Court partially allowed bank's debt collection claim against guarantors for specific loan amounts but rejected excess claims.

Lieta Nr.C31557012

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 9.oktobrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa

ar tiesas sēžu sekretāri: A. Orlovsku,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu ABLV Bank AS prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 10.decembrī ABLV Bank AS (turpmāk – Prasītāja) cēlusi prasību Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsētas tiesā pret /pers. C/ (turpmāk – Atbildētājs Nr.1) un /pers. D/ (turpmāk – Atbildētāja Nr.2,

abi kopā – Atbildētāji) par parāda piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1278., 1290., 1319., 1587., 1590., 1661., 1692., 1698., 1702., 1716.,

1717., 1720., 1722., 1756., 1759., 1765., 1828., 1832., 1838., 1943. un 1946. pantu.

Prasītāja savā prasības pieteikumā lūdza tiesu nodrošināt prasību pret Atbildētājiem par parāda

79 751,64 euro (Ls 56 049,77) piedziņu, piedzīt no Atbildētājiem par labu Prasītājai parādu par kopējo summu

79 751,64 euro (Ls 56 049,77), kas sastāv no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6956 ar

2009.gada 22.septembra grozījumiem pamatparāda summas 68 364,12 euro (Ls 48 046,58), kredīta procentiem

1 815,27 euro (Ls 1 275,78), līgumsoda 7 000 euro (Ls 4 919,63) un 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta

līguma Nr.07-K-6957 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem pamatparāda summas 2 272,24 euro (Ls 1 596,94),

līgumsoda 300,00 euro (Ls 210,84), kā arī piedzīt no Atbildētājiem par labu Prasītājai tiesas izdevumus. Lūdza arī

noteikt Prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6 % gadā

no nesamaksātās pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 11.decembrī Prasītāja kā kreditors un Atbildētājs Nr.1 kā

aizņēmējs noslēdza Hipotekārā kredīta līgumu Nr.07- K- 6956 par kredīta 64 865,63 euro (Ls 45 587,82) apmērā

piešķiršanu ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem par kredīta 68 497,81 euro (Ls 48 140,53) apmērā piešķiršanu

(sākotnēji piešķirtā kredīta summas apmērs faktiski tika palielināts par 4 270,89 euro (Ls 3 001,60)). Hipotekārā

kredīta līgumā Nr.07- K- 6956 atrunāto saistību nodrošināšanai 2007.gada 11.decembrī Prasītājs ar

Atbildētāju Nr.2 noslēdza Hipotēkas līgumu Nr.07- K- 6956/01, saskaņā ar kuru Atbildētāja Nr.2 kā ķīlas devējs

par labu Prasītājai ieķīlāja viņai piederošo nekustamo īpašumu. No Hipotekārā kredīta līguma Nr.07- K- 6956

izrietošo saistību pastiprināšanai 2007.gada 11.decembrī starp Prasītāju kā kreditoru un Atbildētāju Nr.2 kā

galvinieku tika noslēgts Galvojuma līgums Nr.07- K- 6956/02. 2007.gada 11.decembrī Prasītāja kā kreditors un

Atbildētājs Nr.1 kā aizņēmējs noslēdza Hipotekārā kredīta līgumu Nr.07- K- 6957 par kredīta 5 200,00 euro

(Ls 3 654,58) apmērā piešķiršanu ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem par kredīta 4 698,78 euro (Ls 3 302,32)

apmērā piešķiršanu (sākotnēji piešķirtā kredīta summas apmērs faktiski tika palielināts par 367,38 euro

(Ls 258,20)). Hipotekārā kredīta līguma Nr.07- K- 6957 atrunāto saistību nodrošināšanai 2007.gada 11.decembrī ar

Atbildētāju Nr.2 kā ķīlas devēju tika noslēgts Hipotēkas līgums Nr.07- K- 6957/01, saskaņā ar kuru

Atbildētāja Nr.2 par labu Prasītājai atkārtoti ieķīlāja viņai piederošo nekustamo īpašumu. No Hipotekārā kredīta

līguma Nr.07- K- 6957 izrietošo saistību pastiprināšanai 2007.gada 11.decembrī starp Prasītāju kā kreditoru un

