Court dismisses tax assessment based on an unnotified building classification decision that lacked legal effect against the owner.

Lietas Nr. A420154515

Lietas arhīva Nr. A42-01545-15/25

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 17.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Markovs,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Legal Advisory Services” pārstāvim /pers. B/, atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē

pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Legal Advisory Services” pieteikuma

(reģ.Nr.15628) par Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 10.novembra lēmuma Nr.2-30/RD-14-2758 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 2014.gada 30.maija lēmumu ēkai (būvei) Brīvības ielā 93B, Rīgā ar kadastra apzīmējumu

0100 023 0053 003 (turpmāk – Ēka) noteikta klasifikācija – B kategorijas vidi degradējoša būve.

Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2014.gada 3.septembra lēmumu Nr.PIP-14-13014-nd/5-7/14-232721-AL SIA “Legal

Advisory Services” (turpmāk – pieteicēja) kā Ēkas kopīpašniecei papildus aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par laika periodu no 2014.gada

1.jūlija līdz 2014.gada 12.decembrim EUR 128,19 apmērā par dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 93B-2, kadastra apzīmējums /numurs A/, un tam

piekrītošajām kopīpašuma 5581/167601 domājamām daļām, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis EUR 118,24 apmērā par dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā

93B-4, kadastra apzīmējums /numurs B/, un tam piekrītošajām kopīpašuma 5404/167601 domājamām daļām.

Nepiekrītot iepriekš minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 10.novembra lēmumu Nr.2-30/RD-14-2758 (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu sākotnējo

lēmumu. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

[1.1] Rīgas dome 2012.gada 18.decembrī izdeva saistošos noteikumus Nr.197 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”, kas stājās spēkā

2013.gada 1.janvārī.

Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 7.punkts noteic, ka būvi, kas klasificēta

kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā apliek ar

nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1)būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 2) būves

kadastrālās vērtības.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa

objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī.

Ņemot vērā iepriekš minētās tiesību normas un konstatētos faktus, sākot ar 2014.gada 1.jūliju pieteicējai par dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 93B – 2,

platība 55,80 m2, un tam piekrītošajām kopīpašuma 5581/167601 domājamām daļām no dzīvojamo ēku koplietošanas telpām, kopējā platība 188,80

m2 aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā no minētajam dzīvoklim piekrītošo kopīpašuma 5581/167601 domājamo daļu no zemes

vienības, platība 2247,00 m2kadastrālās vērtības EUR 12370,83. Par dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 93B – 4, platība 54,10 m2, un tam piekrītošajām

kopīpašuma 5404/167601 domājamām daļām no dzīvojamo ēku koplietošanas telpām, kopējā platība 188,80 m2 aprēķināts nekustamā īpašuma

nodoklis 3% apmērā no minētajam dzīvoklim piekrītošo kopīpašuma 5404/167601 domājamo daļu no zemes vienības, platība 2247,00 m2 kadastrālās

vērtības EUR 11978,49.

[1.2] Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā

31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa

veidā.

Līdz ar to par laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 31.decembrim pieteicējai ir papildus aprēķināms nekustamā īpašuma nodoklis.

[1.3] Pieteicējai ar Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes 2014.gada 10.jūnija vēstuli Nr.3/DIBS-14-125-nd “Par

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas lēmumu” nosūtīts Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 2014.gada 30.maija sēdes protokola

Nr.DI-14-6-pro izraksts par 1.3.punktu “Par ēku (būvi) Brīvības ielā 93B, Rīgā”, ar kuru ēka Rīgā, Brīvības ielā 93B, kadastra apzīmējums /numurs

C/klasificēta kā vidi degradējoša būve.

Pieteicējai ar Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes 2014.gada 10.jūnija vēstuli Nr.3/DIBS-14-126-nd “Par Rīgas

domes Vidi degradējošu būvju komisijas lēmumu” nosūtīts Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 2014.gada 30.maija sēdes protokola Nr.DI-

14-6-pro izraksts par 1.3.punktu “Par ēku (būvi) Brīvības ielā 93A, Rīgā”, par ēkas Rīgā, Brīvības ielā 93A, klasifikāciju.

