Court dismisses administrative penalty against landowner for unauthorized forest transformation due to lack of subject status.

NORAKSTS Lieta Nr.A42647408

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2010.gada 23.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S. Ozola,

piedaloties sūdzības iesniedzēja J.B. (personas kods /personas kods/) pilnvarotajai pārstāvei S.G.,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības pilnvarotajai pārstāvei S.K., atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.B. sūdzību par Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības virsmežziņa 2008.gada 18.jūnija lēmuma Nr.12I-AJNr.000951/7000-08 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 6.maijā Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības (turpmāk tekstā – Sēlijas virsmežniecība vai atbildētājs) /mežniecība/ mežniecības mežsargs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.AJ000951, kurā konstatējis, ka J.B. (turpmāk arī – pieteicējs) kā meža zemes īpašnieks 2008.gada 23.aprīlī veicis meža zemes patvaļīgu transformāciju 0,23ha platībā „/Nosaukums/” /pagasts/ pagasta Jēkabpils rajonā, kā rezultātā radīti zaudējumi Ls3974,40 apmērā, izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 66.4 pantā paredzēto pārkāpumu. Sēlijas virsmežniecības /mežniecība/ mežniecības mežzinis, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, 2008.gada 6.maijā pieņēmis lēmumu Nr.12I-AJ Nr.000951/7027- 08, kurā konstatējis, ka pieteicējs savā īpašumā 0,23ha platībā patvaļīgi veicis meža zemes transformāciju: patvaļīgi bez ciršanas apliecinājuma nocirtis mežaudzi un izracis dīķi. Tādējādi pārkāpjot Meža likuma 41.un 42.pantu un Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.806) 14.un 20.punktu un radot valstij zaudējumus, kas aprēķināmi saskaņā ar MK noteikumiem Nr.806 un sastāda Ls3974,40. Saskaņā ar LAPK 66.4pantu pieteicējam piemērots naudas sods Ls20 apmērā un uzdots atlīdzināt par labu valstij patvaļīgās meža zemes transformācijas rezultātā nodarītos zaudējumus Ls3974,40 apmērā. Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis, izskatot pieteicēja sūdzību, 2008.gada 18.jūnijā pieņēmis lēmumu Nr.12I-AJNr.000951/7000-08 (turpmāk tekstā – Lēmums), ar kuru atstājis negrozītu apstrīdēto lēmumu. Lēmumā konstatēts, ka nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” izgatavotajā meža apsaimniekošanas plāna inventarizācijas datos 1.kvartāla 1.nogabalā norādīta mežaudze, turklāt tas ir dabas parks, tātad pirms dīķa izrakšanas tur ir bijusi meža zeme. Izrokot dīķi, ir veikta meža zemes transformācija bez atļaujas saņemšanas. Savukārt zaudējumi aprēķināti, pamatojoties uz MK noteikumos Nr.806 noteikto kārtību. Pieteicēja norāde, ka faktiski meža zemes transformāciju minētajā teritorijā veicis G.A., neatbrīvo pieteicēju kā īpašnieku no atbildības, jo īpašnieks ir tas, kura īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

[2] 2008.gada 28.jūlijā Administratīvā rajona tiesā saņemta pieteicēja sūdzība par Lēmuma atcelšanu, kas pamatota ar šādiem argumentiem: [2.1] Pieteicējs neuzskata, ka ir notikusi meža zemes transformācija. Lēmumā norādīts, ka inventarizācijas plāns ir pietiekams pamats, lai atzītu, ka izrakstā dīķa vietā atradies mežs.

Pieteicējs norāda, ka vietā, kurā tika iztīrīts bijušais dīķis, visu laiku bijusi mitra. Šajā vietā mežs

