Court dismisses appeal against speeding fine for driving a vehicle equipped with a radar detector.

Lietas Nr. 130040713

Lietas arhīva Nr. 1-0053-14/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 19.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Millere

ar tiesas sēdes sekretāri L.Bērziņu,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai /pers. A/, /pers. A/ aizstāvim /M.E./ un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas

pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim /I.D./,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzības par Valsts

policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2013.gada 29.janvāra lēmumu Nr.216.

Apra k s t o š ā da ļ a

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja (turpmāk – VP GKPP PP SUB)

jaunākais inspektors R.Mežals 2012.gada 13.novembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PD709306 /pers. A/ par to, ka 2012.gada

13.novembrī plkst.16.50 vadītājs vadīja transportlīdzekli Volvo S60, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis),

Salacgrīvas novadā pa ceļu Rīga-Ainaži no Tūjas puses Saulkrastu virzienā (56 km), transportlīdzeklis bija aprīkots ar ierīci (antiradaru), kas var uztvert

braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk -

CSN) 245.2.punktā noteiktās prasības, un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK)

149.24 panta septiņpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PD709306 transportlīdzekļa

vadītājam uzlikts naudas sods Ls 40 apmērā.

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu apstrīdēja VP GKPP PP.

Ar VP GKPP PP 2013.gada 29.janvāra lēmumu Nr.216 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts VP GKPP PP SUB Atbalsta nodaļas

jaunākā inspektora R.Mežala 2012.gada 13.novembra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.520/PD709306, /pers. A/ sūdzība noraidīta.

2013.gada 5.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība, lūdzot Lēmumu atcelt.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka bez jebkāda pamata apstādinot viņas vadīto automašīnu, policija pieļāva būtisku procesuālu pārkāpumu.

Sūdzībā policijai par tās sākotnējo lēmumu 1.punktā viņa argumentēja par viņas vadītās automašīnas apstādināšanas prettiesiskumu un attiecīgi arī

pārējo procesuālo darbību, t.sk., ierīces ,,ESCORT X50 PASSPORT 8500” izņemšanu. Viņa norādīja, ka nepastāvēja neviens no likumā ,,Par policiju”

12.panta pirmās daļas 18.un 20.punktā ietvertajiem automašīnas stādināšanas tiesiskajiem pamatiem.

Viņas argumentus policija atspēko ar policista J.Gudovska vēlāk sniegto dienesta ziņojumu. Ziņojumā policists kā stādināšanas iemeslu piemin

atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Tomēr šis norādītais stādināšanas iemesls jāvērtē kritiski.

Proti, līdz attiecīgā dienesta ziņojuma sastādīšanai lietā nebija nevienas norādes par jebkādu ātruma pārsniegšanu. Administratīvā pārkāpuma

protokolā nekas nav minēts par ātruma pārsniegšanu, lai gan saskaņā ar Latvijas APK 238.1 pantu formāli arī par niecīgu ātruma pārsniegšanu vajadzēja

uzsākt lietvedību. Nepamatota būs iespējamā aizbildināšanās, ka nefiksējot ātruma pārkāpšanas faktu, ir izrādīta pretimnākšana pārkāpējam. Šajā

gadījumā persona neizjustu nekādas sankcijas par ātruma pārkāpšanu, jo saskaņā ar Latvijas APK 246.pantu par abiem pārkāpumiem sastādītu vienu

protokolu. Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu, ātruma sodu tik un tā ieskaitītu lielākajā sodā.

Līdz ar to pastāv šaubas par policista ziņojumā norādīta stādināšanas iemesla patiesumu un attiecīgi pašas stādināšanas tiesiskumu.

Nav pierādīta automašīnas aprīkošana ar radaru detektoru.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmito daļu, sodu piemēro par braukšanu ar automašīnu, kas ir aprīkota ar radaru detektoru vai

antiradaru. No šīs normas, kā arī attiecīgajām Ceļu satiksmes noteikumu normām izriet, ka nepietiek tikai konstatēt, ka ierīce ir atradusies automašīnā,

bet arī jākonstatē, ka minētā ierīce ir bijusi uzstādīta, t.i., ir bijusi lietošanas gatavībā, lai to izmantotu. Šajā lietā aprīkošanas faktam nav pierādījumu.

Ņemot vērā minēto un vadoties no Latvijas APK 239.panta 1. punkta un 288.panta, lūdz atcelt Lēmumu.

