir. Tāpat lietas gaitā netika

noskaidrots vai izņemto (izsniegto) plastmasas daļu vispār ir iespējams uzstādīt automašīnai VOLVO FH 12 un vai tā ir uz automašīnas atradusies.

Cietušais /pers. J.H.L./ tiesas sēdē norādīja, ka uz viņa automašīnas bija zilas krāsas uzslāņojumi, par ko eksperts vispār neizsakās.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka /pers. P/ liecības ir klajā pretrunā ar dispečeres /pers. J.K./ norādīto, ka otrā dienā automašīna /TL numurs/

devās reisā, ko apliecināja Mišutkins un ja būtu bijuši jebkādi aktā neatrunāti bojājumi, tiktu piedzīta atlīdzība par bojājumu novēršanu.

Neskatoties uz lūgumiem automašīna VOLVO FH 12 ar valsts reģ. nr. /TL numurs/ un automašīna ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ nav tikušas

apskatītas, lai gan to saistību ar ceļu satiksmes negadījumu ir ticis norādīts jau sākotnējā materiāla izskatīšanas laikā. Nav pieņemts arī paskaidrojums no

otrās automašīnas vadītāja /pers. N/.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ir neloģiski, ja auto pārvadājumu firmas īpašnieki un speciālisti – /pers. P/, nespētu atšķirt uzslāņojumus no

bojājumiem iespieduma veidā, tas ir, ceļu satiksmes negadījuma (sadursmes) pazīmes.

Spriedumā tika faktiski ignorēti automašīnas VOLVO ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ GPS dati, ka šī sistēma darbojas reālajā laikā un uzrāda auto

atrašanās vietu atbilstoši Latvijas laikam, kam pretēji tiesas uzskatam, ir būtiska nozīme.

Sūdzībā izklāstīts iesniedzēja notikušā negadījuma apstākļu vērtējums attiecībā uz to, kur ceļu satiksmes negadījuma laikā atradās automašīnas.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka skatot lietu ir noskaidrojams, vai konkrētā persona ir izdarījusi pārkāpumu, tāpat vai izslēgta iespēja, ka to

izdarījusi cita persona.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, tā kā ar savāktajiem pierādījumiem nevar izslēgt citas personas darbības ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā un

turpmākā notikuma vietas atstāšana, līdz ar to pastāv lietas izskatīšanas laikā nenovērstas pretrunas, tad tās ir tulkojamas par labu sūdzības iesniedzējam.

Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 29.septembra spriedumu un izbeigt administratīvo lietu

sakarā ar LAPK 149.16panta piektās daļas un 149.8panta divdesmit piektās daļas sastāva trūkumu /pers. V.Z./ darbībās.

Motīvu daļa

Saskaņā ar LAPK 289.21pantā noteikto, apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, rakstveida procesā un ievērojot

šā kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesu kolēģija uzskata, ka, iesniegto apelācijas sūdzību var izskatīt rakstveida procesā, izvērtējot lietas materiālus.

Tiesu kolēģija novērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka Rīgas rajona tiesas 2014.gada 29.septembra

spriedums ir likumīgs un pamatots, līdz ar ko ir atstājams negrozīts.

Tiesu kolēģija, tāpat kā pirmās instances tiesa, atzīst, ka lietā nepastāv strīds par administratīvā pārkāpuma protokolā aprakstītā pārkāpuma

vietu, laiku, kā arī faktu, ka notikuma dienā 18.jūlijā /pers. V.Z./ vadīja transportlīdzekli VOLVO ar valsts reģ.nr. /TL numurs/. Tāpat

nav strīda par to, ka 2012.gada 18.jūlijā laikā no plkst.12.15 līdz plkst.12.47 minētais transportlīdzeklis bija brauca, nevis stāvēja

(lietas 45.lpp.).

Apelācijas sūdzības motivācija ir balstīta uz apgalvojumu, ka ir kļūdaini fiksēts tās puspiekabes valsts reģistrācijas numurs,

ku r u 2012.gada 18.jūlijā vilka ceļu satiksmes negadījumu izraisījušais transportlīdzeklis kravas vilcējs. Tiek apšaubīts, ka

puspiekabes valsts reģ.nr. patiešām bija R3705, pieļaujot, ka tas varēja būt arī R3710, R3706 vai R3708. Arī šīs puspiekabes šajā

pašā dienā tika pārvietotas pa šo pašu maršrutu. Apelācijas sūdzībā ir norāde, ka nav izslēgtas šaubas par to vai ceļu satiksmes

negadījumu nav izdarījis /pers. P.N./.

Tiesu kolēģija uzskata, ka šāds sūdzības iesniedzēja apgalvojums ir ne ar ko nepamatots sūdzības iesniedzēja pieņēmums,

kas ir atspēkots ar administratīvā pārkāpuma lietas materiālos apkopotajiem un piemās instances tiesas sēdē pārbaudītajiem

pierādījumiem.

Kā izriet no otrā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa Peugeot ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ vadītāja /pers.

J.H.L./ paskaidrojuma un viņa liecības tiesas sēdē, lieciniekam nepastāv šaubas par to, ka puspiekabes valsts reģistrācijas numuru

viņš ir fiksējis pareizi. Savus paskaidrojumus policijai /pers. J.H.L./ ir sniedzis uzreiz pēc ceļu satiksmes negadījuma, kas tikai

pastiprina viņa teiktā ticamības pakāpi (lietas 25. un 106.-107.lpp.).

