Court dismisses administrator's claim against individual for invalidating a sale to insolvent company due to lack of evidence.

Lietas Nr. C03042413

Lietas arhīva Nr. C-0043-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 5.februārī

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesnesis I.Stivriņš

ar sekretāri D.Mikažāni

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nedbaltik” administratora /pers.Z/ prasībā

pret /pers. D/ par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamajiem īpašumiem.

Aprakstošā daļa

maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nedbaltik” administrators /pers.Z/ 2013.gada 5.decembrī cēla tiesā prasību

pret /pers. D/ par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamajiem īpašumiem.

Prasībā norāda, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 3.jūlija spriedumu pasludināts SIA „Nedbaltik”

maksātnespējas process. Maksātnespējas procesa laikā administrators konstatējis, ka saskaņā ar 2011.gada 1.aprīlī starp pusēm

noslēgto pirkuma līgumu /pers. D/ tika pārdoti 3 nekustamie īpašumi: /Nosaukums/ un /Nosaukums 1/ Rēzeknes novadā un

nekustamais īpašums /adrese/. Atbilstoši līguma nosacījumiem par nekustamajiem īpašumiem atbildētājs apņēmies samaksāt

kopsummā 44 000 euro (LVL 30 923,37), un tai pašā laikā puses vienojušās, ka nekustamo īpašumu nostiprināšana zemesgrāmatā

ir pielīdzināma aizdevuma 44 000 euro un aizdevuma procentu atmaksai, kurus atbildētājs bija aizdevis SIA „Nedbaltik” nekustamo

īpašumu iegādei. Tādējādi līdz ar nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda, SIA „Nedbaltik” parādu ir

atmaksājusi.

Darījums noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, un ar pirkuma

līguma noslēgšanu prasītājai nodarīti zaudējumi vismaz 13113,48 euro (LVL 9216,21), jo nekustamie īpašumi pārdoti par cenu, kas ir

ievērojami zemāka par to kadastrālo vērtību un mazāka nekā tirgus vērtība. Turklāt nekustamais īpašums /adrese/ pārdots par summu

16115,15 euro (LVL 11 325,79), kas ir gandrīz uz pusi mazāka par šī īpašuma kadastrālo vērību 29 228,63 euro (LVL 20 542).

SIA „Nedbaltik” 2011.gadā strādājusi ar zaudējumiem, un ar pirkuma līguma noslēgšanu tika samazināta tās aktīvu kopsumma un

nodarīti zaudējumi arī citiem prasītājas kreditoriem, jo viņu prasījumi varēja tikt apmierināti, atsavinot nekustamos īpašumus par tirgus

cenu.

Ievērojot to, ka atbildētājs prasības celšanas brīdī ir 2 juridisko personu izpildinstitūcijas loceklis, kā arī no 1992.gada ieņēmis

vadošus amatus juridisko personu izpildinstitūcijās, secināms, ka viņš ir kompetents darījumu slēgšanā un ir zināšanas par

nekustamo īpašumu tirgu. Tādējādi atbildētājam vajadzēja apzināties, ka pirkuma līgumā noteiktā nekustamo īpašumu cena ir

ievērojami zemāka par kadastrālo un tirgus vērtību, kā rezultātā prasītājas aktīvi tika samazināti par summu, kas pārsniedz faktiski

segto atbildētāja kā kreditora prasījumu, un darījuma rezultātā prasītājam un kreditoriem nodarīti zaudējumi.

Prasībā, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punktu, lūgts: 1) atzīt par spēkā neesošu 2011.gada

1.aprīļa pirkuma līgumu, kas noslēgts starp SIA „Nedbaltik” un /pers. D/; 2) dzēst /pers. D/ īpašuma tiesības uz nekustamajiem

īpašumiem: /Nosaukums/ /adrese/, ar kadastra numuru /numurs/, kas nostiprināts Verēmu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/; /Nosaukums 1//adrese/ ar kadastra numuru/numurs/ , kas nostiprināts Verēmu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/, un nekustamo īpašumu /adrese/ar kadastra numuru/numurs/ , kas nostiprināts Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs/; 3) atjaunot un atzīt SIA „Nedbaltik” īpašuma tiesības uz minētajiem nekustamajiem īpašumiem.

Atbildētājs /pers. D/ rakstveida paskaidrojumos par prasību norādīja, ka uzskata to par nepamatotu un lūdz noraidīt.

No Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punkta izriet, lai būtu iespējams apstrīdēt kādu darījumu: 1) ar šo darījumu

parādniekam jābūt nodarītiem zaudējumiem un 2) personai, ar kuru vai kuras labā noslēgts darījums, jāzina vai bija jāzina par šādu

zaudējumu nodarīšanu.

Prasībā ir tikai apgalvots bez pamatojuma, ka prasītājai nodarīti zaudējumi, jo nekustamo īpašumu vērtība, kas ir apstrīdētā

darījuma objekti, ir lielāka nekā darījumā noteiktā pirkuma maksa.

Šāds apgalvojums nav pamatots. Atbildētājs 2010.gadā bija noslēdzis ar SIA „Nedbaltik” aizdevuma līgumu par summu 44 000

euro (LVL 30 923,37). Aizdevuma mērķis bija strīdus zemes gabalu iegāde. Saņemot aizdevumu, SIA „Nedbaltik” ir nopirkusi šos

zemes gabalus par pirkuma maksu, kas nav lielāka nekā piešķirtā aizdevuma summa.

Apstrīdētā darījuma summa ir aizdevuma summa ar uzkrātajiem procentiem, tātad pirkuma maksa darījumā ir lielāka nekā zemes

gabalu iegādes vērtība.

Atbildētājs paskaidro, ka apstrīdētais darījums noslēgts 2011.gada 1.aprīlī, kad no zemes gabalu iegādes brīža ir pagājis aptuveni

pusgads. Šajā laika periodā zemes gabalu vērtība nav mainījusies, un atsevišķās vietās pat ir samazinājusies. Taču jebkurā gadījumā

aplams ir apgalvojums, ka SIA „Nedbaltik” ar šo darījumu nodarīti zaudējumi, jo atbildētājs nopircis zemes gabalus par pirkuma

maksu, kas ir lielāka nekā iegādes vērtība.

Tam, ka SIA „Nedbaltik” 2011.gadā strādājusi ar zaudējumiem, nav nozīmes izskatāmās prasības kontekstā.

Tāpat aplams ir prasītāja apgalvojums, ka atbildētājam bija jāzina par zaudējumu nodarīšanu, jo viņš ir izpildinstitūcijas loceklis 2

komercsabiedrībās. Šis fakts nevar būt pierādījums atbildētāja kompetencei grāmatvedības vešanā vai nekustamo īpašumu

vērtēšanā, jo tam ir citas kvalifikācijas prasības.

Ņemot vērā norādīto, Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie priekšnosacījumi SIA „Nedbaltik”

darījuma apstrīdēšanai ar atbildētāju nav izpildīti pilnībā.

Tiesas sēdē prasība tika uzturēta, apstiprināti prasības pieteikumā norādītie apstākļi.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve prasību neatzina, norādīja, ka prasības apmierināšanai nav likumīga

pamata.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, novērtējot tos kopumā ar lietā sniegtajiem pušu pārstāvju

paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nedbaltik” administratora prasība ir

noraidāma sekojošu apstākļu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Apgalvojot, ka apstrīdētajā pirkuma līgumā norādītā nekustamo īpašumu vērtība ir ievērojami zemāka par to kadastrālo un

iespējams arī tirgus vērtību, prasītājs lūdz atzīt šo līgumu par spēkā neesošu, lūdzot arī atzīt SIA „Nedbaltik” īpašuma tiesības uz strīdus

nekustamajiem zemes īpašumiem.

Minētais apgalvojums lietā nav pierādīts un ir pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem.

No lietai pievienotajiem zemesgrāmatu ierakstiem par apstrīdētajiem īpašumiem (lietas 11.-12.lapa) redzams, ka pārdoto zemes

gabalu pirkuma summa ir vairākkārt lielāka par to norādīto kadastrālo vērtību.

Kā izriet no apstrīdētā līguma nosacījumiem, par nekustamajiem īpašumiem atbildētājs apņēmies samaksāt kopsummā 44 000

euro, un tai pašā laikā puses vienojušās, ka nekustamo īpašumu nostiprināšana zemesgrāmatā ir pielīdzināma aizdevuma 44 000

euro un aizdevuma procentu atmaksai, kurus atbildētājs iepriekš bija aizdevis SIA „Nedbaltik” šo pašu nekustamo īpašumu iegādei

2010.gada augustā.

