Small claims court partially allowed consumer loan claim against defendant for unpaid debt and interest.

Lietas Nr. C68341117

Lietas arhīva Nr. C-3411-17/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 20.jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese S.Sondare,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Gelvora” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

konstatēja:

2017.gada 17.martā SIA “Gelvora”, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1662., 1716., 1717., 1720.,

1753., 1756., 1759., 1770., 1773., 1775., 1779., 1793., 1801., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946. un 2021.pantu, vērsās Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā ar maza apmēra prasību pret /pers. A/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 5.jūlijā starp atbildētāju un AS “Swedbank” (iepriekšējais nosaukums AS “Hansa banka”) noslēgts

attālinātais bankas pakalpojumu līgums, uz kura pamata 2008.gada 26.augustā noslēgts Patēriņa kredīta līgums, saskaņā ar kuru atbildētājam tika

izsniegts aizdevums 711,44 EUR apmērā.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumiem, atbildētājs apņēmās atmaksāt visu aizdevuma summu, procentus par aizdevuma summas

lietošanu, kā arī citus bankas prasījumus.

2012.gada 21.martā starp AS “Swedbank” un UAB “Gelvora” noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru UAB “Gelvora” ieguva prasījuma tiesības

pret atbildētāju, ar tiesībām prasīt galveno parādu un visus blakus prasījumus.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumiem, atbildētājam bija pienākums līdz 2011.gada 15.augustam veikt pilnīgu izsniegtā aizdevuma un

līgumisko procentu samaksu, veicot regulārus ikmēneša maksājumus. Tā kā atbildētājs savas saistības nepildīja, UAB “Gelvora” 2010.gada 27.maijā

vienpusēji atkāpās no līguma.

UAB “Gelvora” uzņēmums kā organizatoriski saimnieciska vienība mantiska ieguldījuma veidā 2014.gada 18.decembrī ir ieguldīts SIA “Gelvora”,

līdz ar to visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa UAB “Gelvora” uzņēmumā ir pārgājušas SIA “Gelvora”, līdz ar to prasītājs ir atbildētāja

kreditors.

Ņemot vērā minēto, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 628,27 EUR, ko veido galvenais parāds 416,76 EUR, parāda atgūšanas

izdevumi 17 EUR, līgumiskie procenti par aizdevuma summas izmantošanu 21,40 EUR, nokavējuma procenti par aizdevuma summas lietošanu pēc

ikmēneša maksājuma samaksas termiņa nokavējuma 1,20 EUR, likumiskie procenti 167,73 EUR un līgumsods 4,18 EUR, kā arī visus tiesāšanās

izdevumus. Vienlaicīgi prasītājs lūdz tiesu noteikt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam 2017.gada 20.martā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts nosakot termiņu rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai tiesā, kurā ietverts civilprocesuālo tiesību skaidrojums. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs tiesā rakstveida

paskaidrojumus nav iesniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu

vēstuli 2017.gada 21.aprīlī.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Lietā noskaidrots, ka 2006.gada 5.jūlijā starp atbildētāju un AS “Swedbank” (iepriekšējais nosaukums AS “Hansa banka”) noslēgts attālināto

bankas pakalpojumu līgums, uz kura pamata 2008.gada 26.augustā starp pusēm noslēgts Patēriņa kredīta līgums par aizdevuma summu 500 LVL jeb

711,44 EUR, ar gada procentu likmi 18%, nokavējuma līgumsodu dienā 0,167%. Aizdevuma termiņš noteikts 2011.gada 18.augusts. Aizdevuma

summas piešķiršanu apliecina AS “Swedbank” konta izraksts, saskaņā ar kuru 2008.gada 26.augustā atbildētājam pārskaitīta aizdevuma summa 500

LVL apmērā.

Civillikuma 1793.panta 3.punktā noteikts, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt minētā likuma 1801.pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp

prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums

vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar Civillikuma 1805..pantu, no cesijas brīža cesionārs iegūst tiesības

darboties ar kreditora tiesībām. Līdz ar to, atzīstams, ja prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju, kuras viņš ieguvis noslēdzot Cesijas līgumu ar AS

“Swedbank”.

Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis

(Civillikuma 1943.pants).

Patēriņa kredīta līguma noteikumu 3.1.punkts noteic, ka aizņēmējs atmaksā aizdevējam aizdevumu saskaņā ar līguma noteikumiem un grafiku.

Kā redzams no AS “Swedbank” izziņas par līguma saistībām, atbildētājam bija jāveic aizdevuma atmaksa un procenti līdz katra mēneša

15.datumam.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs nav pilnībā atmaksājis aizdevumu, kā arī citus pielīgtos maksājumus, lai gan Civillikuma 1587.pants

noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumu 7.4.punktu, aizdevējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt aizņēmējam līguma saistību

izpildi pirms termiņa, ja aizņēmējs ilgāk nekā 30 dienas nokavē grafikā noteikto aizdevuma atmaksas un procentu samaksas termiņu.

Ievērojot minēto un faktu, ka atbildētājs nepildīja ar Patēriņa kredīta līguma uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka prasītājs tiesīgi atkāpās no līguma

2010.gada 27.maijā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs savas Civilprocesa likumā

noteiktās tiesības iesniegt rakstveida paskaidrojumus nav izmantojis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojis

un parādu atmaksājis.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 416,76 EUR piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā

nokavējuma procenti. Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6% no kapitāla gadā.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līgumu, puses pielīgušas aizdevuma lietošanas procentu likmi – 18% gadā un nokavējuma procentus 60% gadā.

Prasītājs aprēķinājis līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 21,40 EUR, nokavējuma procentus 1,20 EUR un likumiskos procentus 167,73

EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par līgumisko procentu 21,40 EUR, nokavējuma procentu 1,20 EUR un likumisko procentu 167,73

EUR piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Līdz ar to, atzīstams, ka līgumsods ir saistību

pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta. Tādējādi, prasītājam ir tiesisks pamats prasīt, kā

parāda, tā arī līgumsoda piedziņu.

Kā izriet no prasības pieteikuma, prasītājs, pamatojoties uz Patēriņa kredīta līguma, aprēķinājis līgumsodu 4,18 EUR. Tiesa to vērtē kā samērīgu

attiecībā pret pamatparādu, līdz ar to, prasījums ir apmierināms un no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams līgumsods 4,18 EUR apmērā.

No prasības pieteikuma redzams, ka prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parāda atgūšanas izdevumus 17 EUR apmērā, bet pierādījumi, ka

prasījums pret atbildētāju tiktu nodots ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam nav pievienoti, lai gan saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta

pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Ievērojot minēto, prasījums par parāda atgūšanas

izdevumu 17 EUR piedziņu noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 94,24 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā

98,94 EUR.

Vienlaicīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus

gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763. pantu, atbilstoši kuram, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta pirmo daļu, spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 92. - 97., 189. – 195., 199., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Gelvora”, reģistrācijas Nr.40103837691, pamatparādu 416,76 EUR,

līgumiskos lietošanas procentus 21,40 EUR, likumiskos procentus 167,73 EUR apmērā, nokavējuma procentus 1,20 EUR, līgumsodu 4,18 EUR un

tiesāšanās izdevumus 98,94 EUR EUR, kopā 710,21 EUR (Septiņi simti desmit euro, 21 centi).

Noteikt SIA “Gelvora”, reģistrācijas Nr.40103837691, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās

pamatparāda summas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese/paraksts/ S.Sondare

NORAKSTS PAREIZS