nav atradies. Tīrīšanas procesā ir nozāģēti tikai 3 atsevišķi augoši, bojā ejoši koki. No zemes robežu plāna var redzēt, ka pirms iztīrītā dīķa zem ceļa ir atradusies caurteka, kura plānā ir atzīmēta ar krustiņu. Caurtekas aizdambēšanās un bebru izveidoto aizsprostu rezultātā vieta, kurā tika iztīrīts dīķis, faktiski jau bija izveidojusies ūdens krātuve. Šī vieta bija pārpurvota platība, nevis mežs. Ja šī teritorija savlaicīgi būtu bijusi apsekota un tai būtu veikta jauna ierīcība, minētie dati jau būtu iekļauti reģistrā un neizveidotos situācija, ka pieteicējs tiktu sodīts par to, ko faktiski nav izdarījis. [2.2] Lēmumā norādīts, ka pieteicējs ir atzinis savu vainu un apņēmies segt zaudējumus. Šādu vainas atzīšana no pieteicēja puses notikusi maldības dēļ, jo viņam netika paskaidroti faktiskie apstākļi. Tā kā minētos darbus teritorijā veica cita persona, kura šobrīd jau ir visa zemes gabala īpašnieks, pieteicējs nebija informēts par to, kas faktiski ticis izdarīts. [2.3] Lēmumā norādīts, ka valstij nodarītais zaudējums aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.806, kuri neparedz nepieciešamību ņemt vērā nozāģēto koku apmērus. Minētie noteikumi nosaka, ka zaudējumu aprēķinam izmanto viena hektāra dabiskās meža vides relatīvo vērtību atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa. Līdz ar to nevar neņemt vērā, ka faktiski šajā teritorijā tika nozāģēti tikai 3 atsevišķi augoši koki. Zaudējumu nevar rēķināt pēc inventarizācijas datiem, jo teritorija nav viendabīga un tajā ir dažādi meža augšanas apstākļu tipi - tas redzams ari no nogabala apraksta. [2.4] Administratīvā procesa likuma 13.pants noteic, ka, pieņemot administratīvo aktu, iestādei ir jāievēro samērīguma princips. Konkrētajā situācijā valstij nav nodarīts nekāds zaudējums, faktiski teritorijā ir veikti tikai uzlabojumi. Pie šādiem apstākļiem administratīvā soda piemērošana un zaudējumu aprēķināšana nav pamatota.

[3] Sēlijas virsmežniecība rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka pieteicēja sūdzību neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minēto. [3.1] Meža īpašnieka pienākums ir savā īpašumā esošajos mežos vismaz reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju un tās materiālus iesniegt Valsts meža dienestam. Par iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks. Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem (Meža likuma 31.pants). Jēkabpils rajona, /pagasts/ pagasta nekustamā īpašuma ,,/Nosaukums/” zemes vienībā ar kadastra Nr./kadastra numurs/, kura 2005.gada 7.septembrī izgatavotajā un 2007.gada 21.februārī iesniegtajā meža apsaimniekošanas plāna inventarizācijas datos 1.kvartāla 1.nogabalā norādīta mežaudze, pie tam tas ir dabas parks, kas fiksēts arī robežu plānos. Saskaņā ar minēto, nepastāv šaubas par to, ka minētā īpašuma zemes vienībā meža l. kvartāla 1.nogabalā pirms dīķa izrakšanas ir bijusi meža zeme ar inventarizācijas datos norādīto mežaudzi. [3.2] Izrokot dīķi meža zemē ir veikta meža zemes transformācija. Meža zemes transformācijas nosacījumus un atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.806. Sūdzībā pieteicējs maldinoši norāda, ka it kā iztīrījis caurteku, kas atzīmēta zemes plānā ar X, un blakus tai bijušo dīķīti. No atzīmētās pārkāpuma vietas robežu plānā redzams, ka iesniedzējs sodīts par patvaļīgu meža zemes transformāciju (dīķa izrakšanu meža zemē) nevis par notekas un bijušā dīķa iztīrīšanu, kas kā redzams zemes plānā neatrodas tajā pašā vietā kur konstatēts izdarītais pārkāpums. [3.3] Atbildētājs vēlas vērst tiesas uzmanību uz apstākli, ka pieteicējs savā paskaidrojumā apņēmās labprātīgi apmaksāt administratīvo sodu un segt valstij radītos zaudējumus.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve prasījumu uzturēja un papildus sūdzībā minētajiem argumentiem paskaidroja, ka pie administratīvās atbildības ir saukta ne tā persona, kuru būtu vainojama šāda pārkāpuma izdarīšanā, ja tāds vispār izdarīts. 2008.gada 7.martā starp pieteicēju un G.A. tika noslēgts pirkuma līguma priekšlīgums par minēto nekustamā īpašumu, saskaņā ar kuru pircējam tika nodotas tiesības to apsaimniekot. G.A. pieder arī apkārt esošie zemesgabali un viņš cenšas tos sakārtot. Konkrētajā zemesgabalā veiktie darbi nav uzskatāmi par transformēšanu, netika veikta meža izciršana, bet gan teritorijas tīrīšana. Faktiski pieteicējs, noslēdzot priekšlīgumu ar G.A., uzskatīja, ka visu ir atdevis G.. Tāpēc pieteicējs nebūtu saucams pie administratīvās atbildības, jo nav veicis nekādas darbības, - tās veica G.A. Turklāt arī pantā, ar kuru pieteicējs ir saukts pie atbildības, ir paredzēta atbildība fiziskai personai par noteiktu darbību veikšanu un šeit nav norādīts, ka īpašnieks ir atbildīgs. Savukārt aprēķinātie zaudējumi gandrīz četru tūkstošu latu apmērā nevar būt samērīgi par trīs nelielu koku nozāģēšanu.