Lēmumā norādīts, ka VP GKPP PP izskatīta /pers. A/ sūdzība par VP GKPP PP SUB Atbalsta nodaļas jaunākā inspektora R.Mežala

2012.gada 13.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.520/PD 709306 un konstatēja, ka 2012.gada 13.novembrī jaunākais inspektors

R.Mežals sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PD709306, kurā norādīja, ka /pers. A/ minētajā dienā plkst.16.50 vadīja Transportlīdzekli

pa Salacgrīvas novadu, pa autoceļu Rīga- Ainaži no Tūjas puses Saulkrastu virzienā (56.kilometrā), kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru) ,,ESCORT X50

PASSPORT 8500 (S/N /numurs/)”, kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo ierīču darbībā.

CSN 245.2.punkts nosaka — aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma

kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.24panta septiņpadsmitajā daļā - par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci

(antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, transportlīdzekļu

vadītājiem paredz piemērot naudas sodu 40 (četrdesmit) latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces.

Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu nav konstatēti.

Apstākli, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu nav konstatēti.

2012.gada 13.novembrī jaunākais inspektors R.Mežals saskaņā ar Latvijas APK 32. - 37., 268. - 274. 1pantu un 275.panta pirmās daļas pirmo

punktu pieņēma lēmumu Nr.520/PD 709306 par izdarīto pārkāpumu /pers. A/ piemērojot 149.24panta septiņpadsmitās daļas sankcijā paredzēto sodu

40 latu apmērā un konfiscēja attiecīgo ierīci.

Pie lietas materiāliem Nr. PD 709306 pievienots mantu izņemšanas protokols administratīvā pārkāpumam lietā Nr.520/PD 709306.

Mantu izņemšanas protokolā, kas tika pievienota administratīvā pārkāpuma protokolam un lēmumam Nr.520/PD 709306, norādīta izņemtā ierīce

“ESCORT X50 PASSPORT 8500 (S/N /numurs/)”. Minētā ierīce tika pievienota administratīvās lietas materiāliem. Mantu izņemšanas protokolu

parakstīja transportlīdzekļa vadītājs /pers. A/ un jaunākais inspektors R.Mežals.

Notikuma vietā transportlīdzekļa vadītāja /pers. A/ paskaidrojumu nesniedza, administratīvā pārkāpuma protokolu PD 709306 parakstīja.

2012.gada 30.novembrī Valsts policijas sekretariātā reģistrēta /pers. A/ sūdzība (reģ.Nr.V-14049), ar kuru viņa apstrīd lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.520/PD 709306. /pers. A/ sūdzībā norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nekas nav minēts par viņas apturēšanas iemeslu.

/pers. A/ norāda uz Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 3.janvāra spriedumu lietā Nr.A420750510. /pers. A/ uzskata, ka viņu apturēja bez iemesla

un attiecīgi sodīšana par radaru detektora lietošanu un tā konfiscēšana bija prettiesiska. /pers. A/ lūdz atcelt administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PD

709306 un atdot konfiscēto ierīci.

2012.gada 20.decembrī VP GKPP PP no VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja tika saņemti administratīvā pārkāpuma lietas

Nr.520/PD 709306 materiāli.

Par /pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma konstatēšanas apstākļiem no jaunākā inspektora J.Gudovska tika pieņemts dienesta ziņojums.

2013.gada 17.janvārī jaunākais inspektors J.Gudovskis dienesta ziņojumā norāda, ka 2012.gada 13.novembrī pildīja dienesta pienākumus ar

jaunāko inspektoru R.Mežali. J.Gudovskis paskaidro, ka Limbažu novadā uz autoceļa Rīga-Ainaži (56.kilometra) pretim braucošajam

Transportlīdzeklim tika fiksēts braukšanas ātrums, kas bija nedaudz lielāks par atļauto. Pēc ātruma fiksēšanas minētais transportlīdzeklis strauji sāka

samazināt braukšanas ātrumu. J.Gudovskis norāda, ka bija tumšs un transportlīdzekļa vadītājs nevarēja redzēt, ka pretim brauc policijas

transportlīdzeklis. Tika secināts, ka transportlīdzeklis varētu būt aprīkots ar ierīci (antiradaru), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču

raidītos signālus. Tika pieņemts lēmums apturēt transportlīdzekli, lai pārliecinātos par minēto un brīdinātu vadītāju, ka ir jāievēro atļautais braukšanas

ātrums. J.Gudovskis norāda, ka pie apturētā transportlīdzekļa piegāja jaunākais inspektors R.Mežals un konstatēja, ka tā salona priekšpusē, redzamā

vietā uzstādīta ierīce (antiradars). Par minēto tika sastādīts mantu izņemšanas protokols un administratīvā pārkāpuma protokols.