Atbildētāju Nr.2 kā galvinieku tika noslēgts Galvojuma līgums Nr.07- K- 6957/02. Atbildētājs Nr.1 savas no abiem

līgumiem izrietošās saistības pienācīgi nepilda no 2010.gada 27.marta. 2010.gada 15.decembrī Prasītāja nosūtīja

Atbildētājam Nr.1 brīdinājumu Nr.1-1/3545, Nr.1-1/3545-1 un Nr.1-1/3545-2, pieprasot abu kredītu pirmstermiņa

atmaksu. 2010.gada 15.decembrī Prasītāja nosūtīja Atbildētājai Nr.2 brīdinājumu Nr.1- 1/3545- 3, Nr.1-1/3545-4

un Nr.1-1/3545-5, pieprasot atmaksāt Atbildētāja Nr.1 parādu. Parāds līdz prasības celšanas dienai netika atmaksāts

pilnā apmērā.

[2] Ar 2012.gada 18.decembra Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu tika

apmierināts Prasītājas pieteikums par prasības nodrošināšanu.

[3] Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav snieguši.

[4] Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesnieguši, nav

lūguši izskatīt lietu pēc būtības bez viņu klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi Atbildētājiem

paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Prasītājas pilnvarotā pārstāve 2014.gada 25.septembra tiesas sēdē uzturēja prasību daļēji, atsakoties no

prasības daļā par līgumsodu piedziņu, par ko lietā ir parakstījusies. Lūdza piedzīt no Atbildētājiem par labu

Prasītājai no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6956 ar 2009.gada 22.septembra

grozījumiem izrietošā pamatparāda summu 68 364,13 euro (Ls 48 046,58) apmērā, līgumiskos procentus

1 815,27 euro (Ls 1 275,78) apmērā un no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07- K- 6957 ar

2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošā pamatparāda summu 2 272,24 euro (Ls 1 596,94) apmērā, kopā

piedzīt 72 451,64 euro (Ls 50 919,30), kā arī tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu tiesa izskatīja lietu bez Atbildētāju klātbūtnes

tiesas sēdē. Tiesa atzina Atbildētāju neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko

pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Saskaņā ar šā likuma 208. 1 panta otro daļu, aizmugurisku spriedumu

tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par

pietiekamiem strīda izšķiršanai.

[7] Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā

pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda

savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1512. pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā

pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos. Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek

līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[8] Lietā nepastāv strīds, ka 2007.gada 11.decembrī Prasītāja kā kreditors un Atbildētājs Nr.1 kā aizņēmējs

noslēdza Hipotekārā kredīta līgumu Nr.07-K-6956 par kredīta 64 865,63 euro (Ls 45 587,82) apmērā piešķiršanu ar

2009.gada 22.septembra grozījumiem par kredīta 68 497,81 euro (Ls 48 140,53) apmērā piešķiršanu (papildus tika

piešķirts kredīts 4 270,89 euro (Ls 3 001,60)). Lietā nepastāv strīds, ka 2007.gada 11.decembrī Prasītāja kā

kreditors un Atbildētājs Nr.1 kā aizņēmējs noslēdza Hipotekārā kredīta līgumu Nr.07-K-6957 par kredīta

5 200,00 euro (Ls 3 654,58) apmērā piešķiršanu ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem par kredīta 4 698,78 euro

(Ls 3 302,32) apmērā piešķiršanu (papildus tika piešķirts kredīts 367 38 euro (Ls 258,20)).

Saskaņā ar Civillikuma 1425. pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest

apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu, aizņēmējam jāatdod

tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Saskaņā ar Civillikuma 1512. pantu, pie katra saistību

līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos.

Atbildētājs Nr.1 iebildumus pret noslēgtiem līgumiem pēc būtības nav izteicis un līgumus nav apstrīdējis

ne kopumā, ne kādā to daļā ceļot prasību.