Kā izriet no citiem lietas materiāliem, minētā puspiekabe ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ ceļu satiksmes negadījuma

notikuma dienā 2012.gada 18.jūlijā plkst.11.23 tika pakļauta CSDD valsts tehniskajai apskatei (lietas 56.-58.lpp.).

Kā jau tika norādīts, pie administratīvās atbildības sauktā persona nav apstrīdējusi, ka 2012.gada 18.jūlijā viņa rīcībā tika

nodots kravas vilcējs VOLVO FH 12 ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ un ka veicamie darba pienākumi bija saistīti ar vairāku

puspiekabju nogādāšanu no SIA „Man Tess” uz valsts tehniskās apskates veikšanas vietu Rīgā, Krasta ielā.

Līdzīgi darba pienākumi bija uzticēti /pers. P.N./ , kurš ir sniedzis liecību tiesā un ir noliedzis, ka 2012.gada 18.jūlijā būtu

bijis iesaistīts kādā ceļu satiksmes negadījumā (tiesas sēdes protokols lietas 136.lpp.).

2012.gada 30.jūlijā valsts policijas amatpersona ir veikusi transportlīdzekļa Peugeot ar valsts reģ.nr. zīmi FL8927 apskati,

konstatēja aizmugurējā atdurstieņa bojājumu un no tā ir noņemts lakas/krāsas uzslāņojums (lietas 38.-39.lpp.).

2012.gada 7.augustā policijas amatpersona ir veikusi transportlīdzekļa VOLVO FH 12 ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ apskati,

un konstatēja noskrāpējumus uz tā priekšējās numura zīmes. šī transportlīdzekļa turētājs ir izsniedzis bojātu priekšējā atdurstieņa

labās puses fragmentu (lietas 33.-37.lpp.).

Abiem transportlīdzekļiem izņemtais izpētes materiāls ir nodots pētījuma veikšanai Valsts tiesu ekspertīžu biroja

ekspertam, kurš ir veicis krāsu materiālu un pārklājuma izpēti. Ekspertīzē ir izdarīti kategoriski secinājumi, ka transportlīdzeklim

VOLVO FH 12 ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ uz plastmasas atdurstieņa ir trīs slāņu sarkana pārklājuma uzslāņojumi, kuriem

kopēja grupas piederība ar transportlīdzekļa Peugeot ar valsts reģ.nr. /TL numurs/ aizmugurējā atdurstieņa pārklājumu.

Minētā atzinuma pētījumu daļā ir norādīts, ka uzslāņojums VOLVO FH 12 detaļām sakrīt ar Peugeot atdurstieņa pārklājumu

pēc slāņu skaita, atbilstošās slāņu krāsas un slāņu sastāva. No pētījuma ir redzams, ka slāņu sastāva sakritība ir pētīta saistībā ar

to ķīmisko sastāvu (lietas 17.-20.lpp.).

Tiesu kolēģija uzskata, ka pie administratīvās atbildības sauktās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir

pierādīta izslēdzot jebkādas saprātīgās šaubas.

Kā izriet no pirmās instances tiesas sēdes protokola, pret augstāk izklāstīto pierādījumu kopumu pie administratīvās

atbildības sauktā persona aizstāvas tikai ar mutiski izteiktu apgalvojumu, ka ceļu satiksmes negadījumu nav izraisījusi. Arī

iesniegtajā apelācijas sūdzībā nav izvirzīti tādi argumenti, kas nebūtu vērtēti pirmās instances tiesas spriedumā.

Sūdzības iesniedzēja norādes uz pretrunām liecinieku liecībās nav nozīmīgas lietas izlemšanai, kā arī ņemot vērā noziedzīga

nodarījuma raksturu, liecinieku liecības nevar atspēkot to objektīvo pierādījumu kopumu, kas fiksēti eksperta atzinumā un citos

izmeklēšanas darbību protokolos.

Apelācijas sūdzībā ietvertais apgalvojums, ka krāsu paraugu izpētes procesā nav ievēroti „kriminālistikas pamati un

nostiprinātie priekšraksti”, nav konkretizēts un pamatots.

Transportlīdzekļa VOLVO FH 12 tahogrāfa un GPS datu analīze, kas ir sniegta apelācijas sūdzībā, ir paša sūdzības

iesniedzēja šo datu interpretācija. Sniedzot šo datu izvērtējumu sūdzības iesniedzējs ir patvaļīgi izdarījis secinājumus un

pieņēmumus par iespējamo transportlīdzekļu pārvietošanās ātrumu pilsētas teritorijā un modelējis citu personu rīcību ceļu

satiksmes negadījuma laikā, kaut gan šādu atzinumu pamatā nav objektīvas ziņas.

Ne transportlīdzekļa VOLVO FH 12 tahogrāfa, ne arī GPS dati neizslēdz iespēju, ka minētais transportlīdzeklis bija viens no

ceļu satiksmes negadījuma dalībniekiem.

Pie administratīvās atbildības sauktās personas ilgstoši nevainojama dalība ceļu satiksmē nav arguments, kas būtu

vērtējams saistībā ar vainīgumu, bet gan tiek ņemts vērā nosakot soda mēru.

Tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi visus lietas apstākļus, pietiekami motivējusi savus secinājumus, līdz ar ko

tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrā daļas 1.punktu, 289.21pantu un 289.22pantu Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģija

nosprieda

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 29.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. V.Z./ iesniegto apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums sastādīts 2015.gada 12.jūnijā.

Tiesnesis G.Kveska

Tiesneses L.Šteinerte

I.Vīgante