Latvijas APK 286.panta otrajā daļa noteikts, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Lietā nav strīds, vai /pers. A/ 2012.gada 13.novembrī izdarīja 149.24panta septiņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu. /pers. A/ sūdzībā norāda,

ka viņu apturēja bez iemesla un attiecīgi sodīšana par radaru detektora lietošanu un tā konfiscēšana bija prettiesiska.

Latvijas APK 272.pants nosaka - institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

CSN 245. punktā noteikti gadījumi, kad ar transportlīdzekli braukt aizliegts. Citstarp, 245.2. punktā noteikts, ka aizliegts braukt ar

transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus

šo mērierīču darbībai.

Latvijas APK 149. 24 panta septiņpadsmitā daļa noteic, ka par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var

uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam četrdesmit latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces.

Lai iestātos Latvijas APK 149.24panta septiņpadsmitā daļā paredzētā administratīvā atbildība nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis atrodas

kustībā un tas ir aprīkots ar ierīci, kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā.

No minētajām tiesību normām secināms, ka nav pieļaujams ceļu satiksmē izmantot (braukt) ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci, kas var

uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 28.pantu un 274. 1 panta pirmās daļas 1.punktu pārkāpējam piederošie pārkāpuma izdarīšanas rīki ir konfiscējami un tas

nosakāms lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu.

No administratīvās lietas materiāliem redzams, ka no Transportlīdzekļa, tika izņemta ierīce “ESCORT X50 PASSPORT 8500 (S/N /numurs/)”.

Radara detektors ir kompakta elektroniska ierīce, kas detektē, apstrādā un informē lietotāju par savas darbības zonā fiksēto radaru darbību, kuri

izstaro radioviļņus vai lāzera starus, un kuru noteikšanai ierīce ir noskaņota (avots: www.antiradar.ru).

VP GKPP PP uzskata, ka lietā nav šaubu par to, ka izņemtā ierīce ir radara detektors un tā paredzēta braukšanas ātruma kontroles mērierīču

raidīto signālu uztveršanai.

To, ka konfiscētā ierīce ,,ESCORT X50 PASSPORT 8500 (S/N /numurs/)” var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus,

apstiprina policijas amatpersonas ziņojumā norādītā informācija, kā arī publiski pieejamā informācija par ierīci ,,ESCORT X50 PASSPORT 8500” (sk.

www.escortradar.com/passport8500x50/index.php).

Dotajā gadījumā lietā nepastāv strīds, ka /pers. A/ transportlīdzeklis bijis ar šādu ierīci aprīkots.

Jaunākais inspektors J.Gudovskis dienesta ziņojumā norāda, ka pretim braucošajam transportlīdzeklim tika fiksēts braukšanas ātrums, kas bija

nedaudz lielāks par atļauto. Pēc ātruma fiksēšanas minētais transportlīdzeklis strauji sāka samazināt braukšanas ātrumu, kas radīja aizdomas, ka tas

varētu būt aprīkots ar ierīci (antiradaru), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus. J.Gudovskis norāda, ka tika pieņemts

lēmums apturēt transportlīdzekli, lai pārliecinātos par minēto un brīdinātu vadītāju, ka ir jāievēro atļautais braukšanas ātrums.

Likuma ,,Par policiju” 12.panta 20.punktā noteikts, ka policijas darbiniekam ir tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats

domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Šajā gadījumā policijas darbinieki fiksēja, ka transportlīdzekļa vadītāja pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, kā arī viņiem bija pamats domāt, ka

transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis arī citas ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Jāsecina, ka policijas darbinieki pamatoti apturēja

/pers. A/ vadīto transportlīdzekli.

Līdz ar izklāstīto VP GKPP PP uzskata, ka /pers. A/ darbības Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā pierādītas. Administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums Nr.520/PD 709306 noformēts un sods piemērots likumīgi un

pamatoti.

Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai /pers. A/ atceltu piemēroto sodu, t.sk., atgrieztu konfiscēto ierīci.

Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 287.panta pirmās daļas 1. punktu, nolēma VP GKPP PP SUB Atbalsta nodaļas jaunākā inspektora

R.Mežala 2012.gada 13.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.520/PD 709306 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Tiesas sēde /pers. A/ un viņas aizstāvis sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem.

VP GKPP pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

M o t īv u da ļa

Uzklausot procesa dalībniekus un izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts par Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, norādot, ka ir pārkāptas CSN 245.2. punktā noteiktās prasības.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmito daļu, par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var

uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, —uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam četrdesmit latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces (Latvijas APK redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim).