[5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

[6] Tiesas sēdē liecinieks G.A. liecināja, ka pieteicēju viņš pazīst, jo no viņa nopircis īpašumu. Viņš nodarbojoties ar tūrismu un vides izglītību un, nopērkot minēto īpašumu, vēlējies turpināt attīstīties un sakopt teritoriju. Mežā bija divas mitras vietas, kur pie ceļa bija caurteka. Nozāģējis trīs melnalkšņus, bet celmus atstājis, jo nav bijusi doma ko slēpt. Pie caurtekas uztaisījis dambīti, ielicis cauruli ar sietu, lai ūdens tek iekšā dīķī, ko mazliet paplašinājis un padziļinājis (jo faktiski jau tāds tas bijis). Otrā dīķī varēja pat iebrist un koki tur nav auguši, tikai krūmi. Papildus liecinieks norādīja, ka arī viņš par šiem veiktajiem darbiem tika administratīvi sodīts ar naudas sodu 200 latu apmērā (ar Vides pārvaldes lēmumu).

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izskatot lietas materiālus un uzklausot administratīvā procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un liecinieka liecību, atzīst, ka sūdzība ir pamatota un apmierināma.

[8] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus: [8.1] 2008.gada 7.martā starp pieteicēju un G.A. noslēgts pirkuma līguma priekšlīgums, ar kuru pieteicējs apņemas pārdot un nodot pircējam daļu no savā īpašumā esošā zemesgabala un cita starp vienojās, ka pircējs (G.A.) no šī līguma noslēgšanas dienas ir tiesīgs apsaimniekot un kopt līguma objektu atbilstoši normatīvajiem aktiem (lietas 70.lapa); [8.2] 2008.gada 15.aprīlī Vides valsts dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes amatpersona sastādījusi pārbaudes aktu Nr.0490/DJ43/2008, kurā konstatējusi, ka J.B.

īpašumā esošajā meža zemē G.A. veicis koku ciršanu un meža ieplakas padziļināšanu, izveidojot divas mākslīgas ūdenstilpnes (lietas 65.-66.lapa). Vides valsts dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes inspektore, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, 2008.gada 30.jūnijā pieņēmusi lēmumu Nr.GO2/A-40, ar kuru konstatējusi, ka meža transformācijas darbus veicis G.A., kas patvaļīgas darbības rezultātā pārkāpis normatīvo aktu prasības, par ko atbildība paredzēta LAPK 88.7 panta trešajā daļā, un uzlikusi G.A. naudas sodu 200 latu apmērā (lietas 68.-69.lapa); [8.3] 2008.gada 23.aprīlī Sēlijas virsmežniecības /mežniecība/ mežniecības komisija, pamatojoties uz /mežniecība/ mežniecības 3.Lones apgaitas mežsarga sniegto informāciju, sastādīja aktu Nr.66/70207, kurā konstatēja, ka Jēkabpils rajona /pagasts/ pagasta saimniecībā „/Nosaukums/” 1.kvartāla 1.nogabalā 0,23 ha platībā veikta zemes transformācija bez atļaujas (lietas 52.lapa); [8.4] 2008.gada 6.maijā Sēlijas virsmežniecības /mežniecība/ mežniecības mežsargs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.AJ000951, kurā konstatēts, ka pieteicējs ir veicis meža zemes transformāciju un nodarījis zaudējumus 3 974,40 latu apmērā, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 66.4 pantā (lietas 45.-50. lapa); [8.5] 2008.gada 6.maijā pieteicējs savā paskaidrojumā norādīja, ka viņam piederošajā īpašumā nozāģējuši kārklus un izrakuši dīķi (lietas 51.lapa); [8.6] Sēlijas virsmežniecības /mežniecība/ mežniecības mežzinis 2008.gada 6.maijā pieņēma lēmumu Nr.12I-AJ (Nr.000951/7027-08), ar kuru saskaņā ar LAPK 66.4pantu pieteicējam piemēroja naudas sodu 20 latu apmērā un uzdeva atlīdzināt par labu valstij patvaļīgās meža zemes transformācijas rezultātā nodarītos zaudējumus 3 974,40 latu apmērā (lietas 43.– 44.lapa); [8.7] Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis 2008.gada 18.jūnijā, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, pieņēma Lēmumu, ar kuru atstāja negrozītu apstrīdēto lēmumu (lietas 34.-38.lapa).