Tiesa atzīst, ka starp pusēm nav strīda par parāda pamatsummas apmēru un aprēķinu, jo

Atbildētājs Nr.1 nav norādījis pamatotus iebildumus. Atbildētājs Nr.1 nav iesniedzis pierādījumus, ka savas

saistības pret Prasītāju būtu pilnībā izpildījis un parādu pēc aizdevuma saņemšanas būtu samaksājis pilnībā

(Civillikuma 1838. panta pirmā daļa). Līdz ar to no Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai piedzenama no

2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6956 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošā

pamatparāda summa 68 364,13 euro (Ls 48 046,58) apmērā, kā arī no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta

līguma Nr.07- K- 6957 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošā pamatparāda summa 2 272,24 euro

(Ls 1 596,94) apmērā.

[9] Civillikuma 1756. pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku

darījumu, vai uz likumu.

2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6956 puses ar līguma I daļas pamatnoteikumu

1.2., 1.3., un 1.4. punktu, īpašo noteikumu 4.1. punktu un līguma II daļas 3. punktu (kredīta atmaksa un procentu

samaksa) pielīgušas Atbildētāja Nr.1 pienākumu maksāt Prasītājai kredīta procentus noteiktā apmērā un kārtībā.

Attiecīgie noteikumi tika grozīti ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem līgumā (Papildvienošanās Hipotekārā

kredīta līgumam Nr.07-K-6956).

2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6957 puses ar līguma I daļas pamatnoteikumu

1.2., 1.3., un 1.4. punktu, īpašo noteikumu 4.1. punktu un līguma II daļas 3. punktu (kredīta atmaksa un procentu

samaksa) pielīgušas Atbildētāja Nr.1 pienākumu maksāt Prasītājai kredīta procentus noteiktā apmērā un kārtībā.

Attiecīgie noteikumi tika grozīti ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem līgumā (Papildvienošanās Hipotekārā

kredīta līgumam Nr.07-K-6957).

Atbilstoši Civillikuma 1753. pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas

summas vai citu atvietojamu lietu (844. pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un

lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757. pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt

Civillikuma 1946. panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti

vai, ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos procentus 1815,27 euro (Ls 1275,78) apmērā par periodu no

2010.gada 28.jūlija līdz 2011.gada 3.janvārim, kas izriet no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma

Nr.07-K-6956 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem un Prasītājas sastādītā parāda summas aprēķina.

Pārbaudot lietas materiālus tiesa secina, ka Atbildētājs Nr.1 nav nomaksājis Prasītājai līgumiskos procentus

par periodu no 2010.gada 28.jūlija līdz 2011.gada 3.janvārim saskaņā ar 2007.gada 11.decembra

Hipotekārā kredīta līgumu Nr.07-K-6956 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem.

Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu prasība par aizdevuma lietošanas

procentu piedziņu ir pamatota. Līdz ar to no Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai piedzenami no 2010.gada 28.jūlija

līdz 2011.gada 3.janvārim Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6956 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem

izrietošā līgumisko procentu summa 1815,27 euro (Ls 1275,78) apmērā.

[10] Prasītājas pilnvarotā pārstāve, kura rīkojās uz 2013.gada 10.decembra notariālās pilnvaras pamata,

2014.gada 25.septembra tiesas sēdē uzturēja prasību daļēji, atsakoties no prasības daļā par līgumsodu piedziņu, par

ko lietā ir parakstījusies.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1. punktu prasītājam ir tiesības pilnīgi vai daļēji

atteikties no prasības. Civilprocesa likuma 164. panta septītā daļa noteic, ka iekams lietas izskatīšana pēc būtības

nav pabeigta, ir iespējams atteikties no prasības. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 82. panta otro daļu juridisko

personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai

arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

Tiesa secina, ka Prasītājas pilnvarotās pārstāves atteikums no prasības daļā par līgumsodu piedziņu ir

uzskatāms par Prasītājas atteikumu no prasības daļā par līgumsodu piedziņu, un nav pamata vērtēt prasības

pieteikumā aprēķināto līgumsodu pamatotību.