Prasītājs nav apstrīdējis iepriekš minēto aizdevumu, un arī tiesai nav pamata apšaubīt tā pastāvēšanu, ko apstiprina arī pušu

neapstrīdēts fakts, ka pēdējos gadus pirms maksātnespējas SIA „Nedbaltik” pastāvēja lielas kredītsaistības un maz ticams, ka tai bija

savi brīvi līdzekļi prasībā pieminēto zemes īpašumu iegādei šajā periodā. Arī prasībā tiek atzīts, ka SIA „Nedbaltik” līdz ar jau

pastāvošajām parādsaistībām 2011.gadā strādājusi ar zaudējumiem (lietas 4.-5. lapa).

Tādējādi līdz ar nekustamo īpašumu pārdošanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda, SIA „Nedbaltik” atmaksāja

pilnībā arī vienu no saviem parādiem, samazinot pastāvošo parādsaistību apmēru.

Lietā trūkst Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto priekšnosacījumu SIA „Nedbaltik” darījuma

apstrīdēšanai ar atbildētāju.

Nepamatots ir prasītājas apgalvojums, ka SIA „Nedbaltik” ar šo darījumu nodarīti zaudējumi. No lietas materiāliem redzams, ka

apstrīdētais līgums noslēgts 2011.gada 1.aprīlī, kad no zemes gabalu iegādes brīža (2010.gada 3.augusts) bija pagājuši 6 - 7 mēneši

un kuru laikā zemes gabalu vērtība Latgales reģionā nevarēja būtiski mainīties. Bez tam atbildētājs iegādājies zemes gabalus par

pirkuma maksu, kas pamatā tomēr ir lielāka nekā to sākotnējā iegādes vērtība, ņemot vērā arī pieminētā aizdevuma procentu ieskaiti

apmaksā.

Divi no apstrīdētajiem zemes īpašumiem (1,42 ha un 0,53 ha) atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagasta teritorijā un trešais 1,03

ha liels atrodas blakus tiem Rēzeknes pilsētas nomalē /adrese/ (lietas 10.-12.lapa). Līdz ar to kritiski vērtējams prasītāja tiesas sēdē

iesniegtais nekustamo īpašumu vērtētāju 2014.gada 21.janvāra informatīvais atzinums, par 1m2 zemes īpašuma iespējamo tirgus

vērtību 2011.gadā saistībā ar pārdotajiem zemes īpašumiem, kuri visi atrodas Rēzeknes pilsētas teritorijā un lielākā daļa tās

dzelzceļa stacijas Rēzekne 2 apkārtnē. Minētā informācija apstiprina tikai to, ka darījumi šajā laika periodā notikuši pamatā ar pilsētā

esošajiem zemes īpašumiem, bet ne lauku teritorijās, kurās arī salīdzinoši zemāka ir iespējamā tirgus vērtība par zemes 1m2.

Tāpat nepamatots ir prasītāja apgalvojums, ka atbildētājs, būdams izpildinstitūcijas loceklis vairākās komercsabiedrībās, zināja

(vai bija jāzina) par zaudējumu nodarīšanu.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka maksātnespējīgās SIA „Nedbaltik” administratora prasība noraidāma pilnībā kā nepierādīta un

nepamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu, kas

saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 93., 140., 189.-194. pantu, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija,

nosprieda

noraidīt pilnīgi maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nedbaltik” prasību pret /pers. D/ par pirkuma līguma atzīšanu

par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamajiem īpašumiem.

Atcelt ar Latgales apgabaltiesas 2013.gada 11. decembra lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu par aizlieguma atzīmes

ierakstīšanu /pers. D/ piederošajam nekustamajam īpašumam /Nosaukums//adrese/ ar kadastra numuru/numurs/ , kas reģistrēts

Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas Verēmu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.

Atcelt ar Latgales apgabaltiesas 2013.gada 11. decembra lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu par aizlieguma atzīmes

ierakstīšanu /pers. D/ piederošajam nekustamajam īpašumam /Nosaukums 1//adrese/, ar kadastra numuru/numurs/ , kas reģistrēts

Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas Verēmu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.

Atcelt ar Latgales apgabaltiesas 2013.gada 11.decembra lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu par aizlieguma atzīmes

ierakstīšanu /pers. D/ piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/, ar kadastra numuru/numurs/ , kas reģistrēts Rēzeknes tiesas

zemesgrāmatu nodaļas Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu palātā 20 dienu laikā no tiesas paziņotā pilna sprieduma

sastādīšanas dienas- 2014.gada 19.februāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā.

Tienesis I.Stivriņš