Minētie sūtījumi valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” nodaļā LV-1000 nodoti 2014.gada 10.jūnijā un tiem piešķirti numuri –

RR430293961LV un RR430293958LV.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 2014.gada 30.maija sēdes protokola Nr.DI-14-6-pro izrakstā par 1.3.punktu “Par ēku (būvi)

Brīvības ielā 93B, Rīgā” ir norādīts, ka administratīvais akts stājas spēkā septītajā dienā pēc nodošanas pastā un to var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā

spēkā stāšanās dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas domes priekšsēdētājam, Rātslaukumā 1, Rīgā, LV-1539. Tādējādi minētā protokola izraksts stājies

spēkā 2014.gada 17.jūnijā un bija apstrīdams līdz 2014.gada 17.jūlijam. Pieteicēja nav apstrīdējusi administratīvo aktu, un tas ir stājies spēkā.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi.

Lēmumā norādīts, ka Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 2014.gada 30.maija sēdes protokola Nr.DI-14-6-pro izraksts par

1.3.punktu “Par ēku (būvi) Brīvības ielā 93B, Rīgā” attiecībā uz ēku Rīgā, Brīvības ielā 93A, Rīgā, ir nosūtīts ar pasta sūtījumu Nr.430293961LV, tomēr

minētais apstāklis neatbilst faktiskajiem apstākļiem, jo no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” interneta mājas lapas konstatējams, ka sūtījums

izsniegts adresē ar pasta indeksu LV-1004, kaut gan pieteicējas juridiskā adrese ir piesaistīta adresei ar pasta indeksu LV-1045.

[3] Rīgas dome iesniegusi paskaidrojumu, kurā norādīts, ka pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt to pilnībā, pamatojoties uz Lēmumā ietvertajiem

argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Rīgas domes pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka pieteikums ir pamatots un

apmierināms.

[6] Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums ir regulēts likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Saskaņā ar minētā likuma 1.panta pirmo daļu ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā

un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, – zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā

nenodotas ēkas, un inženierbūves, izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar minētā likuma 3.panta 1.4daļu vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa

likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās

turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 2) būves kadastrālās vērtības.

Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 7.punkts noteic, ka būvi, kas klasificēta

kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā apliek ar

nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;

2) būves kadastrālās vērtības.

No minētajām tiesību normām izriet, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.4daļa satur deleģējumu pašvaldībai reglamentēt

saistošajos noteikumus, ka vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu

apmērā. Rīgas dome minētos saistošos noteikumus ir izdevusi.

[7] Pieteicēja iebilst pret paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu, jo neesot saņēmusi Rīgas domes Vidi degradējošu būvju

komisijas 2014.gada 30.maija lēmumu ar kuru Ēkai noteikta klasifikācija – B kategorijas vidi degradējoša būve.

[7.1] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja pa

pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Paziņošanas likumu 8.panta trešo daļu dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc

tā nodošanas pastā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka rakstveida administratīvā akta nosūtīšanas gadījumā piemērojams pieņēmums (prezumpcija), ka

administratīvais akts ir paziņots adresātam septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

[7.2] Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta ceturto daļu, ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts dokuments,

tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā

dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no

adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.

No iepriekš minētās tiesību normas izriet, ka prezumpcija, ka administratīvais akts stājies spēkā septītajā dienā pēc tā nosūtīšanas, ir atspēkojama,

pasta sūtījuma adresātam pierādot, ka viņš pasta sūtījumu nav saņēmis vai saņēmis vēlāk kā likumdevēja noteiktajā termiņā. Vienlaikus jāņem vērā, ka

„ticami iemesli”, kuru dēļ administratīvais akts nav saņemts, ir tikai tādi objektīvi no pieteicēja neatkarīgi apstākļi, kuru dēļ pieteicējam būtu bijis liegts

saņemt likumā noteiktajā kārtībā nosūtīto iestādes vai tiesas lēmumu, nevis jebkuri apstākļi, kuri apliecina adresāta prombūtni no tās dzīvesvietas, kuru

viņš paziņojis kā savu dzīvesvietu, kurā viņš sasniedzams (sal. sk. Augstākās tiesas 2005.gada 3.maija lēmuma lietā Nr.SKA-229 8.2.punktu,

2007.gada 29.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-64/2007 9.punktu, 2009.gada 6.novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-622/2009

7.punktu).