[11] Lietā nav strīda, ka no Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6956 izrietošo saistību pastiprināšanai

2007.gada 11.decembrī starp Prasītāju kā kreditoru un Atbildētāju Nr.2 kā galvinieku tika noslēgts Galvojuma

līgums Nr.07-K-6956/02, un saskaņā ar minētā līguma 2. punktu puses vienojās, ka galvinieks uzņemas saistības kā

pats parādnieks, izņemot saistības, kas izriet no grozījumiem par kredīta līguma ietvaros izsniedzamās kredīta

summas apmēra palielinājumu, jo par to Galvinieka atbildība iestājas tikai pēc atbilstošu Galvojuma līguma

grozījumu parakstīšanas pušu starpā. Lietā nav strīda, ka no Hipotekārā kredīta līguma Nr.07- K-6957 izrietošo

saistību pastiprināšanai 2007.gada 11.decembrī starp Prasītāju kā kreditoru un Atbildētāju Nr.2 kā galvinieku tika

noslēgts Galvojuma līgums Nr.07-K-6957/02, un saskaņā ar minētā līguma 2. punktu puses vienojās, ka galvinieks

uzņemas saistības kā pats parādnieks, izņemot saistības, kas izriet no grozījumiem par kredīta līguma ietvaros

izsniedzamās kredīta summas apmēra palielinājumu, jo par to Galvinieka atbildība iestājas tikai pēc atbilstošu

Galvojuma līguma grozījumu parakstīšanas pušu starpā.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu vadās no judikatūras – Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta 2012.gada 7.marta sprieduma lietā Nr.SKC- 115/2012, kurā ir nostiprināta tēze, ka

galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t.i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan

parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā

starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par

trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Spriedumā secināts, ka panta normā sniegtā definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un

kreditoru, no kā secināms, ka ar galvojuma līgumu tiek nodibināta atsevišķa saistība starp kreditoru un galvinieku.

Solidāras saistības nodibināšanas definīcija ir sniegta Civillikuma 1670. pantā, kas noteic, ka par solidāru

prasījums vai saistība atzīstama tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no

vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt. Savukārt Civillikuma 1673. pants noteic, ka līgums

solidāru saistību nodibina tikai tad, kad līdzēji to tieši ir noteikuši. Galvotāju solidāra atbildība ir noteikta

Civillikuma 1699. pantā, kas noteic, ka vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu parādnieku un vienu

un to pašu parādu, atbild solidāri. Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības

nodrošinājumu. Galvojums pēc savas būtības ir saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas

līgumiskās saistības, ar kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas personas parāda

saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda. Galvojuma būtība ir jāņem vērā arī vērtējot, vai atbildību

galvenajam parādniekam vai galviniekam varētu uzlikt solidāri. Civillikumā solidāras saistības būtība ir raksturota

ar izpildījuma priekšmetu (darbības, bezdarbības, lietas) nedalāmību. Ja kāda naudas summa tiek aizdota nedalīti

divām personām, tad nav loģiski vienu uzskatīt par parādnieku, bet otru – par galvinieku. Abiem jābūt solidāriem

parādniekiem no paša sākuma. Solidārais parādnieks, pēc tam, kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt no

pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686. pants). Divu solidāru parādnieku gadījumā tas nozīmē atlīdzināto

summu dalīt uz pusēm. Turpretim galvojuma attiecībās galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā parādnieka

prasīt visu samaksāto, kas Civillikuma 1692. pantā izteikts ar vārdiem „Neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda”,

proti, neatsvabinot parādnieku no viņa uzņemtās saistības. Ievērojot norādīto, galvojuma un solidārām saistībām

kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan pret otru (pie tam galvojumā tas nav vispārējs

noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir

būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk sadala savā starpā, turpretim galvinieks pilda akcesoru saistību, kas

ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2012.gada 7.marta spriedums lietā Nr.SKC-115/2012).