Atbilstoši CSN 245.2.punktam, aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma

kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā

panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā irpie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Lietas materiāliem ir pievienoti sekojoši pierādījumi: 2012.gada 13.novembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PD709306, 2012.gada

13.novembra Mantu izņemšanas protokols administratīvā pārkāpuma lietā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka – ierīces, kas var uztvert

braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai “Escort X50 Passport 8500”, sērijas Nr./numurs/,

izņemšanu, norādot, ka ar minēto ierīci bija aprīkots Transportlīdzeklis, kuru vadīja /pers. A/, VP GKPP PP SUB Atbalsta nodaļas jaunākā inspektora

J.Gudovska ziņojums, ierīce ,,ESCORT X50 PASSPORT 8500”.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ 2012.gada 13.novembra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PD709306 norādītajā laikā un vietā vadīja

norādīto Transportlīdzekli un ka sūdzības iesniedzējas vadītajā Transportlīdzeklī atradās ierīce ,,ESCORT X50 PASSPORT 8500” sērijas Nr./numurs/,

kura ar 2012.gada 13.novembra Mantu izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā tika izņemta. Lietā arī nepastāv strīds, ka konfiscētā ierīce

ir tāda, kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus.

/pers. A/ lūdz atcelt Lēmumu, jo uzskata, ka viņas vadītā automašīnu tika apturēta bez tiesiska pamata. Līdz policijas darbinieka dienesta ziņojuma

sastādīšanai, lietā nebija nevienas norādes par jebkādu ātruma pārsniegšanu, kā arī par ātruma pārsniegšanu nav uzsākta administratīvā lietvedība.

Uzskata, ka pastāv šaubas par ziņojumā norādītā stādināšanas iemesla patiesumu un lietā nav pierādījumu, ka automašīna bija aprīkota ar radara

detektoru.

Vērtējot sūdzību, tiesa secina, ka saskaņā ar likuma “Par policiju” 12.panta 20.punktu, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus

atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu

satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā.

Administratīvā pārkāpuma protokolu ir sastādījis policijas darbinieks R.Mežals, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus aprakstot administratīvā

pārkāpuma protokolā.

Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.A42919409 norāda, ka ar šo likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā fiksētās

ziņas ir uzskatāmas par objektīvu pierādījumu un amatpersona atzīstama par objektīvu novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais, piemēram,

amatpersonas ieinteresētība sodīt transportlīdzekļa vadītāju vai subjektīva attieksme pret to, vai amatpersonas kļūda, fiksējot pārkāpumu (skat.

Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).

VP GKPP PP SUB Atbalsta nodaļas jaunākā inspektora J.Gudovska ziņojumā ir norādīts, ka 2012.gada 13.novembrī pildot dienesta pienākumus

kopā ar jaunāko inspektoru R.Mežali Limbažu novadā uz autoceļa Rīga-Ainaži 56.km fiksēja nedaudz pārsniegtu braukšanas ātrumu pretim braucošam

Transportlīdzeklim, pēc kā automašīna strauji sāka samazināt braukšanas ātrumu. Tā kā bija tumšs, pretim braucošās automašīnas vadītājs nevarēja

pamanīt, ka pretim brauc policijas automašīna, secināja, ka automašīna varētu būt aprīkota ar antiradaru.

Vērtējot policijas darbinieka J.Gudovska ziņojumā norādīto iemeslu un apstākļus /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa apturēšanai, kā arī

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos apstākļus, tiesa uzskata, ka transportlīdzekļa apturēšanas iemesls, kas norādīts policijas darbinieka

J.Gudovska ziņojumā norādītajam, atbilst likuma “Par policiju” 12.panta 20.punktā paredzētajām policijas darbinieka tiesībām apturēt transportlīdzekli.

Līdz ar ko, tiesas ieskatā, /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemesls bija likumīgs un tiesiski pamatots.

Vērtējot sūdzībā norādīto, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu /pers. A/ nav sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, tiesas

ieskatā, minētais apstāklis nekādi neizslēdz atbildību par Latvijas APK 149.24panta septiņpadsmitajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Sūdzībā norādīts, un tiesas sēdē /pers. A/ aizstāvis uzsvēra, ka policijas darbinieka ziņojums netika sastādīts uzreiz, bet aptuveni pēc diviem

mēnešiem, tāpēc ir vērtējams kritiski.