[8] Rīgas dome lietā iesniegusi 2014.gada 10.jūnija ierakstīto pasta sūtījumu sarakstu, no kura izriet, ka VAS “Latvijas Pasts” nodotu nosūtīšanai

pieteicējai divi pasta sūtījumi ar Nr.RR 43029396LV un ar Nr.RR 43029 3958LV.

VAS “Latvijas Pasts” 2015.gada 17.aprīlī sniedzi informāciju, ka ierakstītā vēstule Nr.RR 43029396LV pieņemta nosūtīšanai 2014.gada 11.jūnijā

un nosūtīta pieteicējai uz tās adresi Ganību dambī 17- 35, Rīgā. Vēstule izsniegta pieteicējas pārstāvim 2014.gada 12.jūnijā. Savukārt ierakstītā vēstule

Nr.RR 43029 3958LV pieņemta nosūtīšanai 2014.gada 11.jūnijā un tikusi adresēta SIA “Valdlauči”, Valdlauči 6, Ķekavas pagastā. Vēstule izsniegta

SIA “Valdlauči” atbildīgajai personai.

VAS “Latvijas Pasts” 2015.gada 22.maija vēstulē sniedzis informāciju, ka kļūdu ierakstīto pasta sūtījumu sarakstā pieļāvis nosūtītājs.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja ir atspēkojusi likumā noteikto administratīvā akta saņemšanas prezumpciju, proti, ir norādījusi

iemeslus, kuru dēļ tā nav saņēmusi lēmumu par vidi degradējošas būves statusa piešķiršanu, turklāt šie iemesli atzīstami par ticamiem, proti, tādiem, kas

objektīvi kavēja pieteicēju saņemt lēmumu un no pieteicējas rīcības neatkarīgiem.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi,

administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai

citādi, neietekmē tā stāšanos spēkā.

Nnodalāma administratīvā akta iekšējā un ārējā spēkā esība. Administratīvo aktu izdod iestāde un tas ir adresēts uz āru privātpersonai.

Administratīvā akta izdošanas procesā var izdalīt brīdi, kad administratīvais akts ir pieņemts, bet vēl nav paziņots adresātam, un brīdi, kad tas tiek

paziņots adresātam. Laikā, kad administratīvais akts ir pieņemts, bet vēl nav paziņots adresātam, tas jau ir saistošs iestādei, iestāde jau var gatavoties tā

izpildei un labvēlīgu administratīvo aktu pat jau izpildīt. Līdz ar to šajā gadījumā var runāt par to, ka administratīvais akts attiecībā pret iestādi (iekšēji) ir

stājies spēkā. Taču šāds administratīvais akts, kas vēl nav paziņots adresātam, nerada adresātam nekādas tiesības vai pienākumus. Adresāts nevar prasīt

šāda administratīvā akta izpildi, adresātam nav pienākuma izpildīt šādu administratīvo aktu, tāpat arī adresātam nesākas termiņš, kurā tam ir tiesības

apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo aktu. Proti, šāds nepaziņots administratīvais akts attiecībā pret tā adresātu vēl nav stājies spēkā (Augstākās tiesas

2010.gada 20.decembra lēmuma lietā SKA-795/2010 13.punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pieteicējai nevar noteikt papildus nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmēru, jo pieteicējai nav

paziņots Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 2014.gada 30.maija lēmuma 1.3.punkts “Par ēku (būvi) Brīvības ielā 93B, Rīgā”. Iepriekš

minētais lēmums nevar pieteicējai radīt tiesiskas sekas pirms tas ir stājies spēkā attiecībā uz pieteicēju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir atceļams, jo tas pamatots ar citu administratīvo aktu, kas attiecībā uz pieteicēju nav stājies

spēkā.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13. punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā

Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē.

Administratīvajā lietā atbildētāja pusē tiesa pieaicinājusi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu. Līdz ar to samaksātā valsts nodeva ir

piespriežama no Rīgas pilsētas pašvaldības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251., 253. un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Legal Advisory Services” pieteikumu (reģ.Nr.15628) par Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada

10.novembra lēmuma Nr.2-30/RD-14-2758 atcelšanu.

Atcelt Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 10.novembra lēmumu Nr.2-30/RD-14-2758.

Piespriest no atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības par labu pieteicējai samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Markovs