[9] Ar pārsūdzēto Lēmumu pieteicējs sodīts saskaņā ar LAPK 66.4pantu, kas noteic (likuma redakcijā pārkāpuma izdarīšanas brīdī), ka par meža zemju patvaļīgu transformēšanu citos zemes lietošanas veidos uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piecsimt latiem. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir LAPK 66.4pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma subjekts, kā arī, vai administratīvais pārkāpums vispār ir izdarīts.

[10] Lietā nav strīds, ka LAPK 66.4pantā paredzēto pārkāpumu būtu izdarījis speciālais subjekts – juridiskā persona; savukārt cits speciālais subjekts šajā pantā nav minēts. Tātad, ja pārkāpumu nav izdarījusi juridiska persona, tad pie atbildības būtu saucama fiziska persona, kas ir izdarījusi pārkāpumu. Atbildētājs, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un pieņemot Lēmumu, konstatējis, ka pie atbildības saucams nekustamā īpašuma „/Nosaukums/”, /pagasts/ pagastā, kur veikta meža zemes transformācija, īpašnieks J.B., jo viņš kā tāds uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi bija reģistrēts zemesgrāmatā. Šādu savu nostāju atbildētājs pamatojis ar Meža likuma normām, kas noteic, ka šis likums un tajā noteiktās tiesības un pienākumi attiecas uz personu, kurai meža zeme ir īpašumā (4.pants). Tātad no atbildētāja konstatētā secināms, ka par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 66.4 pantā atbildīgs ir meža zemes īpašnieks kā speciālais subjekts. Tiesa uzskata, ka minētā panta sankcijā noteiktais, ka „uzliek naudas sodu fiziskajām personām”, nenozīmē, ka attiecīgā pārkāpuma speciālais subjekts ir meža zemes īpašnieks. Tiesas ieskatā ne no Meža likumā un MK noteikumos Nr.806 ietvertajām tiesību normām un LAPK 66.4 pantā ietvertā formulējuma „uzliek naudas sodu fiziskajām personām” nevar izdarīt secinājumu, ka administratīvo sodu var uzlikt tikai tādai personai, kas pārkāpuma izdarīšanas un soda uzlikšanas brīdī ir meža īpašnieks. Šāds secinājums būtu absurds, jo tādā gadījumā personas, kuras būtu izdarījušas administratīvos pārkāpumus meža apsaimniekošanā un izmantošanā, varētu izvairīties no atbildības un soda, atsaucoties uz to, ka tās nav meža īpašnieki. Minētais apstiprinās arī ar Meža likuma 50.panta pirmajā daļā noteikto, ka par šā likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Arī no MK noteikumiem Nr.806 izriet, ka meža zemes transformāciju var ierosināt citas personas, ne tikai meža zemes īpašnieks (noteikumu 2.punkts).

[11] Kā konstatējams no lietas materiāliem, pieteicējs pārkāpuma konstatēšanas brīdī – 2008.gada 23.aprīlī bija nekustamā īpašuma „/Nosaukums/”, /pagasts/ pag., Jēkabpils raj., ar kadastra numuru /kadastra numurs/ īpašnieks (lietas 32.lapa). Savukārt, jau 2008.gada 7.martā starp pieteicēju un G.A. bija noslēgts pirkuma līguma priekšlīgums (lietas 70.lapa), ar kuru pieteicējs apņēmās pārdot un nodot pircējam daļu no savā īpašumā esošā zemesgabala un cita starp vienojās, ka pircējs (G.A.) no šī līguma noslēgšanas dienas ir tiesīgs apsaimniekot un kopt līguma objektu atbilstoši normatīvajiem aktiem (sk. līguma 1.8.punktu). Vēlāk – 2008.gada 20.maijā pieteicējs ar dāvinājuma līgumu atdāvina G.A. sev piederošo īpašumu – „/Nosaukums/” (lietas 71.lapa).