Tādējādi tiesa atzīst, ka galvenā parādnieka un galvinieka saistības nevar tikt atzītas par solidārām, jo kā

jau tas ir norādīts minētajā spriedumā – galvinieks pilda akcesoru saistību, kas, savukārt, ļauj lietot regresa prasību

pilnā apmērā. Līdz ar ko, secināms, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējama parādnieka un galvinieka solidāra

atbildība.

Tiesas ieskatā minētajā Senāta spriedumā izdarītie secinājumi ir ņemami vērā un attiecināmi uz izskatāmo

lietu, jo no sprieduma satura redzams, ka tas taisīts, pastāvot analoģiskiem faktiskiem apstākļiem.

Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka ar 2007.gada 11.decembra Galvojuma līgumu Nr.07-K-6956/02 un

2007.gada 11.decembra Galvojuma līgumu Nr.07-K-6957/02 Atbildētāja Nr.2 ir uzņēmusies subsidāru, bet ne

solidāru atbildību par visām Atbildētāja Nr.1 saistībām, kas izriet no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta

līguma Nr.07-K-6956 un 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6957, tādā pat apmērā kā pats

parādnieks.

Tādejādi saskaņā ar tiesas spriedumu ir nosakāma nevis solidāra, bet subsidāra atbildība, tas ir, spriedumā

nosakot, ka tikai piedziņas neiespējamības gadījumā no Atbildētāja Nr.1 Prasītājai nosakāmas tiesības vērst

piedziņu pret galvinieku – Atbildētāju Nr.2.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un

ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma

pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai, kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī,

kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Atbildētāja Nr.2 iebildumus pret noslēgtiem līgumiem pēc būtības nav izteikusi un līgumus nav apstrīdējusi

ne kopumā, ne kādā to daļā ceļot prasību. Tiesa atzīst, ka starp pusēm nav strīda par parāda pamatsummas apmēru

un aprēķinu, jo Atbildētāja Nr.2 nav norādījusi pamatotus iebildumus. Atbildētāja Nr.2 nav iesniegusi

pierādījumus, ka savas saistības pret Prasītāju būtu pilnībā izpildījusi un aizņēmēja parādu saskaņā ar galvojumu

līgumiem būtu samaksājusi pilnībā (Civillikuma 1838. panta pirmā daļa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Prasītājas prasība ir apmierināma daļēji. Piedziņu pret

Atbildētāju Nr.2 var veikt tikai piedziņas no Atbildētāja Nr.1 neiespējamības gadījumā un Atbildētāja Nr.2 atbild

tikai par tādas no līgumiem izrietošās kredīta summas atmaksu, par kuru tieši ir galvojusi.

Saskaņā ar 2007.gada 11.decembra Galvojuma līguma Nr.07-K-6956/02 noteikumiem par galvinieka

atbildības apjomu (līguma 2. punktu) nav tiesiska pamata piedziņas no Atbildētāja Nr.1 neiespējamības gadījumā

piedzīt no Atbildētājas Nr.2 par labu Prasītājai papildus kredīta summu 4 270,89 euro (Ls 3 001,60). Līdz ar to

piedziņas no Atbildētaja Nr.1 neiespējamības gadījumā no Atbildētājas Nr.2 par labu Prasītājai piedzenama no

2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6956 bez 2009.gada 22.septembra grozījumiem

izrietošā pamatparādā summa 64 093,24 euro (68 364,13 euro – 4 270,89 euro = 64 093,24 euro) – Ls 45 044,99.

Saskaņā ar 2007.gada 11.decembra Galvojuma līguma Nr.07- K-6956/02 noteikumiem par galvinieka atbildības

apjomu (līguma 2. punktu) par aprēķinātiem procentiem, kas izriet no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta

līguma Nr.07-K-6956 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem, Atbildētāja Nr.2 atbild pilnā apmērā.