Vērtējot minēto argumentu, tiesa secina, ka tikai apstāklis, ka policijas darbinieka ziņojums nav sastādīts uzreiz notikumu vietā, bet kādu laika

posmu pēc tam, pats par sevi, nedod nekādu pamatu apšaubīt ziņojumā izklāstītos apstākļus.

Tiesu praksē ir atzīts, ka lai konstatētu, ka policijas darbinieks ir sniedzis nepatiesas ziņas par faktiem, tam ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi.

Vērtējot policijas darbinieka sastādītajā ziņojumā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, tiesa secina, ka lietā nav nekādu ziņu, ka policijas

darbinieks, aprakstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu nekompetents vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēts /pers. A/ apmelošanā un nepatiesu

apstākļu izklāstā. Ņemot vērā apstākli, ka policijas darbinieks tieši nav ieinteresēts lietās iznākumā, tiesa secina, ka policijas darbiniekam nav iemeslu

sniegt nepatiesas ziņas, izprotot, ka par to var draudēt likumdošanā paredzētā atbildība. Ne /pers. A/, ne viņa aizstāvis neiesniedza nekādus pierādījumus,

kas liecinātu, ka policijas darbinieks jebkādu iemeslu dēļ būtu ieinteresēts šādai nelikumīgai rīcībai.

Vērtējot lietas materiālos esošās ziņas un pierādījumus, tiesa neatrod tajos pierādījumus, kas varētu norādīt uz to, ka policijas darbinieku

aprakstītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi būtu nepatiesi. Savukārt, pie administratīvās atbildības persona ir ieinteresēta sniegt paskaidrojumus savā labā,

lai izvairītos no administratīvās atbildības.

Līdz ar ko, tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieku ziņojumā un administratīvā pārkāpuma protokolā aprakstītos pārkāpuma

izdarīšanas apstākļus.

Vērtējot /pers. A/ sūdzībā izteikto argumentu, ka nav pierādīta automašīnas aprīkošana ar radara detektoru, tiesa secina, ka CSN

245.2.apakšpunkts un Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitā daļa noteic, ka nav atļauts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīci, kas var

uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus.

Tiesu praksē ir atzīts, ka likumdevējs nav paredzējis, ka atbildība iestājas tikai un vienīgi par ierīces faktisku izmantošanu. Atbildība ir paredzēta par

tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kurš ir aprīkots ar radardetektoru, neatkarīgi no tā, vai, transportlīdzeklim pārvietojoties, ierīce tiek reāli izmantota vai

netiek. Tādējādi secināms, ka nav nepieciešams konstatēt, ka attiecīgā ierīce faktiski ir uztvērusi mērierīču raidītos signālus, bet ir pietiekami konstatēt, ka

automašīna ir aprīkota ar ierīci, kas spēj (var) uztvert mērierīču signālus. Tieši radardetektora izvietošana transportlīdzeklī tādējādi, lai to nepieciešamības

gadījumā varētu ieslēgt vai izslēgt bez papildu tehniskas vai mehāniskas iejaukšanās automašīnas elektroinstalācijā, ir uzskatāma par transportlīdzekļa

aprīkošanu ar radardetektora ierīci (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.A42760708 19.punktu,

2010.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr.A42729808 11.punktu).

No VP GKPP PP SUB Atbalsta nodaļas jaunākā inspektora J.Gudovska ziņojuma izriet, ka /pers. A/ Transportlīdzekļa salona priekšā, redzamā

vietā tika konstatēta uzstādītā ierīce (antiradars). To, ka /pers. A/ transportlīdzeklis bija aprīkots ar antiradaru pierāda arī 2012.gada 13.novembra mantu

izņemšanas protokols, ar kuru no /pers. A/ vadītā Transportlīdzekļa antiradars tika izņemts.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Latvijas APK 149. 24panta septiņpadsmitajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāva.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pievienojas Lēmumā ietvertajai motivācijai un uzskata, ka lietā ir pietiekami pierādījumu /pers. A/ vainīgumam Latvijas APK

149.24panta septiņpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanai.

Administratīvais sods par minētā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ uzlikts Ls 40 apmērā, kas atbilst Latvijas APK 149. 24panta

septiņpadsmitajā daļā (Latvijas APK redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) noteiktajai sankcijai.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Lēmums ar kuru /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai

nav pamata.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz Latvijas APK 149.24panta septiņpadsmito daļu, 243. - 244., 288., 289.6, 289.7, 289.12, 289.13 pantu tiesa

no s pri e da

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2013.gada 29.janvāra

lēmumu Nr.216.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 19.martā.

Tiesnese paraksts I.Millere