[12] MK noteikumu Nr.806 2.punkts noteic, ka transformāciju var ierosināt meža zemes īpašnieks (2.1.apakšpunkts); meža zemes tiesiskais valdītājs (2.2. apakšpunkts); 2.3. cita persona saskaņā ar meža zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu pilnvaru vai pilnvarojuma līgumu (2.3.apakšpunkts); infrastruktūras objektu būvētājs (ierīkotājs) — saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar meža zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai to pilnvarotu personu (2.4. apakšpunkts). Savukārt minēto noteikumu 3.punkts noteic, kādos gadījumos transformāciju var veikt, cita starp ūdenskrātuvju ierīkošanai vai arī teritorijas labiekārtošanai. Tādējādi no tiesību normām izriet, ka ne tikai meža zemes īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, var veikt meža zemes transformāciju un atbild par transformācijas nosacījumiem (MK noteikumu Nr.806 II. sadaļa), bet arī cita persona (meža tiesiskais valdītājs), ka uz tiesiska pamata (likumīga pamata) ieguvusi meža zemes valdījumu (sk. Meža likuma 1.panta 18.punkta b.apakšpunktu). Tiesas ieskatā ar 2008.gada 7.marta līgumu (lietas 70.lapa), kas tika noslēgts starp pieteicēju un G.A., ir konstatējams, ka G.A. ar šo līgumu ir ieguvis konkrēto meža zemi tiesiskā valdījumā ar visām no tā izrietošajām sekām. Un konkrēti, konstatējot, ka LAPK 66.4pantā paredzēto pārkāpumu ir veikusi konkrēta persona, kas nav ievērojusi normatīvajos aktos noteiktās prasības meža zemes transformācijai, pie atbildības ir saucama šī persona atbilstoši LAPK 8.panta pirmajai daļai un 22.pantam (persona, kura izdarījusi pārkāpumu).

[13] Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā ar lietas materiāliem (liecinieka G.A. liecība, 2008.gada 7.marta līgums, Vides valsts dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes 2008.gada 30.jūnija lēmums Nr.GO2/A-40) ir pierādīts, ka konkrēto administratīvo pārkāpumu ir izdarījusi cita persona – G.A., nevis pieteicējs, un G.A. bija atbildīgs par meža zemes transformācijas nosacījumu ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to pieteicējs nav vainojams meža zemes transformācijas nosacījumu neievērošanā, tas ir, pieteicējs nav konkrētā administratīvā pārkāpuma subjekts.

[14] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši LAPK 272.pantam institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Kā norādīts tiesu praksē, lai sauktu personu pie administratīvās atbildības, jākonstatē administratīvā pārkāpuma sastāvs. Proti, objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse, kas izriet no LAPK 9.panta un piemērojamās tiesību normas. Lai kādu personu vainotu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, jākonstatē visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes. Tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, jo pieteicējs nav konkrētā administratīvā pārkāpuma subjekts. Iztrūkstot vienai no administratīvā pārkāpuma sastāva obligātajām pazīmēm, neveidojas administratīvā pārkāpuma sastāvs, tātad nav iespējama kādas personas saukšana pie administratīvās atbildības.

[15] Pastāvot šādiem iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka atbildētājs nepamatoti ir atzinis pieteicēju par vainojamu LAPK 66.4pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Ievērojot, ka minētais apstāklis ir patstāvīgs pamats Lēmuma atcelšanai, pārējos pieteikumā norādītos apsvērumus un argumentus par to, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, tiesa nevērtē.

[16] Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar to tiesa atzīst, ka Lēmums par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības ir prettiesisks un atceļams no tā izdošanas dienas, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvās rajona tiesa nosprieda apmierināt J.B. (personas kods /personas kods/) sūdzību. Atcelt Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības virsmežziņa 2008.gada 18.jūnija lēmumu Nr.12I-AJ (Nr.000951/7000-08) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Ozola

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _____________ S.Ozola Jelgavā, 2010.gada 23.februārī