Saskaņā ar 2007.gada 11.decembra Galvojuma līguma Nr.07-K-6957/02 noteikumiem par galvinieka

atbildības apjomu (līguma 2. punktu) nav tiesiska pamata piedziņas no Atbildētāja Nr.1 neiespējamības gadījumā

piedzīt no Atbildētājas Nr.2 par labu Prasītājai papildus kredīta summu 367,38 euro (Ls 258,20). Līdz ar to

piedziņas no Atbildētaja Nr.1 neiespējamības gadījumā no Atbildētājas Nr.2 par labu Prasītājai piedzenama no

2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6957 bez 2009.gada 22.septembra grozījumiem

izrietošā pamatparādā summa 1 904,86 euro (2 272,24 euro – 367,38 euro = 1 904,86 euro) – Ls 1 338,74.

Līdz ar to prasība daļā par no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07- K-6956 ar

2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošā pamatparāda 4 270,89 euro (Ls 3 001,60) un no

2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6957 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošā

pamatparāda 367,38 euro (Ls 258,20) piedziņu no Atbildētājas Nr.2 par labu Prasītājai noraidāma.

[12] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā

rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763. panta 1. punktam nosakāms, ka procentu pieaugums

apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma

1765. panta ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā

procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina

likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas

sprieduma izpildei saņemt no atbildētājām likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

[13] Tiesas apmierināto prasījumu apmērs (piedziņai no Atbildētāja Nr.1) šajā lietā ir 68 364,13 euro +

1 815,27 euro + 2 272,24 euro = 72 451,64 euro (Ls 48 046,58 + Ls 1 275,78 + Ls 1 596,94 = Ls 50 919,30), līdz

ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma aktuālās redakcijas 34. panta pirmās daļas 1. punkta „d” apakšpunktam,

35. panta pirmās daļas 1. punktam un 41. pantam, no Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai būtu piedzenama valsts

nodeva proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram 1 906,19 euro (1 202,28 euro + 703,91 euro (1,6 procenti

no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 euro, konkrētajā gadījumā – 1,6 % no 43 994,64 euro) = 1 906,19 euro).

Tomēr no lietas materiāliem secināms, ka Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 1 210,15 euro (Ls 850,50) apmērā

saskaņā ar Civilprocesa likuma redakciju, kas bija spēkā prasības celšanas brīdī. Nav pamata piedzīt no

Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai valsts nodevas summu, kas ir lielāka par samaksāto valsts nodevas summu. Līdz

ar to no Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai piedzenama valsts nodeva 1 210,15 euro (Ls 850,50).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 7. punktu, 35. panta pirmās daļas 1. punktu un

41. pantu no Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai piedzenama arī valsts nodeva par prasības nodrošinājuma

pieteikumu proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram 362,26 euro (72 451,64 euro x 0,5 % = 362,26 euro) –

Ls 254,60.

Kopā no Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai piedzenama valsts nodeva 1 572,41 euro (1 210,15 euro +

362,26 euro =1 572,41 euro) – Ls 1 105,10.

Tāpat no Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai piedzenami samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

7.83 euro (Ls 5,50) (par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu un pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu).

Kopā no Atbildētāja Nr.1 par labu Prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 1 580,24 euro (1 572,41 euro +

7,83 euro = 1 580,24 euro) – Ls 1 110,60.

Tiesas izdevumu piedziņas Prasītājas labā no Atbildētāja Nr.1 neiespējamības gadījumā, saskaņā ar

2007.gada 11.decembra Galvojuma līguma Nr.07-K-6956/02 un 2007.gada 11.decembra Galvojuma līguma Nr.07-

K-6957/02 noteikumiem par galvinieka atbildības apjomu (līguma 2. punktu) piedziņa vēršama pret galvinieku –

Atbildētāju Nr.2.

[14] Ņemot vērā to apstākli, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma

noraksta, tiesas paziņojumu un pavēstu nosūtīšanu pusēm sastāda 10,33 euro (Ls 7,26), tiesa atzīst, ka ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis Prasītājas veiktais maksājums 7,83 euro (Ls 5,50), piedzenama

no Atbildētāja Nr.1 par labu valstij 2,50 euro (Ls 1,76) apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņas valsts labā no Atbildētāja Nr.1 neiespējamības gadījumā,

saskaņā ar 2007.gada 11.decembra Galvojuma līguma Nr.07- K- 6956/02 un 2007.gada 11.decembra Galvojuma

līguma Nr.07-K-6957/02 noteikumiem par galvinieka atbildības apjomu (līguma 2. punktu) piedziņa vēršama pret

galvinieku – Atbildētāju Nr.2.

[15] Pārrēķins uz euro veikts saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulā (EK) Nr.1103/97 noteikto

maiņas kursu (1 euro = 0.702804 lati).

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. 1 pantu, Atbildētājiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes

termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34. pantu, 35. panta pirmās daļas

1. punktu, 41. panta pirmo daļu, 92.-97. pantu, 189.-195. pantu, 204.1, 208.1 un 208.2pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu ABLV Bank AS, reģistrācijas

Nr.50003149401, no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07- K- 6956 ar 2009.gada 22.septembra

grozījumiem izrietošo pamatparādu 68 364,13 euro (Ls 48 046,58) un līgumiskos procentus 1 815,27 euro

(Ls 1 275,78) par periodu no 2010.gada 28.jūlija līdz 2011.gada 3.janvārim, no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā

kredīta līguma Nr.07- K- 6957 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošo pamatparādu 2 272,24 euro

(Ls 1 596,94), kā arī tiesas izdevumus 1 580,24 euro (Ls 1 110,60), kopā 74 031,88 euro (septiņdesmit četri

tūkstoši trīsdesmit vienu euro un 88 centus) – Ls 52 029,90 (piecdesmit divi tūkstoši divdesmit deviņi lati un

90 santīmi), nosakot, ka piedzenamās naudas summas samaksa veicama uz ABLV Bank AS, reģistrācijas

Nr.50003149401, kontu LV42AIZK0908Z00000176.

Piedziņas no /pers. C/, personas kods /personas kods/, neiespējamības gadījumā, piedzīt no /pers. D/,

personas kods /personas kods/, par labu ABLV Bank AS, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, no

2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07- K- 6956 bez 2009.gada 22.septembra grozījumiem

izrietošo pamatparādu 64 093,24 euro (Ls 45 044,99), no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma

Nr.07- K- 6956 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošos līgumiskos procentus 1 815,27 euro

(Ls 1 275,78) par periodu no 2010.gada 28.jūlija līdz 2011.gada 3.janvārim, no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā

kredīta līguma Nr.07- K- 6957 bez 2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošo pamatparādu 1 904,86 euro

(Ls 1 338,74), kā arī tiesas izdevumus 1 580,24 euro (Ls 1 110,60), kopā 69 393,61 euro (sešdesmit deviņi tūkstoši

trīs simti deviņdesmit trīs euro un 61 centu) – Ls 48 770,11 (četrdesmit astoņi tūkstoši septiņi simti

septiņdesmit lati un 11 santīmi), nosakot, ka piedzenamās naudas summas samaksa veicama uz ABLV Bank AS,

reģistrācijas Nr.50003149401, kontu LV42AIZK0908Z00000176.

Prasību daļā par no 2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6956 ar

2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošā pamatparāda 4 270,89 euro (Ls 3 001,60) un no

2007.gada 11.decembra Hipotekārā kredīta līguma Nr.07-K-6957 ar 2009.gada 22.septembra grozījumiem izrietošā

pamatparāda 367,38 euro (Ls 258,20) piedziņu no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu ABLV

Bank AS, reģistrācijas Nr.50003149401, noraidīt.

Atzīt ABLV Bank AS, reģistrācijas Nr.50003149401, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 2,50 euro (divus euro un 50 centus) – Ls 1,76 (viens lats un 76 santīmi), kas iemaksājami Tiesu

administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu

administrācija, NMR 90001672316.

Piedziņas no /pers. C/, personas kods /personas kods/, neiespējamības gadījumā, piedzīt no /pers. D/,

personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,50 euro (divus euro un

50 centus) – Ls 1,76 (viens lats un 76 santīmi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments,

kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu prasītāja ir tiesīga pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, bet atbildētāji 20 dienu

laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese: E. Stelte-Auziņa